Elektrības cenas Eiropā: Latvija ir saraksta autsaideros
(atjaunots 12:08 23.06.2020)
Saskaņā ar veikto pētījumu, vidējās algas un elektroenerģijas tarifu attiecība neļauj Latvijas iedzīvotājiem pirkt vairāk par 5000 kilovatstundu elektroenerģijas mēnesī.RĪGA, 23. jūnijs – Sputnik. Saskaņā ar valstu reitingu pēc elektroenerģijas pieejamības iedzīvotājiem, Krievija ieņem 11. vietu. Krievijas iedzīvotāji ar vidējo algu var apmaksāt 12,8 tūkstošus kilovatstundu, raksta "Večerņaja Moskva".
Savukārt Latvija pēc šī rādītāja atrodas autsaideros kopā ar Rumāniju un Melnkalni, kur iedzīvotāji ir spējīgi apmaksāt ne vairāk par 5000 tūkstošiem kilovatstundu elektroenerģijas mēnesī.
Tiek ziņots, ka vispieejamākā elektroenerģijas Eiropā ir Lihtenšteinā. Ar vidējo algu šīs valsts iedzīvotāji var apmaksāt vairāk nekā 32 tūkstošus kilovatstundu mēnesī. Eksperti paskaidroja, ka Lihtenšteina nodrošinājusi sev pirmo vietu valstu sarakstā ar vispieejamāko elektrību iedzīvotājiem pateicoties augstajām algām un salīdzinoši zemiem elektrības tarifiem.
Tāpat līderu skaitā ir Islande, Norvēģija, Luksemburga un Nīderlande.
Ja neņem vēra vidējo algu, tad viszemākie elektroenerģijas tarifi ir Kazahstānā, Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā. Savukārt visdārgākā elektroenerģija ir Dānijā, Vācijā, Beļģijā, Īrijā un Spānijā.
Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Ātra atteikšanās no tirdzniecības ar trešajām valstīm Latvijai draud ar elektroenerģijas cenu būtisku pieaugumu
Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs atklāti atzina, ka elektroenerģijas iepirkumi no trešajām valstīm Latvijai ir glābiņš. Ja iespēja iegādāties elektroenerģiju tādā veidā pēkšņi pazustu, elektrības cenas Latvijā tūlīt pieaugtu par 15%.
"Ja mēs šobrīd tā ātri un kā ar nazi nogrieztu tirdzniecību ar elektrību ar trešajām pasaules valstīm... Pēc mūsu aplēsēm, tas varētu sadārdzināt elektrības cenas šeit pat uz vietas Latvijā līdz pat 15%," konstatēja ministrs.
Turklāt viņš atzīmēja, ka elektrības cenas ir ražotāju viena no lielākajām un svarīgākajām izmaksām. Un tas būtu papildu slogs, ko Latvijas varas noteikti negrib viņiem uzkraut.
Baltijas valstis izstrādājušas vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm līdz 2025. gadam, kad Latvija, Igaunija un Lietuva izstāsies no BRELL. Tajā Latvija un Igaunija atzīst Lietuvas tiesības nepirkt elektroenerģiju no BelAES, savukārt Lietuva – to tiesības pirkt šo elektroenerģiju.
Lavrovs uzstājās ANO Ģenerālās Asamblejas sesijā
(atjaunots 15:06 22.09.2020)
Pēc viņa sacītā, reaģēt uz globālajām problēma katru gadu kļūst arvien grūtāk, sevišķi pieaugošās attālināšanās apstākļos.RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Pasaule ir nogurusi no vienotības trūkuma, paziņoja Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs videouzrunā KDLO valstu vārdā ANO Ģenerālās Asamblejas sesijas augstā līmeņa nedēļā, vēsta RIA Novosti.
"Šodien, diemžēl, dažādos pasaules reģionos turpina plosīties bruņoti konflikti. Tiem pievienojas asi mūsdienu draudi: starptautiskais terorisma, narkotiku noziegumi un kibernoziegumi, klimata izmaiņas. Šogad šo sarakstu papildinājis vēl viens bargs izaicinājums – koronavīrusa pandēmija, kura izprovocējusi nopietnas krīzes parādības sociālekonomiskajā un citās jomās," sacīja diplomāts.
Pēc viņa sacītā, reaģēt uz globālajām problēma katru gadu kļūst arvien grūtāk, sevišķi pieaugošās attālināšanās apstākļos. Šāda situācija lielā mērā ir saistīta ar atsevišķu valstu nevēlēšanos rēķināties ar citu valstu likumīgajām interesēm, uzsvēra Lavrovs.
Viņš norādīja, ka lietā tiek likta koncepciju un standartu uzspiešana līdzīgi "pasaules kārtībai, kura balstās uz noteikumiem". To papildina mēģinājumi iejaukties valstu iekšlietās, pielietojot vienpusējas sankcijas, pārkāpjot ANO Drošības Padomes prerogatīvas, ar neiecietības un naida izrādīšanu.
"Taču vēstures dabisko gaitu nevar salauzt. Šodien starptautiskajā arēnā nostiprinās jauni ekonomiskās izaugsmes centri, pastiprinās nepieciešamība bruņotu konfliktu noregulēšanā tikai un vienīgi ar miera līdzekļiem, pieaug savstarpējā atkarība. Pasaule ir nogurusi no atsvešināšanās līnijām, valstu iedalīšanas "savējās" un "svešajās", pasaule pieprasa palielināt vispusīgu savstarpēju palīdzību un sadarbību. Citiem vārdiem sakot, mērķi, kas tika noformulēti pirms 75 gadiem ANO izveidošanas laikā, kļūst arvien aktuālāki," uzskata ministrs.
Tāpat Lavrovs nosauca par absurdiem mēģinājumus pārskatīt vēsturi, samazināt tautu lomu, kuras veica izšķirošu pienesumu uzvarā pār fašismu. Viņš aicināja atcerēties pagātnes mācību, godāt karavīru-atbrīvotāju varoņdarbu, nodrošināt viņiem par godu uzcelto pieminekļu saglabāšanu.
Pēc Krievijas ĀM vadītāja sacītā, mūsdienu apstākļos ANO ir jāpaliek efektīvai struktūrai, kura veic sakārtotu darbu stingrā atbilstībā ar savu kārtības rulli. Nedrīkst pieļaut ANO sistēmas pamata iestāžu mandātu izskalošanu un to pilnvaru dublēšanu.
Par vienu no galvenajiem pasaules sabiedrības uzdevumiem, kā atzīmēja Lavrovs, ir jāpaliek konfliktu noregulēšanai tikai un vienīgi ar miera, diplomātiskajiem līdzekļiem pārrunu ietvaros, balstoties uz starptautisko tiesību normām. Savukārt neapšaubāma prioritāte ir sadarbības paplašināšana terorisma un tā apvienošanās ar organizēto noziedzību apkarošanā.
Tāpat ministrs aicināja nolikt barjeru centieniem vājināt ieroču, atbruņošanās un neizplatīšanas kontroles sistēmu globālās stabilitātes uzturēšanas nolūkos.
Tagi:
ES nevienojās par sankcijām pret Baltkrieviju
(atjaunots 14:53 22.09.2020)
Kipra atkal neļāva ES ārlietu ministriem vienoties par sankciju ieviešanu pret Baltkrievijas ierēdņiem.RĪGA, 22. septembris – Sputnik. ES valstu ārlietu ministri pagaidām nav vienojušies par sankcijām pret Baltkrieviju, raksta Sputnik Baltkrievija.
ES ārlietu ministru un Eiropas Parlamenta locekļu tikšanās laikā pirmdien Briselē tika apspriestas papildu personālās sankcijas pret Baltkrievijas ierēdņiem par pārkāpumiem, kuri, kā uzskata ES, tika pieļauti 9. augusta prezidenta vēlēšanu gaitā, kā arī par spēka pielietošanu pret protesta akcijas dalībniekiem Baltkrievijā.
©
AFP 2019 / PETRAS MALUKAS
Eiropas Komisijas viceprezidents, ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žozeps Borels pirms tikšanās sākuma paziņoja, ka saruna skars arī atbalstu pilsoņu sabiedrībai republikā un attiecību pārskatīšanu ar spēkā esošo varu.
Taču tikšanās beigās saraksts netika apstiprināts, savukārt jautājums nodots ES līderiem. Lēmuma pieņemšana tika atlikta vismaz līdz tuvākajai ES Padomes sēdei. Saskaņā ar aģentūras Reuters datiem, lēmumu joprojām bloķē Kipra, kura tādējādi cenšas panākt ES sankcijas pret Turcijas kompānijām, kuras veic gāzes izstrādi Vidusjūras austrumos.
Discussing many issues in #EU #FAC, including #Belarus. It is regrettable that today we could not decide on sanctions on violations of human rights there due to “a hostage taking” by a member state. Sends a wrong signal to Belarusians, our societies and the whole world
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) September 21, 2020
Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs nosauca šo aizkavējumu par "apbēdinošu" un paziņoja, ka viena no ES valstīm "paņēmusi ķīlniekus", un ka tas viss sūta nepareizu signālu Baltkrievijai un visai pasaulei.
Tāpat viņš aicināja ES sniegt atbalstu Baltkrievijas pilsoņu sabiedrībai, nosūtot finanšu līdzekļus cietušo ārstēšanai un reabilitācijai.
Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs arī nosodīja kolēģus par nespēju vienoties par sankcijām un paziņoja, ka tas iedragā ES demokrātiskās vērtības. Pēc viņa sacītā, dažiem viņa kolēģiem "nevajadzētu sasaistīt lietas, kurām nav jābūt saistītām" (acīmredzot, runa ir par Kipras centieniem sasaistīt sankcijas pret Baltkrieviju un Turciju).
Tihanovska: atgriezīšos Baltkrievijā, ja sāksies pārrunas
Baltkrievu opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska, kura atlidoja uz Briseli no Lietuvas, nepiedalījās ES diplomātijas vadītāju tikšanās reizē, taču pabrokastoja ar viņiem pirms tās sākuma. Tāpat viņa aprunājās ar saviem piekritējiem, kuri sapulcējās Luksemburgas laukumā blakus Eiropas Parlamenta ēkai.
Belarus leader Svetlana Tikhanovskaya was in Place du Luxembourg this morning to urge EU leaders to do more to create action in Belarus #withBelarus She is now addressing the EP https://t.co/WuHmob7E0U pic.twitter.com/hLhuoT1pUR
— EuroCelt (@EuroCelt) September 21, 2020
Tihanovska aicināja ES līderus nefinansēt Baltkrievijas varasiestādes un neatzīt Aleksandru Lukašenko par leģitīmu prezidentu, kā to jau izdarījis Eiropas Parlaments.
"Neatbalsties režīmu ar finansēm, neatzīstiet Lukašenko par leģitīmu līderi un izskatiet Koordinācijas padomi kā leģitīmu Baltkrievijas tautas iestādi dialoga veikšanai ar varu," uzsvēra viņa.
Tāpat viņa paziņoja, ka gaida iespēju nokļūt dzimtenē, taču ir gatava atgriezties tikai ar nosacījumu, ka varasiestādes un opozīcija uzsāks pārrunas.
"Es nespēju sagaidīt to brīdi, kad es varēšu iebraukt Baltkrievijā ar cerību, ka mums tūlīt, tūlīt viss izdosies. Es obligāti atbraukšu, kad sāksies pārrunas, kad izlaidīs visus politieslodzītos un es varēšu justies drošībā kopā ar saviem bērniem," pateica viņa.
Koordinācijas padomes loceklis Pāvels Latuško paziņoja, ka Baltkrievijas opozīcija atbalsta Polijas ierosinātā "Māršala plāna" izstrādi republikas ekonomikas atjaunošanai, un pavēstīja, ka pašlaik Koordinācijas padome izstrādā antikrīzes programmu.
"Padome prezentēs antikrīzes programmu mūsu valstij, kura tiks īstenota vienlaikus ar valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību reformu," sacīja Latuško, piebilstos, ka Baltkrievija, viņaprāt, "atrodas uz ekonomiska bezdibeņa malas".
Borels: vienbalsīgumu panākt neizdevās
Pēcāk Borels apstiprināja, ka vienbalsīgumu Baltkrievijas sankciju saraksta jautājumā panākt neizdevās.
During meeting of EU Foreign Ministers #FAC, we stressed our solidarity with the people of Belarus in their democratic aspirations and in their call for new, free and fair elections under @OSCE supervision.https://t.co/6fPZ1H6ELZ pic.twitter.com/Ij4Gm7V1cp
— Josep Borrell Fontelles (@JosepBorrellF) September 21, 2020
Pēc Borela sacītā, nav vienbalsīguma arī personālajās sankcijās pret Aleksandru Lukašenko. Sarakstu atkal izskatīs Eiropas Savienības valstu vadītāji gaidāmajā samitā.
Tāpat viņš atzīmēja, ka ES ārlietu ministri atbalstīja aicinājumu par jaunām vēlēšanām Baltkrievijā EDSO uzraudzībā, taču vēlēšanu leģitimitātes neatzīšana, pēc viņa sekām, vedīs pie sekām Balktrievijai "Austrumu partnerības" programmā.
Tāpat Borels precizēja, ka ES negrasās atsaukt no Baltkrievijas savu vēstnieku Dirku Šibelu.
Tagi:
Temats:
Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3.
Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
©
Sputnik / Алексей Майшев
Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.
Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.
"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.
Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.