SEB banka

SEB bankai uzlikts 100 miljonu eiro naudas sods par naudas atmazgāšanu Baltijas valstīs

45
(atjaunots 14:14 26.06.2020)
Zviedrijas SEB banka saņēmusi lielus naudas sodus savā dzimtenē un Igaunijā par nepietiekamu pretošanos naudas atmazgāšanai savās Baltijas filiālēs.

RĪGA, 26. jūnijs – Sputnik. Zviedrijas Finanšu inspekcija ceturtdien uzlikusi SEB bankai 1 miljardu kronu naudas sodu (aptuveni 100 miljoni eiro) par naudas atmazgāšanu bankas filiālēs Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, tiek ziņots finanšu regulatora mājaslapā.

"Finanšu inspekcijas izmeklēšana konstatēja, ka bankai nav izdevies identificēt un novērst riskus, kas saistīti ar virknes ārzemju klientu vai lokālo klientu, kuriem ir ārzemju īpašnieki, naudas atmazgāšanu. <…> Pēcāk banka veica pasākumus trūkumu novēršanai, taču Finanšu inspekcija konstatēja, ka laika perioda, kuru skar izmeklēšana (2015.-2019. gads – red.), banka nav spējusi izpildīt likumdošanā noteiktās prasības, un tādēļ tā tiek aplikta ar naudas sodu 1 miljarda kronu apmērā," teikts paziņojumā.

Izmeklēšana tika veikta sadarbībā ar Baltijas valstu finanšu inspekcijām.

Par iespējamiem pārkāpumiem SEB bankā pirmo reizi paziņoja telekanāls SVT, kura žurnālistiem iepriekš izdevies atklāt ievērojamus pārkāpumus Swedbank filiāļu darbā Baltijas valstīs. Tā rezultātā Swedbank tika uzlikts 400 miljonu eiro sods, savukārt tās vadība tika atlaista.

Tāpat ceturtdien Igaunijas Finanšu inspekcija uzlika 1 miljona eiro naudas sodu vietējai SEB bankas filiālei par trūkumiem naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas sistēmās, tiek ziņots iestādes mājaslapā.

Pēc Finanšu inspekcijas priekšsēdētāja Kilvara Kesslera sacītā, kopš 2014. gada inspekcija devusi bankām skaidru signālu, ka tām ir jābūt kontrolējošajām sistēmām, kuras atbilst starptautiski atzītām naudas atmazgāšanas novēršanas normām.

"SEB bankas darbā mēs atklājām trūkumus naudas atmazgāšanas novēršanā un pieņēmām lēmumu: likt bankai novērst trūkumus un uzlikt naudas sodu," citē Kessleru preses dienests.

Pērnā gada decembra beigās Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzlika naudas sodu Latvijas "SEB banka" 672 684 eiro apmērā saistībā ar pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā un par 1,121 miljonu eiro – par pārkāpumiem starptautisko sankciju jomā.

45
Tagi:
sods, bankas
Pēc temata
Viena klienta dēļ? "SEB bankai" Latvijā piemērots pusotra miljona eiro naudas sods
Citadeles veiksmes josla: amerikāņu banka Latvijā pārņem Danske filiāli
Slēgta Danske Bank filiāle Latvijā
Bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem būs jāsamaksā 15 miljoni eiro

Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā

7
(atjaunots 12:56 25.02.2021)
2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

Decembrī Centrālā banka palielināja ieguldījumus ASV valsts obligācijās - uzreiz par miljardu dolāru. Lai gan pēdējos gados Maskava secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem: to daļa rezervē nedaudz pārsniedz vienu procentu. Kāpēc tie kļuvuši vajadzīgi tieši tagad, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti.

Iegādājusies vērtspapīrus

Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas datiem, Krievijai šobrīd ir amerikāņu obligācijas par 6,011 miljardiem: ilgtermiņa - par 1,2 miljardiem un īstermiņa par - 4,8 miljardiem. Decembrī rezerves papildinājās par miljardu.

Realizējot šos vērstpapīrus, ASV valdība sedz budžeta deficītu un citus izdevumus. Amerikāņu valsts parāds sasniedzis gandrīz 28 triljonus. 2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

2018. gadā Centrālā banka (CB) sarīkoja vērienīgu izpārdošanu, divas reizes samazinot ASV valsts kases saistību portfeli. Amerikāņu vērtspapīru daļa starptautiskajās rezervēs ir samazinājusies līdz minimumam. Par atbrīvotājiem līdzekļiem CB iegādājās zeltu, eiro un juaņas.

Diversifikācija

Amerikāņu valsts parāds tie ir vērtspapīri, ko emitē ASV Finanšu ministrija. Iegādāties vekseļus un obligācijas var fiziskas un juridiskas personas, atsevišķu štatu un valstu valdības. Peļņa no šiem vērtspapīriem nav visai liela, tā svārstās divarpus - trīs procentu robežās. Taču Eiropas vai Japānas parādu ienesīgums ir vēl mazāks - nulle vai pat negatīvs.

Tomēr lieta ir tāda, ka ASV valsts obligācijas tiek uzskatītas par vienu no visdrošākajiem un likvīdākajiem instrumentiem pasaulē. Tās var viegli nopirkt un pārdot.

"Ir izdevīgi ieguldīt īslaicīgi brīvos līdzekļus ASV valsts parādā. Divi trīs procenti gadā ir diezgan liela nauda, kad runa ir par miljardiem. Šajā gadījumā politika nedrīkst ietekmēt ekonomiskos risinājumus," sarunā ar RIA Novosti norāda Valsts domes Finanšu tirgus komitejas loceklis Dmitrijs Skrivanovs.

Tādējādi, palielinot valdības parādzīmju apjomu, Maskava tehniski iezīmēja savu klātbūtni tirgū. Tas arī ir nepieciešams starptautisko rezervju diversifikācijai. Pašlaik Krievijai ir 590 miljardi dolāru, no kuriem seši miljardi ir ieguldīti tieši ASV valsts parādā. Analītiķi skaidro: Maskava seko globālai tendencei. Pieprasījums pēc dolāra pieaug, jo šī valūta vismazāk pakļauta svārstīgumam un inflācijai.

"Miljards dolāru ir diezgan iespaidīga summa, to var ieguldīt ļoti ierobežotā aktīvu kopumā. Zelts ir "pārsildīts", liela rezervju daļa tik jau ir ieguldīta eiro un juaņās. Amerikāņu valsts parāda iegāde tas ir diversifikācijas elements, skaidro Krievijas un Āzijas rūpniecības savienības prezidents Vitālijs Mankevičs.

Ķīniešu variants

Decembra beigās ASV valsts vērtspapīru lielākais turētājs bija Japāna (1,2 triljoni dolāru). Agrāk tā bija Ķīna, bet tagad Pekina ar 1,06 triljoniem pakāpjas uz otro vietu. Trešo vietu ieņem Apvienotā Karaliste ar 428,9 miljardiem.

Tirdzniecības kara dēļ ķīnieši secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem, samazinot ieguldījumus vairāk nekā par 200 miljardiem. Taču milzīgais amerikāņu parāds, kas pieder Pekinai, ir efektīvs spiediena instruments uz Vašingtonu.

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Zelta rezerves

Jau vairākus gadus Krievijas CB iepērk zeltu, atbrīvojoties no dolāriem. 2020. gadā dārgmetāla daļa rezervēs pirmo reizi pārsniedza ASV valūtas apjomu, bet februāri monetārā zelta rezervju vērtība sasniedza 136,7 miljardus. Gada laikā zelta krājums ir pieaudzis par gandrīz 28 tonnām.

Dārgmetāls - universāls naudas ekvivalents - kļūst pievilcīgāks par aktīviem ar procentu ienākumiem, turklāt tas pasarga no jebkādu sankciju riskiem. Kā norāda Bloomberg, Krievija demonstrēja visai pasaulei, ka valsts ar lielu ekonomiku un lielām zelta rezervēm var atbrīvoties no dolāru aktīviem un justies labi.

7
Pēc temata
Palika bez naudas: investīcijas slānekļa naftā ir noslīdējušas līdz minimumam
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru
Zuhra Pavlova

Zinātniece no Krievijas novērtēja PVO prognozi par pandēmijas pabeigšanas termiņiem

22
(atjaunots 09:19 25.02.2021)
Vakcīnas izgudrošana un iedzīvotāju vakcinācija atbrīvos pasauli no koronavīrusa problēmas.

RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) prognozēm, koronavīrusa pandēmija beigsies 2022. gada sākumā. Lai gan vīruss līdz šīm laikam nepazudīs, tomēr ierobežojumi vairs nebūs nepieciešami, paskaidroja PVO Eiropas Reģionālā biroja vadītājs Hanss Klīge. Turklāt PVO atzīmēja, ka jaunu Covid-19 gadījumu skaits samazinās vienlaikus ar valstu skaita paplašināšanos, kurās izplātās jaunie koronavīrusa paveidi.

Varbūtība, ka līdz nākamajam gadam cilvēce tiks galā ar koronavīrusa problēmu, ir ļoti augsta, radio Sputnik ēterā pastasīja medicīnas zinātņu kandidāte, MVU fundamentālās medicīnas fakultātes zinātniskā darbiniece Zuhra Pavlova.

"Ir izgudrota vakcīna, un vakcinācijas tempi aug. Katru dienu vairumā valstīs pieaug vakcinēto skaits. Drīz vakcinācijā sāksies valstīs, kurām nav savas ražošanas vakcīnas un pagaidām nav iespējas saņemt vakcīnu no citām valstīm. Ļoti iespējams, ka gada laikā lielākā daļa pasaules iedzīvotāju būs vakcinēti, turklāt noteiktai pārslimušo daļai jau ir augsts antivielu titrs. Tas nozīmē, ka vienkārši nebūs kam slimot," Pavlova paskaidroja.

Koronavīrusa pandēmija, kas izplatījās 2020. gadā, aptvērusi gandrīz visu pasauli. Kopā pasaulē, saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, fiksēti vairāk nekā 112 miljoni Covid-19 gadījumu, kuru vidū vairāk nekā divi miljoni beigušies letāli. Lielākais koronavīrusa infekcijas un mirušo skaits reģistrēts ASV, Brazīlijā un Indijā.

Pasaules Veselības organizācija iepriekš ziņoja, ka pandēmijas noslēguma termiņu prognozes sniegt ir grūti, tomēr lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos pie ierastās dzīves ir jāievēro sanitārie pretepidemioloģiskie pasākumi un jāvakcinē lielākā daļa pasaules iedzīvotāju.

Павлова оценила прогноз ВОЗ по срокам завершения пандемии коронавируса
22
Tagi:
Pasaules Veselības organizācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bloomberg nosauca "Sputnik V" par favorītu cīņā ar Covid-19 pandēmiju
Sikspārņi "atnesuši" Covid-19 uz fermu: PVO atgriežas pie sākotnējās versijas
Izmeklēšana par Covid-19: PVO eksperts pastāstīja par tirgu un laboratoriju Uhaņā
Zinātnieki biedē pasauli ar Melno nāvi
Ātrās palīdzības mašīna. Foto no arhīva

Trešais vilnis? Latvijā gaida koronavīrusa "britu" paveidu

0
(atjaunots 16:15 25.02.2021)
Iespējams, ka karantīnas prasību liberalizācijas plāni var tikt pārskatīti, ņemot vērā mediķu bažas par trešo Covid-19 vilni

RĪGA, 25. februāris— Sputnik, Dmitrijs Oļeinikovs. Trešo, "britu", Covid-19 vilni Latvijas mediķi sagaida divu – četru nedēļu lakā.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule savā lapā Twitter norādīja, ka Covid-19 trešais vilnis, kas sagaidāms martā, var izraisīt slimnīcu noslodzi. "Esam atsākuši gatavības paaugstināšanas pasākumus. Ir skaidrs - trešais uzliesmojuma vilnis ir sagaidāms 2-4 nedēļu laikā," atzīmē Cirpule. Pēc viņas vārdiem, Lieldienās slimnīcu noslodze varētu būt divas reizes augstāka nekā Ziemassvētkos, ja "britu" paveids attīstīs pašreizējos Eiropas scenārijus arī Latvijā.

Veselības ministrijas galvenais infekcionists Uga Dumpis arī atzīmē Twitter, ka koronavīrusa "britu" paveida izplatīšana Latvijā šķiet neizbēgama. "Kanādas, Izraēlas, Dānijas un UK pieredze rāda, ka tas nozīmēs vairāk uzliesmojumus bērnudārzos un skolās," viņš atzīme, piebilstot, ka ar to jārēķinās, ieviešot jaunus ierobežojumu atvieglojumus.

Atgādinām, ka iepriekš valdības sēdē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga jau ziņoja, ka koronavīrusa "britu" paveida iespējamās izplatīšanās rezultātā pacientu skaits slimnīcās var pieaugt trīs reizes. Tas nozīmē, ka hospitalizēto skaits var dubultot maksimālos janvāra rādītājus, kad slimnieku skaits stacionāros bija vairāk nekā 1200.

Komentējot atšķirības starp "britu" un "parasto" paveidiem, Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs iepriekš informēja, ka jau pēc mēneša "britu" vīrusa tips var kļūt par dominējošu Latvijā, taču pagaidām nav faktu, kas apstiprinātu tā īpašu bīstamību cilvēkam.

Valdības sēdē mediķi iebilda pret tajā izteiktiem priekšlikumiem, tai skaitā par ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu, tostarp veikalu un skaistumkopšanas salonu atklāšanu. Iespējams, ka karantīnas prasību liberalizācijas plāni varētu tikt pārskatīti pēc tādu biedējošu skaitļu publikācijas.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Latvija saņems 8400 Moderna vakcīnas devu
"Latvija stāv priekšā šausmīgam cunami": "britu" paveids izplatās arvien ātrāk
Zinātniece no Krievijas novērtēja PVO prognozi par pandēmijas pabeigšanas termiņiem
Pacientu šķirošana un policijas iejaukšanās: kas satrauc Latvijas iedzīvotājus