ES

ES līderi turpinās apspriest antikrīzes fondu

15
(atjaunots 12:15 20.07.2020)
Eiropas Savienības valstu līderi jau trešo dienu cenšas vienoties par Eiropas Savienībā veidotā ekonomikas atkopšanās fonda parametriem, kā arī par daudzgadu finanšu plānu.

RĪGA, 20. jūlijs – Sputnik. ES samits, kurā līderi centās vienoties par antikrīzes fonda izveidošanu, lai atjaunotu ekonomiku, un par daudzgadu budžeta veidošanu, tiks turpināts arī pirmdien, vēsta RIA Novosti.

"Eiropas Savienības Padomes ceturtajā samita dienā tās priekšsēdētājs (Šarls Mišels – red.) noslēdza plenārsēdi. Divdesmit septiņas ES valstis tiksies šodien vēlāk plkst. 14:00 (plkst. 15:00 pēc Latvijas laika – red.)," uzrakstīja Twitter Barends Leitss, Eiropas Savienības Padomes vadītāja Šarla Mišela preses sekretārs.

Pēcāk Leitss paziņoja, ka plenārsēdes sākuma laiks tiek pārcelts uz plkst. 16:00 (plkst. 17:00 pēc Latvijas laika).

Iepriekš Leitss paziņoja, ka Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs palūdza iztaisīt pārtraukumu. Bija paredzēts, ka tas ilgs 45 minūtes, taču tas ievilkās uz dažām stundām.

Rezultātā Leitss atzīmēja, ka Eiropas Savienības valstis aizvadījušas plenārsēdi.

Faktiski, tas nozīmē, ka ES valstis atkal nav saskaņojušas budžetu un ekonomikas atjaunošanas fondu, kura cietusi koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Eiropas Savienības valstu līderi jau trešo dienu cenšas vienoties par Eiropas Savienībā veidotā ekonomikas atkopšanās fonda parametriem, kā arī par daudzgadu finanšu plānu, no kura pēcāk tiks sastādīti ES ikgadējie budžeti laika periodā no 2021. līdz 2027. gadam.

15
Tagi:
budžets, nauda, ES
Pēc temata
Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari
Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas
PVO nosaukusi četrus koronavīrusa izplatības scenārijus pasaulē
Covid-19

Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka

23
(atjaunots 11:35 21.09.2020)
Desmit ES valstīs Covid-19 izplatās nekontrolējami, taču Lietuvā situācija pagaidām nav tika bēdīga.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību pasaulē un Eiropā kļūst arvien sliktāka, paziņoja LTV raidījumā "Rīta panorāma" Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Vakar Latvijā tika ziņots par 10 jauniem Covid-19 gadījumiem. Perevoščikovs atzīmēja, ka pašlaik bez simptomiem izrādās vidēji tikai viens no 10 atklātajiem Covid-19 gadījumiem. Pēc viņa sacītā, smagi saslimušo skaits patlaban ir proporcionāli zemāks nekā pavasarī, jo biežāk slimo jauni cilvēki.

Tikmēr Eiropa sagaida "otro vilni – vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā. PVO uzskata, ka tas pirmām kārtām ir saistīts ar drošības pasākumu neievērošanu.

Pēc Perevoščikova teiktā, saslimstību var vērtēt pēc vairākiem rādītājiem, piemēram, pēc pozitīvo analīžu rezultātu daļas. Ja pozitīvi ir vairāk par 3% veikto analīžu, tas ir kritisks rādītājs, kurš liecina par nekontrolējamu slimības izplatību.

Latvijā šis rādītājs sastāda 0,3%, savukārt desmit ES valstīs jau pārsniedz 3%. Covid-19 saslimstība stipri pieaug arī Latvijas kaimiņvalstīs. Šonedēļ valstu "dzeltenajā sarakstā", pēc atgriešanās no kurām jāievēro pašizolācijas režīms, Igaunijai pievienojusies arī Lietuva.

Pēc Perevoščikova sacītā, labā ziņa ir tas, ka Lietuvā lielākā daļa Covid-19 gadījumu tiek apsekota un pozitīvo analīžu rezultātu daļa tur ir mazāka par 1%.

Runājot par vakcīnu, epidemiologs nebija pārāk optimistisks, un pieņēma, ka to varētu sagaidīt vien ap nākamā gada rudeni.

Ņemot vērā Covid-19 saslimstības pieaugumu Čehijā (aizritējušajā ceturtdienā valstī bija 3123 jauni inficēšanās gadījumi), uz šo valsti un no tās kopš šodienas ir aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi, tiek ziņots SPKC mājaslapā. Pasažieru pārvadāšanas aizliegumi ir ieviesti arī attiecībā uz Spāniju, Andoru un Franciju.

23
Tagi:
koronavīruss, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā
Diennakts laikā 10 jauni Covid-19 gadījumi, četri cilvēki stacionēti
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19

Medijs: Lielbritānija pastiprinājusi patrulēšanu pie Krievijas robežām

26
(atjaunots 11:04 21.09.2020)
Tostarp iznīcinātāji Typhoon pirmo reizi tika nosūtīti aiz Ziemeļu polārā loka patrulēšanai Murmanskas tuvumā, kur atrodas galvenās Krievijas zemūdeņu bāzes.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Lielbritānijas GKS iznīcinātāji un britu JKS kuģi ievērojami pastiprinājuši patrulēšanu pie Krievijas robežām ar mērķi atklāt Krievijas aizsardzības "vājās puses", vēsta RIA Novosti ar atsauci uz izdevumu Sunday Times.

Saskaņā ar tā datiem, laika posmā no augusta pēdējās nedēļas pie Krievijas robežām Melnās jūras rajonā, kā arī Kolas pussalas krastiem tika nosūtītas vismaz 28 karalisko GKS lidmašīnas, turklāt lidojumus vienlaikus piedalījās līdz pat piecām lidmašīnām.

Izdevums atzīmē, ka tālajos lidojumos piedalījās iznīcinātāji Typhoon un degvielas uzpildes lidmašīnas Voyager, kā arī izlūkošanas lidmašīnas Sentinel, RC-135 un Sentry E-3 AWACS. Pirms divām nedēļām izdevums ziņoja par pirmajiem iznīcinātāju Typhoon lidojumiem virs Ukrainas, un, kā uzsver avīze, "militārie avoti un dati no lidmašīnu izsekošanas portāliem apstiprināja, ka kopš tā laika patrulēšana virs Melnās jūras ir pastiprinājusies".

Turklāt tiek atzīmēts, ka iznīcinātāji Typhoon pirmo reizi tika nosūtīt aiz Ziemeļu polārā loka patrulēšanai Murmanskas tuvumā, kur atrodas galvenās Krievijas zemūdeņu bāzes.

Augsta līmeņa informators britu izlūkdienestā paziņoja avīzei, ka šādu misiju rezultātā iegūtā informācija palīdzēt Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ekspertiem "atklāt pretinieku vājās puses un censties izmantot tās".

KF BS Ģenerālštāba Galvenās operatīvās vadības priekšnieks, pirmais Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks Sergejs Rudskojs piektdien paziņoja, ka ārzemju izlūkošanas lidmašīnas sākušas par 40% biežāk, nekā pērn, parādīties Melnās jūras reģionā. Pēc viņa sacītā, vēl vairāk pieaugusi izlūkošanas no gaisa veikšanas aktivitāte Krimas pussalas tuvumā.

26
Tagi:
iznīcinātājs, robeža, Lielbritānija, Krievija
Pēc temata
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO
Ilga Šuplinska

Skolotāji vazājas pa klasēm: Vladova aicina Šuplinsku demisionēt

0
(atjaunots 08:29 22.09.2020)
Vienīgais, ko IZM vadītāja Ilga Šuplinska var izdarīt izglītības sistēmas labā – demisionēt, uzskata Anna Vladova.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Stāsts par matemātikas skolotāja meklējumiem galvaspilsētas skolā lika Rīgas domes deputātei Annai Vladovai ("Saskaņa") pieprasīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas demisiju.

Nesen Latvijas Televīzija pastāstīja par to, kā Rīgas 40. vidusskolā tika galā ar matemātikas skolotāju trūkumu – šo priekšmetu piekrita pasniegt kāda skolēna tēvs.

Skolas direktore Jeļena Vediščeva paskaidroja, ka pedagogu trūkums nav tikai šīs skolas problēma. Rīgā 12 skolas joprojām meklē matemātikas skolotājus, tikpat daudz skolu meklē mūzikas, datorzinību pasniedzējus un citus pedagogus.

Anna Vladova ir citas Rīgas skolas direktore, taču tas nav vienīgais iemesls, kādēļ šī ziņa viņu tik ļoti aizskāra. Viņa ir pērn mūžībā aizgājušās pazīstamās 40. vidusskolas direktores Gaļinas Jefremovas meita.

"Šī ziņa manī izraisīja pat ne dusmu lēkmi vai apkaitinājumu, bet izmisuma pilnu naidu. Varbūt tāpēc, ka 40. skola man nav "tikai skola", šī skola mani uzaudzināja, tā ir manas mammas lepnums.

2020 gads. Eiropas Savienība. Latvija. Rīga. Galvaspilsēta. Viena no labākajām galvaspilsētas skolām. Pats pilsētas centrs. Atjaunota un ērta ēka. Bērni stāv rindā, lai varētu mācīties šajā skolā. Un skola nevar atrast matemātikas skolotāju! Nevar. Skolotāju vienkārši nav! Neviena. Ne par augstu, ne arī par ubaga algu. Ne pensijas vecuma, ne jauna, ne ar pieredzi, ne bez! Skolotāja nav," uzrakstīja Vladova savā Facebook lapā.

Informātikas stunda skolā, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

Vladova ne reizi vien ir kritizējusi izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, sevišķi pēc tam, kad Latvijas skolas bija spiestas pāriet pie tālmācībām. Taču šoreiz Rīgas domes deputāte aicina ministri demisionēt.

"Kad pagājušā gada beigās skolas visā valstī varonīgi izvilka izglītības procesu no bedres, izdomājot, kā nodrošināt saikni ar bērniem, kā sagatavoties vidusskolas eksāmeniem, kā mazināt mazuļu vecāku slogu, ministrija solīja, ka nākamgad viss būs: Būs jauni skolotāji, kas ar "degošām acīm dosies kaujā", mācību grāmatas un metodiskās rokasgrāmatas kompetenču izglītības reformas īstenošanai, būs jauns aprīkojums, kas ļaus skaisti un mierīgi vadīt tālvadības stundas, ja nepieciešams.

Un kas mums ir uz 21. septembri? Mums nav nekā no tā, ko ministre mums solīja, izņemot nebeidzamus kursus, bet mums ir jauns pienākumu klāsts: skolām jāievēro epidemioloģiskie norādījumi, jānodrošina attālums starp bērniem, jānodrošina skolas dezinfekcija, jāizdomā neiedomājamas bērnu distancēšanās kombinācijas, ēdināšana, un, pats galvenais, protams, "augstas kvalitātes" mācību process. Skolotāji vazājas pa klasēm, vēdina, dezinficē, aizsargā bērnus, pēc tam māca, pēc tam atkal dezinficē, ved bērnus uz ēdnīcu vai sporta zāli, pēc tam skrien uz nākamo nodarbību citā skolas spārnā, atkal vēdina, dezinficē... un tālāk uz apli. Pārslodze, nervu spriedze un elementārs fizisks nogurums liek sevi manīt," padalījās Vladova.

Iepriekš Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un satiksmes ministrijas sagatavoto plānu, saskaņā ar kuru mācību gada jāsākas skolās un citās mācību iestādēs. Tas iekļauj sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības. Saskaņā ar šo plānu, piemēram, skolotājiem pašiem jāatklāj Covid-19 simptomi bērniem un uz to pamata skolai jāizlemj jautājums par ikviena bērna, klases vai vesela pedagogu sastāva distancēšanu.

Turklāt, lai gan septembra sākumā veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka skolu nosaukumi, kurās atklāts Covid-19, atklāti netiks, šie dati regulāri nonāk medijos.

"Šuplinskas kundze, jūs nevarat būt Latvijas Izglītības ministrijas vadītāja. Jūs dzīvojat citā realitātē. Ministrija nav soda iestāde, tai ir citas funkcijas, citi uzdevumi un citas prioritātes. Jūs neesat izpildījusi nevienu no saviem solījumiem, un jums pat nav kauna par to. Atstājiet savu posteni. Tas ir vienīgais, ko jūs varat darīt mūsu valsts izglītības sistēmas labā," uzrakstīja Vladova.

0
Tagi:
Ilga Šuplinska, Anna Vladova, skola
Pēc temata
Jaunāko klašu skolēni apmeklēs skolu arī Covid-19 otrā viļņa gadījumā
Šuplinska dedzina ar napalmu: Rīgas skolas direktore par IZM trikiem ar tālmācību
Valdībai ir izdevīgi turēt skolēnus mājās: kāpēc LKS iebilst pret tālmācībām
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas