Kirils Višinskis

Višinski pārsteigusi UNESCO atbilde uz pieprasījumu par Sputnik Igaunija vajāšanu

33
(atjaunots 15:19 27.06.2020)
Ziņu aģentūras "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis norādīja, ka vārda brīvība Eiropā vairs netiek uzskatīta par vērtību, kuras labad ir vērts cīnīties.

RĪGA, 27. jūnijs — Sputnik. Ziņu aģentūras "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis paziņoja, ka UNESCO atbilde uz lūgumu aizstāvēt Sputnik Igaunija apstiprina: vārda brīvība Eiropā vairs netiek uzskatīta par vērtību, kuras labad ir vērts cīnīties, vēsta RIA Novosti.

Piektdien, UNESCO atbildē uz ziņu aģentūras "Rossija segodņa" pieprasījumu jautājumā par situāciju ar Sputnik Igaunija paziņoja, ka arī turpmāt atbalstīšos preses tiesības saņemt un nodot informāciju un dažādas idejas.

Jau janvārī ziņu aģentūra "Rossija segodņa" nosūtīja attiecīgos pieprasījumus Starptautiskajai žurnālistu federācijai (IFJ), UNESCO un "Reportieriem bez robežām" (RSF. Vēstulēs, ko parakstījis Ziņu aģentūras "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis, norādīts, ka aģentūra lūdz pārvērtēt diskriminējošo politiku, kas vērsta pret Sputnik Igaunija un ir gatava piedāvāt šī kliedzošā brīvības pārkāpuma atbilstošu novērtējumu, kā arī lūdz spert soļus, lai nodrošinātu aģentūras žurnālistu tiesības pildīt savu profesionālo pienākumu.

"Šīsdienas vēstule, ko saņēmām no UNESCO, no Čakčuka kunga (UNESCO ģenerālrekretāra palīgs saziņas un informācijas jautājumos Moezs Čakčuks – red.), atklāti sakot, pārsteidza. Vienu brīdi pat radīja sašutumu. Lieta tāda, ka mēs negaidījām no UNESCO nekādu asu reakciju, jo ļoti labi izpratām šīs organizācijas unitāro raksturu un pārstāvju diplomātiskumu. No otras puses, vēl vairāk negaidījām, ka pēc mūsu sarunas saņemsim vispārīgus vārdus par pieturēšanos pie vārda brīvības principiem gandrīz pusgadu pēc mūsu tikšanās UNESCO," Višinskis pastāstīja RIA Novosti.

Viņš konstatēja, ka vēstule liek nopietni apsvērt, vai tā nav dubultu standartu demonstrācija attiecībā pret žurnālistiem, kuri strādā Krievijas medijos un sadarbojas ar tiem, pret ko Eiropa var vērst represijas, taču pie tam diplomāti Eiropā un pasaulē reaģēs uz informāciju šajā kontekstā pusgadu pēc pieteikuma saņemšanas.

"Vēstule, ko saņēmām no UNESCO, kārtējo reizi apstiprina, ka vārda brīvība Eiropā vairs netiek uzskatīta par vērtību, par ko var cīnīties un aizstāvēt tās attiecināšanu uz visiem žurnālistiem neatkarīgi no medija un tā izcelsmes valsts," piebilda Višinskis.

Sputnik Igaunija vajāšana

No 2020.gada 1.janvāra portāls Sputnik Igaunija redakcijas darbinieki Tallinā bija spiesti lauzt līgumus ar Starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa" sakarā ar Igaunijas varasiestāžu draudiem ierosināt krimināllietas. Pirms Jaunā gada visi Sputnik Igaunija darbinieki saņēma vēstules no Policijas un robežsardzes departamenta vadības par nepieciešamību pārtraukt darba attiecības ar Starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa".

Pamatojuma kārtā tiek sauktas sankcijas, ko Eiropas Savienība 2014. gada 17. martā ieviesa pret vairākām privātpersonām un juridiskajām personām saistībā ar notikumiem Ukrainā. Taču ES sankcijas nav ieviestas pret Starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa", kurā ietilpst Sputnik, bet gan personīgi pret aģentūras ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu.

"Rossija segodņa" pieder KF un nav iekļauta nekādos sankciju sarakstos. Dmitrijs Kiseļovs akcentēja, ka personīgās sankcijas nav iespējams traktēt plašāk, un norādīja, ka no visām ES valstīm tikai Igaunija interpretē sankcijas tik dīvainā kontekstā.

EDSO mediju brīvības lietu pārstāvis Arlems Dezīrs norādīja, ka Igaunijas varasiestāžu centieni ES personīgās sankcijas pret  aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu attiecināt uz Sputnik Igaunija kolektīvu kļuvuši par lielu problēmu preses brīvībai visā pasaulē.

Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot situāciju saistībā ar Sputnik Igaunija, norādīja, ka Maskava darīs visu iespējamo savu žurnālistu atbalstam.

33
Tagi:
Kirils Višinskis, UNESCO, Sputnik Igaunija, vārda brīvība
Pēc temata
"Igaunija – koncentrācijas nometne žurnālistiem": Sputnik Igaunija atbalsta pikets Maskavā
"Absolūta patvaļa": žurnālisti EPPA pastāstīja par spiedienu pret Sputnik Igaunija
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs

ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams

15
(atjaunots 13:10 18.09.2020)
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Koronavīrusa uzliesmojums nav kontrolējams, paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs, vēsta RIA Novosti.

"Covid-19 pandēmija ir krīze, kas nelīdzinās nevienai citai mūsu dzīvē, tātad arī Ģenerālasamblejas sesija šogad nebūs līdzīga nevienai agrākajai," konstatēja ANO ģenerālsekretārs.

Antoniu Guterrešs atzīmēja, ka itin drīz cilvēce pārvarēs jaunu slieksni – miljonu koronavīrusa infekcijā mirušo, un nosauca pandēmiju par lielāko globālas drošības apdraudējumu.

Viņš atzīmēja, ka daudzi paļaujas uz vakcīnu, tomēr panacejas no pandēmijas nav, un vakcīna pati par sevi krīzei punktu nepieliks.

"Tomēr (..) vakcīna ir jāuzskata par vispārēju labumu, jo Covid-19 nezina robežas. Mums ir vajadzīga cenas ziņā pieņemama, visiem pieejama vakcīna – vakcīna cilvēkiem," piebilda ģenerālsekretārs.

Viņš aicināja būtiski paplašināt jaunu un jau esošo instrumentu pielietojumu, kuri varētu palīdzēt cīņā ar slimību un nodrošināt vitāli svarīgu ārstēšanu, it īpaši nākamo 12 mēnešu laikā.

15
Tagi:
koronavīruss, ANO
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Baltkrievijas un Lietuvas robeža, foto no arhīva

Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju

21
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko informēja par lēmumu slēgt valsts rietumu robežas ar Lietuvu un Poliju, kā arī nostiprināt valsts robežu ar Ukrainu.

RĪGA, 18. septembris - Sputnik. Baltkrievijas armija ir spiesta nostiprināt valsts robežu ar Lietuvu, Poliju un Ukrainu, informēja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, vēsta RIA Novosti.

"Atklāti sakot, mēs nezinām, ko viņi sastrādās tālāk. Mēs saprotam, ka viņu arsenālā atlikuši vien daži paņēmieni, pirms sākt karsto karu. Tāpēc mēs esam spiesti atsaukt karaspēku no ielām un, kā jau teicu, piecelt kājās pusi armijas un slēgt valsts robežu no rietumiem, vispirms – ar Lietuvu un Poliju," Lukašenko paziņoja sieviešu forumā "Par Baltkrieviju" Minskā.

Prezidents informēja, ka tiks nostiprināta arī valsts robeža ar Ukrainu.

"Mēs esam spiesti nostiprināt valsts robežu, par lielu nožēlu, ar mūsu brālīgo Ukrainu," piezīmēja Baltkrievijas prezidents.

"Pēdējās dienās kopā ar Krievijas prezidentu un aizsardzības ministru esmu spiests nostiprināt sabiedrotās valsts kopīgo aizsardzību, un mēs aktivizējām sen aizmirstas militārās mācības, kas šodien notiek mūsu valsts rietumos. Mēs esam pieņēmuši lēmumu organizēt šīs mācības, ņemot vērā saspringto situāciju, divos posmos. Otrais posms, kā jau lūdzu informēt Telegram kanālā, būs veltīs jums, mūsu sievietēm," teica Lukašenko.

21
Tagi:
robeža, Ukraina, Polija, Lietuva, Baltkrievija, Aleksandrs Lukašenko
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Amerikāņu tanki jau ir Lietuvā, 15 kilometrus no robežas: Baltkrievija sit trauksmes zvanu
Politologs: Polija iejaucas ne tikai Baltkrievijas lietās vien
Asociācija: Baltkrieviju varētu slēgt Lietuvas autopārvadātājiem
Lietuva ir pārskaitusies: Baltkrievija nevēlas maksāt un nožēlot grēkus
Bijušais Baltkrievijas prezidenta kandidāts pārvāksies uz Poliju
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

0
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

0
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē