RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik, Danara Kurmanova. Pazīstamais televīzijas raidījumu vadītājs, Maskavas Žadkeviča klīniskās slimnīcas galvenais ārsts, koronavīrusa monitoringa informācijas centra pārstāvis Aleksandrs Mjasņikovs Sputnik videotilta gaitā pastāstīja, kā patiesībā attīstās koronavīruss un kāpēc pēcpadomju valstīs nav atkārtojušies Itālijā, Spānijā un ASV vērotie traģiskie notikumi.
Vai BCG glābs no koronavīrusa?
Daudzi zinātnieki un mediķi ir pārsteigti: mirstība koronavīrusa infekcijas rezultātā lielākajā daļā valstu, kas reiz veidoja PSRS, ir daudz zemāka nekā vidēji pasaulē. Servisa coronavirus-monitor.ru dati periodā līdz 1.jūnijam liecina, ka letālo gadījumu skaits tajās svārstās no 0,4% Uzbekistānā līdz 4,23% Lietuvā. Vienlaikus mirstība Itālijā un Lielbritānijā sasniedz 14%, Francijā – 15%, Beļģijā – 16%. Aleksandrs Mjasņikovs to dēvē par "padomju brīnumu".
"Politiķi un nopietni mediķi pašlaik to izvērtē, skatās uz bijušās PSRS valstīm, - stāstīja doktors Mjasņikovs. – Tas ir padomju brīnums. Smagi slimo un mirušo skaits atspoguļo epidēmijas patieso stāvokli. Savukārt visās bijušās PSRS valstīs mirstība ir daudzkārt zemāka. Jāsaprot, kāpēc tā. Varbūt runa ir par BCG (prettuberkulozes vakcīna, BCG – Bacillus Calmette–Guerin, kas tika plaši pielietota PSRS – red.) un, starp citu, jau ir pētījumi – amerikāņi sākuši vakcinēt BCG nelielām grupām. PVO arī saka: "Varbūt runa ir par imūnsistēmas atbildi uz BCG, taču pagaidām rekomendācijas nedosim."
Mjasņikovs pieļāva, ka pēcpadomju valstu iedzīvotāju imunitātes noturība pret koronavīrusu skaidrojama arī ar visai augsto tuberkulozes līmeni pagātnē.
"Daži zinātnieki piesardzīgi min, ka latentās tuberkulozes plašā izplatība noved pie tādām imūnsistēmas izmaiņām, ka koronavīruss it kā saskaras ar lielu pretestību, - precizēja speciālists. – Tomēr mēs nevaram vienkārši ignorēt faktu: kāpēc krievi, baltkrievi, ukraiņi, kazahi mirst desmitreiz retāk nekā amerikāņi, franči un itāļi? Tas jānoskaidro."
Kāpēc vajadzīga karantīna?
Valda kļūdains viedoklis: karantīna palīdzēs uz visiem laikiem iznīdēt koronavīrusu vai citu slimību.
"Kāpēc mēs organizējam karantīnu? Lai cilvēki nesaslimtu visi uzreiz, citādi viņi acumirklī sagraus veselības aprūpes sistēmu, - paskaidroja doktors Mjasņikovs. – Noslīks slimnīcas un ātrā palīdzība, cilvēki mirs ne tikai no Covid-19, bet arī no infarktiem, insultiem, tāpēc, ka netiks sniegta medicīniskā palīdzība. Tāpēc katra valsts veido modeli, kura apstākļos veselības aprūpes sistēma tiks galā. Karantīna nevar izārstēt, tā var palēnināt izplatības līkni, lai cilvēki saslimtu pakāpeniski un paspētu saņemt palīdzību. Karantīna – tie ir aprēķini un uzvedības modelis."
Baltkrievijas pieredze
Kā zināms, Baltkrievija un Zviedrija ir vienīgās valstis, kas atteicās no karantīnas. Tomēr doktors Mjasņikovs apgalvo, ka Baltkrievijā nekas neparasts nenotiek.
"Katra valsts ņēma vērā matemātisku aprēķinu. Aplēsa scenārijus, labvēlīgu un nelabvēlīgu, apdomāja ekonomiskos zaudējumus un visu pārējo. Baltkrievijā veselības aprūpes sistēma ir tā pati, padomju laiku, ar infekcijas slimībām, ārstiem-infektologiem. Tas ir aprēķinu rezultāts, nevis Aleksandrs Lukašenko vienkārši nolēma: "Ziniet ko? Es riskēšu." Tas nav īstais līmenis. Viss ir aprēķināts. Baltkrievijā aprēķins attaisnojās. Padomju brīnums iedarbojās pie mums visiem."
Kā koronavīruss izplatās patiesībā?
Doktors Mjasņikovs atspēkoja teoriju, saskaņā ar kuru katrs saslimušais inficē trīs cilvēkus, tie – tikpat daudzus. Pēc doktora vārdiem, jebkura vīrusu infekcija mazinās pēc 1,5-2 mēnešus ilgas aktīvas izplatības.
Kā piemēru speciālists minēja spāņu gripu, kuras dēļ 1918.gadā pirmajos mēnešos mira 30 milj. cilvēku.
"Jauns vīruss, pārejot no dzīvniekiem pie cilvēka, ir agresīvs. Tas ir nikns, nepazīstams, nogalina cilvēkus, taču pēc katras pārciestas slimības kļūst vājāks. Jūs ieelpojat vienu vīrusu, bet izelpojat tā mazmazdēlu, desmitkārt vājāku. Tas pāriet pie otra cilvēka, arī viņš to padara vājāku. Ziniet, tāpat vilnis iesit pa krastu, noskalo viesnīcu, kokus, bet tālāk kļūst vājāks un pārvēršas par peļķi. Tāpat infekcija vispirms uzliesmo, bet pēc tam nodziest," viņš skaidroja.
Pazīstamais ārsts ir pārliecināts: jo lielāks skaits cilvēku saņem koronavīrusu, jo vairāk tas zaudē savu spēju inficēt. Un otrais vīrusa vilnis nebūs tik stiprs, kā pirmais.
"Katru gadu būs viļņi, - teica Mjasņikovs. – Bija pieci cilvēka koronavīrusi. Tagad ir seši. Ko nu? Būs vēl infekcijas, vīrusi, gripas, neviens tās nav atcēlis. Šodien koronavīruss vairs nav tāds, kāds pie mums atnāca janvārī. Tas jau izgājis caur miljoniem cilvēku, un briesmu līmenis samazinās ar katru jaunu cilvēku."
Kāpēc ir bezjēdzīgi skaitīt saslimušos?
Īpašu uzmanību doktors Mjasņikovs veltīja kopējam milzīgajam pacientu skaitam, kas izskatās visai biedējoši, tomēr patiesībā nav pareizi izdarīt slēdzienus tikai no inficēto skaita, apgalvo ārsts.
"Mēs publiskojam, uzsveram šos skaitļus: pieci miljoni. Tie vienkārši ir cilvēki ar pozitīvu testu. Patiesībā viņu skaits ir desmitiem reižu lielāks. Tad jau vajag skaitīt parasto pneimoniju, no tās pasaulē mirst 3 miljoni cilvēku gadā. Ko mēs skaitām kopš janvāra? Patiešām slimie ir tie, kas saslimuši pirms divām nedēļām. Pārējie sen ir izveseļojušies, atgriezušies pie savām darīšanām, darba. Vajag orientēties uz nāvju skaitu, taču arī te nav kārtības."
Doktors atgādināja, ka tikai Krievijā tiek veikta visu koronavīrusa rezultātā mirušo pacientu sekcija, tāpēc reālie dati pasaulē tik un tā paliek nezināmi. Ir grūti norādīt, cik nāves gadījumi šogad notikuši tieši koronavīrusa dēļ.
"Līdz 21.aprīlim Rietumos neviens neveica sekcijas, lai pasargātu ārstus, - konstatēja mediķis. – Vācijā – 60 sekcijas, Itālijā – 50, uz 17 tūkstošiem cilvēku. ASV līķu sekcija nenotika, tikai datortomogrāfija."
PVO dati liecina, ka līdz 1.jūnijam Covid-19 apstiprināta vairāk nekā 6 miljoniem cilvēku, miruši vairāk nekā 371 tūkstotis cilvēku.
