Sputnik Igaunija vadītāja Jeļena Čeriševa, foto no arhīva

Sputnik Igaunija vadītāja pastāstīja EDSO sanāksmē par "vārda brīvību" igauņu gaumē

27
(atjaunots 13:00 23.06.2020)
Tikai Igaunijā atļaujas izplatīt personificētās sankcijas uz Krievijas valsts mediju, dēvējot draudus žurnālistiem no policijas puses par demokrātiju, savukārt atklātas represijas – par vārda brīvību.

RĪGA, 23. jūnijs – Sputnik. Igaunijas varasiestādes neieklausījās dažādu Eiropas struktūru rekomendācijās un nemainīja savu pozīciju attiecībā pret Sputnik Igaunija, kas piespiedu kārtā ierobežoja savu darbību līdz minimumam. Par to izdevuma vadītāja Jeļena Čeriševa pastāstīja EDSO cilvēktiesību tiešsaistes sanāksmes dalībniekiem.

Igaunijā vērojami acīmredzami vārda brīvības principu pārkāpumi, atzīmēja žurnāliste. Tostarp, pēc Čeriševas sacītā, Igaunijas varasiestādes atvērti izmanto dažādas spiediena formas un instrumentus uz Sputnik Igaunija redakciju.

No 2020. gada 1. janvāra portāls Sputnik Igaunija redakcijas darbinieki Tallinā bija spiesti lauzt līgumus ar Starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa" sakarā ar Igaunijas varasiestāžu draudiem ierosināt krimināllietas. Pirms Jaunā gada visi Sputnik Igaunija darbinieki saņēma vēstules no Policijas un robežsardzes departamenta vadības par nepieciešamību pārtraukt darba attiecības ar Starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa".

Pamatojuma kārtā tiek sauktas sankcijas, ko Eiropas Savienība 2014. gada 17. martā ieviesa pret vairākām privātpersonām un juridiskajām personām saistībā ar notikumiem Ukrainā. Taču ES sankcijas nav ieviestas pret Starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa", kurā ietilpst Sputnik, bet gan personīgi pret aģentūras ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu.

"Rossija segodņa" pieder KF un nav iekļauta nekādos sankciju sarakstos. Dmitrijs Kiseļovs akcentēja, ka personīgās sankcijas nav iespējams traktēt plašāk, un norādīja, ka no visām ES valstīm tikai Igaunija interpretē sankcijas tik dīvainā kontekstā.

"Tas ir spilgtākais cīņas piemērs ar citādu domāšanu," paziņoja Jeļena Čeriševa. "Tikai Igaunijas policisti atļaujas izplatīt personificētās sankcijas uz Krievijas valsts mediju."

Viņa atgādināja, ka pērnā gada decembrī notikumu fonā ap Sputnik Igaunija žurnālistiem republikas premjerministrs Jiri Ratass nosauca Igaunijas demokrātiju par piemēru visai pasaulei.

"Es tā saprotu, ka viņš uzskata draudus žurnālistiem no policijas puses par demokrātiju. Savukārt atklātas represijas attiecībā pret nevēlamiem medijiem – tā ir vārda brīvība igauņu gaumē," uzsvēra Čeriševa savā runā EDSO konferencē.

Atgadināsīm, ka EDSO mediju brīvības lietu pārstāvis Arlems Dezīrs jau vērsās pie Tallinas ar aicinājumu atturēties no nevajadzīgiem Sputnik Igaunija darbības ierobežojumiem. Pēc viņa sacītā, ES personificēto sankciju attiecībā pret Kiseļovu paplašināšana uz visu aģentūru un žurnālistiem ir kļuvusi par lielu problēmu preses brīvībai visā pasaulē. "Tas var negatīvi ietekmēt brīvu informācijas plūsmu," uzrakstīja Dezīrs savā Twitter lapā.

"Žēl, ka jūs netikāt sadzirdēts," savas uzstāšanās beigās Čeriševa vērsās pie Dezīra.

EDSO cilvēktiesību sanāksme (HDIM) – tā ir lielākā ikgadējā konference Eiropā, kurā piedalās 57 EDSO dalībvalstu delegācijas, EDSO struktūru pārstāvji, kā arī starptautisko un sabiedrisko organizāciju locekļi. Konferences spīkeri apspriež mediju brīvību, demokrātiju un žurnālistu drošības jautājumus visā pasaulē. Apspriešanas beigās dalībnieki piedāvā rekomendācijas aktuālāko jautājumu risināšanai.

Šogad koronavīrusa pandēmijas dēļ tiešsaistes formātā sanāksmi vada Albānija.

27
Tagi:
Sputnik, mediji, Igaunija, žurnālists
Pēc temata
"Igaunija – koncentrācijas nometne žurnālistiem": Sputnik Igaunija atbalsta pikets Maskavā
Sputnik Igaunija atbalstīja kolēģi no Francijas
Informācijas avots: ar darbībām pret Sputnik Igaunija saistīti britu kuratori
Reinsalu drosmīgi atbildējis uz Krievijas "spiedienu" Sputnik Igaunija dēļ
F-15 Eagle

NATO rīkojas provokatīvi: KF ĀM redz konflikta potenciāla izaugsmi Baltijas jūras reģionā

1
(atjaunots 18:38 12.08.2020)
NATO darbības rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla izaugsmei Baltijas jūras reģionā, KF deeskalācijas piedāvājumi tika ignorēti, paziņoja KF ĀM.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. NATO darbības bieži vien robežojas ar provokāciju un agresiju, pilnvērtīga militārpersonu dialoga trūkuma apstākļos tas rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla kāpumam tostarp Baltijas jūras reģionā, paziņoja intervijā RIA Novosti KF ĀM Otrā Eiropas departamenta direktors Sergejs Beļajevs.

Diplomāts atzīmēja, ka Krievijas Bruņoto spēku aktivitāte Baltijas jūrā, kā arī Arktikā ir krietni zemāka, nekā Ziemeļatlantijas aliansei. Krievija vairākkārt piedāvājusi partneriem militārās spriedzes deeskalācijas pasākumus, kuru vidū bija dialoga atjaunošana starp militārpersonām, mācību rajonu novirzīšana no Krievijas un NATO saskarsmes līnijas. Tāpat Krievijas militārpersonas un diplomāti rosina jautājumu par bīstamās militārās darbības un incidentu novēršanu Baltijas jūras un Melnās jūras reģionos, piedāvājot noteikt minimālo pietuvošanās distanci lidmašīnām un kuģiem, izmantot transponderus, informēt vienam otru par gaidāmajām mācībām, aicināt novērotājus uz manevriem.

Viņš atzīmēja, ka NATO Krievijas iniciatīvas būtībā ignorēja.

Iepriekš KF Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada vislielākos draudus Krievijas militārajai drošībai. Aizsardzības ministrijas vadītājs paziņoja, ka draudu neitralizācijas nolūkos Rietumu militārajā apgabalā šogad ieplānoti 28 organizācijas pasākumi karaspēku kaujas sastāva pilnveidošanai, kuri tiek sinhronizēti ar mūsdienu ieroču piegādi.

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar Krimas atkalapvienošanos ar KF un konflikta sākšanos Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā pieaugušo Krievijas "agresiju" NATO Varšavas samitā pieņēma lēmumu palielināt savu klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Pa vienam starptautisko spēku bataljonam tika izvietots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat palielinājies KF robežu tuvumā sabiedroto veikto militāro mācību skaits.

Maskavā ne vienu reizi vien ir paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citus, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO labi zina, ka Maskavai nav nekādu uzbrukumu plānu. Alianse izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Pēc KF ĀM vadītāja vietnieka Aleksandra Gruško sacītā, NATO darbības Krievija ņem vērā savā militārajā plānošanā.

1
Tagi:
Baltija, NATO
Pēc temata
Atklāta Baltijas vājā vieta situācijā, ja sāksies karš ar Krieviju
Pentagons paskaidroja, kāpēc bruņotie spēki tiek pārvietoti tuvāk Krievijas robežām
Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu
Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Foto no arhīva

Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju

5
(atjaunots 11:50 12.08.2020)
Latvija piedāvā atstāt sankcijas pret Baltkrieviju vēlākam laikam un iesākumam uzsākt politisko dialogu, taču nosoda vardarbību.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas un Zviedrijas ĀM vadītāji aicināja Baltkrievijas varasiestādes uzsākt dialogu ar opozīciju, tiek ziņots Latvijas ĀM mājaslapā.

Vakar Rīgā atzīmēja Latvijas un Krievijas Miera līguma parakstīšanas simtgadi. Pēc Latvijas ĀM vadītāja Edgara Rinkēviča ielūguma Rīgā ieradās Igaunijas ārlietu ministrs Urmas Reinsalu, Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs un Somijas ārlietu ministrs Pekka Hāvisto. Rinkēvičs savā Twitter lapā atzīmēja, ka veica ar kolēģiem "produktīvas diskusijas".

Visticamāk, par vienas šādas diskusijas tematu kļuva savstarpējs astoņu valstu paziņojums. (Atzīmēsim, ka Polijas ĀM vadītājs to neparakstīja).

​"Mēs mudinām Baltkrievijas iestādes pārtraukt politisko oponentu vajāšanu, nekavējoties atbrīvot visus netaisnīgi aizturētos un ievērot cilvēktiesības un brīvības. Mēs aicinām Baltkrievijas valdību nekavējoties iesaistīties atklātā politiskā domu apmaiņā ar opozīciju, lai izvairītos no turpmākas vardarbības," teikts savstarpējā astoņu valstu paziņojumā.

ĀM vadītāji apgalvo, ka prezidenta vēlēšanas, kuras Baltkrievijā notika 9. augustā, neatbilda Baltkrievijas starptautiskajām saistībām un pasaules atzītajiem demokrātijas un likuma augstākās varas standartiem, kā arī nebija brīvas un taisnīgas. Tāpat ārlietu ministri pauž nopietnas raizes saistībā ar vardarbību attiecībā pret demonstrācijām pēc vēlēšanām.

Tiesa, šo paziņojumu parakstījušo valstu pozīcija nesakrīt pilnībā. Ja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda iepriekš aicināja Eiropas Savienību "ar visu nopietnību runāt par sankcijām pret Baltkrieviju", tad Latvijā uzskata, ka vēl nav aizgājis laiks priekš diplomātijas un politiskā dialoga – par to Rinkēvičs paziņoja preses konferencē.

"Mēs esam ieinteresēti, lai Baltkrievija būtu neatkarīga un suverēna valsts, kas attīstās atbilstoši tam, kā tās tauta to vēlas darīt. Mēs saprotam, ka situācija ir sarežģīta, un ir jātur vaļā komunikācijas kanāli gan ar valdību, gan opozīciju," sacīja viņš.

Taču Rinkēvičs neizslēdza iespēju, ka sankcijas tomēr var tikt ieviestas.

"Mēs paturam atvērtas visas iespējas, tostarp Eiropas Savienības instrumentu kastē ir arī sankcijas, gan personālās, gan ekonomiskās. Tās var tikt pielietotas, ja situācija pasliktinās un ja zināmas sarkanās līnijas tiek pārkāptas," teic viņš.

Pēc viņa sacītā, ES jāieņem šajā gadījumā aktīva pozīcija. No savas puses Latvija, Igaunija un Somija pievienojas Polijas aicinājumam sasaukt ārkārtas ES samitu saistībā ar situāciju Baltkrievijā.

Devītajā augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar precizētajiem CVK datiem, esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,08% balsu. Viņš vada valsti vairāk nekā 26 gadus. Otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 10,09%.

Devītā augusta vakarā vairākās Baltkrievijas pilsētās sākās masveida nesankcionētas protesta akcijas, kuru rezultātā tika aizturēti 3000 cilvēku, cietuši aptuveni 100 cilvēku. Protesti dažādās Baltkrievijas pilsētās turpinās joprojām.

5
Tagi:
Baltkrievija, Baltija
Pēc temata
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Puškovs paziņoja, ka Baltkrieviju cenšas iesaistīt "antikrievijas spēlēs"
Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā
Pats svarīgākais ir bērni: Tihanovska ierakstīja uzrunu baltkrieviem