Aviācijas novērošanas lidmašīna Tu-214ОN (Atvērtās debesis)

Krievijas ārlietu ministrs pastāstīja par Atvērto debesu līguma tālāko likteni

18
(atjaunots 23:51 20.06.2020)
Krievija un Baltkrievija vēlas saglabāt Atvērto debesu līgumu un sadarbosies šajā jautājumā gaidāmajā ārkārtas konferencē, informēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

RĪGA, 21. jūnijs — Sputnik. Atvērto debesu līguma dalībvalstu ārkārtas konference notiks 6. jūlijā, informēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs preses konferencē pēc pārrunām ar Baltkrievijas ārlietu ministru Vladimiru Makeju, vēsta RIA Novosti.

Diplomāti tikšanās gaitā apsprieda jautājumu par stratēģisko stabilitāti un bruņojuma kontroli. Puses bija vienisprātis: ASV anonsētā izstāšanās no Atvērto debesu līguma līdz ar lēmumu lauzt INF Līgumu kaitē globālajai drošībai un līgumu sistēmai bruņojuma kontroles jomā.

Lavrovs apstiprināja, ka 6. jūlijā tiks sasaukta līguma dalībvalstu konference, un abas valstis vienojušās cieši sadarboties jautājumā par Atvērto debesu līgumu.

"Krievija un Baltkrievija veido vienotu Atvērto debesu līgumu dalībvalstu grupu, un mēs neesam ieinteresēti saasināt starptautisko stāvokli, mūsu mērķis ir līdztiesīgs dialogs bez ultimātiem, bez nepamatotām apsūdzībām, ņemot vērā visu pušu intereses un bažas," piebilda Lavrovs.

ASV prezidents Donalds Tramps maija vidū paziņoja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un paliks ārpus vienošanās, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Pie tam viņš pieļāva, ka tiks izstrādātas jaunas vienošanās.

Krievija jau vairākkārt noraidījusi ASV pārmetumus par ADL pārkāpumiem. Krievijas ĀM paziņoja, ka Maskava vienosies ar ASV, arī jautājumā par ADL tikai uz dialoga pamata, un jebkādi Vašingtonas ultimāti ir nepieņemami.

Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas valstis 1992. gadā Helsinkos. Patlaban līgumu pilda 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēt virs EDSO dalībvalstu teritorijas ar mērķi saņemt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un karadarbību.

Līguma mērķis ir uzticības veicināšana, pilnveidojot karadarbības un bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanas kontroles mehānismus.

18
Tagi:
Lavrovs, Atvērto debesu līgums, Krievija
Pēc temata
Lavrovs pastāstīja par KF atbildi uz ASV iespējamo izstāšanos no Atvērto debesu līguma
Nevajag kļūt nekaunīgiem: Krievijas Su-35 sastapušas ASV spiegu pēc visiem noteikumiem
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma
Amerikāņu izlūkošanas lidmašīna tikusies ar Krievijas Su-35
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Foto no arhīva

Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju

5
(atjaunots 11:50 12.08.2020)
Latvija piedāvā atstāt sankcijas pret Baltkrieviju vēlākam laikam un iesākumam uzsākt politisko dialogu, taču nosoda vardarbību.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas un Zviedrijas ĀM vadītāji aicināja Baltkrievijas varasiestādes uzsākt dialogu ar opozīciju, tiek ziņots Latvijas ĀM mājaslapā.

Vakar Rīgā atzīmēja Latvijas un Krievijas Miera līguma parakstīšanas simtgadi. Pēc Latvijas ĀM vadītāja Edgara Rinkēviča ielūguma Rīgā ieradās Igaunijas ārlietu ministrs Urmas Reinsalu, Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs un Somijas ārlietu ministrs Pekka Hāvisto. Rinkēvičs savā Twitter lapā atzīmēja, ka veica ar kolēģiem "produktīvas diskusijas".

Visticamāk, par vienas šādas diskusijas tematu kļuva savstarpējs astoņu valstu paziņojums. (Atzīmēsim, ka Polijas ĀM vadītājs to neparakstīja).

​"Mēs mudinām Baltkrievijas iestādes pārtraukt politisko oponentu vajāšanu, nekavējoties atbrīvot visus netaisnīgi aizturētos un ievērot cilvēktiesības un brīvības. Mēs aicinām Baltkrievijas valdību nekavējoties iesaistīties atklātā politiskā domu apmaiņā ar opozīciju, lai izvairītos no turpmākas vardarbības," teikts savstarpējā astoņu valstu paziņojumā.

ĀM vadītāji apgalvo, ka prezidenta vēlēšanas, kuras Baltkrievijā notika 9. augustā, neatbilda Baltkrievijas starptautiskajām saistībām un pasaules atzītajiem demokrātijas un likuma augstākās varas standartiem, kā arī nebija brīvas un taisnīgas. Tāpat ārlietu ministri pauž nopietnas raizes saistībā ar vardarbību attiecībā pret demonstrācijām pēc vēlēšanām.

Tiesa, šo paziņojumu parakstījušo valstu pozīcija nesakrīt pilnībā. Ja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda iepriekš aicināja Eiropas Savienību "ar visu nopietnību runāt par sankcijām pret Baltkrieviju", tad Latvijā uzskata, ka vēl nav aizgājis laiks priekš diplomātijas un politiskā dialoga – par to Rinkēvičs paziņoja preses konferencē.

"Mēs esam ieinteresēti, lai Baltkrievija būtu neatkarīga un suverēna valsts, kas attīstās atbilstoši tam, kā tās tauta to vēlas darīt. Mēs saprotam, ka situācija ir sarežģīta, un ir jātur vaļā komunikācijas kanāli gan ar valdību, gan opozīciju," sacīja viņš.

Taču Rinkēvičs neizslēdza iespēju, ka sankcijas tomēr var tikt ieviestas.

"Mēs paturam atvērtas visas iespējas, tostarp Eiropas Savienības instrumentu kastē ir arī sankcijas, gan personālās, gan ekonomiskās. Tās var tikt pielietotas, ja situācija pasliktinās un ja zināmas sarkanās līnijas tiek pārkāptas," teic viņš.

Pēc viņa sacītā, ES jāieņem šajā gadījumā aktīva pozīcija. No savas puses Latvija, Igaunija un Somija pievienojas Polijas aicinājumam sasaukt ārkārtas ES samitu saistībā ar situāciju Baltkrievijā.

Devītajā augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar precizētajiem CVK datiem, esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,08% balsu. Viņš vada valsti vairāk nekā 26 gadus. Otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 10,09%.

Devītā augusta vakarā vairākās Baltkrievijas pilsētās sākās masveida nesankcionētas protesta akcijas, kuru rezultātā tika aizturēti 3000 cilvēku, cietuši aptuveni 100 cilvēku. Protesti dažādās Baltkrievijas pilsētās turpinās joprojām.

5
Tagi:
Baltkrievija, Baltija
Pēc temata
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Puškovs paziņoja, ka Baltkrieviju cenšas iesaistīt "antikrievijas spēlēs"
Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā
Pats svarīgākais ir bērni: Tihanovska ierakstīja uzrunu baltkrieviem
Georgijs Vikulovs

Infektologs: vakcīna pret koronavīrusu var izveidot imunitāti uz diviem gadiem

13
(atjaunots 10:51 12.08.2020)
Vakcīna pret koronavīrusu, kas tika piereģistrēta KF, vēl izies klīniskos izmēģinājumus; ja tiks apstiprināta tās drošums, vakcinācija sāksies pēc dažiem mēnešiem, paziņoja ārsts-infektologs Georgijs Vikulovs.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Krievijas Veselības ministrija piereģistrēja pasaulē pirmo vakcīnu, kuru izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktais Nacionālais epidemioloģijas un mikrobioloģijas centrs kopā ar Krievijas Tiešo investīciju fondu, jaunās koronavīrusa infekcijas profilaksei. Civilā apritē tā nonāks 2021. gada 1. janvārī.

Pēc vakcīnas pret koronavīrusu reģistrācijas KF tiks turpināti klīniskie izmēģinājumi, paziņoja radio Sputnik Vīrusa infekciju profilakses un ārstēšanas zinātniski pētnieciskā centra direktors, medicīnas zinātņu doktors, ārsts imunologs-alergologs-infektologs Georgijs Vikulovs.

"Runa nav par vakcināciju pēc dažām dienām, bet gan pēc dažiem mēnešiem. Pirmsreģistrācijas prasības paliek tādas, kādas tās bija, pirmsreģistrācijas izmeklējumi tiek rīkoti, taču noteiktā cilvēku izlasē. Pēc tam tiek rīkoti plašāki pētījumi, tostarp kolektīvās populācijas imunitātes novērtēšanas pētījumi. Svarīga ir ne vien efektivitāte, bet arī drošums, turklāt ne tikai agrīnā, bet arī attālākā periodā," paziņoja Vikulovs.

Tāpat viņš pastāstīja, ka vakcīnas, kuras tiek izveidotas pēc tā saucamās vektora tehnoloģijas, var saglabāt pēc vakcinācijas efektu līdz diviem gadiem. Taču katrā konkrētā gadījumā šis termiņš var būt dažāds. Turklāt 1% cilvēku neatbildēs uz vakcīnu – tādas ir cilvēka bioloģiskās īpatnības, piebilda speciālists.

Викулов: вакцина от коронавируса может сформировать иммунитет на два года
13
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju
Tallink

Septembrī Tallink organizē reisu maršrutā Tallina Rīga Tallina

0
(atjaunots 18:30 12.08.2020)
Septembra sākumā no Latvijas galvaspilsēta uz Igaunijas galvaspilsētu varēs nokļūt ar prāmi, taču ir gaidāms tikai viens reiss.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Kuģniecības kompānija Tallink Grupp uzsāk biļešu tirdzniecību speciālajam kravu un pasažieru prāmja reisam maršrutā Tallina – Rīga – Tallina, tiek ziņots kompānijas mājaslapā.

Speciālo reisu izpildīs kuģis "Victoria I", kurš parasti apkalpo maršrutu Tallina – Stokholma.

Prāmis izies no Tallinas 4. septembrī, plkst. 18:00, ieradīsies Rīgā 5. septembrī, plkst. 10:30 un tajā pašā dienā, plkst. 18:00, dosies atpakaļceļā. Tallinā kuģis atgriezīsies svētdien, 6. septembrī, plkst. 10:30.

Pārdošanā ir biļetes gan vienā virzienā, gan turp un atpakaļ.

Tallink atgādina, ka uz kuģiem sakarā ar vīrusa izplatību joprojām ir spēkā stingri higiēnas noteikumi un dezinfekcijas prasības, ierobežots arī pasažieru skaits. Visiem pasažieriem biļešu reģistrācijas laikā ir jāapstiprina, ka viņi ir veseli un viņiem nav saslimšanas simptomu. Saslimušos pasažierus un personas ar slimības pazīmēs uz kuģa klāja nelaiž.

Šis nav pirmais jaunais Tallink reiss no Latvijas. Jūnijā prāmju operators atklāja maršrutu Rīga – Helsinki, kurš izrādījās ārkārtīgi populārs, savukārt jūlijā – maršrutu Rīga – Ālandu salas.

0
Tagi:
Tallink
Pēc temata
Skaisti un droši: Latvija pievērsusies tūristiem no Somijas
Reklāma krievu valodā, apkalpošana latviski: vīrietis neapmierināts ar Tallink