Ļeņina krūšutēls Cēsu ielā Rīgā, foto no arhīva

DW: visnabadzīgākajā Vācijas pilsētā parādījās piemineklis Ļeņinam

168
(atjaunots 11:52 24.06.2020)
Pirmais piemineklis Ļeņinam Rietumvācijā parādījās tikai 2020. gadā – to uzstādīja visnabadzīgākajā valsts pilsētā.

RĪGA, 24. jūnijs – Sputnik. Kamēr ASV nojauc pieminekļus vergu īpašniekiem, visnabadzīgākajā Vācijas pilsētā uzstādījuši pieminekli pasaules proletariāta vadonim, raksta DW.

Gelzenkirhene ir pilsēta Rūras apgabalā, kurā dzīvo aptuveni 260 tūkstoši cilvēku. Agrāk tā bija svarīgs smagās rūpniecības centrs, taču pēc tam, kad Vācijā sāka samazināt ogļu ieguvi, pilsēta zaudēja tūkstošiem darbavietu. Šobrīd tā ir Vācijas nabadzīgākā pilsēta – viena iedzīvotāja vidējie ienākumi sastāda nedaudz vairāk par 16 tūkstošiem eiro gadā.

Divdesmitajā jūnijā šeit tika uzstādīta divus metrus augsta Ļeņina statuja.

Preses konferencē par godu pieminekļa atklāšanai sapulcējās žurnālisti ne vien no dažādām Vācijas pilsētām, bet arī no Krievijas, Francijas, Jaunzēlandes. Nav brīnums, jo statujas Ļeņinam mūsdienās biežāk nojauc, nekā uzstāda. Savukārt Rietumvācijā piemineklis Ļeņinam vispār parādījies pirmo reizi vēsturē.

"Vergu īpašnieku, despotu un karu rosinātāju statujas tiek nojauktas visā pasaulē. Cik gan savlaicīgi mēs nolēmām uzstādīt statuju revolucionāram, cīnītājam par mieru un marksistam, kurš simbolizē nākotni un jaunu sociālisma ēru bez kapitālisma," saka 42 gadus vecā Vācijas Marksisma un ļeņinisma partijas vadītāja, atslēdzniece pēc izglītības Gabija Fehtnere.

Pieminekli uzstādīja kreisie radikāļi no Vācijas Marksisma un ļeņinisma partijas (VMĻP), kas tika nodibināta 1982. gadā un kuras sastāvā ir mazāk nekā 3000 locekļu. Viņi uzskata sevi par Ļeņina un Marksa uzskatu piekritējiem un distancējas no VDR un "imperiālistiskās" PSRS politikas pēc Hruščova nākšanas pie varas.

Čehu tēlnieka darināto statuju, kas tika izveidota 1957. gadā, viņi nopirka Internetā par 16 tūkstošiem eiro. To grasījās uzstādīt jau pirms dažiem mēnešiem, taču traucējusi pandēmija, kā arī pilsētas varasiestāžu pretošanās: pilsētas administrācija apgalvoja, ka statuja kaitēs arhitektūras piemineklis – ēkai, pie kuras to ir uzstādījuši. Taču tiesa nolēma, ka šie argumenti ir nepilnvērtīgi.

Beigās pilsētas varasiestādes ēkā, kas atrodas pretī VMĻP birojam, sarīkoja izstādi par komunismu, kuras mērķis bija "ar faktiem apgāzt ideoloģiju ". Uz ēkas tika izvietots plakāts: "Ļeņinam šeit nav vietas".

Pret pieminekli izteicās visas pilsētas politiskās partijas. Savukārt skulptūras atklāšanas dienā protestēja arī neonacisti.

Pēkšņi pie pieminekļa, kurš tobrīd vēl bija apsegts ar sarkanu audeklu, parādījās sieviete ar pudeli rokās un plakātu – Jekaterina Maļdona, politiskā bēgle no Maskavas. Ar ievērojamu krievu akcentu viņa iekliedzās: "Ļeņins dzēra manu radinieku un tautiešu asinis. Jūs arī vēlaties izdzert manas asinis?" Pudeli viņai no rokām izrāva, bet viņu pašu, bez liekām ceremonijām, atstūma pūļa malā. Tobrīd no skatuves skanēja vārdi par to, ka "Ļeņins uzklausīja visiespējamākos viedokļus".

"Tas ir lieliski, ka Vācijā godā un atzīst Ļeņinu," saka Irina Timofejeva, organizācijas "Atmiņa nākotnes labad" pārstāve. Viņa ir dzimusi Moldovā un atbraukusi dzīvot uz Gelzenkirhenu no Ķelnes, kur viņa dzīvo jau 15 gadus. Kad no Ļeņina statujas tika noņemts apsegs, viņa nolika uz postamenta rožu buķeti.

168
Tagi:
Ļeņins, piemineklis, Vācija
Pēc temata
Alfrēds Rubiks: "marksisms šodien ir populārāks nekā pirms 25 gadiem"
"Šādiem pieminekļiem Rīgā nav vietas": latviešu profesore kritizē Puškina statuju
Ziemeļu straume 2

Politologs: ES parādīja, ka neplāno pielāgoties ASV interesēm

2
(atjaunots 13:21 14.08.2020)
24 Eiropas Savienības valstu parstāvji pauduši protestu ASV pēc Vašingtonas plāniem ieviest jaunas sankcijas pret gāzesvadu "Ziemeļu straume 2", stāsta mediji. Eiropiešu viedokli komentēja politolgs Vadims Truhačovs.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Divdesmit četru Eiropas Savienības valstu parstāvji pauduši protestu ASV pēc Vašingtonas plāniem ieviest jaunas sankcijas pret gāzesvadu "Ziemeļu straume 2", stāsta vācu izdevums Welt.

Protesta notu Eiropas delegācija iesniedza ASV Valsts departamentam video konferencē 12. augustā. Pie tam netika precizēts, kādā līmenī tas veikts. Zināms, ka notas saturs atkārto ES augstākā pārstāvja ārpolitikas un drošības politikas lietās Žozepa Borela teikto 17. jūlijā. Paziņojumā teikts, ka ES ir nobažījusies par aizvien biežākajiem sankciju pielietošanas vai ieviešanas draudu gadījumiem no Vašingtonas puses pret Eiropas kompānijām, tostarp – arī pret projektu "Ziemeļu straume 2".

Krievijas Valsts humanitārās universitātes docents, politologs Vadims Truhačovs radio Sputnik ēterā komentēja eiropiešu viedokli.

"Protestu paudušas 24 ES valstis no 27 – pat pārsteidzoši, ka daļa valstu, kas parasti iebilst pret projektu (to vidū ir Polija, Baltijas valstis, Rumānija un Horvātija), šoreiz nolēmušas tā nerīkoties. Domājams, Vācija un Eiropas Savienība sāka spiedienu, ņemot vērā to, ka lielākās Eiropas valstis un pat ne ļoti lielas, tātas kā Austrija, nevēlas būt atkarīgas no amerikāņu sašķidrinātās gāzes un nevēlas saraut sakarus ar Krieviju politisku apsvērumu labad. Turklāt Eiropas dokumenti liecina, ka Eiropai vajadzīgi dažādi piegādes avoti, un Krievijas daļas samazināšanās nebūt nenozīmē pilnīgu atteikšanos no Krievijas resursiem. Šī protesta nota ir vēlme parādīt, ka ES ir no ASV atdalīts spēka centrs un neplāno pielāgoties amerikāņu interesēm, šajā gadījumā – enerģētiskajām interesēm," teica Vadims Truhačovs.

2019. gada beigās ASV ieviesa sankcijas pret Krievijas gāzesvadiem "Ziemeļu straume 2" un "Turcijas straume". Kā oficiālais iemesls minēta vēlme aizsargāt Eiropas enerģētisko drošību.

Šī gada jūlija beigās ASV Senāts apstiprināja jauno aizsardzības budžetu, kas paredzēja papildu ierobežojošos pasākumus pret "Ziemeļu straumi 2". Jau esošās sankcijas attiecinātas uz organizācijām, kas nodarbojas ar cauruļvada izbūvi, kā arī darbā iesaistītajām apdrošināšanas kompānijām.

2
Tagi:
sankcijas, Ziemeļu straume 2, Eiropas Savienība, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte
Sāka lēst zaudējumus: "Ziemeļu straumes 2" celtnieki saņēmuši pārmetumu lavīnu
Bundestāgs: ASV senatoru draudi ir ekonomiskā kara pieteikums
Eksperts pastāstīja kā pabeigt "Ziemeļu straumi 2" Vācijā un izvairīties no ASV sankcijām
Baltkrievija

Baltkrievijas IeM sniedza informāciju par protestiem valstī

20
(atjaunots 11:10 14.08.2020)
Protestu dalībnieki Baltkrievijā paši izprovocējuši vardarbību no kārtības sargu puses, nekāda ņirgāšanās par aizturētajiem nav pieļauta, informēja BR Iekšlietu ministrija.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas vadība nāca klajā ar informāciju par notiekošo valstī: resora vadītājs paskaidroja, kāpēc sākusies vardarbība, izkliedējot protesta akcijas. Viņa vietnieks noliedza, ka aizturētie tiktu piekauti, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Baltkrievijas iekšlietu ministrs Jurijs Karajevs telekanāla "ONT" ēterā atvainojās nejaušiem garāmgājējiem un ziņkārīgajiem, kuri aizturēti masu protesta akciju gaitā.

Viņš norādīja, ka 9. augustā milicija strādājusi bez spēka pielietošanas, "ar vēderiem izgrūda" protestētājus. Pie tam, pēc viņa vārdiem, daži cilvēki izgājuši ielās jau pirms vēlēšanu beigām, jo nolēmuši protestēt jau iepriekš. Nākamajā dienā, 10. augustā vardarbība sākās jau pret milicijas darbiniekiem, apliecināja Karajevs.

"Pie stellas ("Minska – varoņpilsēta" – red.), tā sakot, no valdošās augstienes, notika uzbrukumi speciālo uzdevumu milicijas vienībām," ministrs minēja piemēru.

Nākamajās dienās cilvēki sākuši būvēt barikādes un pielietot nogurdinašanas taktiku. Šī iemesla dēļ kārtības sargi bija spiesti pielietot spēku.

Karajevs atzina, ka dažkārt spēks "iespējams, pielietots kļūdaini", taču atgādināja, kāds haoss valda, izkliedējot protesta akciju.

"Atbildību par vardarbību vēlos uzņemties pats," teica ministrs un atvainojās mierīgajiem iedzīvotājiem, kuri aizturēti nejauši.

Viņš paskaidroja, ka miliči pūlas nodalīt akciju aktīvos dalībniekus no nejaušiem garāmgājējiem.

"Ja nejaušs cilvēks, viņš pēc iespējas ātrāk jāatlaiž, un iepriekšējā naktī gulēt negāja pat tie, kuri bija iesaistīti sabiedriskās kārtības sardzē, bet gan devās uz likumpārkāpumu izolācijas centru Okrestina (ielā – red.) un tur visu nakti centās noskaidrot situāciju. Tagad jau atlaisti vairāki simti cilvēku," konstatēja ministrs.

Savukārt Baltkrievijas iekšlietu ministra vietnieks Aleksandrs Barsukovs norādīja, ka nekāda ņirgāšanās par aizturētajiem Minskā nav pieļauta.

Ceturtdienas rītā protestu akcijās aizturēto cilvēku skaits sasniedza 6,7 tūkstošus. Naktī aizturētos sāka atbrīvot no īslaicīgās aizturēšanas izolatora Okrestina ielā, un pirmais, par ko sāka stāstīt brīvībā iznākušie cilvēki, bija ziņas par piekaušanu un ņirgāšanos. 10. augusta rītā aizturētais Sputnik Baltkrievija korespondents Jevgēņijs Oļeiņiks arī pastāstīja, ka ticis piekauts aizturēšanas laikā un milicijas nodaļā.

Barsukovs naktī apmeklēja Okrestina ielu un vēlāk, taujās par ņirgāšanos pār aizturētajiem, atbildēja: "Nekādas ņirgāšanās nebija."

Daudzi valsts iedzīvotāji vēl joprojām dežurē pie īslaicīgās aizturēšanas izolatora cerībā sameklēt aizturēto sarakstos savus pazudušos tuviniekus vai nodot viņiem ūdeni, produktus un veļu.

Masu protesta akcijas Baltkrievijā sākās 9. augustā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru izcīnīja pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko – CVK informēja, ka viņš saņēmis 80,08% balsu. Līdz 13. augustam nesankcionētās akcijas tika stingri apspiestas, kārtības sargi izmantoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Ceturtdien, 13. augustā lielākā daļa akciju valstī aizritēja mierīgi, vardarbīgas metodes to izkliedēšanai netika pielietotas.

20
Tagi:
Iekšlietu ministrija, protesti, Baltkrievija
Pēc temata
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā
Rinkēvičs: Latvija atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas varasiestādēm
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Naktī Minskā notika protesta akcijas

Pēc uzliesmojuma ģimnāzijā Covid-19 gadījumu skaits valstī krities

0
(atjaunots 15:01 14.08.2020)
Latvijā reģistrēts viens jauns Covid-19 gadījums, pie tam izmeklējumu skaits saglabājas. Aizvadītās diennakts laikā neviens Covid-19 pacients nav nogādāts slimnīcā.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 1704 koronavīrusa testi, reģistrēts viens jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Epidēmijas laikā kopumā valstī veikts 222 531 izmeklējums, reģistrēti 1308 inficēšanās gadījumi, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 miruši.

Pēdējās diennakts laikā neviens nav hospitalizēts ar Covid-19 diagnozi. Stacionāros joprojām ārstējas trīs pacienti ar vidēji smagu slimības gaidu. Kopumā pēc Covid-19 no slimnīcām izrakstīti 198 cilvēki.

Iepriekš Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka Latvijā, atšķirībā no daudzām citām ES valstīm, izdevies saglabāt zemu Covid-19 saslimstību. Galvenais infekcijas avots patlaban ir cilvēki, kas inficējušies ārzemēs, - viņi veido trešo daļu infekcijas gadījumu.

11. martā Pasaules veselības organizācija izsludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. PVO dati liecina, ka pasaulē jau fiksēti vairāk nekā 20,4 miljoni infekcijas gadījumu, miruši vairāk nekā 744 tūkstoši cilvēku.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu – vai atcels ierobežojumus?
Putins paziņoja par pirmās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju Krievijā
Ja Gagarins lidotu kosmosā tagad: Latvija ignorē Krievijas vakcīnu