PVO

PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē

18
(atjaunots 17:31 27.07.2020)
Šo ceturtdien apritēs pusgads kopš brīža, kad Pasaules Veselības organizācija pasludināja Covid-19 par ārkārtējo situāciju sabiedriskās veselības aprūpes jomā, kurai ir starptautiska nozīme.

RĪGA, 27. jūlijs – Sputnik. Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors Tedross Adanoms Gebrejesuss šonedēļ sasauks PVO Ārkārtējo komiteju, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pandēmiju pasaulē, raksta RIA Novosti Jeļizaveta Isakova.

"Šo ceturtdien apritēs pusgads kopš brīža, kad PVO pasludināja Covid-19 par ārkārtējo situāciju sabiedriskās veselības aprūpes jomā, kurai ir starptautisks raksturs… Kā to prasa starptautiskie noteikumi, es atkal pulcēšu Ārkārtējo komiteju šonedēļ, lai tā veiktu situācijas ar Covid-19 pandēmiju pārvērtēšanu un sniedz man attiecīgus padomus," paziņoja PVO ģenerāldirektors preses konferencē pirmdien Ženēvā.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē jau ir atklāti vairāk nekā 16,4 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 652 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 10 miljoni izveseļojās.

18
Tagi:
Pasaules Veselības organizācija, koronavīruss
Pēc temata
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Politologs izskaidroja, kāpēc Tramps nolēma lauzt attiecības ar PVO
PVO nosaukusi četrus koronavīrusa izplatības scenārijus pasaulē
PVO vadītājs: kā agrāk vairs nekad nebūs

Medijs: Lielbritānija pastiprinājusi patrulēšanu pie Krievijas robežām

3
(atjaunots 11:04 21.09.2020)
Tostarp iznīcinātāji Typhoon pirmo reizi tika nosūtīti aiz Ziemeļu polārā loka patrulēšanai Murmanskas tuvumā, kur atrodas galvenās Krievijas zemūdeņu bāzes.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Lielbritānijas GKS iznīcinātāji un britu JKS kuģi ievērojami pastiprinājuši patrulēšanu pie Krievijas robežām ar mērķi atklāt Krievijas aizsardzības "vājās puses", vēsta RIA Novosti ar atsauci uz izdevumu Sunday Times.

Saskaņā ar tā datiem, laika posmā no augusta pēdējās nedēļas pie Krievijas robežām Melnās jūras rajonā, kā arī Kolas pussalas krastiem tika nosūtītas vismaz 28 karalisko GKS lidmašīnas, turklāt lidojumus vienlaikus piedalījās līdz pat piecām lidmašīnām.

Izdevums atzīmē, ka tālajos lidojumos piedalījās iznīcinātāji Typhoon un degvielas uzpildes lidmašīnas Voyager, kā arī izlūkošanas lidmašīnas Sentinel, RC-135 un Sentry E-3 AWACS. Pirms divām nedēļām izdevums ziņoja par pirmajiem iznīcinātāju Typhoon lidojumiem virs Ukrainas, un, kā uzsver avīze, "militārie avoti un dati no lidmašīnu izsekošanas portāliem apstiprināja, ka kopš tā laika patrulēšana virs Melnās jūras ir pastiprinājusies".

Turklāt tiek atzīmēts, ka iznīcinātāji Typhoon pirmo reizi tika nosūtīt aiz Ziemeļu polārā loka patrulēšanai Murmanskas tuvumā, kur atrodas galvenās Krievijas zemūdeņu bāzes.

Augsta līmeņa informators britu izlūkdienestā paziņoja avīzei, ka šādu misiju rezultātā iegūtā informācija palīdzēt Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ekspertiem "atklāt pretinieku vājās puses un censties izmantot tās".

KF BS Ģenerālštāba Galvenās operatīvās vadības priekšnieks, pirmais Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks Sergejs Rudskojs piektdien paziņoja, ka ārzemju izlūkošanas lidmašīnas sākušas par 40% biežāk, nekā pērn, parādīties Melnās jūras reģionā. Pēc viņa sacītā, vēl vairāk pieaugusi izlūkošanas no gaisa veikšanas aktivitāte Krimas pussalas tuvumā.

3
Tagi:
iznīcinātājs, robeža, Lielbritānija, Krievija
Pēc temata
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda

Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku

7
(atjaunots 10:11 21.09.2020)
Kādas darbības var veikt Lietuvas varasiestādes, valdības vadītājs nepaskaidroja. Pati Lietuva sankcijas pret Baltkrieviju ieviesa jau augusta beigās.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Viļņa reaģēs ar apņēmības pilnām darbībām uz Eiropas Savienības atteikšanos ieviest sankcijas pret Baltkrieviju, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz TASS un Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas paziņojumu.

"Ja līdz ceturtdienai nesekos nekādi lēmumi par ES sankcijām pret Baltkrieviju, mēs celsim šo jautājumu visasākajā veidā," sacīja Nausēda.

Kā tieši grasās reaģēt Viļņa šādā gadījumā, prezidents neprecizēja.

Lietuvas valsts vadītājs atgādināja, ka Lietuva, Latvija un Igaunija jau ir pieņēmušas sankciju sarakstu pret 30 Baltkrievijas amatpersonām par "saikni ar vēlēšanu falsificēšanu" un mierīgu protestu apspiešanu.

"Taču nekādas nacionālās sankcijas nevar kļūt par aizvietojumu vienotam principiālam ES lēmumam, kuru mēs arī gaidām," paziņoja Nausēda.

Augusta beigās trīs Baltijas valstis, nesagaidot kopīgu Eiropas Savienības lēmumu, saskaņoja sankciju sarakstu attiecībā pret Baltkrievijas varasiestādēm, kurā iekļāva arī Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko.

Viļņā vairākkārt paziņojuši, ka neuzskata šo sarakstu par galīgo un var paplašināt to nepieciešamības gadījumā.

Baltkrievijas varasiestādes vairākkārt paziņojušas, ka Lietuva sistemātiski iejaucas kaimiņu republikas lietās, un tas ir nepieņemami. Tieši uz Viļņu pēc divām dienām pēc prezidenta vēlēšanu dienas aizbrauca bijusī prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska. Gandrīz uzreiz pēc ierašanās Lietuvā viņa sāka uzstāties ar aicinājumiem protestēt un streikot.

Kā atzīmēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, pēc ierašanās Lietuvā ar Tihanovsku notiek "uzskatāmas metamorfozes" , kuras iespējamas dēļ tā, ka "viņa atrodas Viļņā, Lietuvas galvaspilsētā, kura tostarp neslēpj savas ambīcijas attiecībā pret Baltkrieviju un tās nākotni".

7
Tagi:
Gitans Nausēda, sankcijas, Eiropas Savienība, Baltkrievija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
Baltkrievija ir gatava: ĀM vadītājs pastāstīja, kā valsts atbildēs uz ES sankcijām
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
Biroja darbinieks

Vai Latvijā ir jāsaīsina darba nedēļa: ko domā iedzīvotāji

0
(atjaunots 11:19 21.09.2020)
Daudzās Eiropas valstīs notiek diskusijas saistībā ar darba nedēļas saīsināšanu no piecām uz četrām dienām; cik aktuāls šis jautājums ir Latvijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Dažās Eiropas valstīs ir nopietni aizdomājušies par darba nedēļas saīsināšanu līdz četrām dienām: tas ļautu saglabāt darbavietas un samazināt bezdarba līmeni, taču neizbēgami samazinātu arī ienākumu līmeni.

Kā rāda Kantar TNS aptauja iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, Latvijā šī ideja nav populāra. Rezultātus publicē Skaties.lv.

Vien nedaudz vairāk par trešo daļu respondentu (36%) piekristu darba nedēļas saīsināšanai līdz četrām dienām. Vairākums (55%) izteicās pret.

Konkrēta viedokļa šajā jautājumā nav 9% aptaujāto.

Iepriekš Latvijas Valsts kanceleja sakarā ar koronavīrusa izplatības draudiem piedāvāja izmainīt valsts un citu iestāžu darba grafiku, pārejot uz 10 stundu darba dienu četras reizes nedēļā.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Četras dienas pa 10 stundām: Latvijas valsts iestādes var pāriet pie jauna darba grafika