Cilvēki mēra ārstu tērpos

Süddeutsche Zeitung: nāves ekonomika

150
(atjaunots 17:40 22.06.2020)
Pasaule bīstas no koronavīrusa pandēmijas sekām ekonomikā. Taču vēsture rāda, ka epidēmijas ne vienmēr ir nāvējošas ekonomikai ilgtermiņa perspektīvā. Mēris tuvināja pasauli Renesansei, cēla vidējo dzīves līmeni un lika pamatus kapitālismam.

Mēra epidēmija bija viena no lielākajām katastrofām cilvēces vēsturē. Tomēr ilgtermiņa perspektīvā tā nāca par labu ekonomikas attīstībai. Par epidēmijas paradoksālajām sekām izdevumā Süddeutsche Zeitung stāsta Nikolauss Pipers, kura rakstu pārpublicēja portāls InoSMI.

Domājams, viss sākās Ķīnā. 1332.gadā tur uzliesmoja mēris, un slimība izrādījās ārkārtīgi lipīga. Cilvēki toreiz nezināja slimības iemeslus un neprata ar to cīnīties. No Ķīnas liga izplatījās uz rietumiem un galu galā nokļuva Eiropā ar tirdzniecības kuģi, kas 1347.gada beigās devās no Dženovas tirdzniecības kolonijas Kafas Krimā (tagadējā Teodosija) uz Mesīnu Sicīlijā. Slimie ekipāžas locekļi aplipināja itāļus.

Jurijs Borisenoks
© Sputnik / Евгений Биятов

No Mesīnas mēris izplatījās visā kontinentā. "Melnā nāve", kā to iedēvēja vēlāk, bija lielākā katastrofa vēsturē. Domājams, tā aiznesa līdz 30% Eiropas iedzīvotāju – vismaz 25 miljonus dzīvību. Dažas valstis, piemēram, Francija un Itālija zaudēja teju vai pusi savu iedzīvotāju.

Epidēmiju izraisīja baktērija Yersinia pestis. To pārnēsāja žurkas, bet starp cilvēkiem – tā saucamās žurku blusas. Inficētajiem uz ķermeņa parādījās melni augoņi, un jau dažas stundas pēc saslimšanas viņi mira.

Pēc mēra sākās "darba zelta gadsimts"

Tagadējai epidēmijai, kas, saskaņā ar datiem 15. aprīlī, aiznesusi 113 tūkstošus dzīvību, protams, ir tālu līdz viduslaiku mēra uzliesmojuma mērogiem. Tomēr salīdzinājums ir vietā. Bieži vien epidēmijas nesušas ilgtermiņa un dažkārt arī pārsteidzošas sekas ekonomikā. Mēris ir atbilstošs piemērs.

Tūlīt pēc epidēmijas sekas bija šausminošas. Dzejnieks Frančesko Petrarka, apciemojis Romu 1350. gadā uzrakstīja: "Mājas gulēja drupās, sienas bruka, baznīcas gruva, svētvietas iznīka, likumi bija samīdīti kājām." Atšķirībā no koronavīrusa, mēris vispirms skāra jaunus cilvēkus, tāpēc ekonomiskais kaitējums bija vēl lielāks.

Tomēr, lai arī tas skan paradoksāli, ilgtermiņa perspektīvā katastrofas rezultātā izdzīvojušajiem dzīve kļuva daudz vieglāka, un Eiropā sākās straujš uzplaukums. Viduslaikos, kad rūpniecības, pēc būtības, vēl nebija, cilvēku labklājība bija atkarīga no tā, cik daudz (un kāda) zeme viņiem bija lauksaimniecības vajadzībām. Ja jau cilvēku bija mazāk, viņu rīcībā bija vairāk lauksaimniecībai piemērotas zemes, tātad – mazāk bada un lielāki reālie ienākumi.

Ekonomikas vēstures eksperts Hanss Joahims Vots (Hans-Joachim Voth) no Cīrihes universitātes teica: "Mēra epidēmija kļuva par vienu no Lielās diverģences faktoriem starp Eiropu un pārējo pasauli." Par "Lielo diverģenci" viņš sauc faktu, ka Eiropas ekonomika, vismaz pēc 1700. gada, bija daudz ražīgāka nekā citos reģionos, piemēram, Ķīnā un arābu valstīs. Kopā ar kolēģi Niko Voigtlenderu (Nico Voigtländer) no Jēlas universitātes zinātnieks publicēja pētījuma rezultātus, kas rāda: mēra dēļ iedzīvotāju skaits saruka tiktāl, ka pat nevarēja ātri atjaunoties augstas dzimstības rezultātā. Tāpēc darba bija maz, un tas maksāja dārgi: "Dažu paaudžu dzīves laikā Vecajā Pasaulē iestājās "darba zelta laikmets"," viņi konstatēja.

25 miljoni cilvēku, iespējams, pat vairāk

Tik daudz cilvēku aiznesa mēra epidēmija 1347.-1353. gadā. Tā bija gandrīz trešā daļa toreizējās Eiropas. Francijā, Itālijā un citviet viņsaulē aizgāja teju vai puse. Taču izdzīvojušajiem iedzīvotāju skaita sarukums kontinentā dāvāja priekšrocību. Lielas zemes ar relatīvi nelielu iedzīvotāju skaitu nozīmēja, ka cilvēkiem būs labāka iztika. Tie, kuru labklājības līmenis bija augstāks, varēja atļauties vairāk "luksa" klases preču, un tas veicināja ekonomisko attīstību. Spilgts piemērs – Fugeru ģimenes uzplaukums (tas ir viens no lielākajiem tirgoņu un baņķieru namiem Vācijā – tulk.piez.) Augsburgā.

Darba samaksa pieauga, naudas pietika ne tikai izdzīvošanai. Daudzi varēja atļauties pirkt labākas preces. Tās ražoja pilsētās, kuru skaits pieauga. Paātrinājās naudas apgrozījums, vienlaikus – iekasēto nodokļu apjoms. Drīz pēc mēra beigām sākās Fugeru ģimenes labklājība: Hanss Fugers, kura tēvs bija vienkāršs zemnieks, 1367. gadā pārcēlās uz Augsburgas brīvpilsētu un sāka ražot linu izstrādājumus. Viņš savērpa linu diegus ar importēto kokvilnu un pārdeva dārgu audumu. Galu galā viņš nodibināja ģimenes rūpniecības impēriju, kas pastāvēja vairākus gadu simteņus.

Piedevām Eiropā saruka inflācija, norāda vēsturnieks Pauls Šmelcings (Paul Schmelzing) savā pētījumā, kas tapis pēc Anglijas bankas pasūtījuma: no 1360. līdz 1460. gadam sarukums sasniedza 1,58%-0,65% gadā. Beidzās cenu pieaugums, no kā cilvēki baidījās agrāk. Mēris mainīja patēriņa raksturu. Cilvēki aptvēra, ka viņu dzīve var jebkurā brīdī pārtrūkt, un galu galā, pēc Šmelcinga domām, viņi centās nodzīvot to ar prieku. Tā no 1350. līdz 1450. gadam būtiski pieauga patēriņš. Patiesībā to apstiprina likumi, ko pieņēma virkne Itālijas pilsētas, - tie vērsās pret cilvēku pārlieku tieksmi pēc greznības. Piemēram, 1430. gadā Venēcijā tika ierobežots sieviešu apavu papēžu augstums.

Daži pētnieki uzskata, ka "luksa" preču patēriņš lika pamatus Renesanses sākumam, tātad – Viduslaiku norietam. Tiesa, lielākas algas nebūt nenozīmē, ka cilvēki tolaik dzīvoja labi. Kņazi un karaļi izmantoja pieaugušos nodokļus aizvien jauniem kariem. Pilsētas auga augumā, taču dzīve tajās bija ļoti neveselīga: cilvēki un mājdzīvnieki mita gandrīz līdzās, naktspodu saturu itin vienkārši izlēja uz ielām, cietokšņu sienas ierobežoja dzīves telpu. Progresu Eiropā pavadīja kari, pilsētu paplašināšanās un no tālienes ievestu infekciju uzliesmojumi – trīs "Apokalipses jātnieki", kā tos dēvē vēsturnieki Vots un Voigtlenders.

Nāvējošas epidēmijas pļāvušas cilvēci gan pirms "melnās nāves", gan arī vēlāk. To sekas ekonomikā un politikā bieži bija neparedzamas. 542. gadā Konstantinopolē uzliesmoja buboņu mēris, ko nodēvēja par "Justiniāna mēri", imperatora vārdā. Tā pārvērta par tuksnesi visu Vidusjūras piekrasti un, iespējams, daļēji veicināja arābu iekarojumu sākumu gadsimtu vēlāk.

Īpašas pēdas eiropiešu un amerikāņu kolektīvajā atmiņā atstājusi "spāņu gripa", kas uzliesmoja pašās Pirmā pasaules kara beigās. Absolūtos skaitļos tā izrādījās vēl baismīgāka nekā "melnā nāve" – ar to inficējās vismaz 500 miljoni cilvēku – ceturtā daļa Zemes iedzīvotāju. Vairāk nekā 50 miljoni mirušo – vairāk nekā karā. No ekonomikas viedokļa gripa izmaksāja 0,1% ekonomiskās izaugsmes – to aplēsusi Kanādas Finanšu ministrija. Domājams, tas saistīts ar faktu, ka pēc kara un kareivju demobilizācijas jebkurā gadījumā sākās recesija.

Taču ar iedzīvotāju skaita samazināšanos saistīts ilgtermiņa izaugsmes pieaugums rūpnieciski attīstītās valstīs neparādījās, kā tas notika pēc mēra Viduslaikos. Kad lielākā daļa preču tiek ražota fabrikās, zemes platības pārtikas preču audzēšanai vairs nav tik svarīgas iedzīvotāju ienākumu kontekstā.

Tā saucamās "sociālās distances" lielo nozīmi parādīja arī "spāņu gripa". Wall Street Journal atgādināja, ka Filadelfijas varasiestādes gaidīja 16 dienas, pirms ierobežot pilsētas iedzīvotāju pārvietošanās brīvību. Vispirms viņi pat atļāva parādi. Galu galā viņiem par to nācās dārgi samaksāt: epidēmijas apogejā mirstība Filadelfijā pieckārt pārsniedza mirstību Sentluisā, kur "sociālā distance" tika noteikta jau otrajā dienā.

Nekas tamlīdzīgs vēl nav bijis: visa pasaule riskē ar recesiju, lai uzvarētu pandēmiju

Tagad jau ir skaidrs, ka pandēmijas apstākļos ir izvēle: vai nu sabiedrība zināmu laiku samierināsies ar ekonomiskajiem zaudējumiem, lai uzvarētu epidēmiju, vai tai nāksies maksāt ar lieliem upuriem. Taču tagadējā pandēmija būtiski atšķiras no iepriekšējām: liela daļa pasaules ir gatava ciest kritumu ekonomikā, lai novērstu veselības aprūpes  sistēmas kolapsu un glābtu cilvēku dzīvības.

Dažās valstīs, piemēram, ASV reakcija bija novēlota, taču labāk vēlāk nekā nekad. Pie tam politiskās aprindas un centrālās bankas piešķir triljoniem dolāru un eiro programmām, kas tikai pirms dažām nedēļām šķita vienkārši neiedomājamas.

Nekas tamlīdzīgs vēl nav pieredzes. Pat vēlāk, kad epidēmiju izdosies uzvarēt un parādīsies vakcīna, politiķiem nāksies sadurties ar glābšanas programmu attālām sekām. Par atsevišķiem to aspektiem vēl nekas nav zināms. Vai pasauli sagaida inflācija lielā papildu emitētās naudas apjoma dēļ? Vai tagadējās medicīnas masku un PMV aparātu piegādes problēmas nenovedīs tiktāl, ka daudzas valstis tieksies panākt autarķiju? Vai tās negribēs paeksperimentēt ar obligātā bāzes ienākuma ieviešanu saviem pilsoņiem? Vai Eiropas Savienība izturēs visus šos pārbaudījumus?

Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka pēc koronavīrusa epidēmijas pasaule būs citāda.

150
Tagi:
epidēmija, koronavīruss, ekonomika, Vācija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (631)
Ziemeļu straume 2

Politologs: ES parādīja, ka neplāno pielāgoties ASV interesēm

2
(atjaunots 13:21 14.08.2020)
24 Eiropas Savienības valstu parstāvji pauduši protestu ASV pēc Vašingtonas plāniem ieviest jaunas sankcijas pret gāzesvadu "Ziemeļu straume 2", stāsta mediji. Eiropiešu viedokli komentēja politolgs Vadims Truhačovs.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Divdesmit četru Eiropas Savienības valstu parstāvji pauduši protestu ASV pēc Vašingtonas plāniem ieviest jaunas sankcijas pret gāzesvadu "Ziemeļu straume 2", stāsta vācu izdevums Welt.

Protesta notu Eiropas delegācija iesniedza ASV Valsts departamentam video konferencē 12. augustā. Pie tam netika precizēts, kādā līmenī tas veikts. Zināms, ka notas saturs atkārto ES augstākā pārstāvja ārpolitikas un drošības politikas lietās Žozepa Borela teikto 17. jūlijā. Paziņojumā teikts, ka ES ir nobažījusies par aizvien biežākajiem sankciju pielietošanas vai ieviešanas draudu gadījumiem no Vašingtonas puses pret Eiropas kompānijām, tostarp – arī pret projektu "Ziemeļu straume 2".

Krievijas Valsts humanitārās universitātes docents, politologs Vadims Truhačovs radio Sputnik ēterā komentēja eiropiešu viedokli.

"Protestu paudušas 24 ES valstis no 27 – pat pārsteidzoši, ka daļa valstu, kas parasti iebilst pret projektu (to vidū ir Polija, Baltijas valstis, Rumānija un Horvātija), šoreiz nolēmušas tā nerīkoties. Domājams, Vācija un Eiropas Savienība sāka spiedienu, ņemot vērā to, ka lielākās Eiropas valstis un pat ne ļoti lielas, tātas kā Austrija, nevēlas būt atkarīgas no amerikāņu sašķidrinātās gāzes un nevēlas saraut sakarus ar Krieviju politisku apsvērumu labad. Turklāt Eiropas dokumenti liecina, ka Eiropai vajadzīgi dažādi piegādes avoti, un Krievijas daļas samazināšanās nebūt nenozīmē pilnīgu atteikšanos no Krievijas resursiem. Šī protesta nota ir vēlme parādīt, ka ES ir no ASV atdalīts spēka centrs un neplāno pielāgoties amerikāņu interesēm, šajā gadījumā – enerģētiskajām interesēm," teica Vadims Truhačovs.

2019. gada beigās ASV ieviesa sankcijas pret Krievijas gāzesvadiem "Ziemeļu straume 2" un "Turcijas straume". Kā oficiālais iemesls minēta vēlme aizsargāt Eiropas enerģētisko drošību.

Šī gada jūlija beigās ASV Senāts apstiprināja jauno aizsardzības budžetu, kas paredzēja papildu ierobežojošos pasākumus pret "Ziemeļu straumi 2". Jau esošās sankcijas attiecinātas uz organizācijām, kas nodarbojas ar cauruļvada izbūvi, kā arī darbā iesaistītajām apdrošināšanas kompānijām.

2
Tagi:
sankcijas, Ziemeļu straume 2, Eiropas Savienība, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte
Sāka lēst zaudējumus: "Ziemeļu straumes 2" celtnieki saņēmuši pārmetumu lavīnu
Bundestāgs: ASV senatoru draudi ir ekonomiskā kara pieteikums
Eksperts pastāstīja kā pabeigt "Ziemeļu straumi 2" Vācijā un izvairīties no ASV sankcijām
Baltkrievija

Baltkrievijas IeM sniedza informāciju par protestiem valstī

11
(atjaunots 11:10 14.08.2020)
Protestu dalībnieki Baltkrievijā paši izprovocējuši vardarbību no kārtības sargu puses, nekāda ņirgāšanās par aizturētajiem nav pieļauta, informēja BR Iekšlietu ministrija.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas vadība nāca klajā ar informāciju par notiekošo valstī: resora vadītājs paskaidroja, kāpēc sākusies vardarbība, izkliedējot protesta akcijas. Viņa vietnieks noliedza, ka aizturētie tiktu piekauti, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Baltkrievijas iekšlietu ministrs Jurijs Karajevs telekanāla "ONT" ēterā atvainojās nejaušiem garāmgājējiem un ziņkārīgajiem, kuri aizturēti masu protesta akciju gaitā.

Viņš norādīja, ka 9. augustā milicija strādājusi bez spēka pielietošanas, "ar vēderiem izgrūda" protestētājus. Pie tam, pēc viņa vārdiem, daži cilvēki izgājuši ielās jau pirms vēlēšanu beigām, jo nolēmuši protestēt jau iepriekš. Nākamajā dienā, 10. augustā vardarbība sākās jau pret milicijas darbiniekiem, apliecināja Karajevs.

"Pie stellas ("Minska – varoņpilsēta" – red.), tā sakot, no valdošās augstienes, notika uzbrukumi speciālo uzdevumu milicijas vienībām," ministrs minēja piemēru.

Nākamajās dienās cilvēki sākuši būvēt barikādes un pielietot nogurdinašanas taktiku. Šī iemesla dēļ kārtības sargi bija spiesti pielietot spēku.

Karajevs atzina, ka dažkārt spēks "iespējams, pielietots kļūdaini", taču atgādināja, kāds haoss valda, izkliedējot protesta akciju.

"Atbildību par vardarbību vēlos uzņemties pats," teica ministrs un atvainojās mierīgajiem iedzīvotājiem, kuri aizturēti nejauši.

Viņš paskaidroja, ka miliči pūlas nodalīt akciju aktīvos dalībniekus no nejaušiem garāmgājējiem.

"Ja nejaušs cilvēks, viņš pēc iespējas ātrāk jāatlaiž, un iepriekšējā naktī gulēt negāja pat tie, kuri bija iesaistīti sabiedriskās kārtības sardzē, bet gan devās uz likumpārkāpumu izolācijas centru Okrestina (ielā – red.) un tur visu nakti centās noskaidrot situāciju. Tagad jau atlaisti vairāki simti cilvēku," konstatēja ministrs.

Savukārt Baltkrievijas iekšlietu ministra vietnieks Aleksandrs Barsukovs norādīja, ka nekāda ņirgāšanās par aizturētajiem Minskā nav pieļauta.

Ceturtdienas rītā protestu akcijās aizturēto cilvēku skaits sasniedza 6,7 tūkstošus. Naktī aizturētos sāka atbrīvot no īslaicīgās aizturēšanas izolatora Okrestina ielā, un pirmais, par ko sāka stāstīt brīvībā iznākušie cilvēki, bija ziņas par piekaušanu un ņirgāšanos. 10. augusta rītā aizturētais Sputnik Baltkrievija korespondents Jevgēņijs Oļeiņiks arī pastāstīja, ka ticis piekauts aizturēšanas laikā un milicijas nodaļā.

Barsukovs naktī apmeklēja Okrestina ielu un vēlāk, taujās par ņirgāšanos pār aizturētajiem, atbildēja: "Nekādas ņirgāšanās nebija."

Daudzi valsts iedzīvotāji vēl joprojām dežurē pie īslaicīgās aizturēšanas izolatora cerībā sameklēt aizturēto sarakstos savus pazudušos tuviniekus vai nodot viņiem ūdeni, produktus un veļu.

Masu protesta akcijas Baltkrievijā sākās 9. augustā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru izcīnīja pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko – CVK informēja, ka viņš saņēmis 80,08% balsu. Līdz 13. augustam nesankcionētās akcijas tika stingri apspiestas, kārtības sargi izmantoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Ceturtdien, 13. augustā lielākā daļa akciju valstī aizritēja mierīgi, vardarbīgas metodes to izkliedēšanai netika pielietotas.

11
Tagi:
Iekšlietu ministrija, protesti, Baltkrievija
Pēc temata
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā
Rinkēvičs: Latvija atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas varasiestādēm
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Naktī Minskā notika protesta akcijas

Pēc uzliesmojuma ģimnāzijā Covid-19 gadījumu skaits valstī krities

0
(atjaunots 15:01 14.08.2020)
Latvijā reģistrēts viens jauns Covid-19 gadījums, pie tam izmeklējumu skaits saglabājas. Aizvadītās diennakts laikā neviens Covid-19 pacients nav nogādāts slimnīcā.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 1704 koronavīrusa testi, reģistrēts viens jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Epidēmijas laikā kopumā valstī veikts 222 531 izmeklējums, reģistrēti 1308 inficēšanās gadījumi, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 miruši.

Pēdējās diennakts laikā neviens nav hospitalizēts ar Covid-19 diagnozi. Stacionāros joprojām ārstējas trīs pacienti ar vidēji smagu slimības gaidu. Kopumā pēc Covid-19 no slimnīcām izrakstīti 198 cilvēki.

Iepriekš Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka Latvijā, atšķirībā no daudzām citām ES valstīm, izdevies saglabāt zemu Covid-19 saslimstību. Galvenais infekcijas avots patlaban ir cilvēki, kas inficējušies ārzemēs, - viņi veido trešo daļu infekcijas gadījumu.

11. martā Pasaules veselības organizācija izsludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. PVO dati liecina, ka pasaulē jau fiksēti vairāk nekā 20,4 miljoni infekcijas gadījumu, miruši vairāk nekā 744 tūkstoši cilvēku.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (631)
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu – vai atcels ierobežojumus?
Putins paziņoja par pirmās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju Krievijā
Ja Gagarins lidotu kosmosā tagad: Latvija ignorē Krievijas vakcīnu