Grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno

Forbes noskaidroja, kurš nedēļas laikā nopelnījis visvairāk

92
(atjaunots 15:33 31.05.2020)
Pandēmija nav traucēklis tam, lai nopelnītu dažus miljonus: kurš no uzņēmējiem nopelnījis visvairāk pavasara pēdējā nedēļā?

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Žurnāls Forbes sastādīja desmit uzņēmēju un investoru sarakstu, kuri no 21. līdz 28. maijam nopelnījuši visvairāk naudas, vēsta RIA Novosti.

Pirmajā vietā izrādījies kompāniju grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno. Nedēļas laikā viņa bagātība palielinājusies par 8,1 miljardu dolāru un atkal pārsniedza 100 miljardus dolāru.

Tālāk seko Inditex holdinga (pieder zīmols Zara) dibinātājs un beneficiārs Amansio Ortega, kurš kļuvis par 4,9 miljardiem dolāru bagātāks. Līderu trijnieku noslēdz leģendārais investors Vorens Bafets, kura bagātība pieaugusi par 3,9 miljardiem dolāru.

Tālāk seko Kering īpašnieks Fransuā Pino, L’Oreal līdzīpašniece Fransuāza Fransuāza Betankūra-Meijersa, Uniqlo dibinātājs Tadasi Janai un kompānijas Keyence dibinātājs Takemicu Takidzaki.

Tāpat sarakstā iekļuva Luxoticca dibinātājs Leonardo del Vekkio, Grupo Carso īpašnieks Karloss Slims un 3G Capital līdzdibinātājs Horhe Paolo Lemāns. Nedēļas laikā viņi kopsummā nopelnīja 33,6 miljardus dolāru.

92
Tagi:
Forbes
Pēc temata
Nosaukti pasaules bagātāko cilvēku ienākumi Covid-19 pandēmijas laikā
Forbes: pasaules bagātāko cilvēku saraksta līderpozīciju ieņēmis jauns cilvēks
Bagātākie cilvēki pasaulē dienas laikā zaudējuši 117 miljardus dolāru
Sputnik Igaunija vadītāja Jeļena Čeriševa

Eiropas viedokli Sputnik Igaunija jautājumā Čeriševa uzskata par noziedzīgu klusēšanu

11
(atjaunots 15:52 08.07.2020)
Igaunijas varasiestādes joprojām ierobežo aģentūras Sputnik Igaunija darbību, pārkāpjot vārda brīvības principus. Par to izdevuma vadītāja Jeļena Čeriševa pastāstīja starptautiskajā konferencē "Pasaule mediju acīm 2020. gadā".

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Pasākumā piedalījās Sputnik redakciju pārstāvji no Amerikas un Eiropas. Konferencē uzstājās arī Krievijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta direktore Marija Zaharova, neatkarīgā amerikāņu žurnāliste Eva Bartleta un rakstnieks Gijs Metāns no Šveices.

Par viena no aktuālākajām diskusiju tēmām kļuva sistemātiskais spiediens pret Sputnik pārstāvniecībām Baltijas valstīs. Jeļena Čeriševa pastāstīja, ka Sputnik Igaunija spilgti apliecina, kā Baltijas reģionā cīnās ar citādi domājošajiem.

"Esam izjutuši gan administratīvo spiedienu, gan ekonomisko blokādi, gan politisko cenzūru un, visbeidzot, kriminālvajāšanas draudus, - Čeriševa pastāstīja. – Tikai igauņu policisti var atļauties brīvi interpretēt Eiropas sankcijas, attiecinot ES individuālās sankcijas uz Krievijas valsts mediju."

Piemēram, Jeļena Čeriševa atgādināja, ka jau kopš 2020. gada 1. janvāra Sputnik Igaunija vietne darbojas ārkārtas režīmā. Aģentūras darbinieki bija spiesti lauzt līgumus ar redakciju valsts varasiestāžu spiediena rezultātā. 2019. gada nogalē Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments nosūtīja viņiem vēstules ar ultimātu: ja žurnālisti nepārtrauks sadarbību ar Krievijas aģentūru, pret viņiem tiks ierosinātas krimināllietas saskaņā ar pantu "Eiropas sankciju neievērošana". Tā Tallina interpretē ierobežojumus, kas 2014. gadā vērsti pret Kiseļovu. Pie tam pati aģentūra Sputnik nav minēta nevienā sankciju sarakstā.

Čeriševa norādīja, ka viņu biedē Eiropas pozīcija jautājumā par Sputnik Igaunija. "Brisele klusē, un tā ir noziedzīga klusēšana, - teica žurnāliste. – Patiesībā tā dod vaļu citām valstīm, kas sāk pētīt Igaunijas pieredzi Sputnik slēgšanas jomā."

Aģentūras redakcijai izdevās panākt tikai vienu – iesaldēt nodokļu maksājumus. "Tas ir, mēs joprojām maksājam nodokļus Igaunijas valstij, - precizēja Jeļena Čeriševa. – Pie tam Nodokļu departaments pilnībā slēdzis mūsu kompānijai piekļuvi elektroniskajai videi. Es ceru, ka starptautiskā ziņu aģentūra "Rossija segodņa" atradīs izeju, jo ir vitāli nepieciešams pašreiz teikt patiesību vietējās valodās."

Žurnālists un politologs Armens Gasparjans uzskata: Eiropas struktūru reakcija pēc izdevuma bloķēšanas liecina, ka Baltijas valstīs vārda brīvības nav. "Rietumos par Sputnik Igaunija izskanējušas vien nenozīmīgas balsis, ka tas ir nepieļaujami, - teica Gasparjans. – Tomēr es neredzu plašas akcijas par to."

Eksperts uzskata, ka Eiropas organizācijas nevēlas iejaukties tikai tāpēc, ka runa ir par Krievijas mediju.

"Sputnik vajāšana vairākās valstīs kļuvusi par formalitāti. Varbūt mēs nepareizi izprotam vārda brīvību? Varbūt šis termins ir jāpapildina: vārda brīvība ir jebkādas mūsu teiktas patiesības relatīva ignorēšana?" Gasparjans vaicāja savas runas noslēgumā.

Politologa teikto apstiprina fakts, ka Sputnik redakcija Francijā vēl joprojām nav akreditēta prezidenta administrācijā un nevar apmeklēt Elizejas pili. Par to informēja aģentūras pārstāve Marja Ļipatova.

"Taču pie tam jāatzīmē, ka mēs pirmie no franču valodā runājošajiem medijiem ierunājāmies par koronavīrusu un turpinājām darbu, neskatoties uz pandēmiju, - paziņoja žurnāliste. – Sputnik korespondenta kadrus savām reportāžām pēc tam izmantoja Francijas vadošie nacionālie mediji."

Marja Ļipatova piebilda, ka Sputnik Francija regulāri pārmet nepatiesu ziņu izplatīšanu, lai arī aģentūra publicē Krievijas politiķu vārdus, tulkotus franču valodā. Tomēr aģentūras auditorija pieaug. "Vēl vairāk, mēs izpelnāmies kolēģu uzticību, kuri citē Sputnik Francija," piebilda Ļipatova.

Konference "Pasaule mediju acīm 2020. gadā" veltīta žurnālistikas pašreizējā stāvokļa analīzei Krievijā un pasaulē. Pasākums notika 7. jūlijā Starptautiskajā multivides preses centrā "Rossija segodņa" tiešsaistes formātā, ņemot vērā koronavīrusa pandēmiju.

11
Tagi:
vārda brīvība, Sputnik Igaunija, Sputnik
Pēc temata
Skolēniem Francijā piedāvā "kritiski novērtēt" Sputnik materiālus
EDSO nosauca situāciju ar Sputnik Baltijas valstīs un Francijā par nepieņemamu
Francija ievieš cenzūru. Kāpēc Makrons bīstas no RT un Sputnik
Simoņana atbild uz Makrona ieteikumu franču medijiem nesadarboties ar Sputnik
Laboratorijā. Foto no arhīva

Virusoloģe novērtēja buboņu mēra izplatības risku

13
(atjaunots 14:53 08.07.2020)
Dabiskie mēra perēkļi ir atrodami gandrīz visā pasaulē. Cilvēki var inficēties, kontaktējoties ar slimu dzīvnieku vai blusas koduma gadījumā, pastāstīja virusoloģe.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Buboņu mēra pāriešana no viena cilvēka pie otra ir iespējama tikai personīga kontakta laikā, turklāt ārpus susliku dzīves areāla robežām šī slimība izplatās ļoti reti, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Somova Epidemioloģijas un mikrobioloģijas zinātniski pētnieciskā institūta Eksperimentālās virusoloģijas vadošā zinātniskā līdzstrādniece Gaļina Kompaņeca, komentējot ziņas par to, ka lopkopim Bajanas-Nūras pilsētā Iekšējā Mongolijā (Ķīna), kā arī diviem cilvēkiem Mongolijas rietumu daļā, reģionā, kas robežojas ar Altaja Republiku, diagnosticēts buboņu mēris.

"Dabiskie mēra perēkļi ir atrodami gandrīz visā pasaulē. Viens no perēkļiem Eirāzijā atrodams Ķīnas ziemeļos, tāpat arī Iekšējā Mongolija un pierobežas teritorija. Tā pārnēsātāji ir susliki. Mēra ierosinātājs starp viņiem tiek nodots gan tieša kontakta laikā, gan ar blusas kodumu. Cilvēki var inficēties, kontaktējoties ar slimu dzīvnieku vai blusas koduma gadījumā," pastāstīja virusoloģe.

Viņa piezīmēja, ka pēdējā gadījumā fiksēts kontakts ar slimu dzīvnieku – susliks noķerts un nodīrāts.

"Beigts vai dzīvs – tam nav nozīmes. Baktērijas dzīvo asinīs un izdalījumos pietiekami ilgi. Patogēns ir ļoti kontagiozs – lai inficētos, pietiek ar dažām mikroba šūnām, tāpēc mēris tiek uzskatīts par īpaši bīstamu infekciju. Tālākā buboņu mēra nodošana starp cilvēkiem iespējama tikai tiešā kontaktā ar slimnieku, vai jau smagākā slimības formā, piemēram, plaušu mēra gadījumā," teica speciāliste.

Viņa piebilda, ka ar buboņu mēri var saslimt mediķi, kuri strādā ar pacientu, taču, piemēram, slimnieka kaimiņi gaisa-pilienu ceļā neinficēties.

Virusoloģe paskaidroja, ka baktērija iekļūst asinīs caur ādas ievainojumu un nonāk līdz limfātiskajam mezglam – tas ir pirmais šķērslis patogēna ceļā. Limfātiskajā mezglā patogēns sāk vairoties, mezgls iekaist un palielinās – tas ir bubonis, tik liels, ka saskatāms zem ādas.

"Laba veselības stāvokļa gadījumā baktērijai  nevajadzētu nonākt tālāk, šajā līmenī infekcija lokalizējas. Taču, ja tā nokļūs tālāk asinīs, plaušās, var veidoties plaušu forma, un tas jau ir bīstami. Tā var izplatīties gaisa-pilienu ceļā," skaidroja Kompaņeca.

Viņa atzīmēja, ka lokāli buboņu mēra gadījumi laiku pa laikam tiek fiksēti Dienvidamerikā, Ziemeļamerikā un Ķīnā – cilvēki medī suslikus un lieto tos uzturā.

"Agrāk Vladivostokā risku radīja žurkas, kas var pārnēsāt mēra patogenu. Lielās ostas pilsētās tika veidotas pretmēra stacijas, jo žurkas kuģos varēja atnes mēri. Vladivostokā ir pretmēra stacija, tās darbinieki ķer žurkas un izmeklē – vai nav atrodams mēra ierosinātājs," pastāstīja Kompaņeca

Viņa uzsvēra, ka infekcijas dabiskajos perēkļos tā attīstās pati par sevi, neatkarīgi no cilvēka.

"Susliki skraida, slimo un, kamēr cilvēks ar tiem nesaskarsies, viņš nesaslims. Agrākajos gadsimtos, kad savvaļas grauzēji sastapās ar žurkām un tās ienesa infekciju pilsētā, bija uzliesmojumi, tostarp arī plaušu mēra uzliesmojumi. Taču pēc tam parādījās antibiotikas, un tagad mēs varam kontrolēt šo slimību – buboņu mēri tās ārstē. Tomēr pilnībā no tā atbrīvoties mēs nevaram," paskaidroja virusoloģe.

Viņa atgādināja, ka susliki nav migrējoša suga un nevar izplatīt slimību lielā teritorijā. Risks rodas gadījumā, ja susliki ir spiesti mainīt dzīves vietu kritisku apstākļu – plūdu vai zemestrīces dēļ. Taču parasti to areālu tik un tā ierobežos uztura bāze, klimats un citas sugas.

"Tāpat retumis gadās, ka tūristi mēģina ievest no ārzemēm eksotiskos dzīvniekus, nezinot, ka tie varētu būt pārnēsātāji. Tie ir atsevišķi gadījumi. Dabisko perēkļu teritorijām tuvējos rajonos, uz robežas ar Ķīnas ziemeļu rajoniem pastāvīgi rit kontrole, tur kontrolē mēri, dažkārt atrod dzīvniekus ar pozitīvu analīzi," noslēgumā piezīmēja speciāliste.

 

13
Tagi:
Ķīna, mēris
Pēc temata
Nekādu katastrofu, mēra, bada un nāvju: zinātniece grauj planētu parādes teorijas
Latvijas iedzīvotājiem samaksās par atrastām mirušām mežacūkām
Kāpēc amerikāņiem vajadzīgas biolaboratorijas Centrālāzijā un Kaukāzā
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Tiek meklēti brīvprātīgie: Latvijā veiks ikgadējo Baltijas jūras piesārņojuma monitoringu

2
(atjaunots 09:04 09.07.2020)
Nevienaldzīgi cilvēki katru gadu Latvijā rīko kampaņu "Mana jūra", kuras mērķis ir pasargāt valsts piekrasti un ūdeni mestajiem atkritumiem un saglabāt Baltijas jūras dabīgo tīrumu.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. No 15. jūlija līdz 14. augustam Latvijā devīto reizi kampaņas "Mana jūra" ietvaros tiks veikts Baltijas jūru piesārņojoši atkritumu monitorings, raksta jauns.lv ar atsauci uz kampaņas pārstāvi Ilzi Mori.

Akcijā aicina piedalīties visus gribētājus. Kampaņas mērķis ir apvienot visas sabiedrības pūles Baltijas jūras piekrastes glābšanā un aizsargāšanā.

Šis pasākums tiek rīkots katru gadu jau deviņus gadus pēc kārtas. Akcijai "Mana jūra" pievienojas ne vien Latvijas iedzīvotāji, bet arī pašvaldības, uzņēmēji un biznesmeņi.

Ik gadus pēc kampaņas norises dati par situāciju ar Latvijas piekrastes piesārņojumu tiek publicēti un tos izskata speciālisti. Rīkotāji veic saņemto datu analīzi un izstrādā piedāvājumus turpmākai jūras piesārņojuma mazināšanai.

Lai piedalītos akcijā, jāiesniedz pieteikums. Papildu informāciju iespējams atrast mājaslapā manajura.lv vai arī Facebook lapā Mana jūra.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka četrās Jūrmalas pludmalēs atklāts mikrobioloģisks piesārņojums.

Peldēšanās šajās pludmalēs ir stingri neieteicams līdz brīdim, kamēr ūdens kvalitātes rādītāji neuzlabosies. Proves šajās vietās tika paņemtas 2020. gada 1. jūlijā, kad bija karsts laiks un vairums cilvēku pavadīja laiku pludmalēs.

Tiek atzīmēts, ka runa ir par peldvietām pie Lielupes: šodien nav ieteicams peldēties Slokā, Raiņa ielas rajonā, kā arī Valteros, pretī Vasarnīcu ielai. Nav droši līst ūdenī Buļļuciemā, pretī Tīklu ielai, un Lielupē, Vikingu ielā 12/14.

2
Tagi:
Latvija, Baltijas jūra
Pēc temata
Baltijas jūrā atrasti radioaktīvi izotopi
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Kas notiks ar Latviju? Ūdens līmenis Baltijas jūrā strauji ceļas