Covid-19

"Padomju brīnums" līdzējis: Krievija pamatoja Covid-19 zemo mirstību bijušajā PSRS

193
(atjaunots 09:36 04.06.2020)
Kāpēc pēcpadomju valstīm izdevies izvairīties no traģiskā mirstības scenārija, kas koronavīrusa pandēmijas laikā vērojams vairākās Eiropas valstīs un ASV.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik, Danara Kurmanova. Pazīstamais televīzijas raidījumu vadītājs, Maskavas Žadkeviča klīniskās slimnīcas galvenais ārsts, koronavīrusa monitoringa informācijas centra pārstāvis Aleksandrs Mjasņikovs Sputnik  videotilta gaitā pastāstīja, kā patiesībā attīstās koronavīruss un kāpēc pēcpadomju valstīs nav atkārtojušies Itālijā, Spānijā un ASV vērotie traģiskie notikumi.

Vai BCG glābs no koronavīrusa?

Daudzi zinātnieki un mediķi ir pārsteigti: mirstība koronavīrusa infekcijas rezultātā lielākajā daļā valstu, kas reiz veidoja PSRS, ir daudz zemāka nekā vidēji pasaulē. Servisa coronavirus-monitor.ru dati periodā līdz 1.jūnijam liecina, ka letālo gadījumu skaits tajās svārstās no 0,4% Uzbekistānā līdz 4,23% Lietuvā. Vienlaikus mirstība Itālijā un Lielbritānijā sasniedz 14%, Francijā – 15%, Beļģijā – 16%. Aleksandrs Mjasņikovs to dēvē par "padomju brīnumu".

"Politiķi un nopietni mediķi pašlaik to izvērtē, skatās uz bijušās PSRS valstīm, - stāstīja doktors Mjasņikovs. – Tas ir padomju brīnums. Smagi slimo un mirušo skaits atspoguļo epidēmijas patieso stāvokli. Savukārt visās bijušās PSRS valstīs mirstība ir daudzkārt zemāka. Jāsaprot, kāpēc tā. Varbūt runa ir par BCG (prettuberkulozes vakcīna, BCG – Bacillus Calmette–Guerin, kas tika plaši pielietota PSRS – red.) un, starp citu, jau ir pētījumi – amerikāņi sākuši vakcinēt BCG nelielām grupām. PVO arī saka: "Varbūt runa ir par imūnsistēmas atbildi uz BCG, taču pagaidām rekomendācijas nedosim."

Mjasņikovs pieļāva, ka pēcpadomju valstu iedzīvotāju imunitātes noturība pret koronavīrusu skaidrojama arī ar visai augsto tuberkulozes līmeni pagātnē.

"Daži zinātnieki piesardzīgi min, ka latentās tuberkulozes plašā izplatība noved pie tādām imūnsistēmas izmaiņām, ka koronavīruss it kā saskaras ar lielu pretestību, - precizēja speciālists. – Tomēr mēs nevaram vienkārši ignorēt faktu: kāpēc krievi, baltkrievi, ukraiņi, kazahi mirst desmitreiz retāk nekā amerikāņi, franči un itāļi? Tas jānoskaidro."

Kāpēc vajadzīga karantīna?

Valda kļūdains viedoklis: karantīna palīdzēs uz visiem laikiem iznīdēt koronavīrusu vai citu slimību.

"Kāpēc mēs organizējam karantīnu? Lai cilvēki nesaslimtu visi uzreiz, citādi viņi acumirklī sagraus veselības aprūpes sistēmu, - paskaidroja doktors Mjasņikovs. – Noslīks slimnīcas un ātrā palīdzība, cilvēki mirs ne tikai no Covid-19, bet arī no infarktiem, insultiem, tāpēc, ka netiks sniegta medicīniskā palīdzība. Tāpēc katra valsts veido modeli, kura apstākļos veselības aprūpes sistēma tiks galā. Karantīna nevar izārstēt, tā var palēnināt izplatības līkni, lai cilvēki saslimtu pakāpeniski un paspētu saņemt palīdzību. Karantīna – tie ir aprēķini un uzvedības modelis."

Baltkrievijas pieredze

Kā zināms, Baltkrievija un Zviedrija ir vienīgās valstis, kas atteicās no karantīnas. Tomēr doktors Mjasņikovs apgalvo, ka Baltkrievijā nekas neparasts nenotiek.

"Katra valsts ņēma vērā matemātisku aprēķinu. Aplēsa scenārijus, labvēlīgu un nelabvēlīgu, apdomāja ekonomiskos zaudējumus un visu pārējo. Baltkrievijā veselības aprūpes sistēma ir tā pati, padomju laiku, ar infekcijas slimībām, ārstiem-infektologiem. Tas ir aprēķinu rezultāts, nevis Aleksandrs Lukašenko vienkārši nolēma: "Ziniet ko? Es riskēšu." Tas nav īstais līmenis. Viss ir aprēķināts. Baltkrievijā aprēķins attaisnojās. Padomju brīnums iedarbojās pie mums visiem."

Kā koronavīruss izplatās patiesībā?

Doktors Mjasņikovs atspēkoja teoriju, saskaņā ar kuru katrs saslimušais inficē trīs cilvēkus, tie – tikpat daudzus. Pēc doktora vārdiem, jebkura vīrusu infekcija mazinās pēc 1,5-2 mēnešus ilgas aktīvas izplatības.

Kā piemēru speciālists minēja spāņu gripu, kuras dēļ 1918.gadā pirmajos mēnešos mira 30 milj. cilvēku.

"Jauns vīruss, pārejot no dzīvniekiem pie cilvēka, ir agresīvs. Tas ir nikns, nepazīstams, nogalina cilvēkus, taču pēc katras pārciestas slimības kļūst vājāks. Jūs ieelpojat vienu vīrusu, bet izelpojat tā mazmazdēlu, desmitkārt vājāku. Tas pāriet pie otra cilvēka, arī viņš to padara vājāku. Ziniet, tāpat vilnis iesit pa krastu, noskalo viesnīcu, kokus, bet tālāk kļūst vājāks un pārvēršas par peļķi. Tāpat infekcija vispirms uzliesmo, bet pēc tam nodziest," viņš skaidroja.

Pazīstamais ārsts ir pārliecināts: jo lielāks skaits cilvēku saņem koronavīrusu, jo vairāk tas zaudē savu spēju inficēt. Un otrais vīrusa vilnis nebūs tik stiprs, kā pirmais.

"Katru gadu būs viļņi, - teica Mjasņikovs. – Bija pieci cilvēka koronavīrusi. Tagad ir seši. Ko nu? Būs vēl infekcijas, vīrusi, gripas, neviens tās nav atcēlis. Šodien koronavīruss vairs nav tāds, kāds pie mums atnāca janvārī. Tas jau izgājis caur miljoniem cilvēku, un briesmu līmenis samazinās ar katru jaunu cilvēku."

Kāpēc ir bezjēdzīgi skaitīt saslimušos?

Īpašu uzmanību doktors Mjasņikovs veltīja kopējam milzīgajam pacientu skaitam, kas izskatās visai biedējoši, tomēr patiesībā nav pareizi izdarīt slēdzienus tikai no inficēto skaita, apgalvo ārsts.

"Mēs publiskojam, uzsveram šos skaitļus: pieci miljoni. Tie vienkārši ir cilvēki ar pozitīvu testu. Patiesībā viņu skaits ir desmitiem reižu lielāks. Tad jau vajag skaitīt parasto pneimoniju, no tās pasaulē mirst 3 miljoni cilvēku gadā. Ko mēs skaitām kopš janvāra? Patiešām slimie ir tie, kas saslimuši pirms divām nedēļām. Pārējie sen ir izveseļojušies, atgriezušies pie savām darīšanām, darba. Vajag orientēties uz nāvju skaitu, taču arī te nav kārtības."

Doktors atgādināja, ka tikai Krievijā tiek veikta visu koronavīrusa rezultātā mirušo pacientu sekcija, tāpēc reālie dati pasaulē tik un tā paliek nezināmi. Ir grūti norādīt, cik nāves gadījumi šogad notikuši tieši koronavīrusa dēļ.

"Līdz 21.aprīlim Rietumos neviens neveica sekcijas, lai pasargātu ārstus, - konstatēja mediķis. – Vācijā – 60 sekcijas, Itālijā – 50, uz 17 tūkstošiem cilvēku. ASV līķu sekcija nenotika, tikai datortomogrāfija."

PVO dati liecina, ka līdz 1.jūnijam Covid-19 apstiprināta vairāk nekā 6 miljoniem cilvēku, miruši vairāk nekā 371 tūkstotis cilvēku.

193
Tagi:
pandēmija, koronavīruss, veselība, PSRS
Pēc temata
Pēc pieciem un desmit gadiem: ārsts par komplikācijām bezsimptomu Covid-19 gadījumā
Gripa vai masalas? Akadēmiķis aprakstījis SARS-CoV-2 evolūcijas scenārijus
Latvijas iedzīvotāji metušies meklēt ar Covid-19 inficējušos ar jaunās lietotnes palīdzību
Covid-19 hronikas: seši miljoni inficēto pasaulē un otrais vilnis Japānā
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska

Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis

0
(atjaunots 15:34 20.09.2020)
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska paziņoja, ka neredzēja sevi valsts prezidenta lomā, pat piedaloties priekšvēlēšanu cīņā.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. RBK intervijā bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska komentēja savu statusu, paziņojot, ka nepretendē uz prezidenta krēslu, vēsta RIA Novosti.

"Es neprasu redzēt manī topošo Baltkrievijas prezidenti, jo es sevi šādi nepozicionēju," paziņoja Tihanovska.

Viņa atzīmēja, ka viens no viņas priekšvēlēšanu programmas punktiem bija atkārtotas vēlēšanas – godīgas, caurspīdīgas un atvērtas. Pēc Tihanovskas domām, atkārtotās vēlēšanās tiks ievēlēts jaunais Baltkrievijas prezidents. Un tam ir jābūt spēcīgam līderim.

Turklāt Tihanovska atzīmēja, ka jaunajam spēcīgajām Baltkrievijas prezidentam ir jābūt tādam cilvēkam, ar kuru Krievijas līderis Vladimirs Putins runās kā ar vienlīdzīgu.

"Putins atrastu, par ko vienoties, un runātu ar viņu, kā ar vienlīdzīgu, ja viņš manī neredz cilvēku, ar kuru viņš var parunāt," sacīja Tihanovska.

Atgādināsim, ka Kremlī vairākkārt uzsvēruši, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kurš 9. augusta vēlēšanās saņēma vairāk nekā 80% balstu, ir ievēlēts likumīgi. Vērts atzīmēt, ka saskaņā ar CVK oficiālajiem datiem, par Tihanovsku nobalsoja 10,12% vēlētāju.

Viltvāržu atzīšana

Iepriekš Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova komentēja 21. septembrī plānoto Eiropas Savienības Padomes sēdi ārlietu ministru līmeni, kur tiks apspriesta situācija Baltkrievijā.

Komentāru Zaharova sniedza, ņemot vērā informāciju par to, ka gaidāmajā ES Padomes sēdē ir iespējama bijušās Baltkrievijas prezidenta kandidātes Tihanovskas piedalīšanos.

Zaharova paziņoja, ka Eiropas Savienība tādējādi pauž necieņu pret objektīvajām iekšpolitiskajām reālijām. Sevišķi spilgti par to liecina "viltvāržu" atzīšana atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs un tas, ka Brisele nevar šīs valstis nomierināt un atgriezt saprāta robežās.

Zaharova atzīmēja, ka Tihanovskas dalība sēdē, ja tas tomēr notiks, ir demonstratīva. Šī tikšanās var kļūt par kārtējo apliecinājumu Eiropas Savienības atkāpšanai no iepriekš izteiktiem paziņojumiem par to, ka situācijā ar Baltkrieviju nav nekādas ģeopolitikas vai jebkādu paralēļu ar 2014. gada februāra scenāriju Ukrainā. Kad virkne ES valstu uzstājās par garantiem varasiestāžu vienošanai ar opozīciju, kas nākamajā dienā tika aizmirsta.

Vērts atzīmēts, ka Lietuvas Seims iepriekš pieņēma rezolūciju, kurā Svetlanu Tihanovsku nosauca par ievēlētu Baltkrievijas līderi. Savukārt Latvijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka ĀM neredz iespēju atzīt Tihanovsku par uzvarētāju Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās.

0
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, prezidents, Baltkrievija, Svetlana Tihanovska
Pēc temata
ES nosauca termiņu, kad Lukašenko "pārstās" būt prezidents
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
"Prātam neaptverami": KF ĀM aicina Varšavu likt mierā Minsku
Londona, foto no arhīva

Karantīnas cena: Lielbritānijā pašizolācijas pārkāpējus gaida milzīgi naudas sodi

8
(atjaunots 15:28 20.09.2020)
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons gatavojas pastiprināt pasākumus, kuru mērķis ir vīrusa izplatības novēršana. Sākot no 21. septembra, pašizolācijas režīma pārkāpējiem sāks izrakstīt tūkstošiem mārciņu lielus naudas sodus.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Lielbritānijā tiek ieviesti lieli naudas sodi par pašizolācijas režīma pārkāpumiem, maksimālais sods sastādīs 10 tūkstošus mārciņu, vēsta radio Sputnik ar atsauci uz NEWS.ru.

Izdevums vēsta, ka attiecīgos pasākumus no 21. septembra grasās pieņemt Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Tā, maksimālais naudas sods par karantīnas un pašizolācijas pārkāpšanu sastādīs 10 000 mārciņu, minimālais – 1000 mārciņu.

Naudas sodi tiks piemēroti pret tiem, kas vairākkārt pārkāpis karantīnu ar pozitīvu koronavīrusa testu, kā arī pret tiem, kas ignorē pašizolācijas prasības. Ar katru sekojošo pārkāpumu naudas sods pieaugs, atzīmē britu mediji.

Aizritējušajā diennaktī koronavīrusu oficiāli apstiprināja 4442 Lielbritānijas iedzīvotājiem.

Iepriekš Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons nosauca par neizbēgamu otro pandēmijas vilni Lielbritānijā. Apvienotās Karalistes valdība uzmanīgi seko līdzi situācijai.

8
Tagi:
Lielbritānija, sods, koronavīruss
Pēc temata
Viņķele: mēs izvēlējāmies starp tūrisma biznesu un visu Latviju
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību