Turcijas karogs, foto no arhīva

NATO apstiprināja Baltijas aizsardzības plānus, Turcija atteicās no veto

50
(atjaunots 17:01 01.07.2020)
Turcija bija vienīgā valsts, kura atteicās apstiprināt Baltijas un Polijas aizsardzības plānus līdz brīdim, kamēr netiks ņemtas vērā tās intereses, jeb noteikt, ka Sīrijas ziemeļos esošie kurdu kaujinieki ir teroristu grupējumi.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. NATO līdz galam apstiprinājusi atjaunotos Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānus, pēc tam, kad tika rasts kompromiss ar Turciju, kura līdz šim bloķējusi šo lēmumu, vēsta LRT. Šo informāciju apstiprināja Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs.

"Šobrīd mēs varam apgalvot, ka jautājums ir praktiski saskaņots. Tie ir apstiprināti," sacīja Linkēvičs.

Viņš piebilda, ka saskaņošanas process "ilga tik, cik tas ilga". Linkēvičs atteicās detalizēt, kā izdevās panākt kompromisu.

"Tas ir normāls process, jo visi NATO lēmumi, vai tie ir operatīvi, vai finanšu, vai militāri, tiek pieņemti tikai ar kopēju piekrišanu, konsensu, ir nepieciešams tik daudz laika, cik ir nepieciešamas, taču NATO ar to arī izceļas, ka ņem vērā visu dalībvalstu intereses," sacīja Lietuvas ministrs.

Linkēvičs uzsvēra, ka sākotnēji Turcijas pozīcija nebija virzīta pret Baltijas valstīm un Poliju, tādēļ nevajag dramatizēt ievilkušās pārrunas – Ankara aizstāvēja savas intereses un ieņēma konstruktīvu pozīciju.

"Saskaņošanas posms ir noslēdzies, un plāns ir jāīsteno, tādēļ militārpersonām, kuras nodarbojas ar militāro plānošanu, arī ir jāķeras klāt svarīgajam darbam, kurš viņus gaida," noslēgumā sacīja ministrs.

Iepriekš NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, NATO valstis Londonas samitā 2019. gada decembra sākumā atbalstīja atjaunināto Polijas un Baltijas valstu aizsardzības plānu, kuru bloķēja Turcija. Taču līdz tā stāšanās spēkā ir jābūt pabeigtām formālām procedūrām.

Pirms NATO samita aģentūra Reuters ziņoja, ka Ankara ir devusi rīkojumu valsts pārstāvim NATO neparakstīt Baltijas aizsardzības militāro plānu, kā arī izrādīt spiedienu uz alianses locekļiem ar mērķi, lai viņi oficiāli atzīst Sīrijas kurdu pašaizsardzības spēkus par teroristiskiem grupējumiem. Tika ziņots, ka vairākas NATO dalībvalstis, tai skaitā arī ASV, bloķēja atjaunināto Turcijas aizsardzības stratēģiju, kurā Sīrijas kurdu grupējumi "Tautas pašaizsardzības spēki" tika minēti kā spēks, kurš apdraud Turcijas nacionālo drošību.

Atgādināsim, ka ASV pēdējo gadu laikā aktīvi sadarbojās ar kurdu grupējumiem Sīrijā, skaidrojot to ar cīņu pret teroristisko organizāciju "Islāma valsts" (ISIS, aizliegta daudzās pasaules valstīs). Turcija vairākkārt paudusi neapmierinātību sakarā ar šādu Savienoto Valstu rīcību un aicināja izbeigt šo sadarbības formātu.

50
Tagi:
Turcija, Baltija, aizsardzība, NATO
Temats:
NATO austrumu flangā (218)
Pēc temata
ASV kodolarsenālu no Turcijas tehniski iespējams pārvest uz Baltiju
Baltais nams: ASV neatbalstīs Turcijas militāro operāciju Sīrijā
Avangard

National Interest novērtējis Krievijas "Avangardu" draudus ASV

5
(atjaunots 10:49 23.09.2020)
"Avangard" pārvietojas hiperskaņas ātrumā, turklāt spēj manevrēt atmosfērā. Tā iespējas apgrūtina pretošanos ierocim.

RĪGA, 23. septembrisSputnikAmerikāņu publicists Pīters Sučiu savā rakstā izdevumam National Interest pastāstījis par Krievijas hiperskaņas bloku "Avangard". Viņš izteica pieņēmumu, ka ierocis metīs nopietnu izaicinājumu ASV, vēsta RIA Novosti.

Publikācijas autors atgādināja, ka "Avangard" pārvietojas hiperskaņas ātrumā, turklāt spēj manevrēt atmosfērā. Tā iespējas apgrūtina pretošanos ierocim. Viņš norādīja, ka, pēc Pekinas domām, Krievijas hiperskaņas starpkontinentālās ballistiskās raķetes ar kodollādiņiem var likvidēt ASV aizsardzību.

Sučiu uzsvēra, ka "Avangard" ir tikai viens no Krievijas lielā arsenāla komponentiem – tajā ir 528 starpkontinentālās sauszemes un zemūdens ballistiskās raķetes, kā arī kodolieroči, ko nogādā bumbvedēji.

Pie tam Savienoto Valstu pretraķešu aizsardzība ir paredzēta tikai "nelielam skaitam" starpkontinentālo ballistisko raķešu, ko var palaist Ziemeļkoreja, sūkstījās publicists.

Par hiperskaņas raķešu kompleksu "Avangard" Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmo reizi pastāstīja savā vēstījumā Federālajai sapulcei 2018. gadā. Toreiz viņš iepazīstināja arī ar citiem jaunajiem ieročiem. Tagad Krievija ir vienīgā valsts pasaulē, kas oficiāli informējusi: tās rīcībā ir hiperskaņas ieroči.

"Avangard" spēj lidot atmosfēras blīvajos slāņos, pārvietojoties starp kontinentiem ātrumā, kas pārsniedz Maha skaitli vairāk nekā 20 reizes. Dodoties uz mērķi, planējošais spārnotais bloks izpilda tā saucamos dziļos manevrus – gan uz sāniem par vairākiem tūkstošiem kilometru, gan augstumā. Šī iemesla dēļ tas ir absolūti neaizniedzams visiem pretgaisa un pretraķešu aizsardzības līdzekļiem.

5
Tagi:
ieroči, Krievija, ASV
Pēc temata
Hiperskaņas komplekss "Avangard" stājies kaujas dežūrā
Trieciens no dzīlēm. Ar ko Krievijai draud ASV hiperskaņas ieroči
"Solis pretī pasaules galam". Kas sekos pēc ASV izstāšanās no NEW START
Ķīnā jauno Krievijas ieroci uzskata par biedējošāku, salīdzinājumā ar kodolbumbu
Vladimirs Putins

"Neskatoties uz strīdiem un neuzticību". Ko ANO Ģenerālajai asamblejai piedāvāja Putins

2
(atjaunots 11:48 23.09.2020)
Krievija darīs visu iespējamo, lai veicinātu reģionālo krīžu noregulēšanu politiskā un diplomātijas ceļā, - ANO Ģenerālās asamblejas dalībniekiem paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. ANO Ģenerālās asamblejas augstā līmeņa sesija strādā koronavīrusa pandēmijas apstākļos. Pasaules valstu līderi "sabraukuši" Ņujorkā virtuāli.  Līdz ar to viesiem no Irānas un Ziemeļkorejas nevajadzēja raizēties par ASV vīzām, bet protokola dienestiem – saskaņot prezidentu grafikus. Tomēr jebkuras pārrunas izrādījušās neiespējamas. Pie tam no ekrāna runāja par aktuālāko – pārsvarā par epidēmiju un tās sekām ekonomikā, stāsta RIA Novosti.

Virtuālās debates

"Nākotne, ko mēs vēlamies, un ANO, kas mums ir vajadzīga," tādu sesijas nosaukumu šogad ierosināja organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs. Diezin vai nākotnē Ģenerālajai asamblejai nāksies izmantot virtuālo formātu, bet šoreiz nebija izvēles. Ņujorka, kurā izvietota ANO galvenā mītne, ir epidēmijas centrā. Tikai retais valsts vadītājs izšķirtos ierasties un pie tam izturēt obligāto divu nedēļu karantīnu.

Tāpēc Ģenerālā asambleja ierosināja valstu vadītājiem ierakstīt uzrunas. Ierakstu demonstrēja debašu gaitā. Zālē ekrāna priekšā bija tikai nedaudzi viesi – pa vienam no valsts. Zālē esošā pārstāvja ievadvārdam un  valsts vadītāja uzrunai tika atvēlētas 15 minūtes. Lai arī runas bija ierakstītas savlaicīgi, daudzi reglamentu pārkāpa.

"Ķīnas" vīruss

ASV prezidenta uzruna bija pati īsākā no visām viņa līdzšinējām runām – tikai mazliet vairāk nekā 7 minūtes. Piemēram, pirms trim gadiem viņš runāja 41 minūti. Tiesa, to atliku likām kompensēja ASV pastāvīgā pārstāve ANO Kellija Krafta. Viņa ilgi stunāja par Trampa administrācijas nopelniem starptautiskajā arēnā: pieminēja gan līgumus ar Izraēlu, gan Serbijas un Kosovas vienošanos, gan uguns pārtraukšanu Idlibā, Sīrijā.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Tramps sāka ar koronavīrusu, nosauca to par "Ķīnas vīrusu" un turpināja asi kritizēt Pekinu. Cita starpā – arī par "mēri, ko tā uzsūtījusi pasaulei". Viņš aicināja ANO risināt "īstas problēmas" – pēc viņa domām, to starpā ir terorisms, sieviešu apspiešana, piespiedu darbs, narkotiku trafiks, cilvēku tirdzniecība un seksa tirdzniecība, etniskās tīrīšanas, vajāšana reliģisku motīvu dēļ.

Ķīnas pārstāvis, kurš uzstājās drīz pēc Trampa, apliecināja, ka Ķīna ir gatava aktīvi piedalīties starptautiskajos zinātniskajos pētījumos, kuru mērķis ir noskaidrot koronavīrusa izcelsmi un izplatības ceļus. "Mēs arī turpmāk sniegsim partneriem informāciju par diagnostikas un ārstēšanas metodēm, sniegsim palīdzību un atbalstu valstīm, kam tas vajadzīgs," apsolīja Sji Dziņpins. Viņš atgādināja, ka jau vairākas vakcīnas Ķīnā iziet klīnisko izmēģinājumu trešo posmu.

Pandēmijas priekšā valstīm ir jāapvieno spēki, viņš uzsvēra. Pie tam, pēc viņa domām Pasaules veselības organizācijas, ko Tramps bieži kritizē, loma ir "fundamentāla un vadoša".

"Ķīna ir lielākā jaunattīstības valsts pasaulē. Mēs nekad netieksimies pēc hegemonijas, ekspansijas un ietekmes sfēru radīšanas. Mēs nevēlamies nekādus karus – ne aukstos, ne karstos," piebilda ĶTR priekšsēdētājs.

Principiāli jauns izaicinājums

Tāpat kā citi valstu vadītāji, arī Krievijas prezidents savu uzrunu ierakstīja savlaicīgi. Klātienē viņš Ģenerālajā asamblejā uzstājās pirms pieciem gadiem. Toreiz viņš atzīmēja, ka jāapvieno pūles cīņā ar teroristisko grupējumu, kura nežēlība šokēja civilizēto cilvēci. Uzruna izskanēja 2015. gada 28. septembrī. Divas dienas vēlāk Krievijas Gaisa spēki sāka pirmos uzlidojumus kaujiniekiem Sīrijas teritorijā. Krievijas aviācijai izdevās lauzt stāvokli par labu Damaskai un sekmīgi cīnīties pret teroristiem.

Tagadējās runas sākumā Vladimirs Putins atgādināja par divām jubilejām: Otrā pasaules kara beigu un Apvienoto Nāciju Organizācijas radīšanas 75. gadadienu. Neskatoties uz sarežģīto mūsdienu starptautisko politiku, ANO ar godu pilda galveno misiju – sargāt mieru, uzskata Krievijas prezidents. Jautājumā par organizācijas reformēšanu, Maskava uzskata, ka Drošības padomei lielākā mērā jāņem vērā visu valstu intereses, taču pie tam tai jābūt svarīgam posmam globālās pārvaldes sistēmā.

"Mēs visi esam saskārušies ar principiāli jaunu izaicinājumu – koronavīrusa pandēmiju, - Putins pievērsās savas uzrunas otrajai tēmai. – Karantīnas, robežu slēgšana, daudzu smagu problēmu rašanās gandrīz visu valstu pilsoņiem – tā ir mūsdienu realitāte."

Ar epidēmiju saistītā sociālo ekonomiskā šoka mērogu vēl nāksies novērtēt nākotnē. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka globālo ekonomiku nāksies atjaunot ilgi, ļoti ilgi. Pie tam ne vienmēr iedarbīgi būs agrākie krīzes pārvarēšanai paredzētie pasākumi, uzskata Krievijas prezidents. Būs vajadzīgi jauni nestandarta risinājumi. Tos valstis var izstrādāt tikai kopā. Tas ir gan ANO, gan G20 valstu svarīgākais uzdevums.

Putins no jauna piesaistīja uzmanību Krievijas ierosinājumam izveidot "zaļos koridorus", kuros nedarbotos tirdzniecības kari un sankcijas. Pārsvarā tie paredzēti pirmās nepieciešamības precēm, medikamentiem, individuālās aizsardzības līdzekļiem. Kopumā vispasaules tirdzniecības atbrīvošana no šķēršļiem un nelikumīgām sankcijām varētu kļūt par teicamu balstu globālās izaugsmes atjaunošanai un bezdarba samazināšanai. "Tā patiešām ir ārkārtīgi aktuāla globālā sociālā problēma, tāpēc politikas misija ir nobruģēt ceļu tirdzniecībai, kopīgiem projektiem un godīgai konkurencei, nevis saistīt rokas biznesam un lietišķajai iniciatīvai," uzstāja Putins.

Pandēmija ir saasinājusi arī virkni ētisko un tehnoloģisko problēmu. Piemēram, modernās digitālās tehnoloģijas ir ļāvušas ātri pārveidod izglītības sistēmu, mākslīgais intelekts palīdzēja izvēlēties optimālas ārstēšanas shēmas. Taču, tāpat kā jebkurām citām inovācijām, arī digitālajām tehnoloģijām raksturīga nekontrolējama izplatība, tās var nokļūt radikāļu un ekstrēmistu rokās. Tāpēc kiberdrošības jautājumi ir pelnījuši nopietnu sarunu ANO, akcentēja Putins.

Tāpat kā ekonomikā, arī veselības aprūpē ir maksimāli jāatbrīvojas no partnerattiecību šķēršļiem. Krievijas prezidents ieteica tuvākajā laikā sasaukt augsta līmeņa konferenci tiešsaistē valstīm, kas vēlas veidot sadarbību pret koronavīrusu paredzēto vakcīnu izstrādē.

Cerība uz tikšanos

"Godājamie kolēģi! Gribu vēlreiz uzsvērt: Krievija darīs visu iespējamo, lai veicinātu reģionālo krīžu noregulēšanu politiskā un diplomātijas ceļā, - klausītājus uzrunāja Putins. – Neskatoties uz visiem strīdiem un domstarpībām, dažkārt jūtamo dažu kolēģu neizpratni un pat neuzticību, mēs uzstājīgi piedāvāsim konstruktīvas, kopīgas iniciatīvas, it īpaši bruņojuma kontroles jomā. Tas cita starpā attiecas arī uz ķīmisko, bioloģisko un toksisko ieroču aizliegšanu."

Vienlaikus Maskava cer arī uz savstarpēju ieturētību jauno raķešu sistēmu izvēešanas jomā. Krievija jau ir pasludinājusi moratoriju vidēja un maza darbības rādiusa sauszemes raķešu dislokācijai Eiropā un citos pasaules reģionos līdz brīdim, kamēr no tās atturēsies Amerikas Savienotās Valstis. "Diemžēl mēs nedzirdam reakciju uz mūsu piedāvājumu no no parneriem Amerikā, ne viņu sabiedrotajiem," atzīmēja Putins.

Tāpat Krievija nākusi klajā ar iniciatīvu parakstīt juridiski saistošu vienošanos ar visu vadošo kosmisko lielvalstu dalību, kas paredzētu aizliegumu bruņojuma dislokācijai kosmosā, spēka vai spēka draudu pielietojumu attiecībā pret kosmiskajiem objektiem.

Noslēgumā Putins atgādināja arī par ierosinājumu sasaukt "Lielā piecnieka" valstu samitu. Līdz ar Krieviju to veido ASV, Ķīna, Francija un Lielbritānija. Tā mērķis – apstiprināt pamatprincipus starptautiskajā darbībā, izstrādāt ceļus aktuālāko mūsdienu problēmu efektīvam risinājumam. Visi dalībnieki iniciatīvu atbalstījuši. Tagad Maskava cer organizēt tikšanos augstākajā līmenī, tiklīdz to pieļaus epidemioloģiskā situācija.

2
Tagi:
ANO, Putins, Tramps
Pēc temata
Ķīna un Francija atbalstīja Putina piedāvājumu par ANO DP pastāvīgo locekļu samitu
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos

Paskaties, strādā piloti: retas fotogrāfijas no vēsturisku lidmašīnu kabīnes

0
(atjaunots 11:01 23.09.2020)
Fotogrāfs Saša Gencis apkopojis savus lielā formāta fotodarbus ekspozīcijā "Vadāmās debesis". Tie dāvā iespēju saskatīt sīkākās detaļas leģendāru lidaparātu kabīnēs un justies gluži kā pie stūres.

Maskavā darbu sākusi Sašas Genča fotogrāfiju izstāde "Vadāmās debesis", kas veltīta Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienai.

Tajā apkopoti 22 liela formāta darbi, kuros redzamas leģendāru lidmašīnu un helikopteru, piemēram, Il-2, Tu-4 un Tu-95 kabīnes. Šie gaisa kuģi reiz mainīja vēstures gaitu – palīdzēja sakaut ienaidniekus, piegādāja svarīgas kravas un aizsargāja valsts robežas.

Izstādē ikviens var aplūkot sīkākās detaļas vēsturisko lidmašīnu un helikopteru kabīnēs. Klātbūtnes efektu pastiprina ainavas no fotogrāfa arhīva.

Mūsu fotolentē – vairāki uzņēmumi no ekspozīcijas "Vadāmās debesis".

0
  • © Foto : Sasha Gentsis

    Maskavā darbu sākusi Sašas Genča fotogrāfiju izstāde "Vadāmās debesis", kas veltīta Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienai

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Ekspozīcijā ir 22 lielformāta darbi, kas ļauj iepazīt sīkākās detaļas vēsturisko lidmašīnu un helikopteru kabīnēs

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Pateicoties fotogrāfiju mērogam, rodas klātbūtnes efekts

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Lai skatītāji pilnībā iedziļinātos darbos, mākslinieks papildinājis uzņēmumus ar ainavām no sava arhīva

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Uzņēmumos iemūžināti Il-2, Tu-4, Tu-95 un citi lidaparāti, kas savulaik mainīja vēstures gaitu

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Šīs un citas lidmašīnas un helikopteri atrodami Gaisa kara spēku Centrālajā muzejā Moņinā, vienā no vecākajiem aviācijas tehnikas muzejiem Krievijā