Politologs, Stratēģiskās attīstības fonda ekspertu padomes vadītājs Igors Šatrovs, foto no arhīva

Nopietns signāls: eksperts paskaidroja, kas stāv aiz Makrona kritikas attiecībā uz NATO

85
(atjaunots 15:47 24.06.2020)
Ass paziņojums ar NATO kritiku izskanēja nevis no opozīcijas politiķa, bet gan no alianses dalībvalsts līdera.

RĪGA, 24. jūnijs – Sputnik. Incidents starp Francijas un Turcijas kuģiem Vidusjūrā kļuvis par jaunu pierādījumu "NATO smadzeņu nāvei", paziņoja Francijas līderis Emanuels Makrons.

Jaunākais Makrona paziņojums par NATO "smadzeņu nāvi" ir izskanējis ne bez iemesla – krīze pašā NATO top arvien acīmredzamāka, paziņoja Sputnik Latvija politologs, Stratēģiskās attīstības fonda ekspertu padomes vadītājs Igors Šatrovs.

"Krīze pašā NATO šobrīd izpaužas ne tikai divu alianses valstu militāro jūras flošu konfliktos. Piemēram, ir noticis daudz nopietnāks skandāls ar franču spiegu aizturēšanu Turcijā. Tātad viena militāri politiskā bloka ietvaros pastāv attiecības, kas pieļauj sabiedroto spiegošanu vienam pret otru," atzīmēja Šatrovs.

Savukārt jaunie eiropieši šobrīd ir gatavi izdarīt absolūti visu Vašingtonas interesēs, norādīja eksperts.

"Latvijai, Lietuvai un Igaunijai NATO – tās pirmām kārtām ir ASV, savukārt nekādu cerību uz Briseli tām nav. Atšķirībā no Eiropas Savienības, Amerika un tās pilnībā kontrolētā NATO ir un paliek Baltijas valstīm finansējuma avots. Tas ir izdevīgi Austrumeiropas valstīm," paziņoja Šatrovs.

Tikmēr Turcija nav gatava kļūt par bandinieku ASV rokās un tostarp virzīt amerikāņu politiku Tuvajos Austrumos – Ankarai ir savas nacionālās intereses. Makrons no jauna sācis runāt par NATO "smadzeņu nāvi", jo aliansē, tāpat kā Eiropas Savienībā, parādās reģionalizācijas tendences, paskaidroja Šatrovs.

"Eiropas līderi apzina, ka NATO ir instruments Savienoto Valstu rokās, turklāt tām pirmkārt ir svarīga viņu pašu drošība, savukārt ASV problēmas citos pasaules reģionos viņus maz interesē. Savu drošību eiropieši vēlētos nodrošināt patstāvīgi, un Makrons, akcentējot uzmanību uz NATO sadrumstalotību, vēlas parādīt Eiropas armijas izveidošanas nepieciešamību, kuru finansēs un arī vadīs Eiropa," uzsvēra politologs.

Viņš atzīmēja, ka uztraukumu ASV un savdabīgās Amerikas līdera uzvedības fonā eiropieši arvien vairāk aizdomājas par savu nākotni.

"Tādēļ skan asi paziņojumi nevis no opozīcijas politiķiem, bet gan no esošajiem valstu līderiem un augstākā līmeņa ierēdņiem. Ekonomiskās krīzes, ko izraisījusi pandēmija, un politisko uztraukumu ASV fonā šis signāls ir jāuztver ļoti nopietni," nobeigumā sacīja Šatrovs.

Makrons paziņoja par NATO "smadzeņu nāvi" pērnā gada rudenī, aicinot atjaunot Eiropas militāro suverenitāti un uzsākt stratēģisku dialogu ar Krieviju, par spīti Polijas un Baltijas valstu pozīcijai.

85
Tagi:
NATO, Makrons
Pēc temata
Makrons atkārtoti pārliecinājās par NATO "smadzeņu nāvi"
Tramps uzskata par aizvainojošu Makrona ieteikumu veidot vienotu Eiropas armiju
Eiropa nolēmusi veidot savu armiju un spērusi pirmo soli
Korņilovs

Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs

21
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.

Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.

"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.

Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.

"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.

Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.

Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева
21
Tagi:
kodolieroči, NATO
Pēc temata
Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem
Piepūšamās laivas no ASV – Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne
Ukrainas vadība sapņo ieņemt Krimu un atbrīvoties no krieviem
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu
Baltais nams Vašingtonā

ASV ieviesušas jaunas sankcijas pret Krieviju

19
(atjaunots 08:43 16.04.2021)
Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju – par "ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā" un citiem "grēkiem" .

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Baltā nama sniegto informāciju.

No 14. jūnija ASV finanšu iestādēm aizliegta Krievijas Centrālās bankas un Finanšu ministrijas, kā ar Nacionālās labklājības fonda vērtspapīru tieša iegāde. Sekundāro tirgu izmaiņas vēl nav skārušas.

Tāpat Vašingtona noteikusi ierobežojumus pret sešām Krievijas tehnoloģiskajām kompānijām, kuras, saskaņā ar paziņojumu, "sniedz atbalstu Krievijas specdienestu kiberprogrammai". Cita starpā "melnajā sarakstā" nonākusi militārā tehnopole "Ēra".

"Mēs turpināsim, izmantojot visus pieejamos pasākumus, saukt Krieviju pie atbildības par ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā, piemēram, par incidentu ar SolarWinds," atzīmēts dokumentā.

Tā autori apgalvo, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests ir saistīts ar "liela mēroga kiberspiegošanas kampaņu", izmantojot SolarWind.

Sankciju sarakstu ar atzīmi "par iejaukšanos vēlēšanās" papildinājušas arī 32 Krievijas organizācijas un pilsoņi. Viņu vidū ir prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Aleksejs Gromovs (pret viņu sankcijas jau bija vērstas) un Jevgēņija Prigožina kompānijas.

Ierobežojumi skāruši arī trīs organizācijas un piecus pilsoņus "par Kerčas tilta būvniecību un situāciju ar Krimu". Runa ir par "Ļenpromtransprojekt", dzelzceļa būvdarbu pārvaldi Berkakita-Tommota-Jakutska un Simferopoles 1. izmeklēšanas izolatoru, kā arī kompānijas "Mostotrest" vadītāju Leonīdu Riženkinu, Krimas īpašumu un zemes attiecību ministri Larisu Kuļiņiu, Krimas iekšlietu ministru Pāvelu Karandu, Federālā drošības dienesta vietējās pārvaldes priekšnieku Leonīdu Mihalčuku, un Izmeklēšanas komitejas reģionālās pārvaldes vadītāju Vladimiru Terentjevu.

Vienlaikus ASV vadība lēmusi izraidīt desmit Krievijas diplomātiskās misijas Vašingtonā darbiniekus.

Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs komentārā RIA Novosti paziņoja, ka, diplomātu izraidīšanas gadījumā Maskava atbildēs simetriski.

Visi šie pasākumi, norādīts preses relīzē, veikti, ņemot vērā ārkārtējo apdraudējumu Savienoto Valstu nacionālajai drošībai, ārpolitikai un ekonomikai.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav saistīta ar iejaukšanos vēlēšanās un kiberuzbrukumiem, tostarp – arī ne caur SolarWinds.

Otrdien Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens sarunājās pa tālruni. ASV līderis ierosināja tikšanos klātienē un pauda nodomu uzlabot abu valstu attiecības.

Trešdien ASV vēstnieku Krievijā Džonu Sallivanu izsauca pie Krievijas prezidenta palīga Jurija Ušakova. Viņu informēja: ja Vašingtona ieviesīs jaunas sankcijas, Maskavas reakcija būs stingra.

Deputāti un informācijas avoti ĀM pauda viedokli, ka Krievijas atbilde uz ierobežojumu jauno paketi būs skarba.

19
Tagi:
sankcijas, kiberuzbrukums, Krima, Krievija, ASV
Pēc temata
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību
Dzelzceļš, foto no arhīva

Analītiķis: pa Rail Baltica nevadās ne kravas, ne pasažierus

0
(atjaunots 01:29 17.04.2021)
Baltijas valstu dzelzceļi ir rentabli tāpēc, ka saistīti ar Baltijas austrumu kaimiņiem, uzskata politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Eiropas dzelzceļa maģistrāle Rail Baltica ir jāsasaista ar Viļņas un Kauņas lidostām, uzskata Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Pēc viņa domām, tas nepieciešams, lai pilnā mērā izmantotu Eiropas dzelzceļa potenciālu un piedāvātu pasažieriem un kravu pārvadātājiem pievilcīgākos un kvalitatīvos pakalpojumus.

Iespēja savienot lidostas ar dzelzceļu tika apspriesta ministra apspriedē ar abu pilsētu un Kauņas rajona mēriem, kā arī "Lietuvas dzelzceļa" un "Lietuvas lidostu" pārstāvjiem.

Intervijā Sputnik Lietuva politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs paziņoja, ka Rail Baltica nepārtraukti vajadzīgas kaut kādas leģendas, lai pamatotu projektu Baltijas valstu iedzīvotāju acīs.

"Visiem loģistikas speciālistiem un ekonomistiem šis projekts rada vienīgi neizpratni. Dzelzceļi parasti ir vajadzīgi kravu un pasažieru pārvadājumiem. Taču pa Rail Baltica nav paredzamas ne kravas, ne pasažieri, ko kravu un pasažieru plūsmas Baltijas valstīs iet no rietumiem uz austrumiem, no austrumiem uz rietumiem. Vietējie Baltijas ceļi, arī dzelzceļi, vēsturiski saista Baltiju ar austrumu kaimiņiem, un tikai tāpēc Baltijas dzelzceļi ir rentabli. Tie veido papildu posmu starp Krievijas pārvadātājiem un jūras ostām Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Baltijai nav nekā, ko pārvadāt virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Kravu šajā virzienā nav gandrīz nemaz," viņš atgādināja.

Analītiķis konstatēja, ka Rail Baltica nav vajadzīga arī pasažieriem, jo viņiem vienkāršāk ir izmantot autoceļus.

"Savukārt pasažieriem daudz vienkāršāk, ātrāk un lētāk vienam pie otra no Lietuvas uz Latviju vai no Latvijas uz Igauniju aizbraukt pa autoceļiem. Tie visos aspektos ir izdevīgāki. Grūti iedomāties cilvēku, kurš tērēs vairākkārt vairāk laika un naudas, lai no Tallinas uz Viļņu brauktu pa dzelzceļu, nevis mašīnā. Tāpēc visu laiku vajadzīgs kaut kāds pamatojums, kāpēc jāiegulda gigantiska nauda," viņš paziņoja.

0
Tagi:
Lietuva, Rail Baltica
Pēc temata
Dzelzceļš kara jūtīs. Ko vadās pa Rail Baltica?
Baltijā jau izlemts, kā krāsot Rail Baltica pieturu jumtus, bet Polija velk garumā
Dodiet, ko solījāt: kā Baltija šantažē Eiropas Savienību Rail Baltica finansēšanas dēļ
Briselei nav laika Rail Baltica: eksperts prognozēja, kad ES piešķirs naudu būvdarbiem