Krievijas Tu-95MS

Amerikāņi nobijušies par Aļasku pēc Krievijas Tu-95MS lidojumiem

42
(atjaunots 12:23 12.06.2020)
Pēc Krievijas raķešu nesēju Tu-95MS plānveida lidojumiem virs neitrālajiem ūdeņiem Klusajā okeānā Fox News lasītāji ASV pauda satraukumu par tālākajiem iespējamiem notikumiem.

RĪGA, 12. jūnijs — Sputnik. Krievijas raķešu nesēju Tu-95MS plānveida lidojums virs neitrālajiem ūdeņiem Klusajā okeānā satraucis Fox News vietnes lasītājus ASV, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš telekenāls publicēja materiālu "ASV lidmašīnas pārtvērušas Krievijas stratēģiskos bumbvedējus Aļaskas apkaimē". Raksta autors Deivids Āro uzsvēra, ka Tu-95MS atradušies neitrālajā zonā un ne reizi nav pārkāpuši Savienoto Valstu suverēno gaisa telpu. Tomēr lasītāji jaunumu uztvēra ar bažām.

"Vēlāk uzzināsiet, ka pie krastiem parādījušies krievu tralētāji," uzrakstīja LarryBudMellman.

"Zemūdenes – lūk, par ko mums jāuztraucas. Pašlaik es šos bumbvedējus uzskatītu par manevru uzmanības novēršanai," savā komentārā ieteicās Rowdy_Foo.

Daži atsauca atmiņā auksto karu un  ieteicās, ka toreiz PSRS "notrieca vairākas amerikāņu izlūklidmašīnas, kas lidoja virs starptautiskajiem ūdeņiem un vāca elektroniskos izlūkošanas datus par padomju PGA sistēmu".

"Gaidiet – tādas lietas notiks aizvien biežāk," uzskata lkmarsh093.

Daži lasītāji pauda domu par to, ka pēc tādiem plānveida lidojumiem Vašingtona "atdos krieviem" Aļasku.

Viens no komentētājiem ieteica "apņēmīgas metodes" cīņai ar Krievijas operācijām.

"Kāpēc gan neatļaut viņiem ielauzties mūsu gaisa telpā aptuveni par jūdzi, bet pēc tam notriekt lidmašīnu?" ziņu komentēja JackGun.

Krievijas bumbvedējs Tu-95MS
© Sputnik / Владислав Белогруд

"Ja mēs būtu tā pietuvojušies Krievijas gaisa telpai, viņi būtu palaiduši raķeti "gaiss-gaiss". Es jokoju," teica Apollo 5461.

Citi lasītāji lūdza līdzpilsoņus neizpūst no mušas ziloni un piebilda, ka daudz lielākus draudus rada "liberālie demokrāt, kustības "Melnādaino dzīvības ir svarīgas" un "Antifa"".

"Fox News vienkārši publicē šos materiālus par "krievu bumbvedējiem" ik pēc viena vai diviem mēnešiem, lai sabiedētu liberāļus," norādīja LoadSabot.

"Labi, ka krievi organizēja GKS un JKS dažas reālistiskas mācību operācijas," atzīmēja stormsun.

Trešdien Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Vašingtona pacēlusi gaisā iznīcinātājus F-22, lai pavadītu bumbvedējus Tu-95MS. Tie devās plānveida lidojumā virs Čukotskas, Bēringa un Ohotskas jūrām, kā arī Klusā okeāna ziemeļu daļas. Resors uzsvēra, ka operācija notika atbilstoši starptautiskajiem noteikumiem.

42
Tagi:
gaisa kara spēki, Krievija, ASV
Pēc temata
Vecais "gulbis" jaunā apspalvojumā. Ko spēj raķešnesējs Tu-160M
S-400 atvairījuši mācību uzbrukumu Ziemeļu jūras ceļam
Spārnotie "lāči" kontrolē ziemeļus. Amerikāņu B-52H neapsteigs Tu-95
ASV GKS iznīcinātāji pārtvēruši Krievijas bumbvedējus Tu-95
Kompānijas AstraZeneca vakcīna, foto no arhīva

ES pēta jaunu AstraZeneca vakcīnas blakni

6
(atjaunots 23:52 10.04.2021)
Saņemtie dati liecina, ka pēc vakcinācijas ar AstraZeneca preparātu iespējama ne tikai bīstama tromboze, bet arī rets sistēmiskais kapilāru noplūdes sindroms.

RĪGA, 11. aprīlis - Sputnik. Eiropas zāļu aģentūra (EMA) sākusi izvērtēt informāciju par kapilāru noplūdes sindromu – jaunu iespējamu bīstamu blakusparādību pēc vakcinācijas koronavīrusa profilaksei ar kompānijas AstraZeneca preparātu Vaxzevria.

"PRAC (farmaceitisko līdzekļu kontroles komiteja – red.) sācis izskatīt "drošības signālu", novērtējot informāciju par kapilāru noplūdes sindromu pacientiem, kuri saņēmuši vakcīnu Vaxzevria. Pieci ļoti retā sindroma gadījumi, kam raksturīga šķidruma noplūde no asinsvadiem, fiksēti datubāzē EudraVigilance", teikts resora atskaitē.

Saskaņā ar RIA Novosti informāciju, speciālisti vēl nevar apgalvot, vai pastāv saikne starp AstraZeneca vakcīnu un minēto sindromu.

"Pēc izmeklēšanas par kapilāru noplūdes sindroma gadījumiem EMA publicēs slēdzienus un, iespējams, veiks pasākumus risku minimizēšanai,"atzīmēts paziņojumā.

Parasti tamlīdzīgos gadījumos informācija par iespējamām blaknēm tiek iekļauta anotācijā, ko iesaiņo katrā preparāta pakā.

Iepriekš šonedēļ EMA Zāļu drošības komiteja atzina, ka, iespējams, AstraZeneca ražotā vakcīna ir saistīta ar ļoti reto tromboembolijas blakusparādību izpausmēm pacientiem. Pie tam komiteja uzsvēra, ka vakcīnas dāvātās priekšrocības pārsniedz ar to saistītos riskus. Regulators secināja, ka būs pietiekami iekļaut reto blaknes risku AstraZeneca blakusparādību sarakstā.

Informācija par bīstamām blaknēm vairākiem pacientiem, kas vakcinēti ar AstraZeneca preparātu ES, parādījās martā. Pirmā par plašas trombozes gadījumu pēc vakcīnas ziņoja Austrija. 10 dienas vēlāk vakcinētais cilvēks miris. Cits pacients pēc vakcinācijas ar AstraZeneca tika hospitalizēts ar plaušu artērijas tromboemboliju.

Pēc Austrijas ziņas par blakusparādībām ar AstraZeneca preparātu vakcinētām personām sniedza arī citas ES valstis. Vairākas pieņēma lēmumu drošības apsvērumu dēļ apturēt potenciāli problemātiskā preparāta lietošanu vakcinācijai koronavīrusa profilaksei.

Brisele plānoja līdz 2021. gada rudenim vakcinēt līdz 70% pieaugušo ES iedzīvotāju. Tomēr jau kopš vakcinācijas kampaņas sākuma ES valstis saskārušās ar vakcīnas piegāžu aizkavēšanos, ar laiku priekšplānā izvirzījās jautājumi par preparātu drošību.


6
Tagi:
vakcīna, AstraZeneca, ES
Pēc temata
ES apstiprinājusi saikni starp vakcīnu AstraZeneca un trombu embolijas blaknēm
NYT: fabrika ASV pārtraukusi AstraZeneca vakcīnas ražošanu
Latvija atsāk vakcināciju ar "AstraZeneca"
Eiropa atriebjas AstraZeneca

ASV ar sankciju palīdzību iznīcina savu globālo hegemoniju

31
(atjaunots 15:55 10.04.2021)
Rietumos sankciju darbā pārmaiņu nav: vieni izstrādā un ievieš, citi domā, kā minimizēt kaitējumu.

Dažkārt lomas pat sakrīt, proti, vispirms ievieš ierobežojumus, pēc tam to iniciatori sāk ķepuroties ārā no purva, ko paši sev sarīkojuši. Patlaban šajā jomā izceļas Zoom, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Krievija no savas puses izmanto jaunus, tomēr pašos pamatos vienveidīgus pasākumus savam labumam: no elites nacionalizācijas līdz tehnoloģiskās autonomijas celšanai.

Vašingtona patlaban izraugās speciālā pārstāvja kandidatūru, kurš vadīs pārrunas par gāzesvada "Ziemeļu straume 2" likteni.

Izdevums Politico vēsta, ka ASV Tieslietu ministrija jau apstiprinājusi divas kārtējās sankciju paketes pret topošo cauruļvadu. Jaunajos melnajos sarakstos figurē Šveices kompānija "Nord Stream 2 AG", kas atbild par gāzesvada būvdarbiem un tālāko ekspluatāciju, kā arī tās vadītājs Matiass Varnigs.

Gaidāms, ka ierobežojumu projekts tiks iesniegts Kongresā maijā. Tas gan vēl nav zināms, jo galīgais lēmums par jaunajiem pasākumiem pret gāzesvadu vēl nav pieņemts. Skaidrs, ka tas būs saistīts ar pārrunu norisi, un patlaban Baltais nams meklē piemērotu emisāru. Pārrunas, starp citu, ritēs ar Eiropu, nevis Krieviju.

Tā ir pati lielākā problēma Baidena administrācijai, pret ko vienprātīgi spiedienu vērš abas partijas Kongresā, pieprasot par katru cenu apturēt "Ziemeļu straumi 2" – Berlīne ir iespītējusies. Savukārt centieni atjaunot Trampa nopietni sabojātās attiecības ar Eiropu padara nevēlamu konfrontāciju.

Rezultātā Vašingtona cer pārrunās mīkstināt Rietumeiropas nelokāmo apņemšanos, kas aizstāv stratēģisko projektu. Bet gāzesvads, atgādina žurnālisti, ir pabeigts jau par 96%.

Tiesa, vienā sankciju virzienā amerikāņiem klājas mazliet labāk. Gandrīz vienlaikus ar Politiko atklāto ieksējo informāciju Bloomberg pastāstīja, ka tiek gatavots jauns sods Krievijai par iejaukšanos vēlēšanās un hakeru uzbrukumiem. Līdztekus "Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu cilvēku" iekļaušanu kārtējos melnajos sarakstos administrācija izskata iespēju izraidīt "diplomātiskajā aizsegā strādājošos Krievijas izlūkus ASV".

Jā, te nu "blaknes" ir neizbēgamas. Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs nesen atzīmēja, ka ASV sākušas vīzu karu pret Krievijas diplomātiem, tāpēc abas misijas saskaras ar personāla deficīta problēmu. Tikai Krievijas vēstniecības darbinieki "sīksti iztur smagumus un grūtības", bet amerikāņi jau vairākkārt žēlojušies par neizturamiem apstākļiem, kādos tagad nākas strādāt, ieskaitot sniega tīrīšanu pie vēstniecības ēkas un dezinficējošo šķīdumu sagatavošanu ar augsti stāvošu diplomātu rokām. Nonācis pat līdz divu konsulātu – Vladivostokā un Jekaterinburgā – darbības pārtraukšanu tehnisku iemeslu dēļ.

Nu, bet kamēr Vašingtonā iet uz priekšu birokrātiskais process, Rietumu biznesmeņi aizvien biežāk ir spiesti mētāties kā zuši uz pannas.

Patlaban starp Scillu un Haribdu iziet mēģina Zoom. Kompānija, kas sniedz videokonferenču pakalpojumus un guvusi pasakainu peļņu pandēmijā, mēģināja pieturēties pie aktuālās dienaskārtības un aizliedza pārdot piekļuvi servisam valsts iestādēm un valsts uzņēmumiem Krievijā un NVS.

Jau dažas stundas vēlāk Zoom mēģināja pakāpties atpakaļ, apliecinot, ka "attīsta piekļuvi tirgum". Kompānijas pārstāvis apliecināja, ka "jaunie un jau esošie lietotāji gan valsts, gan privātajā sektorā var pieprasīt Zoom kontu iegādi tieši mūsu vietnē", nevis ar izplatītāju starpniecību.

Maskavas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Kompānijas nervozitāte ir saprotama: pērnā gada laikā par tās klientiem kļuva liels skaits ar Krievijas valsti saistītu iestāžu, piemēram, augstskolas. Tie nesa solīdu peļņu. Tagad viņi masveidā pāriet pie alternatīvām platformām. Piedevām varas iestādes jaunievedums neietekmēja vispār – viņi servisu nelietoja.

Vārdu sakot, Zoom inovācija ir īsts šāviens sev kājā, jo tās dēļ lielie komerciālie klienti masveidā aiziet pie konkurentiem, taču nav sagādājusi ne mazākās neērtības Krievijas valsij. Pie viena Maskavai uzdāvāts vēl viens iespaidīgs arguments par labu tam, ka Krievijas pilsoņiem un organizācijām jāpāriet pie pašmāju IT produktiem.

Pēdējos gados sankciju tēma kļuvusi par ikdienišķu, bieži vien pat garlaicīgu fonu gan daudzveidīgajiem procesiem Krievijā, gan starptautiskajās attiecībās. Tomēr šajā pelēcībā gandrīz nepamanītas palikušas principiālas pārmaiņas, ko pārcietis pats minētā fenomena raksturs.

Globalizētajā viena pola pasaulē sankcijas patiešām bija instruments sistēmas stiprināšanai. Bija iespējams izdzīvot pat stingrāko ierobežojumu apstākļos – to daudzus gadus demonstrēja gan Irāna, gan KTDR, tikai cena bija liela – gan pilsoņu dzīves līmenis, gan zaudējumi nacionālajā ekonomikā, gan tehnoloģiskā atpalicība. Toreiz sakcijas nozīmēja, ka valsts tiek izstumta no mūsdienu attīstītās civilizācijas, uz katra soļa parādījās problēmas: gan grūtības ar mūsdienīgu projektu īstenošanu, gan banāli nebija iespējams norēķināties veikalā ar bankas karti, jo nebija pieejams SWIFT, gan nacionālās alternatīvas trūkums.

Pirms septiņiem gadiem palaistais Krievijas ierobežojumu svērtenis nosprauda mērķi – līdzīgi ietekmēt arī KF. Taču tā vietā process pakāpeniski pārvērties par pašmērķi, bet vēlāk pat veicināja absolūti pretēju rezultātu.

Sankcijas vājina gan Rietumu vienotību, gan visu pasaules sistēmu ar ASV līdera stāvokli tajā. Pirms desmit gadiem bija "izstumto valstu" tehnoloģiskās bremzēšanas mehānisms, tagad tas ir instruments "padzīto" attīstības stimulam.

Atliek tikai minēt, kāpēc Vašingtona joprojām veicina procesu, kas tagad tai nodara ļaunu. Iespējams, amerikāņu elite savā tuvredzībā nesaskata notiekošā patieso būtību. Iespējams, pat apzinoties realitāti, viņi vienkārši vairs nespēj apstāties, lai arī viņu soļi ātri vien tuvina Savienoto Valstu hegemonijas vispārēju sabrukumu.

31
Tagi:
sankcijas, Krievija, ASV
Pēc temata
Putina preses sekretārs novērtēja aukstā kara varbūtību starp ASV un Krieviju
Krievijas ārlietu ministrs: Eiropas Savienība iznīcinājusi attiecības ar Krieviju
"Smagas attiecības". Kāpēc Krievijas vēstniekam vajadzētu atgriezties ASV
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Situācija Luganskā, foto no arhīva

Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO

0
(atjaunots 23:58 10.04.2021)
Pēc savas būtības Ukraina nav subjekts – tas ir objekts, par kuru notiek cīņa starp Krieviju un Rietumiem. Rietumi cenšas atņemt Krievijai tās teritorijas nozīmīgu daļu un sarīkot lielu ģeopolitisko robežu pārdali.

Kara gaidu, proti, "Krievijas uzbrukuma" kurināšana Donbasā nav galvenā Kijevas provokācija. Daudz bīstamāks ir tas, ko otrdien teica Vladimirs Zeļenskis:

"Mēs tiecamies reformēt mūsu armiju un aizsardzības sektoru, bet ar vienām reformām nevar apturēt Krieviju. NATO ir vienīgais ceļš kara beigām Donbasā. NATO dalības rīcības plāns (DRP) kļūs par īstu signālu Krievijai."

To Ukrainas prezidents teica NATO ģenerālsekretāram Stoltenbergam, to viņš arī atkārtoja tajā pašā dienā sarunā ar Lielbritānijas un Kanādas premjeriem. Zeļenskis vēlas, lai DRP tiktu ierakstīti konkrēti integrācijas soļi un iestāšanās termiņi NATO, turklāt visai saspiesti. Viņa premjerministrs nesen teica, ka Ukraina var pievienoties aliansei (arī ES) piecu vai sešu gadu laikā. Alianses valstu publiska reakcija uz Zeļenska vārdiem bija prognozējama - Vašingtonā izskanēja vispārēji vārdi par to, ka viņi ir "par", bet lēmums jāpieņem visām NATO valstīm (tas ir "nē"), bet Berlīnē paziņoja: lai gan "Ukrainai ir tiesības brīvi izvēlēties savas politiskās vajadzības, bet turpmākie soļi pretī dalībai patlaban nav paredzēti".

Vai tad Zeļenskis tiešām tic, ka Ukrainu pieņems Ziemeļatlantijas aliansē? Jā, un tas ir spriedums Ukrainas eksistencei.

Jo Ukraina nevar būt NATO dalībvalsts. Jā, Ukrainas valsts, kas pēc PSRS sabrukuma izveidojās Krievijas vēsturiskajā teritorijā, vienkārši nevar būt Ziemeļatlantijas alianses daļa, ko radījuši anglosakši pēc Otrā pasaules kara konfrontācijai ar PSRS. Ukraiņu elite var to gribēt, daļa cilvēku (pat liela daļa) var tādu soli atbalstīt, bet tas nav iespējams un tā nebūs. Kāpēc? Jo NATO mērķis pēc būtības ir Krievijas apturēšana (vienalga, kādā veidā tā pastāv), bet Ukraina ir vēsturiskā Krievijas daļa.

Taču Ukrainu cenšas pārveidot par antiKrieviju, kāpēc tad tā nevarētu būt Krievijas pretinieku barā?

Pēc savas būtības Ukraina nav subjekts – tā ir objekts, par kuru notiek cīņa starp Krieviju un Rietumiem. Rietumi cenšas atņemt Krievijai tās teritorijas nozīmīgu daļu un sarīkot lielāko ģeopolitisko robežu pārdali, atstumt Krieviju uz austrumiem. Krievijai gan Ukrainas orientācija ir neapspriežams jautājums: valsts vienkārši nevar pieļaut tās zudumu – tā ir Krievijas valstiskuma sākotne un pamats. Pagaidu sadalījums divās valstīs (tā jau bijis vēsturē) ir pārvarams, bet atlantizācija, proti, Ukrainas iekļaušana svešā ģeopolitiskajā telpā, turklāt ne tikai eiropeiskajā (tas ir, Krievijai reizēm naidīga, reizēm vienkārši nedraudzīga), bet atlantiskajā (naidīga pēc savas būtības), Krievijai ir absolūti nepieņemama. Un krievu civilizācijai, kurā neapšaubāmi ietilpst arī mazkrievi, pat tie, ko patlaban Ukrainā uztver ukraiņu tautas formā.

Tātad jautājums par Ukrainas ģeopolitisko piederību pieder pie Krievijas un Rietumu attiecību jomas, turklāt Krievijai tas ir neapstrīdams, bet Rietumu nostāja nav tik principiāla. Ne vārdos, - patiesībā.

Vai Rietumi ir gatavi reālai cīņai ar Krieviju par Ukrainu? Nē, viņiem uz kārts liktas citas vērtības. Turklāt tas attiecas uz abām Rietumu daļām – gan anglosakšiem, gan eiropiešiem (proti, vāciešiem). Protams, gribētos ne tikai atdalīt Ukrainu no Krievijas uz visiem laikiem, bet arī pārvilināt Ukrainu savā nometnē, padarīt to par savas vēsturiskās telpas elementu, iekļaut savā ģeopolitiskā projekta robežās. Taču šim nolūkam Rietumiem nāksies ne tikai uzvarēt Krieviju (kas, starp citu, nav iespējams — taču tā jau ir atsevišķa raksta tēma), — būs jāizdara tālejoša vēsturiska izvēle.

Rietumiem būs jāizdara stratēģiska likme uz naidīgām attiecībām ar Krieviju, proti, uz to, ka sagrābjot Ukrainu, tie pārvērtīs Krieviju par atklāti naidīgu valsti. Ne tādu, kā to tagad tēlo informācijas karos, bet par reāli naidīgu. Krievi nekad nesamierināsies ar "krievu pilsētu mātes" zaudēšanu, tātad visa Rietumu it īpaši Eiropas turpmākā dzīve un ģeopolitiskās plānošanas stratēģija kopumā būs pakļauta šim vienkāršajam faktam. "Krievi vienmēr nāk pēc savas naudas. Un, kad viņi atnāks, neceriet uz jūsu parakstītājiem jezuītiskiem līgumiem, kas it kā jūs attaisno," Oto fon Bismarks to nekad nav teicis (tāpat kā frāzi "Krievijas varenību var sagraut, tikai atdalot Ukrainu"), toties kanclers ir uzrakstījis ļoti skaidri:

"Pat veiksmīgākais kara iznākums nekad nenovedīs pie Krievijas sabrukuma, kas turas uz miljoniem krievu grieķu konfesijas ticīgo. Viņi, pat starptautisko līgumu dēļ sadalīti, tikpat ātri atkal apvienosies gluži kā dzīvsudraba pilieni. Šī nesagraujama krievu nācijas valsts ir stipra ar savu klimatu, saviem mērogiem un savu pieticību, kā arī tāpēc, ka apzinās nepieciešamību pastāvīgi aizsargāt savas robežas. Šī valsts pat pēc pilnīgas sakāves būs mūsu pašu radīts, pretinieks kas atmaksāt."

Kurš Rietumos grib paspēlēties ar krievu revanšu? Kurš Rietumos tic reālai Ukrainas nolaupīšanai, tās atlantizācijai? Tikai pavisam naivi cilvēki, kuri nezina vēsturi, tie, kam nospļauties par Eiropu, tie, kas apzināti vēlas sarīdīt krievus un eiropiešus. Vai ir tādi atlantiskajā elitē? Protams, bet pat mūsdienu elites pamatmasa (ieskaitot stratēģiski domājošos analītiķus) saprot, cik bīstama avantūra ir Ukrainas atlantizācijas ideja. Bīstama pašai Eiropai jebkurā tās veidā — gan Eiropas Savienības, gan patstāvīgo valstu formātā.

Kopumā – pagaidām – veiksmīga vienotas Eiropas izbūve, protams, zināmā mērā ietekmējusi Eiropas elites realitātes sajūtu. Uzticīgie atlantisti patiešām noticējuši, ka viss atkarīgs vienīgi no vienoto Rietumu gribas un spēka, un var aizmirst vēsturiskās mācības un neņemt vērā kaimiņu civilizācijas. Pat atklājot atlantiskā (anglosakšu) globalizācijas projekta krīzi, otra Eiropas elites daļa tic spējām saglabāt kontroli pār eirointegrāciju - nošķirot to no anglosakšiem un izveidojot pašpietiekamu Eiropas cietoksni.

Bet pat tāda patstāvīga vienotā Eiropa (ja tā kādā brīnumainā veidā pārspēs centrbēdzes tendences un pilnībā pakļaus savai gribai nacionālās valstis) nevar atļauties atteikties no attiecībām ar savu galveno kaimiņu, Krieviju, kur nu vēl naidīgas attiecības ar to. Dzīties pakaļ Ukrainai, lai zaudētu vienotu Eiropu? Līdz tādam žilbinošas alkatības līmenim eiropieši tomēr nav tikuši.

Krima
© Sputnik / Константин Михальчевский

Kas tad viņiem atliek? Cerība uz to, ka Krievija ar laiku kļūs vājāka, tajā sāksies jukas, un tad tai noteikti nebūs spēka ķerties klāt Ukrainas jautājumam. Tad patiešām varētu paņemt "nezaļežnuju" savā militāri politiskajā paspārnē. Tikai šī cerība ar katru gadu kļūst vājāka. Piedevām Eiropas un Krievijas attīstības tendences, tāpat kā globālā situācija padara tādus aprēķinus arvien spocīgākus.

Tāpēc nekādu reālu plānu iekļaut Ukrainu NATO eiropiešiem, protams, nav, tāpat kā nav vēlmes kaitināt Krieviju pat ar runām par tādu tēmu. Taču tos, kuri ir gatavi paķircināt krievus ar spriedelējumiem par Ukrainas iekļaušanu Ziemeļatlantijas aliansē, pašiem eiropiešiem būtu uzskata par reāliem un ļoti bīstamiem provokatoriem.

0
Tagi:
ASV, Vladimirs Zeļenskis, NATO, Krievija, Ukraina
Pēc temata
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu
"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju
Ukraina iestājas NATO? Vai ukraiņi kļūs par placdarmu iebrukumam Krievijā
Latvija sveic Ukrainu ar integrāciju, eksperti uzskata, ka tā neredzēs NATO 20 gadus