Gāzes tankkuģis ved SDG no ASV uz Lietuvu, foto no arhīva

Gāzes krīze: ASV sagaida straujš SDG ražošanas kritums

49
(atjaunots 15:17 23.06.2020)
Aprīlī klienti sāka atteikties no piegādēm – amerikāņu SDG kļuvusi pārāk dārga. Pēc analītiķu prognozēm, nākamo divu gadu laikā gāzes ieguve samazināsies par 20%.

RĪGA, 23. jūnijs – Sputnik. Rekordlielā naftas ieguves krituma dēļ ar problēmām saskarsies arī Amerikas gāzes nozare. Urbšanas iekārtu skaits jau ir nokrities līdz minimumam. Pandēmijas sākumā tirgū izveidojusies pārprodukcija un Eiropas glabātuves bija pārpildītas. Par situāciju ASV gāzes tirgū portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Ambiciozie plāni

Zemo cenu dēļ naftas ražošana ASV nokritusies no 13,1 miljona līdz 11,1 miljonam barelu dienā. ASV Enerģētiskās informācijas pārvaldes (EIA) jūnija pārskats sola tālāku kritumu.

Saskaņā ar EIA prognozi, maijā naftas ieguve septiņos produktīvākajos ASV slānekļa baseinos – Permian, Eagle Ford, Bakken, Anadarko, Niobrara, Appalachian un Haynesville – samazinājusies līdz 7,632 miljoniem barelu diennaktī. Tostarp Permian baseinā, kurš veido vairāk nekā pusi no visas slānekļa nozares, - līdz 4,5 miljoniem, Eagle Ford – līdz 1,3 miljoniem. Gada beigās ASV veiks lielāko pienesumu pasaules naftas ieguves samazinājumam, teikts EIA pārskatā.

Gāzes tirgū situācija nav labāka. Kotējumu kritums novedis pie urbšanas iekārtu slēgšanas gāzes atradnēs – šobrīd darbojas divreiz mazāk, nekā 2019. gada sākumā.

Pērn ASV eksportēja vairāk dabasgāzes, nekā importēja, neto eksports sastādīja 54,7 miljardus kubikmetru – par 20,7 miljardiem vairāk, nekā 2018. gadā. Saskaņā ar Cheniere Energy, lielākā SDG ražotāja, datiem pirmajā ceturksnī SDG pārdošanas apjoms pasaules tirgū sasniedza 100 miljonus tonnu – par 10 miljoniem vairāk, nekā 2019. gadā. Izaugsmi nodrošinājis lielākoties amerikāņu eksports.

Plāni bija ambiciozi: 2020. gadā – 67,2 miljardi kubikmetru, 2021. gadā – 79,5. Šos rādītājus janvārī paziņoja ASV Enerģētikas ministrijas Enerģētiskās informācijas pārvalde. Taču, spriežot pēc visa, tie neīstenosies.

Piedāvājuma palielinājums siltās ziemas un koronavīrusa pandēmijas dēļ ierobežotā pieprasījuma fonā apgāza gāzes tirgus Eiropā un Āzijā. 2020. gada maijā cenas ASV pirmo reizi kopš 2008. gada pārsniedza kotējumus galvenajos Eiropas habos.

Amerikāņu SDG eksports uz Eiropu kļuvis ekonomiski nelietderīgs. Lielās Eiropas un Āzijas kompānijas atcēla jūnija-jūlija līgumus.

Nosūtīšana no SDG rūpnīcām ASV, saskaņā ar Bloomberg datiem, aprīlī kritusies par gandrīz 30%. Maijā eksports samazinājies jau vairāk nekā par trešo daļu – tai skaitā koronavīrusa ierobežojumu dēļ.

"Tā kā cenas priekšrocības ir praktiski zudušas, atteikšanās no amerikāņu piegādēm bija tikai laika jautājums," konstatē Amerikas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra analītiķis Nikoss Cafoss.

Tālāk – mazāk

Pēc ekspertu domām, atteikšanās no amerikāņu gāzes turpināsies vismaz līdz vasaras beigām – nākotnes līgumu cenas ASV pārsniedz Eiropas cenas līdz pat septembrim. Saskaņā ar Refinitiv Energy, piegādes SDG eksporta rūpnīcās jau ir kritušās no rekorda 26,9 miljardiem kubikmetru dienā marta beigās līdz sešu mēnešu minimumam 15,8 miljardu kubikmetru apmērā.

Sešas amerikāņu SDG rūpnīcas, kuras strādāja uz iespēju robežas janvārī-aprīlī, maijā samazinājušas slodzi līdz 65% jaudas. Jau jūnija beigās tā noslīdēs līdz 50% un pat zemāk, teikts Platts Analytics jūnija pārskatā.

Situāciju apgrūtina naftas krīze. Būtisku daļu (aptuveni 15%) zilās degvielas Amerikas tirgū veido – pavadgāze, kas tiek iegūta naftas atradņu izstrādes laikā. Tur ražošana ir kritusies – līdz ar to, samazinājušies arī pavadgāzes apjomi. Naftas ieguves kritums un straujš hidropārrāvumu samazinājums neizbēgami beigsies ar dziļu krīzi SDG nozarē.

49
Tagi:
krīze, gāze, ASV
Pēc temata
Nekā personīga. Kā ASV palīdzēja Krievijai uzvarēt naftas karā
Naftas cenu karš: Rietumu eksperti pareģo uzvarētāju
"Tūkstoš dolāri par barelu": amerikāņu plāns šokējis naftas tirgu
Amerika prāto, kā sodīt Krieviju par naftas tirgus sabrukumu
Naftas cenas un alternatīvās enerģētikas krahs. Kurš gūst labumu?
Korņilovs

Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs

13
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.

Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.

"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.

Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.

"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.

Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.

Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева
13
Tagi:
kodolieroči, NATO
Pēc temata
Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem
Piepūšamās laivas no ASV – Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne
Ukrainas vadība sapņo ieņemt Krimu un atbrīvoties no krieviem
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu
Baltais nams Vašingtonā

ASV ieviesušas jaunas sankcijas pret Krieviju

17
(atjaunots 08:43 16.04.2021)
Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju – par "ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā" un citiem "grēkiem" .

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Baltā nama sniegto informāciju.

No 14. jūnija ASV finanšu iestādēm aizliegta Krievijas Centrālās bankas un Finanšu ministrijas, kā ar Nacionālās labklājības fonda vērtspapīru tieša iegāde. Sekundāro tirgu izmaiņas vēl nav skārušas.

Tāpat Vašingtona noteikusi ierobežojumus pret sešām Krievijas tehnoloģiskajām kompānijām, kuras, saskaņā ar paziņojumu, "sniedz atbalstu Krievijas specdienestu kiberprogrammai". Cita starpā "melnajā sarakstā" nonākusi militārā tehnopole "Ēra".

"Mēs turpināsim, izmantojot visus pieejamos pasākumus, saukt Krieviju pie atbildības par ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā, piemēram, par incidentu ar SolarWinds," atzīmēts dokumentā.

Tā autori apgalvo, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests ir saistīts ar "liela mēroga kiberspiegošanas kampaņu", izmantojot SolarWind.

Sankciju sarakstu ar atzīmi "par iejaukšanos vēlēšanās" papildinājušas arī 32 Krievijas organizācijas un pilsoņi. Viņu vidū ir prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Aleksejs Gromovs (pret viņu sankcijas jau bija vērstas) un Jevgēņija Prigožina kompānijas.

Ierobežojumi skāruši arī trīs organizācijas un piecus pilsoņus "par Kerčas tilta būvniecību un situāciju ar Krimu". Runa ir par "Ļenpromtransprojekt", dzelzceļa būvdarbu pārvaldi Berkakita-Tommota-Jakutska un Simferopoles 1. izmeklēšanas izolatoru, kā arī kompānijas "Mostotrest" vadītāju Leonīdu Riženkinu, Krimas īpašumu un zemes attiecību ministri Larisu Kuļiņiu, Krimas iekšlietu ministru Pāvelu Karandu, Federālā drošības dienesta vietējās pārvaldes priekšnieku Leonīdu Mihalčuku, un Izmeklēšanas komitejas reģionālās pārvaldes vadītāju Vladimiru Terentjevu.

Vienlaikus ASV vadība lēmusi izraidīt desmit Krievijas diplomātiskās misijas Vašingtonā darbiniekus.

Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs komentārā RIA Novosti paziņoja, ka, diplomātu izraidīšanas gadījumā Maskava atbildēs simetriski.

Visi šie pasākumi, norādīts preses relīzē, veikti, ņemot vērā ārkārtējo apdraudējumu Savienoto Valstu nacionālajai drošībai, ārpolitikai un ekonomikai.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav saistīta ar iejaukšanos vēlēšanās un kiberuzbrukumiem, tostarp – arī ne caur SolarWinds.

Otrdien Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens sarunājās pa tālruni. ASV līderis ierosināja tikšanos klātienē un pauda nodomu uzlabot abu valstu attiecības.

Trešdien ASV vēstnieku Krievijā Džonu Sallivanu izsauca pie Krievijas prezidenta palīga Jurija Ušakova. Viņu informēja: ja Vašingtona ieviesīs jaunas sankcijas, Maskavas reakcija būs stingra.

Deputāti un informācijas avoti ĀM pauda viedokli, ka Krievijas atbilde uz ierobežojumu jauno paketi būs skarba.

17
Tagi:
sankcijas, kiberuzbrukums, Krima, Krievija, ASV
Pēc temata
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību