Francijas prezidents Emanuels Makrons, foto no arhīva

Makrons atkārtoti pārliecinājās par NATO "smadzeņu nāvi"

56
(atjaunots 21:04 23.06.2020)
Incidents NATO operācijas dalībnieku laikā starp Francijas fregati un trīs Turcijas kuģiem Vidusjūrā izraisījis Francijas prezidentam skumjas domas.

RĪGA, 23. jūnijs – Sputnik. Francijas prezidents Emanuels Makrons nosauca neseno incidentu starp Turcijas un Francijas fregatēm Vidusjūrā par NATO "smadzeņu nāves" pierādījumu, vēsta RIA Novosti.

Desmitajā jūnijā franču fregate "Courbet" pie Lībijas krastiem centās pietuvoties Turcijas civilajam kuģim, jo radās aizdomas, ka ekipāža nodarbojas ar ieroču kontrabandu. Tobrīd, pēc Parīzes apgalvojumiem, trīs citi Turcijas karakuģi, kuri to pavadīja, notēmēja lielgabalus uz fregati un atteicās izpildīt prasību par kuģa pārmeklēšanu.

Francija klasificēja to kā agresīvu uzvedību. Tomēr Turcija noliedz apsūdzības, paziņojot, ka Francijas militārpersonas veica bīstamus manevrus, savukārt Turcijas kuģi izmantoja radarus nevis notēmēšanai, bet gan fregates novērošanai.

Fregate "Courbet" piedalījās NATO operācijā Sea Guardian, kuras mērķis bija situācijas stabilizācija Vidusjūrā, lai padarītu to drošāku NATO partneriem.

Makrons nosauca notikušo par nepieļaujamu un saskatīja tajā apliecinājumu skaļajam paziņojumam, kuru viņš izteica pērnā gada rudenī intervijā žurnālam The Economist: NATO piedzīvo "smadzeņu nāvi", bet Eiropa stāv uz kraujas malas un, ja nesāks domāt par sevi kā par ģeopolitisko spēku, zaudēs kontroli pār savu nākotni.

Atzīmēsim, ka šajā intervijā bija runāts par draudiem no Turcijas puses.

"Mēs redzam nesaskaņotas agresīvas darbības no vēl viena NATO locekļa, Turcijas, puses reģionā, kur uz kārts ir liktas mūsu intereses," paziņoja Makrons. (Ar to tika domāti Tuvie Austrumi).

Tad Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans atbildes kārtā ieteica Makronam "pārbaudīt savas smadzenes", pēc kā Turcijas vēstnieku izsauca uz Francijas ĀM.

56
Tagi:
Francija, Turcija, NATO, Makrons
Pēc temata
Makrons: NATO smadzenes ir mirušas, Eiropai vajadzīgs stratēģisks dialogs ar Krieviju
Cik mācību notika: Kaljulaida apstrīdēja NATO "smadzeņu nāvi"
Jubileja ar atmirušām smadzenēm. Vai Krievija gūs labumu NATO strīdos
Turcijas prezidents ieteica Makronam "pārbaudīt savas smadzenes"
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Amerikāņu analītiķis pastāstīja, Rietumu kolēģus "apspēlējis" Lavrovs

53
(atjaunots 12:45 12.05.2021)
Analītiķis nosaucis vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem".

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Amerikāņu analītiķis Toms Rogans rakstā izdevumam Washington Examiner nosauca vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem", vēsta RIA Novosti.

"Viņš (Lavrovs – red.) meistarīgi apspēlē viņus, piemēram, Žozepu Borelu, pārlieku lētticīgo Džonu Keriju vai pārlieku pašpārliecināto Hilariju Klintoni," viņš rakstīja izdevumā.

Žurnālists savā publikācijā uzsvēra, ka Rietumu oponenti cita starpā var ciest sakāvi Krievijas diplomāta konsekvento izteikumu dēļ.

Pie tam Rogans īpaši izcēla Maiku Pompeo, kurš, viņa ieskatā, ir spējīgs pats uz savu spēli.

 

53
Tagi:
Sergejs Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs apsūdz ASV un ES par totalitārisma uzspiešanu
Sergejs Lavrovs: Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida
Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību
Gaisa uzraudzības lidmašīna Tu-214 (Atvērtās debesis)

Militārais eksperts: Krievija kompensēs izlūkošanas iespējas bez ADL

35
(atjaunots 12:41 12.05.2021)
Krievijas prezidents iesniedzis Valsts domē likumprojektu par Atvērto debesu līguma denonsāciju. Militārais eksperts atklāja, kādu iemeslu dēļ Krievijas dalība līgumā kļuvusi bezjēdzīga.

RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Krievijas prezidents iesniedzis Valsts domē likumprojektu par Atvērto debesu līguma (ADL) denonsāciju. Par to liecina parlamenta apakšpalātas datu bāze.

Aprīlī Krievijas delegācijas vadītājs pārrunās Vīnē militārās drošības un bruņojuma kontroles jautājumos Konstantīns Gavrilovs paziņoja, ka Krievija līdz maija beigām noslēgs visas procedūras, kas paredzētas pirms izstāšanās no ADL.

Žurnāla "Nacionalnaja oborona" galvenais redaktors, militārais eksperts Igors Korotčenko radio Sputnik ēterā uzsvēra, ka pēc ASV lēmuma izstāties no līguma Krievijas tālāka dalība tajā kļuvusi bezjēdzīga.

"Atklāto debesu līgums bija ārkārtīgi svarīgs, tam bija stabilizējoša loma starptautiskajā militāri politiskajā situācijā. Taču diemžēl Vašingtonas politika, kas ņem vērā šauri egoistiskas intereses, novedusi tiktāl, ka šis līgums zaudējis spēku – tas nav dzīvotspējīgs. Un Krievija tikai konstatēja šo situāciju. Pamatojoties uz mūsu valsts interesēm, tālāka dalība šajā līgumā bez ASV ir vienkārši bezjēdzīga.

Mūsu izlūkošanas iespējas tiks kompensētas uz satelītu un radioelektroniskās izlūkošanas līdzekļu rēķina," konstatēja militārais eksperts.

Atvērto debesu līgums bija parakstīts 1992. gadā un stājās spēkā no 2002. gada. Tas bija viens no pasākumiem ar mērķi stiprināt uzticību militārajā jomā pēc aukstā kara beigām. Līguma dalībvalstis saņēma tiesības aplidot viena otras teritoriju, izmantojot noteiktām prasībām atbilstošu aparatūru. Līgumam pievienojās 34 valstis, taču 2020. gada 22. novembrī ASV no tā izstājās. 2021. gada janvāra vidū Krievija informēja, ka iniciēta analoģiska procedūra.

35
Tagi:
Krievija, Atvērto debesu līgums
Pēc temata
Lidojumu vairs nebūs: Krievija izstājas no Atvērto debesu līguma
Atbilde ASV: politologi komentēja KF izstāšanos no Atvērto debesu līguma
ASV izstājās no Atvērto debesu līguma. Pie kā tas novedīs
Ieroču kontroles sistēma ir apdraudēta: ASV izstājās no Atvērto debesu līguma
 Tallink

Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs

0
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.

Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.

0
Tagi:
prāmis
Pēc temata
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu