Jarmuša

Nīderlandi nauda neinteresē: juriste novērtēja prasību pret Krieviju MH17 lietā

32
(atjaunots 21:44 14.07.2020)
Apsūdzības pret Krieviju bez pietiekamiem pierādījumiem izskanēja jau pirmajās stundās pēc katastrofas, un sešus gadus vēlāk nekas nav mainījies. Nīderlandei galvenais ir padarīt Maskavu par vainīgo Boeing katastrofā Donbasā.

RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. Nīderlandes iestādes iesniegušas prasību pret Krieviju Eiropas cilvēktiesību tiesā "par tās lomu" reisa MH17 katastrofā Donbasā 2014. gada vasarā. Nīderlandes valdība paziņoja, ka tādējādi atbalstīšot bojāgājušo tuviniekus.

No juridiskā viedokļa ECT nav tiesību pieņemt lēmumu šajā jautājumā, radio Sputnik ēterā norādīja advokāte, speciāliste starptautisko tiesību jautājumos Marija Jarmuša.

"ECT nav izskatījusi īpaši lielu skaitu vienas konvencijas dalībvalsts prasību pret otru valsti. Visi lēmumi ir burtiski uz pirkstiem saskaitāmi. Saskaņā ar konvenciju ECT pienākums ir prasību noraidīt," skaidroja juriste.

Jarmuša pauda pārliecību, ka prasība nav iesniegta naudas dēļ, - jāņem vērā politiskie motīvi un lobistu soļi.

"Viņi cenšas ne tikai saņemt no Krievijas ekonomisko labumu, bet arī grib konstatēt, ka tās vaina lainera bojāejā ir pierādīta. Tās ir politiskas spēles, Nīderlandei galvenais ir nomelnot Krievijas reputāciju un padarīt Maskavu par vainīgo katastrofā," uzsvēra Jarmuša.

Juriste atzīmēja, ka saprot Nīderlandes vēlmi saņemt no Krievijas kompensāciju.

"Valsts ir bagāta, kāpēc gan nepapūlēties izsist no tās naudu, lai kompensētu aviokatastrofā cietušo ģimeņu zaudējumus. Taču vēl joprojām nav saprotams – kāda ir Krievijas loma šajā katastrofā? Laineris taču necieta avāriju virs Krievijas teritorijas. Šajā gadījumā Nīderlandes varasiestāžu darbības ir populistiskas – skaļi paziņot, ka viņi kaut ko dara, un skaisti apsolīt cietušajām ģimenēm taisnīgumu," uzskata eksperte.

Jarmuša atgādināja, ka Krievija jau 2014. gadā informēja, ka vēlas piedalīties izmeklēšanā, un tai bija visas tiesības sniegt savus pierādījumus un speciālistus, jo bija skartas tās intereses.

"Apsūdzības pret Krieviju bez pietiekamiem pierādījumiem izskanēja jau pirmajās stundās pēc katastrofas, un sešus gadus vēlāk nekas nav mainījies," konstatēja Jarmuša.

Viņa atgādināja, ka pušu argumenti ir saprotami. "Krievija vairākkārt iesniedza pierādījumus tam, ka Ukrainā ražotā raķete palaista no Ukrainas teritorijas, taču tos ignorē," piebilda juriste.

Tiesas sēdes reisa MH17 katastrofas lietā Nīderlandē atsākās jūnija sākumā. Kopīgā izmeklēšanas grupa nosauca Krievijas pilsoņus – Igoru Girkinu, Sergeju Dubinski un Oļegu Pulatovu, kā arī Ukrainas pilsoni Leonīdu Harčenko, kuri turēti aizdomās par iekārtas "Buk" nogādāšanu Donbasā "ar mērķi notriekt lidmašīnu".

Izmeklēšana uzskata, ka Boeing notriekts no zenītraķešu kompleksa "Buk", kas it kā piederot Krievijas BS 53. Kurskas zenītraķešu brigādei. Krievijas Aizsardzības ministrija izpētīja raķetes atlūzas un pierādīja, ka to nevarēja palaist no Krievijas "Buk". Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja: Maskava var atzīt izmeklēšanas rezultātus tikai gadījumā, ja pilnvērtīgi piedalīsies izmeklēšanā.

Malaizijas Boeing 777 reisā МН17 no Amsterdamas uz Kualalumpuru cieta katastrofā 2014. gada 17. jūlijā Doņeckas apkaimē. Tajā dzīvības zaudēja 298 cilvēki.

Нидерланды интересуют не деньги: юрист оценила иск к РФ по делу МН17
32
Tagi:
katastrofa, boeing, Nīderlande, Krievija
Pēc temata
Boeing reisa MH17 katastrofas lietā parādījušies apsūdzētie
Nīderlandes žurnālists atklāja Rietumiem neērtās "MH17 lietas" detaļas
Patiesība par Boeing Donbasā: Rietumu kauja ar realitāti
Malaizija pauž šaubas, tāpēc Nīderlande nervozē: politologs par izmeklēšanu MH17 lietā
ES un Polijas karogi

"Prasiet Putinam": poļu viedoklis par reparācijām par Otro pasaules karu

31
(atjaunots 11:21 04.03.2021)
Poļu izdevuma lasītāji novērtējuši kultūras, nacionālā mantojuma un sporta ministra vietnieka plānus pieprasīt no Krievijas reparācijas par Otro pasaules karu.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. Poļu izdevuma Interia lasītāji novērtējuši kultūras, nacionālā mantojuma un sporta ministra vietnieka Jaroslava Sellina plānus pieprasīt no Krievijas reparācijas par Otro pasaules karu, stāsta RIA Novosti.

Iepriekš Vācijas vēstnieks Polijā Arndts Fraitāgs fon Loringhofens paziņoja, ka kara reparāciju jautājums politiskā plānā ir slēgts. Viņš atgādināja, ka Berlīne samaksājusi Varšavai divus miljardus eiro par Otro pasaules karu.

Sellins vācu diplomātlam nepiekrita – pēc viņa domām, Padomju Savienība neesot samaksājusi Polijai no Vācijas saņemto kompensāciju.

"Polijas valsts izrādījās pēc Otrā pasaules kara ar reparācijām apdāvināmo valstu saraksta lejasgalā," apgalvoja Sellins un paziņoja, ka Varšavai esot "morālas tiesības" uz taisnīgumu.

Pie tam politiķis atzina, ka to būs grūti panākt, tomēr uzsvēra, ka Polijai vajagot pastāvīgi apspriest šo tēmu, bet pēc tam "nolikt prasības uz galda".

Poļu lasītāji norādīja, ka Sellina viedoklis ir kļūdains un atgādināja par PSRS lomu Polijas valsts atbrīvošanā un saglabāšanā.

Citu starpā komentētājs Tom atzīmēja, ka karā uzvarēja Padomju Savienība, lai arī Varšava atsakās to atzīt.

"Nebūtu nekādas Polijas, ja ne tie 650 tūkstoši padomju karavīru, kuri miruši poļu zemē, karojot ar Hitleru," viņš norādīja.

Tāpat lasītājs atgādināja, ka Polija pēc kara saņēmusi virkni vācu pilsētu un paplašinājusi izeju pie jūtas.

"Tagad Polija pieprasa kompensācijas. Tās pienākas uzvarētājiem, ne zaudētājiem," viņš konstatēja.

Kawa cukier norādīja, ka Sellins neaptver savu izteikumu sekas.

"Ja vācieši izmaksājuši reparācijas PSRS, un kaut kādai daļai tās naudas bija jānonāk Polijā, Vācija uz tādu prasību atbildēs: prasiet nevis mums, bet Putinam," piezīmēja komentētājs.

Lasītājs 1951jk atgādināja: politiskajā plānā Polija atrodas "ceturtajā līgā".

Taka Prawda aicināja atdot Vācijai pēc kara saņemtās zemes un tikai pēc tam pieprasīt reparācijas.

Viņam piekrita lietotājs Hej – viņš atzīmēja, ka trešā daļa Polijas teritorijas ir zemes, kas pirms kara bija Vācijas sastāvā.

"Izbeidziet vispār cilāt šo tēmu. (..) Nekādas loģikas," viņš piebilda.

Savukārt komentētājs ar lietotājvārdu Wa nosauca ministra vietnieka ideju par absurdu un salīdzināja to ar prasību Stokholmai izmaksāt kompensāciju par XVII gadsimta "zviedru plūdiem" (zviedru uzbrukums Polijai 1655.-1660. gg.)

Polijas politiķi nereti apspriež reparācijas par Otro pasaules karu. Piemēram, 2019. gada decembrī valsts parlaments apstiprināja rezolūciju par to, ka Vācija un PSRS esot vienlīdz atbildīgas par Otro pasaules karu. Polija dokumentā pasludināta par "abu totalitāro režīmu pirmo upuri".

Pērnā gada februārī Polijas ārlietu ministra vietnieks Pāvels Jablonskis klāstīja, ka valstij esot "bezierunu" tiesības uz Krievijas kompensācijām par zaudējumiem, kas nodarīti Otrā pasaules kara laikā. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova ieteica Jablonskim izbeigt bezgodīgos soļus.

Vēlāk Polijas valdošās partijas "Likums un taisnība" līderis Jaroslavs Kačinskis paziņoja, ka Maskavai, tāpat kā Berlīnei, esot jāsamaksā Varšavai kompensācija par zaudējumiem Otrajā pasaules karā. Valsts eksprezidents Lehs Valensa politiķa izteikumus nosauca par absurdu.

31
Tagi:
Otrais pasaules karš, Polija
Pēc temata
Baltijas valstis, kompensācijas un Krievija: kurš kuram ir parādā
Noskaidrojies, kam Krievijai nāktos samaksāt
Kaļiņingrada un trīssimt miljardi. Uz ko vēl pretendē Krievijas kaimiņi?
Doņecka

Pacietība ir izsīkusi: Doņeckas zemessargiem atļauts atklāt profilaktisku uguni

40
(atjaunots 06:47 04.03.2021)
Doņeckas varasiestādes pastāstīja, kādi faktori likuši pieņemt lēmumu par Kijevas militāro objektu likvidāciju Donbasā pat gadījumā, ja no to dislokacijas vietas nav atskanējis neviens šāviens.

RĪGA, 4. marts – Sputnik. Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas Tautas milicijas vadība devusi atļauju padotajiem apspiest un likvidēt pretinieka pozīcijas ar profilaktisku apšaudi. Par to liecina Tautas milicijas oficiālā pārstāvja ziņojums, kas nāca klajā vakar, 3. februārī, vēsta Sputnik Meedia.

Doņeckā atzīmēja, ka šāds lēmums pieņemts, atbildot uz nepārtrauktajām DTR teritorijas apšaudēm no Ukrainas karavīru puses.

Akcija Donbasa izvēla Doņeckā, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Аверин

"Tādējādi Ukrainas darbības izslēdz parakstīto miera vienošanos izpildi par vispārēju pamiera režīma ievērošanu. Ukrainas militāri politiskā vadība kārtējo reizi demonstrējusi nespēju un nevēlēšanos ievērot pilsoņu kara miermīlīgas noregulēšanas kursu," konstatēja DTR Tautas milicijas pārstāvis.

Viņš uzsvēra, ka informācija par Kijevas pieļautajiem mierlīgumu pārkāpumiem periodiski tiek sniegta EDSO novērotājiem, taču no viņu puses nekāda reakcija neseko.

"Ņemot vērā starptautisko novērotāju reakcijas trūkumu uz nepātrauktajām republikas apdzīvoto vietu apšaudēm, Tautas milicijas vienībām dota atļauja sākt profilaktiskas apšaudes pretinieka apšaudes punktu neitralizācijai un likvidācijai, lai aizsargātu iedzīvotājus no Ukrainas terora," paziņoja varas struktūras pārstāvis.

Karš Donbasā nav pārtraukts

Iepriekš Ģeopolitiskās ekspertīzes centra direktora vietniece, portāla "Eirāzija" analītiķe Nataļja Makejeva konstatēja: karš Donbasā nav pārtrūcis.

"Visu šo laiku karš tur nav pārtrūcis, tāpat kā terors pret ienaidnieka vadību Donbasa republiku Tautas miliciju. Iezogas teritorijā, uzstāda spridzekli, notiek terorakts," eksperte uzsvēra komentārā radio Sputnik.

"Laiks izbeigt uzskatīt notiekošo par pamieru un uzskatīt to par pilnvērtīgu karu. Un atbilstoši reaģēt, tostarp arī visai pasaulei," aicināja Makejeva.

Zināms, ka karadarbība Donbasā sākās 2014. gadā pēc bruņotā valsts apvērsuma Kijevā.

Luganskas un Doņeckas apgabalu iedzīvotāji atteicās atzīt jaunās, antikonstitucionālā ceļā pie varas nākušās valdības leģitimitāti – reģionā notika referendumi par valstisko neatkarību. Saskaņā ar to rezultātiem tika pasludinātas Doņeckas un Luganskas tautas republikas.

Atbildei Kijeva nosūtīja uz Donbasu karaspēku – tādējādi valsts sāka karu pati pret savu valsti. Doņeckas un Luganskas iedzīvotāji ņēma rokās ieročus un saformēja zemessargu nodaļas. Sākās pilsoņu karš.

Atkārtotie starptautisko vidutāju centieni apturēt asinsizliešanu vēl joprojām nav devuši iespēju panākt miera iestāšanos reģionā.

Krievija nepametīs

Maskava, viens no starpniekiem Ukrainas un neatzīto republiku bruņotajā konfliktā, aicināja puses sākt tiešu dialogu, bet Kijeva no tā kategoriski atteicās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot situāciju, konstatēja, ka Ukrainas vadītāji nāk klajā ar saukļiem pārtraukt konfliktu Donbasā, taču pēc tam atskatās uz nacionālistiem, un process sastingst.

"Gandrīz visi agrākie valsts vadītāji, kuri nākuši pie varas, un, starp citu, arī pašreizējais, Vladimirs Aleksandrovičs Zeļenskis, nāca pie varas ar lozungiem par konflikta izbeigšanu Donbasā, nāca ar lozungu par varas apvienošanu. Nu, un galu galā, veidot attiecības ar Krieviju, taču vēl joprojām nekas neiznāk," Putins atzīmēja lielajā preses konferencē 2020. gada decembrī.

Viņš uzsvēra, ka Maskava nepametīs Donbasa iedzīvotājus.

"Donbasu mēs nepametīsim. Neskatoties ne uz ko," akcentēja Krievijas valsts vadītājs arī šī gada februārī, tiekoties ar Krievijas vadošo mediju galvenajiem redaktoriem.

40
Tagi:
karš, Donbass, Ukraina
Pēc temata
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Leonīds Pasečņiks: Zeļenskis tā arī var palikt "prezidents-cerība"
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai
Marija Zaharova

Krievijas ĀM pārstāve pastāstīja, Krievija "apdraud" ASV

0
(atjaunots 07:25 05.03.2021)
ASV vadība nospraudusi mērķi – neļaut Krievijai konkurēt kā līdztiesīgai, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, atbildot uz ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena izteikumiem par "draudiem".

RĪGA, 5. marts — Sputnik. ASV valsts sekretārs Entonija Blinkens savā programmas runā ārpolitikas jautājumos nosauca Krieviju par "nopietnu draudu" līdz ar Irānu un Ziemeļkoreju, savukārt Ķīnu Blinkens piedevām nodēvēja arī par "pretinieku", stāsta RIA Novosti.

Krievija komentēja ASV valsts sekretāra skaļo izteikumu. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova radiostacijas "Govorit Moskva" ēterā paskaidroja, kur amerikāņi patiesībā saskata "draudus".

Diplomāte atgādināja, ka Vašingtona uzskata par draudiem visus, kas konkurē ar to, turklāt jebkurā nozarē.

"Protams, līdztekus faktoram, kam vajadzētu demonstrēt viņu sabiedroto attiecības, viņus apvienot, vēl ir arī zaudējamās konkurences faktors, vai tās, kurā viņi nevar iesaistīties uz vispārpieņemtajiem noteikumiem," paskaidroja Marija Zaharova.

Pie tam ĀM pārstāve atzīmēja, ka viens no ASV galvenajiem mērķiem ir Krievijas bremzēšana valstu konkurences cīņā, tas ir, pēc viņas vārdiem, Vašingtona nevēlas, lai Maskava sacenstos ar to uz līdztiesīgiem noteikumiem.

Šī "sāncensība" pat iekļauta ASV nacionālās drošības stratēģijā, kas pieņemta jau prezidenta Džo Baidena laikā. Tajā norādīts, ka "Maskava ieguldījusi nopietnus līdzekļus darbībās, kuru mērķis ir apturēt ASV nopietnās priekšrocības un neļaut mums aizsargāt mūsu intereses un sabiedrotos visā pasaulē".

Pie tam ASV apgalvo, ka ir gatavas iesaistīties "substantīvā dialogā" ar Krieviju un Ķīnu par jaunajām militārajām tehnoloģijām, kas var ietekmēt stratēģisko stabilitāti.

Atzīmēsim, ka Maskava ne vienu vien reizi norādījusi: tā ir gatava sākt jebkādu dialogu par aktuālām problēmām, it īpaši par stabilitāti pasaulē. Atliek tikai atsaukt atmiņā, cik reizes ASV atgādināja par nepieciešamību pagarināt NEW START, līdz amerikāņi aptvēra, ka tas patiešām ir jādara, turklāt arī tas notika pēc prezidenta maiņas.

Tātad Vašingtona nez kāpēc uzklausa Krieviju ļoti selektīvi un dialogu sāk tikai tad un tikai no tās puses, kas ērta viņiem, pie tam pārvēršot to par monologu.

Vienlaikus ASV ļoti patīk noskaņot pret Krieviju citas valstis, pie tam stratēģiski patiešām svarīgos jautājumos. Vārdu sakot, cenšas darīt visu, lai kaut kā destabilizētu situāciju. Par laimi, pagaidām tas viņiem īsti labi neizdodas.

0
Tagi:
Zaharova, Ārlietu ministrija, Krievija, ASV
Pēc temata
"Tas visu sagraus": kā Pentagons plāno "savaldīt" Krieviju
Krievijā komentēja ASV paniku par "vienotību ar NATO" un "graušanu"
Zaharova atbildēja uz NATO izteikumiem par draudiem no Krievijas puses