Leonīds Krutakovs

Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV pieprasa "visstingrākās sankcijas vēsturē" pret Krieviju

79
(atjaunots 18:31 12.06.2020)
Vērst pret Krieviju "stingrākās sankcijas, kādas jebkad pieņemtas": politologs Leonīds Krutakovs paskaidroja, kur meklējamas republikāņu asinskāres saknes.

RĪGA, 12. jūnijs – Sputnik. Republikāņu partijas pārstāvji ASV Kongresa apakšpalātā pauda uzskatu, ka pret Krieviju jāvērš "stingrākās sankcijas, kādas jebkad pieņemtas", vēsta RT. Pārskata "Amerikas nostiprināšana un pretošanās globālajiem draudiem" autori apsūdzēja Maskavu par "spilgti izteiktu nodomu sagraut pasaules kārtību ASV vadībā". Kongresmeņi ieteica vērst jaunas sankcijas pret visplašākā spektra fiziskajām personām un uzņēmumiem – sākot ar naftas un gāzes projektiem, finanšu struktūrām un aizsardzības rūpniecību un beidzot ar medijiem.

Cenšoties visiem spēkiem saglabāt pašreizējo pasaules kārtību, amerikāņu kongresmeņi faktiski iesaka sākt atklātu fāzi sankciju konfrotnācijā, radio Sputnik ēterā pauda uzskatu politologs, Krievijas valdības Finanšu universitātes docents Leonīds Krutakovs. 

"Tas, ko piedāvā republikāņi, ir ASV lielās stratēģijas turpinājums attiecībās ar Krieviju un Ķīnu – alternatīvajiem spēka centriem, nākotnes centriem," atzīmēja Krutakovs.

Politologs konstatēja, ka vecā globālā pasaule sairst, bet jaunā apvienosies saskaņā ar jauniem principiem.

"Ir divas pieejas: amerikāņu pieeja – visi dzīvos tā, kā vēlamies mēs; Krievijas un Ķīnas pieeja, kas diskutē par starpvalstu līgumu pasauli. Šīs pasaules savā starpā nav savietojamas, tās veidotas uz absolūti pretējiem principiem, un vienai ir jāiznīcina otra. Tāpēc tas, ko piedāvā republikāņi, ir sankciju un tirdzniecības karu pāreja pie atklātas fāzes," paskaidroja Krutakovs.

Rietumi ieviesa sankcijas pret Krieviju 2014. gadā Ukrainā un Krimā izvērusošos notikumu fonā. No individuāliem pasākumiem pret atsevišķām personām un uzņēmumiem ASV un Eiropas Savienība ļoti ātri pārgāja pie vērienīgiem ierobežojumiem veselās ekonomikas nozarēs. Maskava atbildēja ar pārtikas produktu embargu un īstenoja importa aizvietošanas programmu. ASV un ES regulāri pagarina pret Krieviju vērstos ierobežojumus. Kremlis pievērš uzmanību tam, ka šādi pasākumi ir neproduktīvi, turklāt virkne rietumvalstu politiķu iesaka tos atcelt.

Крутаков: США хотят открытой войны санкций с Россией
79
Tagi:
sankcijas, Krievija, ASV
Pēc temata
Vašingtona ir pārskaitusies: sankcijas nes Krievijai lielu naudu
Mītiskā Rietumu vienotība: vai Krievija palīdzēs uzbūvēt "jauno pasauli"?
Tramps anonsējis "spēcīgu" atbildi Ķīnai par rīcību Honkongā
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"

Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus

16
(atjaunots 17:56 25.10.2020)
Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Zinātnieki no ASV un Kanādas fiksējuši klimata pārmaiņu vēsturi, pētot dibennogulumus arktiskajā ezerā Kanādā, vēsta RIA Novosti. Izrādījies, ka pēdējo trīs gadu tūkstošu laikā Ziemeļatlantijā nav bijis tik silts kā pašlaik. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences".

Klimatologi no Masačūsetsas universitātes un Kvebekas universitātes izpētījuši nogulumus Sautsoututas ezera dibenā Kanādas Arktikā.

Šajā ezerā ideāli saglabājušies "gadu slāņi". Tie satur titāna minerālus, kas atbrīvojušies kalnu iežu gadsimtiem ilgajā erozijā. Izmērot titāna koncentrāciju slāņos, zinātnieki noteikuši ikgadējās relatīvās temperatūras un atmosfēras spiediena pārmaiņas reģionā.

Okeāna virsmas temperatūra Atlantijas ziemeļos ir pakļauta cikliskām pārmaiņām. Ar šo klimatisko parādību, kas pazīstama kā Atlantijas multidekāžu svārstība (AMS), saistīta virkne klimatisko parādību Ziemeļamerikā – sausums un vētras. Pie tam līdz šim zinātniekiem nebija izdevies noskaidrot AMS ciklu precīzu ilgumu, jo instrumentālie novērojumi sākušies tikai pirms 160 gadiem, bet viens cikls ilgst vismaz 60 gadus.

Kad Atlantijas ziemeļos valda zema temperatūra, lielākajā daļā Kanādas Arktikas un Grenlandē vērojams zems atmosfēras spiediens un otrādi. Zemas temperatūras apstākļos sniegs kūst lēnāk, titāna koncentrācija nogulumos ir augstāka, savukārt zemāks titāna saturs norāda uz augstāku temperatūru.

"Analizējot šos stabilos sakarus, mums izdevās saprast, kā mainījusies Atlantijas okeāna virsmas temperatūra pēdējo 2,9 tūkstošu gadu laikā – patlaban tie ir pilnīgākie dati," Masačūsetskas universitātes informācijā presei citēts pirmais raksta autors Fransuā Lapuants (Francois Lapointe) no Klimatisko sistēmu pētījumu centra.

"Mūsu pētījums ļaus klimatologiem labāk izprast mehānismus, uz kā balstās ilgtermiņa pārmaiņas Atlantijas okeānā," piezīmēja otrs autors Pjērs Frankuss (Pierre Francus) no Kvebekas universitātes Nacionālā zinātniski pētnieciskā institūta INRS.

Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.

Pētnieki vēsta, ka viņu iegūtie rezultāti atbilst citiem neatkarīgajiem datiem, kas saņemti Atlantijas okeāna dibennogulumus Atlantijas okeānā Islandes rajonā un pie Venecuēlas krastiem, tātad izraudzītais temperatūras vērtējuma kritērijs ir drošs.

Patlaban sasilšana Arktikā notiek divas trīs reizes ātrāk nekā citos planētas rajonos. Autori uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar AMS siltās fāzes temperatūras korelāciju ar kopējo globālā temperatūras pieauguma tendenci.

"Pēdējos gados vasarā šajā reģionā pārsvarā vērojams augsts atmosfēras spiediens – skaidras debesis un temperatūra līdz 20 grādiem pēc Celsija skalas saglabājas vairākas dienas, pat nedēļas pēc kārtas. Tas neatgriezeniski ietekmējis sniega segu, ledājus un mūžīgo sasalumu," atzīmēja Lapuants.

Pētījuma dati rāda, ka Atlantijas okeāna virsējie slāņi kļuvuši anomāli silti aptuveni no 1995. gada. 2019. gadā ledus sega Grenlandē zaudējusi vairāk nekā 500 miljardus tonnu masas – tas ir rekordaugsts rādītājs, saistīts ar neredzēti stabilo augsto atmosfēras spiedienu.

Autori uzskata: ja tuvāko 1-2 gadu laikā AMS nepāries vēsajā fāzē, nākamvasar gaidāma vēl intensīvāka ledus kušana Kanādas Arktikā un Grenlandē. Tas savukārt draud ar tālāku Pasaules okeāna līmeņa celšānos un citām no ekoloģijas viedokļa nepatīkamām sekām.

16
Tagi:
klimata pārmaiņas, zinātnieki, Arktika
Pēc temata
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus
Cilvēce atsviedīs Zemi trīs miljonus gadu tālā pagātnē, uzskata zinātnieki
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā
Ukrainas karogs, foto no arhīva

Ukraiņu politiķi cer piedzīt no Krievijas miljardiem dolāru

20
(atjaunots 17:52 25.10.2020)
Ukrainas parlamentā top likumprojekts, kura mērķis būs noskaidrot, kādus "zaudējumus Krievija sagādā Ukrainai".

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Ukrainas Augstākā rada gatavo likumprojektu, kas paredz aprēķināt naudas kompensāciju, ko Kijeva nākotnē pieprasīšot no Maskavas par "radīto kaitējumu", vēsta RIA Novosti. Ar šādu paziņojumu Kijevas Drošības forumā nāca klajā partijas "Golos" līdere Kira Rudika.

"Vajadzīgs tāds likums – aprēķināt kādus "zaudējumus Krievija sagādā Ukrainai", jo mēs redzam, ka ir starptautiskie precedenti, kad tāda nauda ir izmaksāta," deputāte paziņoja.

Pēc Rudikas domām, Ukraina itin vienkārši var "sarēķināt" kompensāciju miljardiem dolāru apmērā, un būtu tīrais noziegums to nedarīt. "Cik pieprasīt – piecus, piecdesmit vai piecsimt miljardus dolāru? Mēs nezinām," viņa klāstīja.

Maskavas un Kijevas attiecības pasliktinājās Donbasa iekšējā konflikta fonā. Iepriekš Ukrainas valdība jau vairākkārt apsūdzējusi Krieviju par iejaukšanos valsts iekšējās lietās. 2015. gada janvārī Augstākā rada pieņēma rezolūciju, kurā nosauca Krieviju par "agresorvalsti". Krievija noraida Ukrainas apsūdzības un norāda, ka tās ir nepieņemamas. Maskava norāda, ka nav iejaukta Ukrainas iekšējā konfliktā, turklāt ir ieinteresēta panākt, lai Kijeva pārvarētu politisko un ekonomisko krīzi.

20
Tagi:
Ukraina, Krievija
Pēc temata
Putins: Krievijas un Ukrainas attiecību pasliktināšanās nesākās Krimas dēļ
Latvijas vēstnieks konstatēja: Ukraina neattīstās
"Ķersies klāt nopietni": vai briti augšāmcels Ukrainas kara floti
Pistole rokās, foto no arhīva

Lietā liek ieročus: pacientu izolācija Latvijā noved tuviniekus līdz baltkvēlei

0
(atjaunots 08:23 26.10.2020)
Vīrieti neielaida slimnīcā, rezultātā viņš ielauzies tur ar ieroci rokās un draudēja personālam, līdz viņu neitralizēja apsardze.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Covid-19 pandēmija būtiski sarežģījusi pacientu apmeklējumus slimnīcās. Daudzi nespēj aptvert, ka lēmums pieņemts drošības apsvērumu dēļ, vēsta BB.lv, atsaucoties uz Jauns.lv.

No 12. oktobra pacientu tuviniekiem aizliegts nest viņiem produktus. Turklāt ierobežots apmeklējumu laiks. Par apmeklējumu jāvienojas ar pacienta ārstējošo ārstu. Mediķis nodos atļauju apsardzei, un tikai pēc tam būs iespēja apciemot pacientu.

Tuvinieki pārsvarā tiek ielaisti pie pacientiem smagā vai kritiskā stāvoklī. Vizītes laikā apmeklētājam jāvalkā aizsargmaska.

Pacientiem ļauts nodot tikai personīgās mantas, bez kurām grūti iztikt: brilles, tālruņus, planšetdatorus, uzlādes ierīces.

Šķiet, noteikumi, kas ieviesti ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā, ir saprotami. Tomēr dažu labu ierobežojumi kaitina līdz baltkvēlei.

Slimnīcās regulāri izceļas skandāli, lietā likts pat ierocis. Incidents atgadījies onkoloģijas centrā. Vīrietis netika ielaists iestādē, tāpēc viņš tajā ielauzies, bruņojies ar gāzes pistoli.

Viņš izvilcis ieroci un draudējis personālam, līdz viņu neitralizēja apsargs. Jāpiebilst, ka gāzes pistoles šāviens nelielā attālumā var nopietni ievainot.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas preses sekretāre Ilga Namniece lūdza apmeklētājus būt pacietīgiem un saprotošiem: ja koronavīrusa karantīnas dēļ tiks slēgta kaut viena lielā slimnīca Rīgā, sekas var būt katastrofālas.

Latvija pieņēmusi stingrākus ierobežojumus

Atgādināsim, ka valdība pieņēmusi stingrākus ierobežojošos pasākumus epidēmijas rezultātā.

No 24. oktobra aizsargmaskas jānēsā visās sabiedriskajās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž viņiem paredzētās vietās), arī pašvaldību un valsts iestādēs, kas sniedz pakalpojumus. Izņēmums pieļats tikai baseiniem, pirtīm un akvaparkiem, kur maskas nav iespējams nēsāt fiziski. Joprojām maskas var nenēsāt bērni līdz 13 gadu vecumam.

Sabiedriskās ēdināšanas vietās maskas obligāti jānēsā personālam, taču ne apmeklētājiem. Tāpat maskas nav obligātas mācību iestādēs.

Ierobežots privāto pasākumu (dzimšanas dienas, ballītes utt.) dalībnieku skaits – no 26. oktobra ļauts pulcēties kompānijām līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums notiek zem atklātas debess, dalībnieku skaits nevar pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskajās telpās atļauts uzturēties ne vairāk kā 300 cilvēkiem vienlaikus.

Valdība ierobežojusi arī baznīcu maksimālo aizpildījumu (50% no kopējā atļautā skaita), vienam apmeklētājam atvēlēti trīs kvadrātmetri.

0
Tagi:
iedzīvotāji, koronavīruss
Pēc temata
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts
Perevoščikovs: viss ir atkarīgs no cilvēkiem