Jurijs Borisenoks

Eksperts: naudas sadalē perifērijas apetīte ES neuztrauc

23
(atjaunots 19:49 19.06.2020)
Reģionālo grupu interešu atšķirības ES ir manāmi augušas koronavīrusa krīzes apstākļos, tomēr Brisele diezin vai uzklausīs viņu vēlmes.

RĪGA, 20. jūnijs – Sputnik. "Višegradas grupas" valstu premjerministri uzskata par netaisnīgiem kritērijus, saskaņā ar kuriem no ES fondiem tiek sadalīta palīdzība no koronavīrusa cietušajām valstīm, vēsta RuBaltic.Ru

ES ekonomikas glābšanas plāns paredz, ka palīdzību valstīm, kas cietušas lielākos zaudējumus, sniegs valstis, kas spējušas tikt galā ar pandēmiju ar vieglākām sekām. Eiropas glābšanas plānu aizvadītajā nedēļā līdzīgi kritizēja arī Lietuva. 

Diezin vai Brisele, sadalot palīdzību, uzklausīs dažādu reģionālu grupu viedokļus, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Maskavas Valsts universitātes Vēstures fakultātes Dienvidslāvu un rietumslāvu vēstures katedras docents Jurijs Borisenoks.

"Atšķirībā no Baltijas trijotnes, "Višegradas četrinieks", ko veido Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija, ir visnotaļ saliedēta apvienība. Viņiem ir savas intereses, sava ekonomiskā līnija un savs viedoklis par situāciju Eikropā. "Višegradas četrinieka" pozīcija atšķiras no triju Baltijas valstu translētās," atzīmēja Borisenoks. Pēc viņa vārdiem, interešu plaisa īpaši labi manāma koronavīrusa radītās krīzes apstākļos.

"Eiropas Savienība ir spiesta risināt sarežģītus uzdevumus atjaunošanās jomā – ar tāda kalibra pārbaudījumiem apvienotā Eiropa vēl nav saskārusies. Viedokļu atšķirības ir visai nopietnas... Tomēr Briseles nostādēm būs lielāka nozīme un prioritāte nekā atsevišķu reģionālo grupu vēlmēm," teica eksperts.

Provizoriskas aplēses liecina, ka koronavīrusa pandēmijas seku likvidācijai ES valstīs būs vajadzīgi vismaz divi triljoni eiro. Eiropas antikrīzes fonda apjomam jāsasniedz 750 miljardus eiro, bet ES dalībvalstis vēl joprojām nevar vienoties par atbalsta mehānismu, bet bez vienprātības šajā jautājumā atbalsta sniegšana nevar sākties.

Борисенок: Брюссель при раздаче денег не интересует мнение периферии
23
Tagi:
krīze, koronavīruss, Eiropas Savienība
Pēc temata
Baltiju izslauca un izmeta: politologs nosauca ES jauno interesi
Parādīsies jautājums, kas ar ES būs tālāk: eirodeputātu prognozes par kopējo budžetu
VID aprēķinājis pirmos krīzes radītos zaudējumus valsts budžetā
Vēl var nomirt daudzi uzņēmumi: Zaiceva atklājusi Latvijas valdības krāpšanos

Medijs: Lielbritānija pastiprinājusi patrulēšanu pie Krievijas robežām

3
(atjaunots 11:04 21.09.2020)
Tostarp iznīcinātāji Typhoon pirmo reizi tika nosūtīti aiz Ziemeļu polārā loka patrulēšanai Murmanskas tuvumā, kur atrodas galvenās Krievijas zemūdeņu bāzes.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Lielbritānijas GKS iznīcinātāji un britu JKS kuģi ievērojami pastiprinājuši patrulēšanu pie Krievijas robežām ar mērķi atklāt Krievijas aizsardzības "vājās puses", vēsta RIA Novosti ar atsauci uz izdevumu Sunday Times.

Saskaņā ar tā datiem, laika posmā no augusta pēdējās nedēļas pie Krievijas robežām Melnās jūras rajonā, kā arī Kolas pussalas krastiem tika nosūtītas vismaz 28 karalisko GKS lidmašīnas, turklāt lidojumus vienlaikus piedalījās līdz pat piecām lidmašīnām.

Izdevums atzīmē, ka tālajos lidojumos piedalījās iznīcinātāji Typhoon un degvielas uzpildes lidmašīnas Voyager, kā arī izlūkošanas lidmašīnas Sentinel, RC-135 un Sentry E-3 AWACS. Pirms divām nedēļām izdevums ziņoja par pirmajiem iznīcinātāju Typhoon lidojumiem virs Ukrainas, un, kā uzsver avīze, "militārie avoti un dati no lidmašīnu izsekošanas portāliem apstiprināja, ka kopš tā laika patrulēšana virs Melnās jūras ir pastiprinājusies".

Turklāt tiek atzīmēts, ka iznīcinātāji Typhoon pirmo reizi tika nosūtīt aiz Ziemeļu polārā loka patrulēšanai Murmanskas tuvumā, kur atrodas galvenās Krievijas zemūdeņu bāzes.

Augsta līmeņa informators britu izlūkdienestā paziņoja avīzei, ka šādu misiju rezultātā iegūtā informācija palīdzēt Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ekspertiem "atklāt pretinieku vājās puses un censties izmantot tās".

KF BS Ģenerālštāba Galvenās operatīvās vadības priekšnieks, pirmais Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks Sergejs Rudskojs piektdien paziņoja, ka ārzemju izlūkošanas lidmašīnas sākušas par 40% biežāk, nekā pērn, parādīties Melnās jūras reģionā. Pēc viņa sacītā, vēl vairāk pieaugusi izlūkošanas no gaisa veikšanas aktivitāte Krimas pussalas tuvumā.

3
Tagi:
iznīcinātājs, robeža, Lielbritānija, Krievija
Pēc temata
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda

Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku

7
(atjaunots 10:11 21.09.2020)
Kādas darbības var veikt Lietuvas varasiestādes, valdības vadītājs nepaskaidroja. Pati Lietuva sankcijas pret Baltkrieviju ieviesa jau augusta beigās.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Viļņa reaģēs ar apņēmības pilnām darbībām uz Eiropas Savienības atteikšanos ieviest sankcijas pret Baltkrieviju, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz TASS un Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas paziņojumu.

"Ja līdz ceturtdienai nesekos nekādi lēmumi par ES sankcijām pret Baltkrieviju, mēs celsim šo jautājumu visasākajā veidā," sacīja Nausēda.

Kā tieši grasās reaģēt Viļņa šādā gadījumā, prezidents neprecizēja.

Lietuvas valsts vadītājs atgādināja, ka Lietuva, Latvija un Igaunija jau ir pieņēmušas sankciju sarakstu pret 30 Baltkrievijas amatpersonām par "saikni ar vēlēšanu falsificēšanu" un mierīgu protestu apspiešanu.

"Taču nekādas nacionālās sankcijas nevar kļūt par aizvietojumu vienotam principiālam ES lēmumam, kuru mēs arī gaidām," paziņoja Nausēda.

Augusta beigās trīs Baltijas valstis, nesagaidot kopīgu Eiropas Savienības lēmumu, saskaņoja sankciju sarakstu attiecībā pret Baltkrievijas varasiestādēm, kurā iekļāva arī Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko.

Viļņā vairākkārt paziņojuši, ka neuzskata šo sarakstu par galīgo un var paplašināt to nepieciešamības gadījumā.

Baltkrievijas varasiestādes vairākkārt paziņojušas, ka Lietuva sistemātiski iejaucas kaimiņu republikas lietās, un tas ir nepieņemami. Tieši uz Viļņu pēc divām dienām pēc prezidenta vēlēšanu dienas aizbrauca bijusī prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska. Gandrīz uzreiz pēc ierašanās Lietuvā viņa sāka uzstāties ar aicinājumiem protestēt un streikot.

Kā atzīmēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, pēc ierašanās Lietuvā ar Tihanovsku notiek "uzskatāmas metamorfozes" , kuras iespējamas dēļ tā, ka "viņa atrodas Viļņā, Lietuvas galvaspilsētā, kura tostarp neslēpj savas ambīcijas attiecībā pret Baltkrieviju un tās nākotni".

7
Tagi:
Gitans Nausēda, sankcijas, Eiropas Savienība, Baltkrievija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
Baltkrievija ir gatava: ĀM vadītājs pastāstīja, kā valsts atbildēs uz ES sankcijām
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu