Проректор Финансового университета при Правительстве РФ Алексей  Зубец

Tādu palīdzību Baltija nevēlas: kāpēc buksē ES glābšanas samits

36
(atjaunots 13:22 21.07.2020)
Spēcīgās valstis nav gatavas uzņemties riskus, kas saistīti ar ES vājajiem locekļiem, bet tiem nav vajadzīga tāda Eiropas Savienība, kurā viņi paši aizņemas naudu un paši par to atbild.

RĪGA, 21. jūlijs – Sputnik. ES valstu līderiem nav izdevies vienoties par savienībā veidojamā fonda parametriem, kas paredzēts ekonomikas atjaunošanai pēc pandēmijas radītās krīzes, kā arī par ilggadējo finanšu plānu, no kura pēc tam tiks sastādīti ES ikgadējie budžeti no 2021. līdz 2027. gadam. ES vadība cenšas pārvarēt vairāku valstu pretestību fonda darbības mehānisma jautājumos. Ir cerība, ka vienošanās, principā, ir iespējama, atzīmēja Vācijas kanclere Angela Merkele pēc kārtējā pārrunu posma.

Pārrunas par ES atjaunošanas fonda veidošanu rit visai ilgi, atgādināja Krievijas valdības Finanšu universitātes prorektors, ekonomikas zinātņu doktors Aleksejs Zubecs.

"Eiropa nekavējoties sāka šīs pārrunas, tiklīdz sākās krīze. Tika apspriesti vairāki fondu darba varianti. Izskanēja ierosinājums, lai donorvalstu nauda tiktu iztērēta visvairāk cietušo valstu ekonomikas atjaunošanai. Taču daudzas valstis ar proficīta budžetu atteikušās "samesties" kopējā katlā, jo nav gatavas finansēt vājāko valstu ekonomiku," Zubecs pastāstīja Sputnik Latvija.

Ideja laist klajā kolektīvās obligācijas arī izgāzās: defolta gadījumā attīstītajām valstīm nāktos segt vājāko kaimiņu parādus, paskaidroja eksperts.

"Galīgais lēmums vēl joprojām nav pieņemts. Aizņemšanās starptautiskajos tirgos ir iespējama: Eiropas Centrālā banka un valstis ar veselīgu ekonomiku var aizņemties pasaules tirgū neierobežotas naudas summas – tie, kas vēlas šo naudu dot, stāsies rindā. Problēma ir tā, ka spēcīgas valstis nav gatavas uzņemties riskus, kas saistīti ar ES vājajiem locekļiem. Te slēpjas galvenais klupšanas akmens," brīdnāja ekonomists.

Šajā mehānismā nebūs Eiropas bēdīgi slavenās finansiālās solidaritātes, atzīmēja Zubecs.

"Ir jēga pavaicāt – vai tādā gadījumā vājajām valstīm vajadzīga Eiropas Savienība ar tādu mehānismu, kad tās pašas aizņemas naudu un pašas par to atbild. Tās vēlas, lai par šiem kredītiem atbildētu bagātās valstis," sprieda ekonomists.

Tātad Vācijai, kuras ekonomikas stāvoklis ir apmierinošs, ir jāuzņemas risks par Portugāles, Grieķijas un Baltijas kredītiem. Skaidrs, ka vācieši tam kategoriski nepiekrīt, konstatēja Zubecs.

Pēc ekonomista somām, Eiropa diezin vai varēs pieņemt solidāru lēmumu, kura gadījumā bagātie maksā par nabagajiem.

"Tas pasliktina ES perifērijas valstu ekonomikas perspektīvas. Ja no centra nenāks finansējums, to ekonomiskais brīnums burtiski acu priekšā pārvērtīsies par ķirbi. Alternatīvu šim procesam nav, jo bagātajām valstīm trūkst motivācijas maksāt par nabago attīstību," secināja Zubecs.

Зубец назвал камень преткновения саммита по спасению экономики ЕС
36
Tagi:
budžets, ekonomiskā krīze, Baltija, ES
Pēc temata
Parādu slogs gulsies uz bērniem: Latvijas MK iesaka mazināt apetīti
Latvija var panākt Eiropas attīstītās valstis. Neuzmanības dēļ
"Karstums" Briselē un Baltijas vienotība: Kariņš cīnās par Latvijas interesēm
Francijas, Vācijas un EK līderi veic pārrunas trešās samita dienas ietvaros
Covid-19

Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka

23
(atjaunots 11:35 21.09.2020)
Desmit ES valstīs Covid-19 izplatās nekontrolējami, taču Lietuvā situācija pagaidām nav tika bēdīga.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību pasaulē un Eiropā kļūst arvien sliktāka, paziņoja LTV raidījumā "Rīta panorāma" Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Vakar Latvijā tika ziņots par 10 jauniem Covid-19 gadījumiem. Perevoščikovs atzīmēja, ka pašlaik bez simptomiem izrādās vidēji tikai viens no 10 atklātajiem Covid-19 gadījumiem. Pēc viņa sacītā, smagi saslimušo skaits patlaban ir proporcionāli zemāks nekā pavasarī, jo biežāk slimo jauni cilvēki.

Tikmēr Eiropa sagaida "otro vilni – vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā. PVO uzskata, ka tas pirmām kārtām ir saistīts ar drošības pasākumu neievērošanu.

Pēc Perevoščikova teiktā, saslimstību var vērtēt pēc vairākiem rādītājiem, piemēram, pēc pozitīvo analīžu rezultātu daļas. Ja pozitīvi ir vairāk par 3% veikto analīžu, tas ir kritisks rādītājs, kurš liecina par nekontrolējamu slimības izplatību.

Latvijā šis rādītājs sastāda 0,3%, savukārt desmit ES valstīs jau pārsniedz 3%. Covid-19 saslimstība stipri pieaug arī Latvijas kaimiņvalstīs. Šonedēļ valstu "dzeltenajā sarakstā", pēc atgriešanās no kurām jāievēro pašizolācijas režīms, Igaunijai pievienojusies arī Lietuva.

Pēc Perevoščikova sacītā, labā ziņa ir tas, ka Lietuvā lielākā daļa Covid-19 gadījumu tiek apsekota un pozitīvo analīžu rezultātu daļa tur ir mazāka par 1%.

Runājot par vakcīnu, epidemiologs nebija pārāk optimistisks, un pieņēma, ka to varētu sagaidīt vien ap nākamā gada rudeni.

Ņemot vērā Covid-19 saslimstības pieaugumu Čehijā (aizritējušajā ceturtdienā valstī bija 3123 jauni inficēšanās gadījumi), uz šo valsti un no tās kopš šodienas ir aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi, tiek ziņots SPKC mājaslapā. Pasažieru pārvadāšanas aizliegumi ir ieviesti arī attiecībā uz Spāniju, Andoru un Franciju.

23
Tagi:
koronavīruss, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā
Diennakts laikā 10 jauni Covid-19 gadījumi, četri cilvēki stacionēti
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19

Medijs: Lielbritānija pastiprinājusi patrulēšanu pie Krievijas robežām

26
(atjaunots 11:04 21.09.2020)
Tostarp iznīcinātāji Typhoon pirmo reizi tika nosūtīti aiz Ziemeļu polārā loka patrulēšanai Murmanskas tuvumā, kur atrodas galvenās Krievijas zemūdeņu bāzes.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Lielbritānijas GKS iznīcinātāji un britu JKS kuģi ievērojami pastiprinājuši patrulēšanu pie Krievijas robežām ar mērķi atklāt Krievijas aizsardzības "vājās puses", vēsta RIA Novosti ar atsauci uz izdevumu Sunday Times.

Saskaņā ar tā datiem, laika posmā no augusta pēdējās nedēļas pie Krievijas robežām Melnās jūras rajonā, kā arī Kolas pussalas krastiem tika nosūtītas vismaz 28 karalisko GKS lidmašīnas, turklāt lidojumus vienlaikus piedalījās līdz pat piecām lidmašīnām.

Izdevums atzīmē, ka tālajos lidojumos piedalījās iznīcinātāji Typhoon un degvielas uzpildes lidmašīnas Voyager, kā arī izlūkošanas lidmašīnas Sentinel, RC-135 un Sentry E-3 AWACS. Pirms divām nedēļām izdevums ziņoja par pirmajiem iznīcinātāju Typhoon lidojumiem virs Ukrainas, un, kā uzsver avīze, "militārie avoti un dati no lidmašīnu izsekošanas portāliem apstiprināja, ka kopš tā laika patrulēšana virs Melnās jūras ir pastiprinājusies".

Turklāt tiek atzīmēts, ka iznīcinātāji Typhoon pirmo reizi tika nosūtīt aiz Ziemeļu polārā loka patrulēšanai Murmanskas tuvumā, kur atrodas galvenās Krievijas zemūdeņu bāzes.

Augsta līmeņa informators britu izlūkdienestā paziņoja avīzei, ka šādu misiju rezultātā iegūtā informācija palīdzēt Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ekspertiem "atklāt pretinieku vājās puses un censties izmantot tās".

KF BS Ģenerālštāba Galvenās operatīvās vadības priekšnieks, pirmais Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks Sergejs Rudskojs piektdien paziņoja, ka ārzemju izlūkošanas lidmašīnas sākušas par 40% biežāk, nekā pērn, parādīties Melnās jūras reģionā. Pēc viņa sacītā, vēl vairāk pieaugusi izlūkošanas no gaisa veikšanas aktivitāte Krimas pussalas tuvumā.

26
Tagi:
iznīcinātājs, robeža, Lielbritānija, Krievija
Pēc temata
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO

Pāvela Rebenoka slepkavas runāja krieviski un nozaga dārgus pulksteņus

0
(atjaunots 17:30 21.09.2020)
Advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja trīs melnā apģērbā tērpušies vīrieši, kuri atnāca pie viņa mājās bez ieročiem, pastāstīja Valsts policijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības lietas izmeklētājs Armands Ruks pastāstīja notikušā detaļas preses konferencē.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās aizritējušajās brīvdienās. Sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu. Taču jurists Mārtiņš Krieķis apgalvo, ka par slepkavības iemeslu kļuva elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Krieķis apsolīja samaksāt 20 tūkstošus eiro par informāciju par slepkavām.

Ruks pastāstīja žurnālistiem, ka mājā nozieguma laikā atradies arī Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins, kurš ir guvis smagas traumas.

Slepkavas bijuši trīs sportiskas miesas būves vīrieši, divi – aptuveni 175 cm augumā, viens bija virs 180 cm augumā. Viņi visi bija tērpušies melnās drēbēs, viņu sejas aizsedza maskas. Savā starpā viņi sarunājās krievu valodā. Ruks noliedza informāciju par to, ka slepkavas mājā ielaidis pats Rebenoks: pēc viņa sacītā, viņi iegājuši mājā no pagalma puses.

Izmeklētājs atsevišķi atzīmēja ka laupītājiem nebija līdzi speciāli līdzi paņemti ieroči, piemēram, pistole. Rebenoku sasēja ar vadu, savukārt slepkavības ieroča kārtā tika izmantots dēlis, kas tika izlauzts no terases. Vēlāk tā tika atrasta 200 metru attālumā no mājas.

Tika nozagtas dārglietas un dārgu pulksteņu kolekcija. Precīza summa pagaidām nav zināma.

Tāpat Ruks paziņoja, ka māja nebija aprīkota ar novērošanas kamerām, savukārt signalizāciju mājas saimnieki ieslēdza reti, tikai gadījumos, kad devās prom uz ilgāku laiku. Šoreiz tā nebija ieslēgta. Viņš aicināja visus rūpēties par sava mājokļa drošību.

Iepriekš Valsts policijā paziņoja, ka izskata arī versiju par slepkavību, kas saistīta ar nelaiķa profesionālo darbību.

IeM vadītājs Sandis Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes. Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi.

Ik gadu Latvijā tiek aplaupītas 20-28 mājas, taču aplaupīšanas ar slepkavībām notiek reti, atgādināja Valsts policijas priekšnieka v.i. Juris Šulte.

0
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību