Aviācijas novērošanas lidmašīna Tu-214ОN (Atvērtās debesis)

Krievijas ārlietu ministrs pastāstīja par Atvērto debesu līguma tālāko likteni

19
(atjaunots 23:51 20.06.2020)
Krievija un Baltkrievija vēlas saglabāt Atvērto debesu līgumu un sadarbosies šajā jautājumā gaidāmajā ārkārtas konferencē, informēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

RĪGA, 21. jūnijs — Sputnik. Atvērto debesu līguma dalībvalstu ārkārtas konference notiks 6. jūlijā, informēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs preses konferencē pēc pārrunām ar Baltkrievijas ārlietu ministru Vladimiru Makeju, vēsta RIA Novosti.

Diplomāti tikšanās gaitā apsprieda jautājumu par stratēģisko stabilitāti un bruņojuma kontroli. Puses bija vienisprātis: ASV anonsētā izstāšanās no Atvērto debesu līguma līdz ar lēmumu lauzt INF Līgumu kaitē globālajai drošībai un līgumu sistēmai bruņojuma kontroles jomā.

Lavrovs apstiprināja, ka 6. jūlijā tiks sasaukta līguma dalībvalstu konference, un abas valstis vienojušās cieši sadarboties jautājumā par Atvērto debesu līgumu.

"Krievija un Baltkrievija veido vienotu Atvērto debesu līgumu dalībvalstu grupu, un mēs neesam ieinteresēti saasināt starptautisko stāvokli, mūsu mērķis ir līdztiesīgs dialogs bez ultimātiem, bez nepamatotām apsūdzībām, ņemot vērā visu pušu intereses un bažas," piebilda Lavrovs.

ASV prezidents Donalds Tramps maija vidū paziņoja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un paliks ārpus vienošanās, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Pie tam viņš pieļāva, ka tiks izstrādātas jaunas vienošanās.

Krievija jau vairākkārt noraidījusi ASV pārmetumus par ADL pārkāpumiem. Krievijas ĀM paziņoja, ka Maskava vienosies ar ASV, arī jautājumā par ADL tikai uz dialoga pamata, un jebkādi Vašingtonas ultimāti ir nepieņemami.

Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas valstis 1992. gadā Helsinkos. Patlaban līgumu pilda 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēt virs EDSO dalībvalstu teritorijas ar mērķi saņemt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un karadarbību.

Līguma mērķis ir uzticības veicināšana, pilnveidojot karadarbības un bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanas kontroles mehānismus.

19
Tagi:
Lavrovs, Atvērto debesu līgums, Krievija
Pēc temata
Lavrovs pastāstīja par KF atbildi uz ASV iespējamo izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Nevajag kļūt nekaunīgiem: Krievijas Su-35 sastapušas ASV spiegu pēc visiem noteikumiem
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma
Amerikāņu izlūkošanas lidmašīna tikusies ar Krievijas Su-35

Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus

15
(atjaunots 17:56 25.10.2020)
Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Zinātnieki no ASV un Kanādas fiksējuši klimata pārmaiņu vēsturi, pētot dibennogulumus arktiskajā ezerā Kanādā, vēsta RIA Novosti. Izrādījies, ka pēdējo trīs gadu tūkstošu laikā Ziemeļatlantijā nav bijis tik silts kā pašlaik. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences".

Klimatologi no Masačūsetsas universitātes un Kvebekas universitātes izpētījuši nogulumus Sautsoututas ezera dibenā Kanādas Arktikā.

Šajā ezerā ideāli saglabājušies "gadu slāņi". Tie satur titāna minerālus, kas atbrīvojušies kalnu iežu gadsimtiem ilgajā erozijā. Izmērot titāna koncentrāciju slāņos, zinātnieki noteikuši ikgadējās relatīvās temperatūras un atmosfēras spiediena pārmaiņas reģionā.

Okeāna virsmas temperatūra Atlantijas ziemeļos ir pakļauta cikliskām pārmaiņām. Ar šo klimatisko parādību, kas pazīstama kā Atlantijas multidekāžu svārstība (AMS), saistīta virkne klimatisko parādību Ziemeļamerikā – sausums un vētras. Pie tam līdz šim zinātniekiem nebija izdevies noskaidrot AMS ciklu precīzu ilgumu, jo instrumentālie novērojumi sākušies tikai pirms 160 gadiem, bet viens cikls ilgst vismaz 60 gadus.

Kad Atlantijas ziemeļos valda zema temperatūra, lielākajā daļā Kanādas Arktikas un Grenlandē vērojams zems atmosfēras spiediens un otrādi. Zemas temperatūras apstākļos sniegs kūst lēnāk, titāna koncentrācija nogulumos ir augstāka, savukārt zemāks titāna saturs norāda uz augstāku temperatūru.

"Analizējot šos stabilos sakarus, mums izdevās saprast, kā mainījusies Atlantijas okeāna virsmas temperatūra pēdējo 2,9 tūkstošu gadu laikā – patlaban tie ir pilnīgākie dati," Masačūsetskas universitātes informācijā presei citēts pirmais raksta autors Fransuā Lapuants (Francois Lapointe) no Klimatisko sistēmu pētījumu centra.

"Mūsu pētījums ļaus klimatologiem labāk izprast mehānismus, uz kā balstās ilgtermiņa pārmaiņas Atlantijas okeānā," piezīmēja otrs autors Pjērs Frankuss (Pierre Francus) no Kvebekas universitātes Nacionālā zinātniski pētnieciskā institūta INRS.

Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

Pētnieki vēsta, ka viņu iegūtie rezultāti atbilst citiem neatkarīgajiem datiem, kas saņemti Atlantijas okeāna dibennogulumus Atlantijas okeānā Islandes rajonā un pie Venecuēlas krastiem, tātad izraudzītais temperatūras vērtējuma kritērijs ir drošs.

Patlaban sasilšana Arktikā notiek divas trīs reizes ātrāk nekā citos planētas rajonos. Autori uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar AMS siltās fāzes temperatūras korelāciju ar kopējo globālā temperatūras pieauguma tendenci.

"Pēdējos gados vasarā šajā reģionā pārsvarā vērojams augsts atmosfēras spiediens – skaidras debesis un temperatūra līdz 20 grādiem pēc Celsija skalas saglabājas vairākas dienas, pat nedēļas pēc kārtas. Tas neatgriezeniski ietekmējis sniega segu, ledājus un mūžīgo sasalumu," atzīmēja Lapuants.

Pētījuma dati rāda, ka Atlantijas okeāna virsējie slāņi kļuvuši anomāli silti aptuveni no 1995. gada. 2019. gadā ledus sega Grenlandē zaudējusi vairāk nekā 500 miljardus tonnu masas – tas ir rekordaugsts rādītājs, saistīts ar neredzēti stabilo augsto atmosfēras spiedienu.

Autori uzskata: ja tuvāko 1-2 gadu laikā AMS nepāries vēsajā fāzē, nākamvasar gaidāma vēl intensīvāka ledus kušana Kanādas Arktikā un Grenlandē. Tas savukārt draud ar tālāku Pasaules okeāna līmeņa celšānos un citām no ekoloģijas viedokļa nepatīkamām sekām.

15
Tagi:
klimata pārmaiņas, zinātnieki, Arktika
Pēc temata
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus
Cilvēce atsviedīs Zemi trīs miljonus gadu tālā pagātnē, uzskata zinātnieki
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā
Ukrainas karogs, foto no arhīva

Ukraiņu politiķi cer piedzīt no Krievijas miljardiem dolāru

16
(atjaunots 17:52 25.10.2020)
Ukrainas parlamentā top likumprojekts, kura mērķis būs noskaidrot, kādus "zaudējumus Krievija sagādā Ukrainai".

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Ukrainas Augstākā rada gatavo likumprojektu, kas paredz aprēķināt naudas kompensāciju, ko Kijeva nākotnē pieprasīšot no Maskavas par "radīto kaitējumu", vēsta RIA Novosti. Ar šādu paziņojumu Kijevas Drošības forumā nāca klajā partijas "Golos" līdere Kira Rudika.

"Vajadzīgs tāds likums – aprēķināt kādus "zaudējumus Krievija sagādā Ukrainai", jo mēs redzam, ka ir starptautiskie precedenti, kad tāda nauda ir izmaksāta," deputāte paziņoja.

Pēc Rudikas domām, Ukraina itin vienkārši var "sarēķināt" kompensāciju miljardiem dolāru apmērā, un būtu tīrais noziegums to nedarīt. "Cik pieprasīt – piecus, piecdesmit vai piecsimt miljardus dolāru? Mēs nezinām," viņa klāstīja.

Maskavas un Kijevas attiecības pasliktinājās Donbasa iekšējā konflikta fonā. Iepriekš Ukrainas valdība jau vairākkārt apsūdzējusi Krieviju par iejaukšanos valsts iekšējās lietās. 2015. gada janvārī Augstākā rada pieņēma rezolūciju, kurā nosauca Krieviju par "agresorvalsti". Krievija noraida Ukrainas apsūdzības un norāda, ka tās ir nepieņemamas. Maskava norāda, ka nav iejaukta Ukrainas iekšējā konfliktā, turklāt ir ieinteresēta panākt, lai Kijeva pārvarētu politisko un ekonomisko krīzi.

16
Tagi:
Ukraina, Krievija
Pēc temata
Putins: Krievijas un Ukrainas attiecību pasliktināšanās nesākās Krimas dēļ
Latvijas vēstnieks konstatēja: Ukraina neattīstās
"Ķersies klāt nopietni": vai briti augšāmcels Ukrainas kara floti