Latvijas prezidents Egils Levits un ministru prezidents Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotāji ir noilgojušies pēc "stiprās rokas"

71
(atjaunots 08:46 25.06.2020)
Eksperti aptaujāja desmit Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu iedzīvotāju par to, vai viņiem ir nepieciešama demokrātija, kas kontrolē medijus un kas rada draudus nacionālajai identitātei.

RĪGA, 25. jūnijs – Sputnik. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs maz kurš atbalsta liberālo demokrātiju, raksta Politico.

Aptauju veica analītiskais centrs Globsec šī gada martā Austrijā, Bulgārijā, Čehijā, Ungārijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā. Katrā valstī tajā piedalījās ne mazāk par tūkstoti respondentu.

Četrās no desmit valstīm (Slovākijā, Latvijā, Lietuvā un Bulgārijā) mazāk nekā 50% aptaujāto piekrita tam, ka liberālā demokrātija ar regulārām vēlēšanām un daudzu partiju sistēmu ir labākā pārvaldības forma.

Bulgārijā 45% respondentu paziņoja, ka priekšroku dod spēcīgam un izlēmīgam līderim, kuram netraucē parlaments vai vēlēšanas.

Savukārt Ungārijā par liberālo demokrātiju izteicās 81%, Polijā – 66%, savukārt Austrijā – 92%.

"Šie rezultāti rāda, ka demokrātijas kvalitāte valstī nav saistīta ar atbalstu tai," uzskata aptaujas autori. Ar to tiek domāts fakts, ka Poliju un Ungāriju regulāri kritizē par likuma augstākās varas principa pārkāpšanu.

Tāpat respondenti dažādās valstīs atšķirīgi vērtē draudus nacionālajai identitātei un vērtībām. Piemēram, Slovākijā 50% aptaujāto uzskata, k draudus šīm vērtībām rada "rietumu sabiedrība un tās dzīves veids". Šo pašu viedokli Austrijā, Ungārijā un Polijā atbalsta, attiecīgi, tikai 24%, 23% un 25%. Latvijā šādam viedoklim piekrita 26%.

Vairums aptaujāto Slovākijā (72%), Igaunijā (56%), Ungārijā (52%) un Čehijā (72%) uzskata, ka draudus viņu identitātei rada migranti. Latvijā šim viedoklim piekrita 45%. Tāpat 17% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka draudus viņu identitātei rada ES, 30% - ASV un 23% - LGBT.

Atšķiras arī uzticības līmenis medijiem. Ungārijā 64% uzskata, ka valdība rada ietekmi uz medijiem, Polijā – 62%, savukārt Latvijā – 47%. Tikmēr 57% aptaujāto Austrijā ir pārliecināti, ka medijus kontrolē oligarhi un finanšu grupas.

71
Tagi:
Baltija
Pēc temata
Vai grib kļūt par otro Kārli Ulmani? Kāpēc Levits ierosina mainīt Satversmi
"Patiesā vēsture" Orvela stilā: Saeima pieņēma Uzvaras dienu nomelnojošu rezolūciju
Tukši solījumi "tautai": Latvijā nav naudas, nav darba, nav patiesības
Arestēja un publiski pārmeklēja: TVF līderis par piketu pie Brīvības pieminekļa
Ziemeļu straume 2

Politologs: ES parādīja, ka neplāno pielāgoties ASV interesēm

2
(atjaunots 13:21 14.08.2020)
24 Eiropas Savienības valstu parstāvji pauduši protestu ASV pēc Vašingtonas plāniem ieviest jaunas sankcijas pret gāzesvadu "Ziemeļu straume 2", stāsta mediji. Eiropiešu viedokli komentēja politolgs Vadims Truhačovs.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Divdesmit četru Eiropas Savienības valstu parstāvji pauduši protestu ASV pēc Vašingtonas plāniem ieviest jaunas sankcijas pret gāzesvadu "Ziemeļu straume 2", stāsta vācu izdevums Welt.

Protesta notu Eiropas delegācija iesniedza ASV Valsts departamentam video konferencē 12. augustā. Pie tam netika precizēts, kādā līmenī tas veikts. Zināms, ka notas saturs atkārto ES augstākā pārstāvja ārpolitikas un drošības politikas lietās Žozepa Borela teikto 17. jūlijā. Paziņojumā teikts, ka ES ir nobažījusies par aizvien biežākajiem sankciju pielietošanas vai ieviešanas draudu gadījumiem no Vašingtonas puses pret Eiropas kompānijām, tostarp – arī pret projektu "Ziemeļu straume 2".

Krievijas Valsts humanitārās universitātes docents, politologs Vadims Truhačovs radio Sputnik ēterā komentēja eiropiešu viedokli.

"Protestu paudušas 24 ES valstis no 27 – pat pārsteidzoši, ka daļa valstu, kas parasti iebilst pret projektu (to vidū ir Polija, Baltijas valstis, Rumānija un Horvātija), šoreiz nolēmušas tā nerīkoties. Domājams, Vācija un Eiropas Savienība sāka spiedienu, ņemot vērā to, ka lielākās Eiropas valstis un pat ne ļoti lielas, tātas kā Austrija, nevēlas būt atkarīgas no amerikāņu sašķidrinātās gāzes un nevēlas saraut sakarus ar Krieviju politisku apsvērumu labad. Turklāt Eiropas dokumenti liecina, ka Eiropai vajadzīgi dažādi piegādes avoti, un Krievijas daļas samazināšanās nebūt nenozīmē pilnīgu atteikšanos no Krievijas resursiem. Šī protesta nota ir vēlme parādīt, ka ES ir no ASV atdalīts spēka centrs un neplāno pielāgoties amerikāņu interesēm, šajā gadījumā – enerģētiskajām interesēm," teica Vadims Truhačovs.

2019. gada beigās ASV ieviesa sankcijas pret Krievijas gāzesvadiem "Ziemeļu straume 2" un "Turcijas straume". Kā oficiālais iemesls minēta vēlme aizsargāt Eiropas enerģētisko drošību.

Šī gada jūlija beigās ASV Senāts apstiprināja jauno aizsardzības budžetu, kas paredzēja papildu ierobežojošos pasākumus pret "Ziemeļu straumi 2". Jau esošās sankcijas attiecinātas uz organizācijām, kas nodarbojas ar cauruļvada izbūvi, kā arī darbā iesaistītajām apdrošināšanas kompānijām.

2
Tagi:
sankcijas, Ziemeļu straume 2, Eiropas Savienība, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte
Sāka lēst zaudējumus: "Ziemeļu straumes 2" celtnieki saņēmuši pārmetumu lavīnu
Bundestāgs: ASV senatoru draudi ir ekonomiskā kara pieteikums
Eksperts pastāstīja kā pabeigt "Ziemeļu straumi 2" Vācijā un izvairīties no ASV sankcijām
Baltkrievija

Baltkrievijas IeM sniedza informāciju par protestiem valstī

11
(atjaunots 11:10 14.08.2020)
Protestu dalībnieki Baltkrievijā paši izprovocējuši vardarbību no kārtības sargu puses, nekāda ņirgāšanās par aizturētajiem nav pieļauta, informēja BR Iekšlietu ministrija.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas vadība nāca klajā ar informāciju par notiekošo valstī: resora vadītājs paskaidroja, kāpēc sākusies vardarbība, izkliedējot protesta akcijas. Viņa vietnieks noliedza, ka aizturētie tiktu piekauti, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Baltkrievijas iekšlietu ministrs Jurijs Karajevs telekanāla "ONT" ēterā atvainojās nejaušiem garāmgājējiem un ziņkārīgajiem, kuri aizturēti masu protesta akciju gaitā.

Viņš norādīja, ka 9. augustā milicija strādājusi bez spēka pielietošanas, "ar vēderiem izgrūda" protestētājus. Pie tam, pēc viņa vārdiem, daži cilvēki izgājuši ielās jau pirms vēlēšanu beigām, jo nolēmuši protestēt jau iepriekš. Nākamajā dienā, 10. augustā vardarbība sākās jau pret milicijas darbiniekiem, apliecināja Karajevs.

"Pie stellas ("Minska – varoņpilsēta" – red.), tā sakot, no valdošās augstienes, notika uzbrukumi speciālo uzdevumu milicijas vienībām," ministrs minēja piemēru.

Nākamajās dienās cilvēki sākuši būvēt barikādes un pielietot nogurdinašanas taktiku. Šī iemesla dēļ kārtības sargi bija spiesti pielietot spēku.

Karajevs atzina, ka dažkārt spēks "iespējams, pielietots kļūdaini", taču atgādināja, kāds haoss valda, izkliedējot protesta akciju.

"Atbildību par vardarbību vēlos uzņemties pats," teica ministrs un atvainojās mierīgajiem iedzīvotājiem, kuri aizturēti nejauši.

Viņš paskaidroja, ka miliči pūlas nodalīt akciju aktīvos dalībniekus no nejaušiem garāmgājējiem.

"Ja nejaušs cilvēks, viņš pēc iespējas ātrāk jāatlaiž, un iepriekšējā naktī gulēt negāja pat tie, kuri bija iesaistīti sabiedriskās kārtības sardzē, bet gan devās uz likumpārkāpumu izolācijas centru Okrestina (ielā – red.) un tur visu nakti centās noskaidrot situāciju. Tagad jau atlaisti vairāki simti cilvēku," konstatēja ministrs.

Savukārt Baltkrievijas iekšlietu ministra vietnieks Aleksandrs Barsukovs norādīja, ka nekāda ņirgāšanās par aizturētajiem Minskā nav pieļauta.

Ceturtdienas rītā protestu akcijās aizturēto cilvēku skaits sasniedza 6,7 tūkstošus. Naktī aizturētos sāka atbrīvot no īslaicīgās aizturēšanas izolatora Okrestina ielā, un pirmais, par ko sāka stāstīt brīvībā iznākušie cilvēki, bija ziņas par piekaušanu un ņirgāšanos. 10. augusta rītā aizturētais Sputnik Baltkrievija korespondents Jevgēņijs Oļeiņiks arī pastāstīja, ka ticis piekauts aizturēšanas laikā un milicijas nodaļā.

Barsukovs naktī apmeklēja Okrestina ielu un vēlāk, taujās par ņirgāšanos pār aizturētajiem, atbildēja: "Nekādas ņirgāšanās nebija."

Daudzi valsts iedzīvotāji vēl joprojām dežurē pie īslaicīgās aizturēšanas izolatora cerībā sameklēt aizturēto sarakstos savus pazudušos tuviniekus vai nodot viņiem ūdeni, produktus un veļu.

Masu protesta akcijas Baltkrievijā sākās 9. augustā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru izcīnīja pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko – CVK informēja, ka viņš saņēmis 80,08% balsu. Līdz 13. augustam nesankcionētās akcijas tika stingri apspiestas, kārtības sargi izmantoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Ceturtdien, 13. augustā lielākā daļa akciju valstī aizritēja mierīgi, vardarbīgas metodes to izkliedēšanai netika pielietotas.

11
Tagi:
Iekšlietu ministrija, protesti, Baltkrievija
Pēc temata
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā
Rinkēvičs: Latvija atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas varasiestādēm
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Naktī Minskā notika protesta akcijas

ASV valsts sekretārs draud Krievijai par "sakariem ar talibiem". KF prasa pierādījumus

0
(atjaunots 14:55 14.08.2020)
ASV valsts sekretārs paziņojis, ka Krievija dārgi maksās, ja apstiprināsies, ka tai bijuši sakari ar talibiem. Jūnijā The New York Times žurnālisti apgalvoja, ka Maskava maksājot teroristiem Afganistānā par amerikāņu karavīru slepkavībām. Kur ir fakti?

ASV valsts sekretārs paziņojis, ka Krievija samaksās milzīgu cenu, ja apstiprināsies, ka tai it kā esot bijuši sakari ar talibiem. Stāsts sākās jau jūnijā ar rakstu The New York Times. Amerikāņu žurnālisti apgalvoja, ka Maskava it kā maksājot teroristiem Afganistānā par amerikāņu karavīru slepkavībām. Nekādi konkrēti fakti rakstā netika pieminēti, tikai kaili apgalvojumi, turklāt arī tie pamatoti ar vārdā nenosauktiem avotiem specdienestos. Krievijas Ārlietu ministrija nosauca The New York Times rakstu par viltojumu un pieprasīja no ASV pierādījumus. Ko amerikāņi mēģina slēpt aiz skaļiem paziņojumiem? Vai apsūdzības par Krievijas sakariem ar teroristiem palīdzēs Trampam? Par to stāsta mūsu video.

0