Krievijas vēstniecība Vašingtonā

Krievijas vēstniecībai izteikti draudi pēc publikācijas ASV preses izdevumā

31
(atjaunots 09:39 27.06.2020)
Krievijas vēstniecība ASV ieteica varasiestādēm veikt pasākumus starptautisko saistību izpildei Vīnes konvencijas ietvaros.

RĪGA, 27. jūnijs – Sputnik. Krievijas vēstniecība Vašingtonā informēja, ka New York Times publicējusi nepatiesu informāciju par to, ka Maskava esot finansējusi kaujiniekus Afganistānā. Diplomātiskā misija pieprasīja ASV varasiestāžu adekvātu reakciju pēc draudiem, ko diplomāti saņem, ņemot vērā melīgās ziņas, liecina misijas publikācija Twitter.

Iepriekš avīze New York Times, atsaucoties uz nenosauktiem amerikāņu specdienestu pārstāvjiem, publicēja rakstu, kurā apgalvots: Krievijas militārā izlūkošana esot piedāvājusi atalgojumu ar talibiem saistītiem kaujiniekiem par uzbrukumiem amerikāņu kareivjiem Afganisktānā. Nekādus pierādījumus izdevums nesniedz, vēsta RIA Novosti.

"Beidziet ražot melu ziņas, kas rada draudus dzīvībai," vēstniecība vērsās pie New York Times redakcijas.

Diplomāti aicināja arī ASV varasiestādes "īstenot efektīvus pasākumus starptautisko saistību nodrošināšanai un izpildīšanai saskaņā ar Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām no 1961. gada". pierādījumam vēstniecība publicēja ekrānuzņēmumus, kuros redzami draudi tās darbiniekiem no Twitter lasītāja puses. Tie parādījās pēc minētajām publikācijām.

​Iepriekš Republikāņu partijas paŗstāvji ASV Kongresā publicēja pārskatu, kurā cita starpā apsūdzēja Krieviju par "Taliban" sponsorēšanu un aicināja pieņemt stingrākas sankcijas pret Maskavu.

Krievijas vēstniecība Afganistātā iepriekš vairākkārt atspēkoja paziņojumus par to, ka Krievijas palīdzot talibiem. Diplomāti tos uzskata par "režisētu ziņu", kuras mērķis ir diskreditēt Maskavas konstruktīvos centienus sekmēt mierīgas un stabilas Afganistānas tapšanu".

ASV sāka militāru operāciju pret "Taliban" 2001. gadā. Vašingtona paskaidroja, ka talibi noslēpuši grupējuma "Al Kaida" kaujiniekus, kuri pastrādāja 11. septembra teroraktus. Talibu valdība tika gāzta, pie varas nāca ASV lojāli politiķi, ar kuriem "Taliban" sāka bruņotu konfrontāciju.

Februārī ASV un radikālā kustība "Taliban" parakstīja pirmo miera līgumu pēc vairāk nekā 18 gadus ilga kara. Vienošanās paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā (viena no talibu galvenajām prasībām) un dialoga sākumu valstī pēc gūstekņu apmaiņas.

31
Tagi:
New York Times, viltus ziņas, Afganistāna
Pēc temata
Eksperts: ASV biedē Baltiju ar Krieviju, lai slēptu savus nedarbus
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Kāpēc ASV uzaudzināja monstru: ben Ladena labākais draugs
ASV un "Taliban" parakstījuši miera līgumu
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Foto no arhīva

Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju

5
(atjaunots 11:50 12.08.2020)
Latvija piedāvā atstāt sankcijas pret Baltkrieviju vēlākam laikam un iesākumam uzsākt politisko dialogu, taču nosoda vardarbību.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas un Zviedrijas ĀM vadītāji aicināja Baltkrievijas varasiestādes uzsākt dialogu ar opozīciju, tiek ziņots Latvijas ĀM mājaslapā.

Vakar Rīgā atzīmēja Latvijas un Krievijas Miera līguma parakstīšanas simtgadi. Pēc Latvijas ĀM vadītāja Edgara Rinkēviča ielūguma Rīgā ieradās Igaunijas ārlietu ministrs Urmas Reinsalu, Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs un Somijas ārlietu ministrs Pekka Hāvisto. Rinkēvičs savā Twitter lapā atzīmēja, ka veica ar kolēģiem "produktīvas diskusijas".

Visticamāk, par vienas šādas diskusijas tematu kļuva savstarpējs astoņu valstu paziņojums. (Atzīmēsim, ka Polijas ĀM vadītājs to neparakstīja).

​"Mēs mudinām Baltkrievijas iestādes pārtraukt politisko oponentu vajāšanu, nekavējoties atbrīvot visus netaisnīgi aizturētos un ievērot cilvēktiesības un brīvības. Mēs aicinām Baltkrievijas valdību nekavējoties iesaistīties atklātā politiskā domu apmaiņā ar opozīciju, lai izvairītos no turpmākas vardarbības," teikts savstarpējā astoņu valstu paziņojumā.

ĀM vadītāji apgalvo, ka prezidenta vēlēšanas, kuras Baltkrievijā notika 9. augustā, neatbilda Baltkrievijas starptautiskajām saistībām un pasaules atzītajiem demokrātijas un likuma augstākās varas standartiem, kā arī nebija brīvas un taisnīgas. Tāpat ārlietu ministri pauž nopietnas raizes saistībā ar vardarbību attiecībā pret demonstrācijām pēc vēlēšanām.

Tiesa, šo paziņojumu parakstījušo valstu pozīcija nesakrīt pilnībā. Ja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda iepriekš aicināja Eiropas Savienību "ar visu nopietnību runāt par sankcijām pret Baltkrieviju", tad Latvijā uzskata, ka vēl nav aizgājis laiks priekš diplomātijas un politiskā dialoga – par to Rinkēvičs paziņoja preses konferencē.

"Mēs esam ieinteresēti, lai Baltkrievija būtu neatkarīga un suverēna valsts, kas attīstās atbilstoši tam, kā tās tauta to vēlas darīt. Mēs saprotam, ka situācija ir sarežģīta, un ir jātur vaļā komunikācijas kanāli gan ar valdību, gan opozīciju," sacīja viņš.

Taču Rinkēvičs neizslēdza iespēju, ka sankcijas tomēr var tikt ieviestas.

"Mēs paturam atvērtas visas iespējas, tostarp Eiropas Savienības instrumentu kastē ir arī sankcijas, gan personālās, gan ekonomiskās. Tās var tikt pielietotas, ja situācija pasliktinās un ja zināmas sarkanās līnijas tiek pārkāptas," teic viņš.

Pēc viņa sacītā, ES jāieņem šajā gadījumā aktīva pozīcija. No savas puses Latvija, Igaunija un Somija pievienojas Polijas aicinājumam sasaukt ārkārtas ES samitu saistībā ar situāciju Baltkrievijā.

Devītajā augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar precizētajiem CVK datiem, esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,08% balsu. Viņš vada valsti vairāk nekā 26 gadus. Otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 10,09%.

Devītā augusta vakarā vairākās Baltkrievijas pilsētās sākās masveida nesankcionētas protesta akcijas, kuru rezultātā tika aizturēti 3000 cilvēku, cietuši aptuveni 100 cilvēku. Protesti dažādās Baltkrievijas pilsētās turpinās joprojām.

5
Tagi:
Baltkrievija, Baltija
Pēc temata
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Puškovs paziņoja, ka Baltkrieviju cenšas iesaistīt "antikrievijas spēlēs"
Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā
Pats svarīgākais ir bērni: Tihanovska ierakstīja uzrunu baltkrieviem
Georgijs Vikulovs

Infektologs: vakcīna pret koronavīrusu var izveidot imunitāti uz diviem gadiem

13
(atjaunots 10:51 12.08.2020)
Vakcīna pret koronavīrusu, kas tika piereģistrēta KF, vēl izies klīniskos izmēģinājumus; ja tiks apstiprināta tās drošums, vakcinācija sāksies pēc dažiem mēnešiem, paziņoja ārsts-infektologs Georgijs Vikulovs.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Krievijas Veselības ministrija piereģistrēja pasaulē pirmo vakcīnu, kuru izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktais Nacionālais epidemioloģijas un mikrobioloģijas centrs kopā ar Krievijas Tiešo investīciju fondu, jaunās koronavīrusa infekcijas profilaksei. Civilā apritē tā nonāks 2021. gada 1. janvārī.

Pēc vakcīnas pret koronavīrusu reģistrācijas KF tiks turpināti klīniskie izmēģinājumi, paziņoja radio Sputnik Vīrusa infekciju profilakses un ārstēšanas zinātniski pētnieciskā centra direktors, medicīnas zinātņu doktors, ārsts imunologs-alergologs-infektologs Georgijs Vikulovs.

"Runa nav par vakcināciju pēc dažām dienām, bet gan pēc dažiem mēnešiem. Pirmsreģistrācijas prasības paliek tādas, kādas tās bija, pirmsreģistrācijas izmeklējumi tiek rīkoti, taču noteiktā cilvēku izlasē. Pēc tam tiek rīkoti plašāki pētījumi, tostarp kolektīvās populācijas imunitātes novērtēšanas pētījumi. Svarīga ir ne vien efektivitāte, bet arī drošums, turklāt ne tikai agrīnā, bet arī attālākā periodā," paziņoja Vikulovs.

Tāpat viņš pastāstīja, ka vakcīnas, kuras tiek izveidotas pēc tā saucamās vektora tehnoloģijas, var saglabāt pēc vakcinācijas efektu līdz diviem gadiem. Taču katrā konkrētā gadījumā šis termiņš var būt dažāds. Turklāt 1% cilvēku neatbildēs uz vakcīnu – tādas ir cilvēka bioloģiskās īpatnības, piebilda speciālists.

Викулов: вакцина от коронавируса может сформировать иммунитет на два года
13
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju
Tallink

Septembrī Tallink organizē reisu maršrutā Tallina Rīga Tallina

0
(atjaunots 18:30 12.08.2020)
Septembra sākumā no Latvijas galvaspilsēta uz Igaunijas galvaspilsētu varēs nokļūt ar prāmi, taču ir gaidāms tikai viens reiss.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Kuģniecības kompānija Tallink Grupp uzsāk biļešu tirdzniecību speciālajam kravu un pasažieru prāmja reisam maršrutā Tallina – Rīga – Tallina, tiek ziņots kompānijas mājaslapā.

Speciālo reisu izpildīs kuģis "Victoria I", kurš parasti apkalpo maršrutu Tallina – Stokholma.

Prāmis izies no Tallinas 4. septembrī, plkst. 18:00, ieradīsies Rīgā 5. septembrī, plkst. 10:30 un tajā pašā dienā, plkst. 18:00, dosies atpakaļceļā. Tallinā kuģis atgriezīsies svētdien, 6. septembrī, plkst. 10:30.

Pārdošanā ir biļetes gan vienā virzienā, gan turp un atpakaļ.

Tallink atgādina, ka uz kuģiem sakarā ar vīrusa izplatību joprojām ir spēkā stingri higiēnas noteikumi un dezinfekcijas prasības, ierobežots arī pasažieru skaits. Visiem pasažieriem biļešu reģistrācijas laikā ir jāapstiprina, ka viņi ir veseli un viņiem nav saslimšanas simptomu. Saslimušos pasažierus un personas ar slimības pazīmēs uz kuģa klāja nelaiž.

Šis nav pirmais jaunais Tallink reiss no Latvijas. Jūnijā prāmju operators atklāja maršrutu Rīga – Helsinki, kurš izrādījās ārkārtīgi populārs, savukārt jūlijā – maršrutu Rīga – Ālandu salas.

0
Tagi:
Tallink
Pēc temata
Skaisti un droši: Latvija pievērsusies tūristiem no Somijas
Reklāma krievu valodā, apkalpošana latviski: vīrietis neapmierināts ar Tallink