ANO

Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu

76
(atjaunots 09:12 24.05.2020)
Ukrainas, Lielbritānijas, ASV un Igaunijas pārstāvji neieradās ANO Drošības Krimas lietu sēdē, kuru iniciēja Krievijas, tādējādi pierādot, ka viņiem ir nospļauties par Krimas iedzīvotājiem.

RĪGA, 24. maijs – Sputnik. Krievija pauda patiesu nožēlu attiecībā uz to, ka Ukrainas, Lielbritānijas, ASV un Igaunijas delegācijas nolēma, ka tām ir iespējams ignorēt ANO Drošības padomes sēdi pēc "Arria formulas", kas bija veltīta situācijai Krimā, vēsta RIA Novosti.

Sēdi, kura notika 21. maijā, iniciēja Krievijas. KF pastāvīgo pārstāvju ANO Drošības padomē paziņojumā teikts, ka sēdes laikā visiem tika sniegta tribīne un platforma dialogam ar Krimas iedzīvotājiem.

Taču Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija nevēlējās izmantot šo platformu un spilgti nodemonstrēja, ka tām ir vienaldzīgs Krimas iedzīvotāju liktenis, par kuru tās it kā raizējas.

Turklāt šo valstu delegācijas atļāvās pārkāpt ANO Drošības padomē pieņemto šādu sēžu rīkošanas praksi.

Tāpat paziņojumā tiek uzsvērts, ka, neraugoties ne uz ko, prezentēt savu pozīciju ANO Drošības padomē – tas ir liels sasniegums priekš Krimas. Un turpmāk Krievija turpinās konsekventi panākt to, lai informācija par Krimā notiekošo netiktu sagrozīta par labu tiem, kam nav reāla priekšstata par dzīvi tur un kam patiesībā nemaz nerūp Krimas iedzīvotāju viedoklis.

Turklāt Krievijas pārstāvji atzīmē, ka 6. martā notika vēl viena sēde pār "Arria formulas". Šīs sēdes nav tiešā veidā attiecināmas pie Drošības padomes pasākumiem un paredz konsultācijas, uz kurām tiek aicināti ne vien diplomāti, bet arī nevalstisko organizāciju pārstāvji un sabiedriskie aktīvisti.

Taču 6. marta sēdē rietumvalstis atteicās dot vārdu Krimas iedzīvotājiem. Bet 21. maijā pussalas iedzīvotājiem tomēr ļāva uzstāties video sakaru režīmā. Tikai žēl, ka atsevišķi pārstāvji demonstratīvi atteicās viņus klausīties.

Krievijas pārstāvniecībā atzīmēja interesantu faktu – rietumvalstīm kļuva par atklāsmi iemesli, kuru dēļ Krimas iedzīvotāji nolēma atdalīties no Ukrainas, kā arī provokāciju un naidīgo soļu fakti no Ukrainas varasiestāžu puses.

Atkalapvienošanās ar Krieviju

Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā gada martā plebiscītā 96,77% Krimas Republika vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par iestāšanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu "okupēto" teritoriju. Krievijas vadība vairākkārt paziņojusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, pilnā atbilstībā ar starptautiskajām tiesībā un ANO Reglamentu nobalsoja par pussalas iekļaušanu Krievijas sastāvā, atjaunojot vēsturisko taisnību. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sacītā, Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.

Tāpat atgādināsim, ka Krimā vairākkārt viesojušies ārvalstu delegāti. Un viņi visi nonāca pie viena secinājuma – Krimas pussala ir kļuvusi par Krievijas daļu uz likumīgas tautas gribas paušanas pamata un Krimas iedzīvotāju izvēli par iekļaušanu Krievijas sastāvā 2014. gada referendumā diktēja pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

76
Tagi:
ANO, Krima, ASV, Igaunija, Ukraina, Lielbritānija
Pēc temata
ASV: krievi jāpiespiež pie sienas, uzvara ir tuva
Putins "pieminēja" NATO rupjību un pastāstīja, kā rīkosies Krievija
Kaļiņingrada un trīssimt miljardi. Uz ko vēl pretendē Krievijas kaimiņi?
Pietiks ar piecām kilotonnām, lai savaldītu Krieviju. Pentagons liek kārtis galdā
Ziemeļu straume 2

Politologs: ES parādīja, ka neplāno pielāgoties ASV interesēm

2
(atjaunots 13:21 14.08.2020)
24 Eiropas Savienības valstu parstāvji pauduši protestu ASV pēc Vašingtonas plāniem ieviest jaunas sankcijas pret gāzesvadu "Ziemeļu straume 2", stāsta mediji. Eiropiešu viedokli komentēja politolgs Vadims Truhačovs.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Divdesmit četru Eiropas Savienības valstu parstāvji pauduši protestu ASV pēc Vašingtonas plāniem ieviest jaunas sankcijas pret gāzesvadu "Ziemeļu straume 2", stāsta vācu izdevums Welt.

Protesta notu Eiropas delegācija iesniedza ASV Valsts departamentam video konferencē 12. augustā. Pie tam netika precizēts, kādā līmenī tas veikts. Zināms, ka notas saturs atkārto ES augstākā pārstāvja ārpolitikas un drošības politikas lietās Žozepa Borela teikto 17. jūlijā. Paziņojumā teikts, ka ES ir nobažījusies par aizvien biežākajiem sankciju pielietošanas vai ieviešanas draudu gadījumiem no Vašingtonas puses pret Eiropas kompānijām, tostarp – arī pret projektu "Ziemeļu straume 2".

Krievijas Valsts humanitārās universitātes docents, politologs Vadims Truhačovs radio Sputnik ēterā komentēja eiropiešu viedokli.

"Protestu paudušas 24 ES valstis no 27 – pat pārsteidzoši, ka daļa valstu, kas parasti iebilst pret projektu (to vidū ir Polija, Baltijas valstis, Rumānija un Horvātija), šoreiz nolēmušas tā nerīkoties. Domājams, Vācija un Eiropas Savienība sāka spiedienu, ņemot vērā to, ka lielākās Eiropas valstis un pat ne ļoti lielas, tātas kā Austrija, nevēlas būt atkarīgas no amerikāņu sašķidrinātās gāzes un nevēlas saraut sakarus ar Krieviju politisku apsvērumu labad. Turklāt Eiropas dokumenti liecina, ka Eiropai vajadzīgi dažādi piegādes avoti, un Krievijas daļas samazināšanās nebūt nenozīmē pilnīgu atteikšanos no Krievijas resursiem. Šī protesta nota ir vēlme parādīt, ka ES ir no ASV atdalīts spēka centrs un neplāno pielāgoties amerikāņu interesēm, šajā gadījumā – enerģētiskajām interesēm," teica Vadims Truhačovs.

2019. gada beigās ASV ieviesa sankcijas pret Krievijas gāzesvadiem "Ziemeļu straume 2" un "Turcijas straume". Kā oficiālais iemesls minēta vēlme aizsargāt Eiropas enerģētisko drošību.

Šī gada jūlija beigās ASV Senāts apstiprināja jauno aizsardzības budžetu, kas paredzēja papildu ierobežojošos pasākumus pret "Ziemeļu straumi 2". Jau esošās sankcijas attiecinātas uz organizācijām, kas nodarbojas ar cauruļvada izbūvi, kā arī darbā iesaistītajām apdrošināšanas kompānijām.

2
Tagi:
sankcijas, Ziemeļu straume 2, Eiropas Savienība, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts: ASV rīcība pret "Ziemeļu straumi 2" ir jezuītiska, Eiropā valda pasivitāte
Sāka lēst zaudējumus: "Ziemeļu straumes 2" celtnieki saņēmuši pārmetumu lavīnu
Bundestāgs: ASV senatoru draudi ir ekonomiskā kara pieteikums
Eksperts pastāstīja kā pabeigt "Ziemeļu straumi 2" Vācijā un izvairīties no ASV sankcijām
Baltkrievija

Baltkrievijas IeM sniedza informāciju par protestiem valstī

20
(atjaunots 11:10 14.08.2020)
Protestu dalībnieki Baltkrievijā paši izprovocējuši vardarbību no kārtības sargu puses, nekāda ņirgāšanās par aizturētajiem nav pieļauta, informēja BR Iekšlietu ministrija.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas vadība nāca klajā ar informāciju par notiekošo valstī: resora vadītājs paskaidroja, kāpēc sākusies vardarbība, izkliedējot protesta akcijas. Viņa vietnieks noliedza, ka aizturētie tiktu piekauti, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Baltkrievijas iekšlietu ministrs Jurijs Karajevs telekanāla "ONT" ēterā atvainojās nejaušiem garāmgājējiem un ziņkārīgajiem, kuri aizturēti masu protesta akciju gaitā.

Viņš norādīja, ka 9. augustā milicija strādājusi bez spēka pielietošanas, "ar vēderiem izgrūda" protestētājus. Pie tam, pēc viņa vārdiem, daži cilvēki izgājuši ielās jau pirms vēlēšanu beigām, jo nolēmuši protestēt jau iepriekš. Nākamajā dienā, 10. augustā vardarbība sākās jau pret milicijas darbiniekiem, apliecināja Karajevs.

"Pie stellas ("Minska – varoņpilsēta" – red.), tā sakot, no valdošās augstienes, notika uzbrukumi speciālo uzdevumu milicijas vienībām," ministrs minēja piemēru.

Nākamajās dienās cilvēki sākuši būvēt barikādes un pielietot nogurdinašanas taktiku. Šī iemesla dēļ kārtības sargi bija spiesti pielietot spēku.

Karajevs atzina, ka dažkārt spēks "iespējams, pielietots kļūdaini", taču atgādināja, kāds haoss valda, izkliedējot protesta akciju.

"Atbildību par vardarbību vēlos uzņemties pats," teica ministrs un atvainojās mierīgajiem iedzīvotājiem, kuri aizturēti nejauši.

Viņš paskaidroja, ka miliči pūlas nodalīt akciju aktīvos dalībniekus no nejaušiem garāmgājējiem.

"Ja nejaušs cilvēks, viņš pēc iespējas ātrāk jāatlaiž, un iepriekšējā naktī gulēt negāja pat tie, kuri bija iesaistīti sabiedriskās kārtības sardzē, bet gan devās uz likumpārkāpumu izolācijas centru Okrestina (ielā – red.) un tur visu nakti centās noskaidrot situāciju. Tagad jau atlaisti vairāki simti cilvēku," konstatēja ministrs.

Savukārt Baltkrievijas iekšlietu ministra vietnieks Aleksandrs Barsukovs norādīja, ka nekāda ņirgāšanās par aizturētajiem Minskā nav pieļauta.

Ceturtdienas rītā protestu akcijās aizturēto cilvēku skaits sasniedza 6,7 tūkstošus. Naktī aizturētos sāka atbrīvot no īslaicīgās aizturēšanas izolatora Okrestina ielā, un pirmais, par ko sāka stāstīt brīvībā iznākušie cilvēki, bija ziņas par piekaušanu un ņirgāšanos. 10. augusta rītā aizturētais Sputnik Baltkrievija korespondents Jevgēņijs Oļeiņiks arī pastāstīja, ka ticis piekauts aizturēšanas laikā un milicijas nodaļā.

Barsukovs naktī apmeklēja Okrestina ielu un vēlāk, taujās par ņirgāšanos pār aizturētajiem, atbildēja: "Nekādas ņirgāšanās nebija."

Daudzi valsts iedzīvotāji vēl joprojām dežurē pie īslaicīgās aizturēšanas izolatora cerībā sameklēt aizturēto sarakstos savus pazudušos tuviniekus vai nodot viņiem ūdeni, produktus un veļu.

Masu protesta akcijas Baltkrievijā sākās 9. augustā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru izcīnīja pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko – CVK informēja, ka viņš saņēmis 80,08% balsu. Līdz 13. augustam nesankcionētās akcijas tika stingri apspiestas, kārtības sargi izmantoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Ceturtdien, 13. augustā lielākā daļa akciju valstī aizritēja mierīgi, vardarbīgas metodes to izkliedēšanai netika pielietotas.

20
Tagi:
Iekšlietu ministrija, protesti, Baltkrievija
Pēc temata
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā
Rinkēvičs: Latvija atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas varasiestādēm
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Naktī Minskā notika protesta akcijas

Pēc uzliesmojuma ģimnāzijā Covid-19 gadījumu skaits valstī krities

0
(atjaunots 15:01 14.08.2020)
Latvijā reģistrēts viens jauns Covid-19 gadījums, pie tam izmeklējumu skaits saglabājas. Aizvadītās diennakts laikā neviens Covid-19 pacients nav nogādāts slimnīcā.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 1704 koronavīrusa testi, reģistrēts viens jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Epidēmijas laikā kopumā valstī veikts 222 531 izmeklējums, reģistrēti 1308 inficēšanās gadījumi, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 miruši.

Pēdējās diennakts laikā neviens nav hospitalizēts ar Covid-19 diagnozi. Stacionāros joprojām ārstējas trīs pacienti ar vidēji smagu slimības gaidu. Kopumā pēc Covid-19 no slimnīcām izrakstīti 198 cilvēki.

Iepriekš Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka Latvijā, atšķirībā no daudzām citām ES valstīm, izdevies saglabāt zemu Covid-19 saslimstību. Galvenais infekcijas avots patlaban ir cilvēki, kas inficējušies ārzemēs, - viņi veido trešo daļu infekcijas gadījumu.

11. martā Pasaules veselības organizācija izsludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. PVO dati liecina, ka pasaulē jau fiksēti vairāk nekā 20,4 miljoni infekcijas gadījumu, miruši vairāk nekā 744 tūkstoši cilvēku.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu – vai atcels ierobežojumus?
Putins paziņoja par pirmās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju Krievijā
Ja Gagarins lidotu kosmosā tagad: Latvija ignorē Krievijas vakcīnu