Armens Gasparjans, foto no arhīva

Gasparjans: Krievija jau aizmirsusi Baltiju, bet vēl dzied par "Krievijas draudiem"

23
(atjaunots 11:45 24.07.2020)
Ne velti Baltija cilā "padomju okupācijas" un "Krievijas draudu" tēmas – tai ļoti nepatīk ciest zaudējumus tādēļ, ka no "agresorvalsts" nebrauc tūristi.

RĪGA, 24. jūlijs – Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs, Lins Linkēvičs un Urmass Reinsalu, kā arī ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo nākuši klajā ar kopīgu paziņojumu tā saucamās Velsa deklarācijas pieņemšanas gadadienā, kas nosodīja Baltijas valstu pievienošanu Padomju Savienībai.

"Krievijas draudu" apspriešana ir Baltijas valstu vienīgais ārpoilitiskais jautājums, kas vienmēr ir aktuāls, atzīmēja vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans.

"Patlaban viss slāņojas uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestāšanās Padomju Savienībā 80. gadskārtu, tāpēc politiskās spekulācijas tikai plešas plašumā. Runa taču nav par to vēsturisko pieredzi, pie kuras apelē Baltijas valstis. Ja triju Baltijas valstu politiķi būtu vērīgi palasījuši tādu vēsturisku dokumentu, kā plāns "Ost", iespējams, viņi pārstātu murgot un nāktu pie jēgas," Gasparjans teica Sputnik Latvija.

Taču uz to cerēt nenākas, un viņi mēģina pastāvīgi aktualizēt šo tēmu, uzsvēra eksperts.

"Tam nav nekāda iemesla – ne no ģeopolitiskās konfigurācijas, ne sabiedrisko interešu un noskaņojuma viedokļa. Pārsvarā Krievijas iedzīvotāji jau sen ir aizmirsuši Baltiju. Tieši te jau slēpjas problēmas sakne. Viena lieta ir bez apstājas bīdīt uz priekšu pašiem savu rusofobiju, pavisam cita – ciest zaudējumus tādēļ, ka nebrauc tūristi no potenciālās agresorvalsts," uzsvēra Gasparjans.

Pēc viņa domām, Baltijas valstīs to ļoti labi saprot, bet tas, cik tuvs šis aspekts ir Maikam Pompeo, ir filozofisks jautājums.

"Man šķiet, viņš aizmirsa problēmu četru minūšu laikā pēc pārrunu beigām. Tuvākajā laikā Vašingtonai noteikti nebūs laika interesēties par Baltijas valstu problēmām. Labākajā gadījumā Pompeo teiks, lai Latvija, Lietuva un Igaunija vēršas Eiropas Savienībā, ja jau ir tās dalībvalstis. Tāpēc globālu politisku perspektīvu šai deklarācijai nebūs," piebilda Gasparjans.

Baltijas valstis regulāri apgalvo, ka 1940. gadā Padomju Savienība tās "okupējusi". Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu "okupāciju" nevar būt ne runas, un Baltijas iestāšanās PSRS ir tālaika starptautiskajām normām atbilstoša. Turklāt republikās laikā, kad tās bija PSRS sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu), strādāja nacionālās varasiestādes.

23
Tagi:
Krievija, draudi, Baltija, Armens Gasparjans
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (54)
Pēc temata
Krievijas vēstnieks izsaukts uz Igaunijas Ārlietu ministriju
NATO ģenerālsekretāra vietnieks apsprieda "Krievijas draudus" ar Igaunijas AM kancleru
Igaunija vērtē uzbrukuma risku un atzīst: Krievijas "draudi" ir nenozīmīgi
B-1B Lancer

Amerikāņu eksperts skaidro, kāpēc ASV nevar sagraut Kaļiņingradu

11
(atjaunots 17:26 23.09.2020)
Savienotajām Valstīm "lielvalstu konkurences ērā" nepieciešami 225 stratēģiskie bumbvedēji, uzskata eksperts.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Krievijas un ASV kara gadījumā Kaļiņgradas pretgaisa aizsardzības sistēmu pārraušanai ASV vajadzīgs lielāks skaits stratēģisko bumbvedēju, nekā pašlaik, vēsta RIA Novosti. Šādu viedokli paudis Demokrātiju aizsardzības fonda Militārās un politiskās varas centra militārais analītiķis Šeins Preizvoters, vēsta Defence One.

Eksperts konstatēja, ka Savienotajām Valstīm "lielvalstu konkurences ērā" nepieciešami 225 stratēģiskie bumbvedēji, taču patlaban bruņojumā ir tikai 140 lidmašīnas. Raksta autors atgādināja, ka līdz 2040. gadam plānots palielināt aviācijas parku līdz 175 eksemplāriem.

"Pat neskatoties uz to, ka ASV ir bāzes un sabiedrotie reģionā, milzīgais pretdarbības līdzekļu skaits, kas nepieciešami, piemēram Kaļiņingradas PGA integrētās sistēmas likvidēšanai, prasīs lielu skaitu bumbvedēju," klāstīja Preizvoters.

Tāpat viņš atzīmēja arī stratēģisko bumbvedēju lielo nozīmi arī gadījumā, ja sāksies karš ASV un Ķīnas startā. "Neredzamās" lidmašīnas varēšot iekļūt aizsargātos rajonos Ķīnas teritorijā, savukārt parastie bumbvedēji būšot noderīgi, sākoties karadarbībai rajonos, ko neaizsniedz Ķīnas PGA sistēmas.

11
Tagi:
pretgaisa aizsardzība, aizsardzība, karš, Krievija, ASV
Pēc temata
Eksperts: amerikāņu bumbvedēji – viegls mērķis Krievijas S-400
"Tas ir kaut kas jauns": NATO izdomājuši, kā karot ar krievu tankiem
Pavērsts pret Baltiju un Melno jūru: "Prometei" satriec mērķus 550 km attālumā
Patriot to nespēj: eksperts paskaidroja, kāpēc Turcija izvēlējusies S-400
Eiropas Komisija

Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos

9
(atjaunots 17:22 23.09.2020)
Vairākās Eiropas valstīs vērojams koronavīrusa infekcijas gadījumu pieaugums, tāpēc tūrisma nozares atjaunošanai un stabilas tūristu plūsmas atbalstam vajadzīgi kopīgi principi visām valstīm šajos sarežģītajos apstākļos.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Latvija aicinās Eiropas Komisiju izstrādāt vienotus principus tūrisma nozarei Covid-19 apstākļos, stāsta Ekonomikas ministrijas ziņojums par jautājumiem, kas tiks izskatīti ES tūrisma ministru videokonferencē, stāsta Tvnet.lv.

Konference sasaukta pēc Vācijas iniciatīvas.

Eiropā patlaban tiek reģistrēts aizvien lielāks infekcijas gadījumu skaits, tāpēc Vācija vēlas kopīgiem spēkiem izstrādāt risinājumus, kā labāk atjaunot tūrisma nozari un atbalstīt stabilu tūrisma plūsmu, atklāja ministrija.

Latvijas pārstāvji videokonferencē pastāstīs par kritisko situāciju tūrisma nozarē valstī.

Latvija uzskata, ka sabiedriskā veselība ir prioritārs jautājums, tomēr vienlaikus nepieciešama sabalansēta pieeja, lai nodrošinātu ekonomika atjaunošanu un Šengenas zonas veselumu.

Jautājumā par Baltijas valstīm Latvija uzskata, ka transporta un tūrisma plūsmu uzturēšanai valstīm ir jāvienojas par kopīgu kumulatīvo rādītāju, kura apstākļos ir jāievēro pašizolācija, kā arī par citiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem.

ES tūrisma ministru videokonference notiks septembra beigās.

9
Tagi:
koronavīruss, tūrisms, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības
Vīrusa viļņos. Valstis gatavojas jauniem uzliesmojumiem
Eirodeputāts: izņemot Igauniju un Latviju, neviens neatceļ avioreisus
Repatriācijas reisu nebūs: Latvijas ĀM iesaka nebraukt tālāk par Igauniju
Artis Pabriks

"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām

0
(atjaunots 18:33 23.09.2020)
Latvijas aizsardzības ministrs pēkšņi norūpējies par valsts finanšu sektora problēmu un pieprasīja pārtraukt spiedienu, ko jūt banku iebiedētie klienti.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Sarežģītais stāvoklis Latvijas finanšu sektorā, kas radies banku sistēmas "kapitālremonta" rezultātā, šķiet, satraucis ne tikai nozares speciālistus, bet arī varas pārstāvjus.

Piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks asi kritizēja banku nesamērīgās prasības.

"Ir pēdējais laiks visiem atzīt, ka prasības banku klientiem ir pārmērīgas un nesaprātīgas. Ieviestas, aizsedzoties ar drošības jautājumiem," Pabriks ar sašutumu klāstīja savā lapā Twitter.

​Tomēr sociālo tīklu lietotāji Pabrika aizbildniecisko žestu novērtēja atšķirīgi – daži atbalstīja politiķa sašutumu cits ironiski atzīmēja, ka bez nopietniem valdības lēmumiem tie ir tikai tukši vārdi.

"Starp citu, šo prasību tiešās sekas ir lielas sabiedrības daļas iedzīšana ātro kredītu lamatās un ātro kredītu nozares uzplaukums kā tāds. Jo, kad pēkšņi banka nekreditē vairs pat gludekļa iegādi – ko gan cilvēkam iesākt?" bija sašutis pazīstamais reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

​Viens no komentētājiem atgādināja, ka kredītu trūkuma dēļ reģionos nav iespējams izdzīvot.

"Tieši tā! Bankas reģionos nefinansē ne mājokļa rekonstrukcijas, ne jaunas būvniecības, tikai iegādi, vēl pie tam banka, kuru mēs visi Latvija kopīgi pēdējo izglābām! Kā reģionos dzīvot? Viens ceļš – uz Rīgu... ļoti skumji..." konstatēja Edgars Kaļva.

​"Neticu, ka jūs pats pēkšņi tā izdomājāt, izklausās pēc partijas sponsoru lūguma," politiķi par spēlēm aizdomās tur Misters Futbols.

​"Un kas ir vainīgs? MK un Saeima! Skatoties budžetu, sapratāt, ka nauda garām iet, jo LV iedzīvotāji kontus atvēra LT un EE? Regulējumu vajadzēja, bet kā parasti Latvijā notiek - pārspīlēja ar īstenošanu," ironizēja rilekta.

​"Un banku lobijs , kas ierobežo skaidru naudu, tikpat nesamērīgs un nelikumīgs," autoru atbalstīja lasītājs ar lietotājvārdu "Patiesība ir tur ārā".

​Komentētāji droši kritizēja politiķi par bezdarbību.

"Teica Artis, pamostoties rapšu laukā, kas bija viņa partijas biedru a/parts..." atgādināja Juris Lipsnis.

​"Kapteinis Acīmredzamais no miesas un asinīm," sarkastiski konstatēja cits komentētājs.

​"Es to atzinu pirms gada. Visi atzīs, un? Dzīvos ar atziņu? It kā jau tāpēc ir Saeima un valdība, lai ar atziņām kaut ko arī iesāktu," neapmierināts atzīmēja Kaspars.

​"Vai kāds vēl atceras "pelēko sarakstu" un Krišjāņa Kariņa satraukumu par LV iekļaušanu tajā?" ar izsmieklu apjautājās Arvis Villa.

​"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā ko paši sadaram, mazohistiski šaujot sev visās iespējamās vietās," uz pārmetumu attrauca aizsardzības ministrs.

​Atgādināsim, ka Latvijā pilnā sparā rit finanšu sektora "kapitālremonts" ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas sākās 2018. gadā, kad komisijas Moneyval eksperti publicēja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā un norādīja: ja valsts nelabosies, tā nokļūs "pelēkajā sarakstā", kas ļoti negatīvi ietekmēs tās ekonomiku.

Represiju giljotīna sāka darbu pilnā sparā, taču kontrolējošās struktūras pieprasa aizvien jaunus upurus. Ārvalstnieki jau ir aizgājuši, tāpēc bez darba palikušie finanšu uzraugi sāka bloķēt vietējo uzņēmēju un vienkāršu iedzīvotāju kontus.

0
Tagi:
Artis Pabriks, bankas, Latvija
Pēc temata
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu
Atlaižu nebūs: bankas nav gatavas atbalstīt uzņēmējus no Baltkrievijas
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu