Krievijas GKS lidmašīna АN-30B Rīgas lidostā

Mediji: ASV izstājas no Atvērto debesu līguma un nostāda Baltiju neizdevīgā stāvoklī

143
(atjaunots 09:42 22.05.2020)
ASV nolēma izstāties no Atvērto debesu līguma; par to jau ir informējuši ārzemju partnerus, Krievijai paziņos 22. maijā, vēsta ārzemju mediji.

RĪGA, 22. maijs – Sputnik. ASV 22. maijā informēs Krieviju par izstāšanos no Atvērto debesu līguma, paziņoja avīze New York Times ar atsauci uz augsta līmeņa ASV administrācijas pārstāvjiem. KF ĀM paziņoja, ka pagaidām nav saņēmuši oficiālu paziņojumu par ASV izstāšanos no vienošanās.

Izdevums atzīmē, ka ASV jau sen pauž neapmierinātību ar to, ka Maskava it kā pārkāpa vienošanos un neatļāva lidojumus virs pilsētas, kur Krievija, kā tika uzskatīts, izvieto kodolieročus, kuri spēj sasniegt Eiropu, kā arī aizliedza lidojumus valstī lielu militāro mācību rīkošanas laikā. Tāpat izdevuma avoti atzīmēja, ka ASV prezidents Donalds Tramps bija sašutis par Krievijas lidmašīnas lidojumu tieši virs viņa golfa kluba Bedminsterā, Ņūdžersijā 2017. gadā.

Rakstā teikts, ka, saskaņā ar Pentagona un Amerikas specdienestu datiem, KF, visticamāk, izmanto lidojumus virs ASV teritorijas, lai atzīmētu infrastruktūru, kas var tikt iznīcināta kiberuzbrukumu rezultātā. Apstiprinājumi šim apgalvojumam netiek sniegti.

Avīze uzskata, ka ASV izstāšanās no līguma izraisīs Eiropas sabiedroto, tai skaitā NATO sabiedroto neapmierinātību, kuri piedalās līgumā. Viņi uzskata, ka līdz ar Vašingtonas izstāšanos no vienošanās sekos Krievijas atbildes soļi, kura gandrīz noteikti ierobežos viņu lidojumus virs savas teritorijas, ko sabiedrotie izmanto, lai veiktu Krievijas karaspēku pārvietošanās monitoringu robežu tuvumā – sevišķi svarīgi tas ir Baltijas valstīm.

Saskaņā ar avīzes datiem, administrācijas izstāšanās no kārtējās vienošanās var nozīmēt, ka Tramps negrasās pagarināt bāzisko Līgumu starp Krievijas Federāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm par turpmākās stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu un ierobežošanu (New START), kura termiņš beidzas 2021. gadā.

Savukārt aģentūra Associated Press paziņoja, ka ASV jau ir informējušas ārzemju partnerus par to, ka Vašingtona izstājas no vienošanās, kura ļauj vairāk nekā 30 valstīm rīkot novērošanas lidojumus virs līgumu parakstījušajām valstīm.

KF ĀM paziņoja RIA Novosti, ka nav saņēmuši oficiālu paziņojumu par ASV izstāšanos no līguma.

"Pagaidām datu nav. Ja tas patiešām notiks, protams, būs žēl. Taču, diemžēl, tas iekļaujas kopējā esošās administrācijas līnijā – iedragāt visas vienošanās ieroču kontroles jomā. Šis ir bāziskais līgums savstarpējās uzticības nodrošināšanas ziņā Eiropā un plašākā mērogā," sacīja KF ĀM Ieroču neizplatīšanas un kontroles departamenta direktors Vladimirs Jermakovs.

Pirms dažām dienām, 19. maijā, KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Atvērto debesu līgums tiek apdraudēts. "Līgums par atvērtajām debesīm jau tiek apdraudēts," sacīja Lavrovs preses konferencē, runājot par KF un ASV attiecībām stratēģiskās stabilitātes jomā.

Atvērto debesu līgumu parakstījušas 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstis 1992. gadā Helsinkos. Patlaban līguma saistības pilda 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēt virs līguma dalībvalstu teritorijas ar mērķi saņemt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un karadarbību.

Līguma mērķis ir uzticības veicināšana valstu starpā, pilnveidojot karadarbības kontroles mehānismus un bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu saistību ievērošanas monitoringu.

143
Tagi:
Atvērto debesu līgums, Krievija, ASV
Pēc temata
Pentagonā paskaidroja Krievijas GKS lidmašīnas lidojumu virs Baltā nama
ASV GKS lidmašīna nolidoja virs Krievijas teritorijas
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska

Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis

0
(atjaunots 15:34 20.09.2020)
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska paziņoja, ka neredzēja sevi valsts prezidenta lomā, pat piedaloties priekšvēlēšanu cīņā.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. RBK intervijā bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska komentēja savu statusu, paziņojot, ka nepretendē uz prezidenta krēslu, vēsta RIA Novosti.

"Es neprasu redzēt manī topošo Baltkrievijas prezidenti, jo es sevi šādi nepozicionēju," paziņoja Tihanovska.

Viņa atzīmēja, ka viens no viņas priekšvēlēšanu programmas punktiem bija atkārtotas vēlēšanas – godīgas, caurspīdīgas un atvērtas. Pēc Tihanovskas domām, atkārtotās vēlēšanās tiks ievēlēts jaunais Baltkrievijas prezidents. Un tam ir jābūt spēcīgam līderim.

Turklāt Tihanovska atzīmēja, ka jaunajam spēcīgajām Baltkrievijas prezidentam ir jābūt tādam cilvēkam, ar kuru Krievijas līderis Vladimirs Putins runās kā ar vienlīdzīgu.

"Putins atrastu, par ko vienoties, un runātu ar viņu, kā ar vienlīdzīgu, ja viņš manī neredz cilvēku, ar kuru viņš var parunāt," sacīja Tihanovska.

Atgādināsim, ka Kremlī vairākkārt uzsvēruši, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kurš 9. augusta vēlēšanās saņēma vairāk nekā 80% balstu, ir ievēlēts likumīgi. Vērts atzīmēt, ka saskaņā ar CVK oficiālajiem datiem, par Tihanovsku nobalsoja 10,12% vēlētāju.

Viltvāržu atzīšana

Iepriekš Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova komentēja 21. septembrī plānoto Eiropas Savienības Padomes sēdi ārlietu ministru līmeni, kur tiks apspriesta situācija Baltkrievijā.

Komentāru Zaharova sniedza, ņemot vērā informāciju par to, ka gaidāmajā ES Padomes sēdē ir iespējama bijušās Baltkrievijas prezidenta kandidātes Tihanovskas piedalīšanos.

Zaharova paziņoja, ka Eiropas Savienība tādējādi pauž necieņu pret objektīvajām iekšpolitiskajām reālijām. Sevišķi spilgti par to liecina "viltvāržu" atzīšana atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs un tas, ka Brisele nevar šīs valstis nomierināt un atgriezt saprāta robežās.

Zaharova atzīmēja, ka Tihanovskas dalība sēdē, ja tas tomēr notiks, ir demonstratīva. Šī tikšanās var kļūt par kārtējo apliecinājumu Eiropas Savienības atkāpšanai no iepriekš izteiktiem paziņojumiem par to, ka situācijā ar Baltkrieviju nav nekādas ģeopolitikas vai jebkādu paralēļu ar 2014. gada februāra scenāriju Ukrainā. Kad virkne ES valstu uzstājās par garantiem varasiestāžu vienošanai ar opozīciju, kas nākamajā dienā tika aizmirsta.

Vērts atzīmēts, ka Lietuvas Seims iepriekš pieņēma rezolūciju, kurā Svetlanu Tihanovsku nosauca par ievēlētu Baltkrievijas līderi. Savukārt Latvijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka ĀM neredz iespēju atzīt Tihanovsku par uzvarētāju Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās.

0
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, prezidents, Baltkrievija, Svetlana Tihanovska
Pēc temata
ES nosauca termiņu, kad Lukašenko "pārstās" būt prezidents
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
"Prātam neaptverami": KF ĀM aicina Varšavu likt mierā Minsku
Londona, foto no arhīva

Karantīnas cena: Lielbritānijā pašizolācijas pārkāpējus gaida milzīgi naudas sodi

7
(atjaunots 15:28 20.09.2020)
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons gatavojas pastiprināt pasākumus, kuru mērķis ir vīrusa izplatības novēršana. Sākot no 21. septembra, pašizolācijas režīma pārkāpējiem sāks izrakstīt tūkstošiem mārciņu lielus naudas sodus.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Lielbritānijā tiek ieviesti lieli naudas sodi par pašizolācijas režīma pārkāpumiem, maksimālais sods sastādīs 10 tūkstošus mārciņu, vēsta radio Sputnik ar atsauci uz NEWS.ru.

Izdevums vēsta, ka attiecīgos pasākumus no 21. septembra grasās pieņemt Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Tā, maksimālais naudas sods par karantīnas un pašizolācijas pārkāpšanu sastādīs 10 000 mārciņu, minimālais – 1000 mārciņu.

Naudas sodi tiks piemēroti pret tiem, kas vairākkārt pārkāpis karantīnu ar pozitīvu koronavīrusa testu, kā arī pret tiem, kas ignorē pašizolācijas prasības. Ar katru sekojošo pārkāpumu naudas sods pieaugs, atzīmē britu mediji.

Aizritējušajā diennaktī koronavīrusu oficiāli apstiprināja 4442 Lielbritānijas iedzīvotājiem.

Iepriekš Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons nosauca par neizbēgamu otro pandēmijas vilni Lielbritānijā. Apvienotās Karalistes valdība uzmanīgi seko līdzi situācijai.

7
Tagi:
Lielbritānija, sods, koronavīruss
Pēc temata
Viņķele: mēs izvēlējāmies starp tūrisma biznesu un visu Latviju
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību