Elektrības cenas Eiropā: Latvija ir saraksta autsaideros
(atjaunots 12:08 23.06.2020)
Saskaņā ar veikto pētījumu, vidējās algas un elektroenerģijas tarifu attiecība neļauj Latvijas iedzīvotājiem pirkt vairāk par 5000 kilovatstundu elektroenerģijas mēnesī.RĪGA, 23. jūnijs – Sputnik. Saskaņā ar valstu reitingu pēc elektroenerģijas pieejamības iedzīvotājiem, Krievija ieņem 11. vietu. Krievijas iedzīvotāji ar vidējo algu var apmaksāt 12,8 tūkstošus kilovatstundu, raksta "Večerņaja Moskva".
Savukārt Latvija pēc šī rādītāja atrodas autsaideros kopā ar Rumāniju un Melnkalni, kur iedzīvotāji ir spējīgi apmaksāt ne vairāk par 5000 tūkstošiem kilovatstundu elektroenerģijas mēnesī.
Tiek ziņots, ka vispieejamākā elektroenerģijas Eiropā ir Lihtenšteinā. Ar vidējo algu šīs valsts iedzīvotāji var apmaksāt vairāk nekā 32 tūkstošus kilovatstundu mēnesī. Eksperti paskaidroja, ka Lihtenšteina nodrošinājusi sev pirmo vietu valstu sarakstā ar vispieejamāko elektrību iedzīvotājiem pateicoties augstajām algām un salīdzinoši zemiem elektrības tarifiem.
Tāpat līderu skaitā ir Islande, Norvēģija, Luksemburga un Nīderlande.
Ja neņem vēra vidējo algu, tad viszemākie elektroenerģijas tarifi ir Kazahstānā, Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā. Savukārt visdārgākā elektroenerģija ir Dānijā, Vācijā, Beļģijā, Īrijā un Spānijā.
Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Ātra atteikšanās no tirdzniecības ar trešajām valstīm Latvijai draud ar elektroenerģijas cenu būtisku pieaugumu
Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs atklāti atzina, ka elektroenerģijas iepirkumi no trešajām valstīm Latvijai ir glābiņš. Ja iespēja iegādāties elektroenerģiju tādā veidā pēkšņi pazustu, elektrības cenas Latvijā tūlīt pieaugtu par 15%.
"Ja mēs šobrīd tā ātri un kā ar nazi nogrieztu tirdzniecību ar elektrību ar trešajām pasaules valstīm... Pēc mūsu aplēsēm, tas varētu sadārdzināt elektrības cenas šeit pat uz vietas Latvijā līdz pat 15%," konstatēja ministrs.
Turklāt viņš atzīmēja, ka elektrības cenas ir ražotāju viena no lielākajām un svarīgākajām izmaksām. Un tas būtu papildu slogs, ko Latvijas varas noteikti negrib viņiem uzkraut.
Baltijas valstis izstrādājušas vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm līdz 2025. gadam, kad Latvija, Igaunija un Lietuva izstāsies no BRELL. Tajā Latvija un Igaunija atzīst Lietuvas tiesības nepirkt elektroenerģiju no BelAES, savukārt Lietuva – to tiesības pirkt šo elektroenerģiju.
Eiropas Savienībā sākas Covid-19 sertifikātu sistēmas testēšana
(atjaunots 11:42 08.05.2021)
Vakcinācijas sertifikātu sistēmas testēšanā iesaistītas tikai atsevišķas ES dalībvalstis. RĪGA, 8. maijs - Sputnik. Eiropas Savienība gatavojas Covid-19 sertifikātu ieviešanai divos virzienos: līdz ar sarunām par likumdošanas saskaņošanu notiek darbs pie attiecīgās tehniskās sistēmas palaišanas. Tās ietvaros jau 10. maijā dažās valstīs startēs Covid-19 sertifikātu pilottestēšana, vēsta RIA Novosti.
"Es varu jums pateikt, ka līdz ar Eiropas Komisijas sarunām ar Eiropas Parlamentu un ES Padomi notiek tehniskais darbs, kura ietvaros jau pirmdien 19 valstīs sāksies sertifikātu sistēmas tehniskā pilottestēšana," sacīja Eiropas Komisijas pārstāvis.
Tā kā tehniskajā testēšanā tiks iesaistītas divas trešdaļas Eiropas Savienības valstu, faktiskā sertifikātu palaišana neaizņems ilgu laiku un var tikt pabeigta jūnijā, paziņoja EK pārstāvis.
17. martā Eiropas Komisija iesniegusi izskatīšanai likumprojektu, kas paredz izveidot Covid-19 vakcinēšanas sertifikātu, kurā būs noradīta informācija par to, ka cilvēks ir vakcinēts, ir pārslimojis Covid-19 vai arī ir nesen saņēmis negatīvu testa rezultātu. Pēc ES ieceres, šādi sertifikāti palīdzēs novērst diskrimināciju un ļaus paātrināt atgriešanos pie iedzīvotāju normālas pārvietošanās starp Eiropas Savienības valstīm.
EK priekšlikumam par Covid-19 vakcinēšanas sertifikātiem jābūt saskaņotam ar Eiropas Parlamentu un ES Padomi. 14. aprīlī digitālā Covid-sertifikāta projekts izgājis pirmo saskaņošanas posmu ES Padomē. Plānots, ka pēc ieviešanas sertifikāts darbosies visā ES teritorijā, kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē. Brisele apgalvo, ka sistēma būs atvērta savstarpējai atzīšanai pasaules līmenī.
Tagi:
Briselē noraizējās par iekļūšanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā
(atjaunots 09:10 08.05.2021)
Briselē vēl nav izlēmuši, kā reaģēt uz Eiropas valstu iekļaušanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā, taču katram gadījumam ir paziņoja, ka sagraut ES neizdosies.RĪGA, 8. maijs - Sputnik. Pat vienas Eiropas Savienības valsts iekļaušana Krievijai "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks novērtēta kā solis attiecībā uz visu ES, citē RIA Novosti informācijas avota vārdus.
"Mēs joprojām gaidām detaļas (lai noteiktu reakciju), taču es to uztvertu kā situācijas pasliktināšanos Krievijas iekšienē, no vienas puses, un Krievijas rīcību attiecībās ar ES - no otras," paziņoja avots, komentējot žurnālistu jautājumu par iespējamu Eiropas reakciju uz iekļaušanu šādā sarakstā.
Pēc avota sniegtās informācijas sagraut ES neizdosies: pat vienas ES dalībvalsts iekļaušana "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks uztverta kā solis attiecībā uz visu Eiropas Savienību.
"Ja viņi izvēlēsies vienu valsti, pasludinās to par "nedraudzīgu", tādējādi viņi pasludinās par nedraudzīgu visu Eiropas Savienību. Tas ir acīmredzams," paudis Eiropas avots.
Pēc avota domām šāds "nedraudzīgo valstu" saraksts ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, konvenciju par diplomātiskajiem sakariem. Viņš uzskata, ka nedrīkst negatīvi attiekties pret konkrētu valsti tikai politisku domstarpību dēļ.
Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs intervijā starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam pastāstīja, ka valdība jau nodarbojas ar Krievijai nedraudzīgo valstu saraksta veidošanu prezidenta uzdevumā. Pēc viņa teiktā, šajā posmā šāda saraksta mērķis ir aizliegt tajā iekļautajām valstīm algot vietējo personālu Krievijas teritorijā.
Valstu iekļaušana sarakstā tiek balstīta uz dziļas situācijas analīzes un vērtējuma par iespējām strādāt ar šo valsti citādi, noradīja ministrs. "Ja secināsim, ka citādi neizdodas, saraksts, protams, tiks periodiski papildināts. Taču tas nav "beigts" papīrs, tas tiks pārskatīts atbilstoši mūsu attiecību attīstībai ar atbilstošo valsti nākotnē" uzsvēra Lavrovs. Pēc viņa vārdiem Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida.
Neproti valodu – nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.
Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.
Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.
"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.
Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.
"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.
"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.
Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.