Militārās mācības Saber Strike Latvijā

NI paskaidroja, kāpēc Krievijai ir pamats raizēties par NATO iebrukumu

137
(atjaunots 22:26 13.06.2020)
Amerikāņu publicists atzīmēja, ka amerikāņiem pārsvarā NATO iebrukuma draudi Krievijā varētu šķist izdomāti, bet Maskava jau sen konstatē alianses militārās aktivitātes augsto līmeni pie savām robežām.

RĪGA, 14. jūnijs – Sputnik. Krievijai ir pamats raizēties par NATO uzbrukuma draudiem, jo pēdējo gadsimtu laikā valsts saskārusies ar uzbrukumiem no Vācijas, Zviedrijas, Polijas, Francijas un pat ASV puses.

Šādu viedokli rakstā The National Interest pauda amerikāņu publicists Pīters Sučiu.

Viņš atzīmēja, ka amerikāņiem pārsvarā NATO iebrukuma draudi Krievijā varētu šķist izdomāti, bet Maskava jau sen konstatē alianses militārās aktivitātes augsto līmeni pie savām robežām, vēsta RIA Novosti.

Autors uzskata, ka pēc aukstā kara beigām un Padomju Savienībassabrukuma Krievija lielā mērā ir vieglāk ievainojama salīdzinājumā ar daudziem bijušajiem satelītiem, ieskaitot Poliju, Ungāriju un Rumāniju, kā arī Čehiju un Slovākiju, kas patlaban kļuvušas par NATO dalībvalstīm. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka Maskava pastiprina armiju un floti, regulāri organizē militārās mācības un izstrādā jaunu militāro tehniku, piemēram, tankus T-14 "Armata" un virsskaņas zemūdens raķetes.

Iepriekš Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieks ģenerālpulkvedis Sergejs Rudskojs informēja, ka Maskava konstatē Savienoto Valstu un to sabiedroto augsto aktivitāti pie Krievijas robežām.

Viņš atgādināja, ka aprīlī un maijā vairākkārt pieaudzis amerikāņu stratēģisko bumbvedēju lidojumu skaits. Pirmo reizi ASV tālās darbības aviācija lidoja arī virs Ukrainas teritorijas.

Pieaug NATO aktivitāte Arktikā. Pirmo reizi kopš aukstā kara beigām, kā arī Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienas svētku priekšvakarā Barenca jūrā notika NATO apvienoto jūras kara spēku karakuģu vienības mācības.

NATO turpina paplašināt PRA infrastruktūru Polijā, kā arī modernizē RLS "Globus 3" Norvēģijas ziemeļos, lai paplašinātu iespējas novērot Krievijas teritorijas iekšējos rajonos.

Savukārt Ziemeļatlantijas alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja, ka Krievija ir NATO kaimiņš, un organizācijai nepieciešams dialogs ar Maskavu, piemēram, bruņojuma kontroles jautājumā.

137
Tagi:
mediji, draudi, Krievija, NATO
Pēc temata
Defender Europe 2020: kāpēc amerikāņiem vajadzīgas "aukstā kara" formāta mācības
Neprātīgs plāns: ar ko Baltijai draud amerikāņu "Globālais pērkons"
Bīstami krājumi. Kādās Eiropas valstīs ASV glabā savas kodolbumbas
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
Ziemeļu straume 2

Politologs: ES parādīja, ka neplāno pielāgoties ASV interesēm

2
(atjaunots 13:21 14.08.2020)
24 Eiropas Savienības valstu parstāvji pauduši protestu ASV pēc Vašingtonas plāniem ieviest jaunas sankcijas pret gāzesvadu "Ziemeļu straume 2", stāsta mediji. Eiropiešu viedokli komentēja politolgs Vadims Truhačovs.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Divdesmit četru Eiropas Savienības valstu parstāvji pauduši protestu ASV pēc Vašingtonas plāniem ieviest jaunas sankcijas pret gāzesvadu "Ziemeļu straume 2", stāsta vācu izdevums Welt.

Protesta notu Eiropas delegācija iesniedza ASV Valsts departamentam video konferencē 12. augustā. Pie tam netika precizēts, kādā līmenī tas veikts. Zināms, ka notas saturs atkārto ES augstākā pārstāvja ārpolitikas un drošības politikas lietās Žozepa Borela teikto 17. jūlijā. Paziņojumā teikts, ka ES ir nobažījusies par aizvien biežākajiem sankciju pielietošanas vai ieviešanas draudu gadījumiem no Vašingtonas puses pret Eiropas kompānijām, tostarp – arī pret projektu "Ziemeļu straume 2".

Krievijas Valsts humanitārās universitātes docents, politologs Vadims Truhačovs radio Sputnik ēterā komentēja eiropiešu viedokli.

"Protestu paudušas 24 ES valstis no 27 – pat pārsteidzoši, ka daļa valstu, kas parasti iebilst pret projektu (to vidū ir Polija, Baltijas valstis, Rumānija un Horvātija), šoreiz nolēmušas tā nerīkoties. Domājams, Vācija un Eiropas Savienība sāka spiedienu, ņemot vērā to, ka lielākās Eiropas valstis un pat ne ļoti lielas, tātas kā Austrija, nevēlas būt atkarīgas no amerikāņu sašķidrinātās gāzes un nevēlas saraut sakarus ar Krieviju politisku apsvērumu labad. Turklāt Eiropas dokumenti liecina, ka Eiropai vajadzīgi dažādi piegādes avoti, un Krievijas daļas samazināšanās nebūt nenozīmē pilnīgu atteikšanos no Krievijas resursiem. Šī protesta nota ir vēlme parādīt, ka ES ir no ASV atdalīts spēka centrs un neplāno pielāgoties amerikāņu interesēm, šajā gadījumā – enerģētiskajām interesēm," teica Vadims Truhačovs.

2019. gada beigās ASV ieviesa sankcijas pret Krievijas gāzesvadiem "Ziemeļu straume 2" un "Turcijas straume". Kā oficiālais iemesls minēta vēlme aizsargāt Eiropas enerģētisko drošību.

Šī gada jūlija beigās ASV Senāts apstiprināja jauno aizsardzības budžetu, kas paredzēja papildu ierobežojošos pasākumus pret "Ziemeļu straumi 2". Jau esošās sankcijas attiecinātas uz organizācijām, kas nodarbojas ar cauruļvada izbūvi, kā arī darbā iesaistītajām apdrošināšanas kompānijām.

2
Tagi:
sankcijas, Ziemeļu straume 2, Eiropas Savienība, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte
Sāka lēst zaudējumus: "Ziemeļu straumes 2" celtnieki saņēmuši pārmetumu lavīnu
Bundestāgs: ASV senatoru draudi ir ekonomiskā kara pieteikums
Eksperts pastāstīja kā pabeigt "Ziemeļu straumi 2" Vācijā un izvairīties no ASV sankcijām
Baltkrievija

Baltkrievijas IeM sniedza informāciju par protestiem valstī

12
(atjaunots 11:10 14.08.2020)
Protestu dalībnieki Baltkrievijā paši izprovocējuši vardarbību no kārtības sargu puses, nekāda ņirgāšanās par aizturētajiem nav pieļauta, informēja BR Iekšlietu ministrija.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas vadība nāca klajā ar informāciju par notiekošo valstī: resora vadītājs paskaidroja, kāpēc sākusies vardarbība, izkliedējot protesta akcijas. Viņa vietnieks noliedza, ka aizturētie tiktu piekauti, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Baltkrievijas iekšlietu ministrs Jurijs Karajevs telekanāla "ONT" ēterā atvainojās nejaušiem garāmgājējiem un ziņkārīgajiem, kuri aizturēti masu protesta akciju gaitā.

Viņš norādīja, ka 9. augustā milicija strādājusi bez spēka pielietošanas, "ar vēderiem izgrūda" protestētājus. Pie tam, pēc viņa vārdiem, daži cilvēki izgājuši ielās jau pirms vēlēšanu beigām, jo nolēmuši protestēt jau iepriekš. Nākamajā dienā, 10. augustā vardarbība sākās jau pret milicijas darbiniekiem, apliecināja Karajevs.

"Pie stellas ("Minska – varoņpilsēta" – red.), tā sakot, no valdošās augstienes, notika uzbrukumi speciālo uzdevumu milicijas vienībām," ministrs minēja piemēru.

Nākamajās dienās cilvēki sākuši būvēt barikādes un pielietot nogurdinašanas taktiku. Šī iemesla dēļ kārtības sargi bija spiesti pielietot spēku.

Karajevs atzina, ka dažkārt spēks "iespējams, pielietots kļūdaini", taču atgādināja, kāds haoss valda, izkliedējot protesta akciju.

"Atbildību par vardarbību vēlos uzņemties pats," teica ministrs un atvainojās mierīgajiem iedzīvotājiem, kuri aizturēti nejauši.

Viņš paskaidroja, ka miliči pūlas nodalīt akciju aktīvos dalībniekus no nejaušiem garāmgājējiem.

"Ja nejaušs cilvēks, viņš pēc iespējas ātrāk jāatlaiž, un iepriekšējā naktī gulēt negāja pat tie, kuri bija iesaistīti sabiedriskās kārtības sardzē, bet gan devās uz likumpārkāpumu izolācijas centru Okrestina (ielā – red.) un tur visu nakti centās noskaidrot situāciju. Tagad jau atlaisti vairāki simti cilvēku," konstatēja ministrs.

Savukārt Baltkrievijas iekšlietu ministra vietnieks Aleksandrs Barsukovs norādīja, ka nekāda ņirgāšanās par aizturētajiem Minskā nav pieļauta.

Ceturtdienas rītā protestu akcijās aizturēto cilvēku skaits sasniedza 6,7 tūkstošus. Naktī aizturētos sāka atbrīvot no īslaicīgās aizturēšanas izolatora Okrestina ielā, un pirmais, par ko sāka stāstīt brīvībā iznākušie cilvēki, bija ziņas par piekaušanu un ņirgāšanos. 10. augusta rītā aizturētais Sputnik Baltkrievija korespondents Jevgēņijs Oļeiņiks arī pastāstīja, ka ticis piekauts aizturēšanas laikā un milicijas nodaļā.

Barsukovs naktī apmeklēja Okrestina ielu un vēlāk, taujās par ņirgāšanos pār aizturētajiem, atbildēja: "Nekādas ņirgāšanās nebija."

Daudzi valsts iedzīvotāji vēl joprojām dežurē pie īslaicīgās aizturēšanas izolatora cerībā sameklēt aizturēto sarakstos savus pazudušos tuviniekus vai nodot viņiem ūdeni, produktus un veļu.

Masu protesta akcijas Baltkrievijā sākās 9. augustā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru izcīnīja pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko – CVK informēja, ka viņš saņēmis 80,08% balsu. Līdz 13. augustam nesankcionētās akcijas tika stingri apspiestas, kārtības sargi izmantoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Ceturtdien, 13. augustā lielākā daļa akciju valstī aizritēja mierīgi, vardarbīgas metodes to izkliedēšanai netika pielietotas.

12
Tagi:
Iekšlietu ministrija, protesti, Baltkrievija
Pēc temata
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā
Rinkēvičs: Latvija atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas varasiestādēm
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Naktī Minskā notika protesta akcijas

Pēc uzliesmojuma ģimnāzijā Covid-19 gadījumu skaits valstī krities

0
(atjaunots 15:01 14.08.2020)
Latvijā reģistrēts viens jauns Covid-19 gadījums, pie tam izmeklējumu skaits saglabājas. Aizvadītās diennakts laikā neviens Covid-19 pacients nav nogādāts slimnīcā.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 1704 koronavīrusa testi, reģistrēts viens jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Epidēmijas laikā kopumā valstī veikts 222 531 izmeklējums, reģistrēti 1308 inficēšanās gadījumi, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 miruši.

Pēdējās diennakts laikā neviens nav hospitalizēts ar Covid-19 diagnozi. Stacionāros joprojām ārstējas trīs pacienti ar vidēji smagu slimības gaidu. Kopumā pēc Covid-19 no slimnīcām izrakstīti 198 cilvēki.

Iepriekš Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka Latvijā, atšķirībā no daudzām citām ES valstīm, izdevies saglabāt zemu Covid-19 saslimstību. Galvenais infekcijas avots patlaban ir cilvēki, kas inficējušies ārzemēs, - viņi veido trešo daļu infekcijas gadījumu.

11. martā Pasaules veselības organizācija izsludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. PVO dati liecina, ka pasaulē jau fiksēti vairāk nekā 20,4 miljoni infekcijas gadījumu, miruši vairāk nekā 744 tūkstoši cilvēku.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu – vai atcels ierobežojumus?
Putins paziņoja par pirmās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju Krievijā
Ja Gagarins lidotu kosmosā tagad: Latvija ignorē Krievijas vakcīnu