Lidosta Rīga, foto no arhīva

Krievija neiekļuva valstu sarakstā, ar kurām ES atjauno satiksmi

60
Eiropas Savienība iesaka atvērt robežas 15 valstu iedzīvotājiem, tomēr šis lēmums nav obligāts.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Eiropas Savienības valstu padome ieteikusi pakāpeniski atcelt ierobežojumus braucieniem uz ES, saskaņojot valstu sarakstu, kurām robežas var sākt atvērties no 1. jūlija. Krievijas šajā sarakstā neiekļuva un tuvāko divu nedēļu laikā situācija nemainīsies, vēsta RIA Novosti.

"Šodien Padome pieņēma rekomendācijas par pakāpenisku īslaicīgo ierobežojumu atcelšanu neobligātiem braucieniem uz ES. Braucienu ierobežojumiem jābūt atceltiem valstīm, kuras ir uzskaitītas rekomendācijā," teikts relīzē.

Valstis, ar kurām piedāvāts atcelt braucienu ierobežojumus, ir 14: tā ir Alžīrija, Austrālija, Kanāda, Gruzija, Japāna, Melnkalne, Maroka, Jaunzēlande, Ruanda, Serbija, Dienvidkoreja, Taizeme, Tunisija un Urugvaja. Ķīna var kļūt par 15. valsti sarakstā, taču tikai ar nosacījumu, ka tiek apstiprināts savstarpējība robežu atvēršanas jautājumā.

Savukārt Andoras, Monako, Sanmarīno un Vatikāna iedzīvotāji ir jāizskata kā ES rezidenti, pielietojot šo rekomendāciju. Ar Šengenu asociētās Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice pievienojās ES robežu atvēršanas rekomendācijām no 1. jūlija.

Taču braucienu ierobežojumu atcelšanas rekomendācija nav jāizpilda obligāti, tomēr Eiropas Savienības valstīm nevajadzētu bez saskaņošanas atcelt braucienu ierobežojumus to valstu iedzīvotājiem, kuri nav iekļuvuši speciālajā sarakstā, teikts Padomes paziņojumā.

Valstu saraksts, ar kurām ieteicams atcelt braucienu ierobežojumus, tiks pārskatīts reizi divās nedēļās, valstis tajā tiks gan iekļautas, gan izslēgtas, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas.

Iepriekš Eiropas Savienība atvēra oficiālu portālu par braucienu ierobežojumiem, kas saistīti ar koronavīrusu.

Portālā reopen.europa.eu iespējams izvēlēties valsti, uz kuru tiek plānots brauciens, un uzzināt, kādi noteikumi tur ir spēkā. Tostarp vai valstī drīkst iebraukt ar auto, jūras, gaisa vai dzelzceļa transportu, vai ierodoties valstī ir jāievēro obligāts pašizolācijas režīms, vai iebraukšanai valstī ir nepieciešama izziņa par neslimošanu ar Covid-19, vai valstī ir iespējama brīva pārvietošanās, vai to var šķērsot tranzītā.

60
Tagi:
robeža, Krievija, Eiropas Savienība, pandēmija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (677)

KF Baltijas flotes kuģis sadūries ar kravas kuģi pie Dānijas krastiem

1
(atjaunots 07:40 24.09.2020)
Krievijas Baltijas flotes kuģa un civilā kuģa sadursme notikusi netālu no Kopenhāgenas sliktas redzamības apstākļos.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Vakar, 23. septembrī jūras šaurumā starp Dāniju un Zviedriju refrižerators ar Māršala salu karogu "ICE Rose" sadūries ar Krievijas Baltijas flotes mazo pretzemūdeņu kuģi "Kazanec". Cietušo nav. Krievijas kuģis patstāvīgi devies uz Baltijsku, kuģi "ICE Rose" aizturējušas Dānijas varasiestādes, lai noskaidrotu tā stāvokli, vēsta RIA Novosti.

Sadursme notikusi no rīta sliktas redzamības apstākļos, informēja Baltijas flotes preses dienests.

"2020. gada 23. septembra rītā, Baltijas šauruma zonā, sliktas redzamības apstākļos notikusi refrižeratora ar Māršala salu karogu "ICE Rose" sadursme ar Baltijas flotes pretzemūdeņu kuģi "Kazanec"," teikts paziņojumā.

Saskaņā ar jūras kuģu monitoringa vietnes datiem, kravas kuģis Ice Roze izgājis no Sanktpēterburgas, tam bija jāierodas Gēteborgā 23. septembrī pl. 22:00 pēc Latvijas laika. Taču pl. 10:59 pēc Latvijas laika kuģis mainījis kursu un sācis pārvietoties pa apli, pēc tam devies pretējā virzienā. Sadursmes brīdī kuģa ātrums samazinājies 12 reizes – no 3,7 mezgliem (6,7 km/h) līdz 0,3 mezgliem (0,5 km/h).

"Kazanec" korpuss guvis sūci virs ūdenslīnijas un patstāvīgi atgriezīsies bāzes vietā Baltijskā, precizēja Baltijas flotes preses dienests.

"Incidenta iemeslus un apstākļus noskaidros Baltijas flotes komisija," atzīmēja preses dienests.

Savukārt Dānijas speciālo operāciju vienības dežurējošais darbinieks informēja, ka varasiestāžu rīcībā nav informācijas par kuģu sadursmes iemesliem. "Es nezinu, kādi ir incidenta iemesli... Mums nav informācijas par cietušajiem ne uz Ice Rose, ne uz Krievijas fregates," pavēstīja oficieris.

Viņš piebilda, ka Dānijas varasiestādes aizturējušas kuģi Ice Rose, lai noskaidrotu tā stāvokli pēc sadursmes ar KF kuģi. "Mēs gaidām izmeklējumu, lai noskaidrotu, vai tas var turpināt funkcionēt," konstatēja Dānijas iestāde.

Saskaņā ar telekanāla SVT datiem, kas atsaucas uz Dānijas krasta apsardzes pārstāvi, kuģu sadursmē neviens nav cietis, evakuācija nebija nepieciešama.

"Degvielas noplūde nav notikusi, uz kuģiem esošo cilvēku evakuācija nebija nepieciešama," informēja Dānijas krasta apsardzes pārstāve Lisbete Jorgensena.

Kuģis "Ice Rose" pieder kompānijai "Maestro Shipping", kuras galvenais ofiss atrodas Šveicē. Kuģis būvēts 1985. gadā.

Krievijas jūrnieku arodbiedrība informēja, ka tās rīcībā nav precīzu datu par to, vai uz "Ice Rose" ir  Krievijas pilsoņi.

"Precīzu datu nav, tomēr tas ir iespējams, 2019. gada janvārī ekipāžu veidoja jūrnieki no Krievijas, Ukrainas, Polijas un Latvijas," pastāstīja arodbiedrība.

1
Tagi:
Baltijas flote, Krievija
B-1B Lancer

Amerikāņu eksperts skaidro, kāpēc ASV nevar sagraut Kaļiņingradu

22
(atjaunots 17:26 23.09.2020)
Savienotajām Valstīm "lielvalstu konkurences ērā" nepieciešami 225 stratēģiskie bumbvedēji, uzskata eksperts.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Krievijas un ASV kara gadījumā Kaļiņgradas pretgaisa aizsardzības sistēmu pārraušanai ASV vajadzīgs lielāks skaits stratēģisko bumbvedēju, nekā pašlaik, vēsta RIA Novosti. Šādu viedokli paudis Demokrātiju aizsardzības fonda Militārās un politiskās varas centra militārais analītiķis Šeins Preizvoters, vēsta Defence One.

Eksperts konstatēja, ka Savienotajām Valstīm "lielvalstu konkurences ērā" nepieciešami 225 stratēģiskie bumbvedēji, taču patlaban bruņojumā ir tikai 140 lidmašīnas. Raksta autors atgādināja, ka līdz 2040. gadam plānots palielināt aviācijas parku līdz 175 eksemplāriem.

"Pat neskatoties uz to, ka ASV ir bāzes un sabiedrotie reģionā, milzīgais pretdarbības līdzekļu skaits, kas nepieciešami, piemēram Kaļiņingradas PGA integrētās sistēmas likvidēšanai, prasīs lielu skaitu bumbvedēju," klāstīja Preizvoters.

Tāpat viņš atzīmēja arī stratēģisko bumbvedēju lielo nozīmi arī gadījumā, ja sāksies karš ASV un Ķīnas startā. "Neredzamās" lidmašīnas varēšot iekļūt aizsargātos rajonos Ķīnas teritorijā, savukārt parastie bumbvedēji būšot noderīgi, sākoties karadarbībai rajonos, ko neaizsniedz Ķīnas PGA sistēmas.

22
Tagi:
pretgaisa aizsardzība, aizsardzība, karš, Krievija, ASV
Pēc temata
Eksperts: amerikāņu bumbvedēji – viegls mērķis Krievijas S-400
"Tas ir kaut kas jauns": NATO izdomājuši, kā karot ar krievu tankiem
Pavērsts pret Baltiju un Melno jūru: "Prometei" satriec mērķus 550 km attālumā
Patriot to nespēj: eksperts paskaidroja, kāpēc Turcija izvēlējusies S-400