Sausums, foto no arhīva

Pandēmija nav atnākusi viena: kādi pārbaudījumi vēl gaida šogad

48
(atjaunots 11:22 30.06.2020)
Līdz ar koronavīrusu 2020. gads sola planētai ugunsgrēkus, plūdus, neražu un Bībeles mēroga siseņu uzbrukumus. Dabas kataklizmas draud ar badu nabadzīgajām valstīm un nopietnām problēmām Eiropai un ASV, brīdina meteorologi un starptautiskās organizācijas.

RĪGA, 30. jūnijs – Sputnik. Pat gadījumā, ja valstij, kas cietusi no plūdiem, sausuma vai vētras, pietiek naudas stihijas seku likvidēšanai un dzīves atjaunošanai, tagad ir grūtāk nekā jebkad nopirkt visu nepieciešamo un nogādāt vietā. Pasaules tirdzniecībai un transportam rokas saistījušas koronavīrusa pandēmijas sekas, raksta Bb.lv.

Koronavīruss ir mainījis dzīvi uz planētas, taču nav atcēlis to, kas to mainīja agrāk – globālo sasilšanu, ko zinātnieki vaino par aizvien biežākajām dabas kataklizmām.

Zemes klimatam veltītā lielākā datu bāze pasaulē, amerikāņu National Centers for Environmental Information (NCEI), vēsta, ka 2020. gada martā planētas sasilšana sasniedza rekordu – tikai vienu reizi periodā kopš novērojumu sākuma 1880. gadā temperatūra vēl vairāk atšķīrusies no vidējās. Un tas notika, neskatoties uz vispasaules karantīnu, kuras dēļ apstājās transports un rūpniecība.

Iepriekšējais marta rekords fiksēts 2016. gadā, pateicoties El Niño – ūdens temperatūras pieaugumam Klusā okeāna tropos, kas draud ar ekstremālu karstumu vasarā un salu – ziemā. Šoreiz jūra sasila arī bez El Niño – martā Pasaules okeāna temperatūra bija par 0,8 grādiem augstāka par mēneša vidējo rādītāju. Jo siltāks ir okeāns, jo spēcīgākas vētras tajā veidojas.

No pasaules lielākajām ekonomikām lielāko kaitējumu tās nodara ASV – bagātākajai valstij pasaulē, kas vairāk nekā citi cietusi no koronavīrusa. Šomēnes tur sāksies pusgadu ilgā vētru sezona.

Pie tam lietavas virs sasilušās jūras ir aktīvākas nekā virs vēsās sauszemes, tāpēc kontinenti nesaņem lietu. Rodas sausums. Temperatūras pieaugums Indijas okeāna rietumu daļā draud ar sausumu un mežu ugunsgrēkiem Austrālijā, savukārt ūdens temperatūras celšanās Atlantijas ziemeļos draud izkaltēt un nodedzināt Amazones baseina mežus.

Karstums Eiropā

Globālā sasilšana draud ne tikdaudz ar temperatūras celšanos, - galveno risku rada traucējumi ierastajā dabas parādību programmā, brīdina zinātnieki. Tveice pēkšņi kļūst neizturamāka, sals – skarbāks, vējš pārvēršas par vētru, bet lietus – par plūdiem. To apliecina arī pagājušais gads.

Eiropas centra Copernicus Climate Change Service dati liecina, ka 2019. gads Eiropā bija karstākais visā novērojumu vēsturē. Tomēr nebijis karstums fiksēts februārī, jūnijā un jūlijā, toties novembris atnesa rekordlielus nokrišņus un vispārējus plūdus. Nepilnu divu gadu desmitu laikā Eiropā fiksēti 11 no 122 rekordkarstām vasarām.

Arī šogad nav izņēmums. Pašā Eiropas centrā – Ženēvas un Grenobles apkaimē lietus nebija vairāk nekā 40 dienas. Pēdējo reizi kas tamlīdzīgs notika tikai XIX gs. beigās. Debesis plīsa pa šuvēm maija beigās. Ūdenstilpes Ukrainā un Rumānijā izsīka. Puse lauksaimnieciski apstrādājamo zemju Francijā izkalta tiktāl, ka zemnieki sāka raizēties. Sausums valda Vācijā.

Risku rada meža ugunsgrēki. Vadošie kviešu ražotāji – Krievija un Kazahstāna – ierobežojuši labības eksportu. Tās ir nobažījušās par to, ka palielināts pieprasījums bagātās valstīs novedīs pie eksporta pieauguma un deficīta iekšzemes tirgū.

Vienlaikus sausam un siltam laikam ir arī savas priekšrocības: atjaunojamā enerģētika sedz aizvien lielāku elektrības patēriņa daļu kontinentā. Vācijā saules akumulatoru fermas dažu labu dienu dod līdz 40% visas enerģijas, cenas dienā aizvien biežāk ir negatīvas – patērētājiem faktiski maksā par elektrību, lai viņi noslogotu elektrotīklu. Šī gada pirmajos trijos mēnešos gandrīz 800 reizes 15 minūšu elektroenerģijas piegādes kontraktu cena kritusies zem nulles – par 80% biežāk nekā gadu iepriekš, Bloomberg publicēja Eiropas biržas "Epex Spot" datus.

Un vēl arī vīruss

Sausums skāris ne tikai Eiropu. Izkalst arī pampa Argentīnā un prērijas Amerikā.

ASV, saskaņā ar vietējo piecu punktu skalu, otrā, baismīgā līmeņa sausums jau vērojams Teksasā, Kalifornijā un Oregonā, bet "ļoti sauss" (trešā pakāpe) ir desmit štatos, pārsvarā – dienvidos, pie Meksikas robežas, centrā un ziemeļrietumos: no Alabamas līdz Vašingtonai.

Tomēr vēl būtu pāragri runāt, ka ražai nodarīts nelabojams kaitējums. Tuvākie divi līdz trīs mēneši būs izšķirošie graudaugu nobriešanai. Tie veido uztura pamatus lielākajai daļai uz planētas dzīvojošo cilvēku un mājlopu. Sējumu kopējais stāvoklis pasaulē neizskatās draudīgs. Turklāt, pateicoties ražīgajam pērnajam gadam, labības ir papilnam – krājumi pasaulē sasnieguši rekordu.

Te nu varētu nomierināties, taču iejaucies nelūgts viesis – koronavīrss. Pandēmijas rezultātā nepatīkamā, tomēr ikdienas dzīvē paciešamā situācija ir iezaigojusies jaunās krāsās.

Pandēmija ir sagrāvusi loģistiku pasaules pārtikas tirgū: noliktavās un ostās trūkst strādnieku, kravas automašīnas stāv bez šoferiem. Pārvadājumi ir krasi sarukuši. Raža pa to laiku sapūst uz lauka, jo lauksaimniecība ir viens no galvenajiem darba migrantu algotājiem. Karantīnas dēļ kafijas ievācēji netika līdz plantācijām Latīņamerikā, marokāņus neielaida Spānijā ievākt zemenes, rumāņi un bulgāri nesteidz uz Lielbritāniju un Vāciju. Tas viss ož pēc jaunas pārtikas krīzes.

Šausmīgs bads un siseņi

Pārtikas krīzes risks līdz ar koronavīrusa pandēmiju sagādā nopietnus izdevumus bagātajām valstīm un rada protekcionismu. Tas ir teicams iegansts samazināt palīdzību nabadzīgajām valstīm, par ko jau sen sašutumu demonstrē populisti: kāpēc būtu jāpalīdz tālajai Āfrikai, viņi dusmojas, ja pie mums Detroitā un Liverpūlē bezpajumtnieki cieš badu un slimo uz lepnu veikalu kāpnītēm.

Būtu grūti izdomāt sliktāku laiku tādam noskaņojumam. Pat bez nāvējošā vīrusa pandēmijas 2020. gads solīja pasaulei lielāko humāno krīzi kopš Otrā pasaules kara laikiem – par to jau labu laiku pirms Covid-19 parādīšanās pasaules līderus brīdināja ANO Pasaules pārtikas programmas izpilddirektors Deivids Bizlijs. Tagad "ideālās vētras" rezultātā trīs desmiti nabadzīgo valstu šogad var saskarties ar liela mēroga badu.

ANO jaunākie dati rāda, ka 1 miljards cilvēku pasaulē regulāri nesaņem pietiekamu uzturu. Katrs astotais uz planētas. Un koronavīrusa krīzes dēļ viņu skaits tikai 2020. gadā vien pieaugs par 130 miljoniem. Badu cietīs 265 miljoni cilvēku.

Sausums, vīruss un bads vienlaikus – tas ir par traku pat viduvējā katastrofas filmā. Bet 2020. gada scenārijā traģēdiju vēl vairo siseņu baru uzbrukumi. Ēdelīgie radījumi izšķīlušies Jemenā neiedomājamos daudzumos, pateicoties siltajai un lietainajai ziemai. Laikā kad pasaule nodrebēja koronavīrusa priekšā, siseņi aprija zaļumus 23 Tuvo Austrumu, Āfrikas un Āzijas valstīs.

Jauni siseņu mākoņi drīz vien pacelsies gaisā Kenijā, Etiopijā un Irānā. Ēdamā būs pietiekami – Āfrikā nupat jau nobriest sējumi. Kāda būs šī gada raža? Tas nav zināms.

48
Tagi:
ASV, Eiropa, koronavīruss
Krievijas Su-30SM

Polijas izdevums novērtējis Krievijas Su-30SM spēku

3
(atjaunots 12:08 15.08.2020)
Mediji vēsta, ka Krievijas inženieri izstrādā principiāli jaunu bruņojumu daudzfunkcionālā iznīcinātāja Su-30SM vajadzībām.

RĪGA, 15. augusts - Sputnik. Krievijas iznīcinātāju Su-30SM spēks būtiski pieaugs, kad iznīcinātāji saņems "gaiss-virsma" tipa smago raķeti, kas tiek izgatavota uz šķidrā kurināmā hiperskaņas raķetes X-32 bāzes. Šādu viedokli paudis poļu izdevums Defence24.

Iepriekš avīze "Izvestija", atsaucoties uz avotiem militārās rūpniecības kompleksā, informēja, ka Krievijas inženieri izstrādā principiāli jaunu bruņojumu daudzfunkcionālā iznīcinātāja Su-30SM vajadzībām. Izdevuma aptaujātie eksperti uzskata, ka runa ir par šķidrā kurināmā hiperskaņas raķeti X-32 modifikāciju "Sukhoi" vajadzībām – agrāk to izmantoja tikai tālās aviācijas bumbvedēji Tu-22M3.

Pateicoties liela darbības rādiusa "gaiss-virsma" tipa smagajām raķetēm, "Su-30SM varēs papildināt bumbvedējus Tu-22 un Su-34, palielinot Krievijas uzbrukuma potenciālu gan operatīvajā, gan stratēģiskajā līmenī", atzīmēja raksta autori. Pēc viņu domām, šo hiperskaņas raķeti izmantos ne tikai Su-30SM, bet arī Tu-22 un iznīcinātāji-pārtvērēji MiG-31BM, ko patlaban pielāgo raķetēm "Kinzhal", stāsta RIA Novosti

Su-30SM – ir daudzfunkcionāls iznīcinātājs, paredzēts gaisa mērķu likvidācijai dienā un naktī, gan vienkāršos, gan sarežģītos meteoroloģiskajos apstākļos, kā arī zemes fonā, pielietojot aktīvos un pasīvos traucējumus, gaisa telpas kontroli, pretinieka aerodromu bloķēšanai lielā dziļumā un darbam pret objektiem uz zemes un jūrā. Su-30 iespējams izmantot arī grupas kaujas darbību vadībai, izcīnot pārsvaru gaisā, likvidējot pretinieka desantu gaisā, gaisa izlūkošanai un virszemes mērķu likvidācijai dažādos laikapstākļos.

X-32 – Krievijas gaisa bāzes "gaiss-virsma" klases spārnotā raķete ar darbības rādiusu līdz 1000 km un ātrumu 4-5,4 tūkst. kilometri stundā. Oficiāli pieņemta bruņojumā 2016. gada beigās.

3
Tagi:
gaisa kara spēki, Krievija
Pēc temata
Atbalsts sabiedrotajiem: Krievija sāk iznīcinātāju Su-30SM piegādes Baltkrievijai
Plakanā grīste un nestandarta nosēšanās: Su-57 divreiz pārsteidzis izstādē MAKS
Pārtvēra un pavadīja: Krievijas iznīcinātāji atkal sastapuši ziņkārīgus amerikāņus
"NATO pabrīnīsies": ar ko apbruņos Krievijas jauno iznīcinātāju
Vladimirs Šapovalovs

Politologs: Polija iejaucas ne tikai Baltkrievijas lietās vien

7
(atjaunots 12:08 15.08.2020)
Poļu politiķa ieteikums noteikt sankcijas Krievijai par notikumiem Baltkrievijā demonstrē zināšanu trūkumu par Baltkrievijas un Krievijas attiecībām, uzskata politologs Vladimirs Šapovalovs.

RĪGA, 15 augusts – Sputnik. Sankcijas par notikumiem Baltkrievijā, kur jau vairākas dienas pēc prezidenta vēlēšanām nenoklust protesti, ir jāievieš pret Krieviju, klāstīja Eiropas Parlamenta deputāts no Polijas Jaceks Sariušs-Voļskis.

Viņaprāt, sankcijas pret Minsku atgādina "sodu zobenam, ne rokai", un, ja būtu iespējams neitralizēt Krievijas iejaukšanos, baltkrievi it kā tiktu galā ar demokrātijas celšanu.

Maskavas valsts pedagoģijas universitātes Vēstures un politikas institūta direktora vietnieks, politologs Vladimirs Šapovalovs intervijā Sputnik Lietuva pastāstīja, ka pēdējos gadu desmitus Polijas politiku vada ASV.

"Domāju, poļu deputāts spriež pēc sevis, jo ir skaidrs, ka visas Polijas darbības pēdējos gadus, pat gadu desmitus vada ASV. Polijai ir izteikti ierobežota suverenitāte, un kaut vai fakts, ka Polija gatavojas maksāt par amerikāņu bruņoto spēku dislokāciju savā teritorijā, liecina par to, cik ierobežota ir Polijas valsts autoritāte, jo Polija ir atkarīga no ASV," konstatēja politologs.

Šapovalovs norādīja, ka poļu politiķa paziņojums jāuzskata par iekšpolitiskas iejaukšanās mēģinājumu Baltkrievijas lietās.

"Baltkrievija ir suverēna valsts, Krievija ciena Baltkrievijas suverenitāti, un, pats par sevi saprotams, nekādas iejaukšanās vēlēšanās Baltkrievijā nav un nevar būt. No šī viedokļa Polijas paziņojums ir rupja iejaukšanās Baltkrievijas lietās, Krievijas iekšējās lietās. Šis paziņojums jāuzskata par mēģinājumu ietekmēt Baltkrievijas iekšpolitiskās lietas. Protams, šis paziņojums ir nedraudzīgs Baltkrievijas tautai un Krievijas tautai," teica Šapovalovs.

Viņš uzskata, ka EP deputāta vārdi norāda: viņš absolūti neizprot politisko situāciju starp Baltkrieviju un Krieviju.

"Sankcijas pret Krieviju ir smieklīgas, jo pret mums jau ieviests tik daudz dažādu sankciju ar dažādiem iemesliem un bez jebkādiem iemesliem, ka jau ir grūti izdomāt, kādas vēl sankcijas vērst pret Krieviju. Protams, no rietumvalstu puses šis paziņojums ir bezatbildīgs. Paziņojumam, manuprāt, nav nekādas praktiskas jēgas, taču tas iekļaujas kopējā Krievijai naidīgajā kontekstā. (..) Uzskatu, ka poļu politiskais darbinieks apliecina savu nekompetenci – viņš neizprot situāciju Krievijas un Baltkrievijas attiecībās. Tomēr šajā gadījumā viņš ir tikai tāds propagandists, kurš piedalās informācijas karā pret Krieviju," teica politologs.

7
Tagi:
sankcijas, Baltkrievija, Krievija, Polija
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā
Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā
Pāvilosta

Nīcā un Pāvilostā sūdzas par lietuviešu tūristu huligāniskajām izdarībām

0
(atjaunots 12:10 15.08.2020)
Atbraucēji no Lietuvas sagādā lielas raizes piejūras pašvaldībām Kurzemē, - tūristi nereti ignorē aizlieguma zīmes.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Lietuviešu tūristi nereti pārkāpj noteikumus Kurzemes pludmalēs, vēsta rus.liepajniekiem.lv.

Karstajās brīvdienās daudzi liepājnieki vēlas atpūsties pie jūras. Tie, kam centrālā pludmale šķiet pārlieku trokšņaina, meklē klusākas vietas tālāk no burzmas. Visbiežāk izraudzīti tiek Bernāti Nīcas novadā.

"Pagājušajās brīvdienās ar ģimeni devāmies uz Bernātiem, tur nebija nevienas brīvas vietas, kur novietot auto. Tās bija saliktas pat aizliegtajās vietās," stāstīja lasītāja.

Nīcas novada domes izpilddirektors Andrejs Šakals atzina, ka šogad atpūtnieku ir īpaši daudz. Viņs atklāja, ka pašvaldība dara visu iespējamo, lai novērstu pārkāpumus – zīmes ir izliktas, policija veic regulārus reidus un soda neapzinīgos pārkāpējus.

"Šogad situācija ir īpaši saspīlēta, jo ļoti daudz atpūtnieku ierodas no Lietuvas. Cik man zināms, Pašvaldības policija dienā uzraksta ap 30 protokoliem. Cilvēki apstājas neatļautās vietās, pie pašām zīmēm, aizņem abas ceļa malas, iebrauc aizliegtajā teritorijā pa mazajiem meža celiņiem," pastāstīja Šakals.

Nīcas Pašvaldības policijas priekšnieks Guntis Grantiņš konstatēja, ka automašīnas ar Latvijas numuriem noteikumus ievēro vairāk un, ja tiek sodīti, cenšas pārkāpumu neatkārtot. Toties tūristi no Lietuvas ierobežojumus neievēro, tādēļ sodu saņem atkal un atkal.

"Liekam arī informatīvās zīmes, tās bieži vien izposta, izrauj, nomet. Viesi no Lietuvas bieži vien zīmēm nemaz nepievērš uzmanību, seko norādēm GPS. Ja tās ved viņus pa mazajām meža takām, viņi arī brauc. Mēs stāstām, ka nevar braukt visur, kur rāda navigācija, it kā viņi mūs dzird, ar galvu māj, tomēr turpina neievērot. Turklāt sodi ir diezgan bargi, no 30 līdz 350 eiro. Vislielākā soda summa tiek piemērota par iebraukšanu kāpās. Apdzīvotā vietā kāpas ir 150 metri no pirmā zaļā punkta, savukārt neapdzīvotā vietā 300 metri. Tas ir ļoti rupjš pārkāpums, tomēr gadās, ka sodītie apstrīd protokolus, sakot, ka nav bijušas zīmes, vai izrādot neizpratni par to, kāpēc tas nav atļauts," stāstīja Grantiņš.

Populārā pludmalē Pāvilostā pārkāpēju skaits ir mazāks, pastāstīja Pāvilostas Pašvaldības policijas priekšnieks Aleksandrs Urtāns. Tomēr apstāšanās neatļautā vietā un iebraukšana kāpu zonā nav vienīgie pārkāpumi ark o policija ir spiesta cīnīties šovasar. Piedevām atpūtnieki kurina ugunskurus neatļautās vietās un slej teltis.

0
Tagi:
policija, tūristi, Lietuva, Latvija
Pēc temata
Skaisti un droši: Latvija pievērsusies tūristiem no Somijas
Budapeštā plāno ierobežot iespēju izīrēt dzīvokļus tūristiem
Gluži kā Tenerifē: sociālajos tīklos skan pārsteigums par mājokļa nomas cenām Jūrmalā