Cilvēki bauda laiku Berlīnes kafejnīcā, ievērojot sociālo distanci

ECDC direktore: mūs gaida otrs pandēmijas vilnis

52
(atjaunots 20:37 21.05.2020)
Cīņa ar Covid-19 nav pabeigta un turpināsies vēl ilgi, uzskata Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra vadītāja.

RĪGA, 22. maijs — Sputnik. Otrais Covid-19 vilnis Eiropā nav teorija, bet realitāte, paziņojusi Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) direktore Andrea Ammona intervijā The Guardian.

"Jautājums tikai viens, kad tas notiks un cik spēcīgs būs otrs vilnis," viņa saka.

Andrea Ammona 2017. gadā kļuva par ECDC direktori. Viņa dzimusi Vācijā, un pirms uzsākt darbu ECDC, viņa strādāja Roberta Koha institūta Berlīnē, kur vadīja infekcijas slimību nodaļu.

"Ņemot vērā vīrusa īpatnības un datus par kolektīvo imunitāti, ko mēs iegūstam no dažādām valstīm, – tie, starp citu, nepriecē, no 2% līdz 14% iedzīvotāju, tas ir, līdz 90% iedzīvotāju vēl var saslimt, – mēs redzam, ka tā mums apkārt ir daudz vairāk, nekā janvārī vai februārī. Man negribētos tēlot apokaliptiskas ainas, bet mums jābūt reālistiem. Vēl nav pienācis laiks nomierināties," viņa konstatēja.

Iepriekš Ammona paziņoja, ka no 2. maija Eiropa, izņemot Poliju, ir piedzīvojusi saslimšanas maksimumu. Pēc tam Eiropas valdības sāka atslābināt karantīnas pasākumus.

Pēc viņas vārdiem, otrais vilnis nav neizbēgams, pietiekami, lai cilvēki turpinātu ievērot noteikumus. Bet viņa jūt, ka eiropieši ir noguruši no ierobežojumiem.

"No vienas puses, mēs redzam ekonomisko ietekmi uz mazo un vidējo biznesu, bet no otras puses, cilvēki nevar izmantot brīvību, ko viņi ir pieraduši uztvert kā pašsaprotamu: viņi nevar doties, kurp vēlas. Tā ir fundamentāla pārmaiņa. Un tagad, kad inficēšanās līmenis sācis samazināties, cilvēki nolēma, ka viss ir beidzies. Bet tā gluži nav," viņa saka.

Saskaņā ar datiem par 20. maiju, ES, Lielbritānijā, Norvēģijā, Lihtenšteinā un Islandē no Covid-19 miruši 158 134 cilvēki. Pirmo vietu nāvju skaita ziņā ieņem Lielbritānija (35 341 cilvēks), otro - Itālija (32 169 cilvēki), trešo - Francija (28 022 cilvēki).

Kā pastāstīja Ammona, tikai janvāra beigās kļuva skaidrs, ka jaunais vīruss, kas izraisījis daudz nāvju Uhaņā, var tikt nodots no cilvēka cilvēkam (līdz šim bažas izraisīja galvenokārt tas, ka tas var tikt nodots ar precēm, kas importētas no Ķīnas).

Tiklīdz noskaidrojās, ka vīruss ir lipīgs, 26. janvārī ECDC brīdināja Eiropas valdības par nepieciešamību stiprināt veselības aprūpes sistēmas pārslogošanas gadījumam, kā tas drīz notika Lombardijā.

"Mēs uzsvērām, ka ir jāmaina plāni, jāpārbauda slimnīcu gatavība, jāpārliecinās, ka tajās ir pietiekami daudz vietu, īpaši reanimācijā. Man ir aizdomas, ka valdības nav pietiekami novērtējušas ātrumu, kādā pieaudzis slimnieku skaits. Jo, saprotiet, ir atšķirība, vai slimnieku skaits pieaug pēc divām nedēļām vai pēc divām dienām," saka Ammona.

Pēc viņas vārdiem, krīzes cēloņu izmeklēšanas gaitā būs acīmredzams, ka par pagrieziena momentu kļuvusi slēpotāju atgriešanās no brīvdienām Alpos marta sākumā.

"Tolaik mēs jau redzējām jaunus gadījumus visā Eiropā, un tie visi bija saistīti ar kalnu slēpošanas kūrortiem Itālijas un Austrijas Alpos. Kalnu slēpošanas kūrortos parasti ir daudz cilvēku, un kabīnes uz pacēlājiem vienmēr ir pārpildītas. Tā ir ideāla vide vīrusiem, un es esmu pārliecināta, ka tieši tas veicināja vīrusa izplatīšanos Eiropā," viņa uzskata.

Tam sekoja karantīna, lai gan daudzi bija pārliecināti, ka Eiropā nebūs iespējams ieviest tādus pašus piesardzības pasākumus kā Ķīnā. Ammonai ir aizdomas, ka ārkārtējie pasākumi Eiropā tika ieviesti pārāk vēlu.

"Es domāju, ka, ja mēs to būtu izdarījuši agrāk... bet tie pasākumi ir tik bargi, tik neierasti, ka, diemžēl, bija nepieciešama situācija Itālijas ziemeļos, lai saprastu, cik tie ir nepieciešami."

Viņa ir pārliecināta, ka cīņa ar Covid-19 nav pabeigta un turpināsies vēl ilgi. Viņa pati neplāno vasaras atvaļinājumu un brīdina, ka šādi plāni var beigties ar vilšanos.

"Cilvēkiem vajadzētu būt gataviem, ka pat tad, ja viņi varētu kaut kur aizbraukt, viss būs citādi nekā pagājušajā gadā. Mēs vēl nevaram pateikt - brauciet, kur vēlaties, tikai mazgājiet rokas. - Jāievēro distance," - viņa brīdina.

Viņa nepiekrīt, ka pasākumi varētu būt mīkstāki un skart tikai vecākā gadagājuma cilvēkus.

"Cilvēki ar ideālu veselību inficējas un mirst. Zinot, ka Eiropā ir inficējušies aptuveni 10% iedzīvotāju, es neuzskatu, ka mums bija cita izvēle - citādi viņiem sekotu pārējie 90%."

52
Tagi:
pandēmija, Eiropa, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (567)
Pēc temata
Nosaukta koronavīrusa bīstamākā īpašība
Atklāta koronavīrusa spēja skart visus orgānus
Krievijas infektologs novērtēja risku atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Zinātnieki brīdina par koronavīrusa infekcijas bīstamajām sekām
Cīņa ar koronavīrusu palīdzējusi samazināt citu elpceļu slimību skaitu
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Politologs izskaidroja, kāpēc Tramps nolēma lauzt attiecības ar PVO

12
(atjaunots 12:19 09.07.2020)
Trampam neciešas pasludināt PVO par vainīgo Covid-19 katastrofā ASV, lai gan organizācija noteikti izdzīvos pēc attiecību izbeigšanas ar Ameriku, turklāt nav zināms, kā tas ietekmēs pašas Savienotās Valstis.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Amerikas līderis Donalds Tramps iepriekš oficiāli informēja ASV Kongresu par izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas. Nesen viņš apsūdzēja PVO par koronavīrusa pandēmijas mēroga slēpšanu Ķīnas interesēs un par atteikšanos rīkot "pieprasītās reformas".

Tramps uzņēmis kursu uz starptautisko attiecību sagraušanu, un tas itin nemaz nenes labumu ASV, paziņoja radio Sputnik ēterā Maskavas Valsts universitātes Rūzvelta ASV pētījumu fonda direktors Jurijs Roguļevs.

"Kā mēs redzam, notiek nevis pārbūve un nevis darba principu izmaiņas – notiek izveidoto sistēmu sagraušana veselā virknē nozaru, sākot no starptautiskajām tiesībām līdz pat PVO. Pasaules Veselības organizācija nav pirmā, ar kuru Vašingtonai ir radušās nopietnas pretrunas: iepriekš ASV izstājās no UNESCO sastāva," atgādināja Roguļevs.

Pēc viņa sacītā, šobrīd ir acīmredzama ASV tieksme lauzt starptautiskas vienošanās, atteikties no sadarbības ar sabiedrotajiem.

"Diez vai šādas darbības nesīs labumu Amerikai. Eiropā jau apšauba ASV pasaules līdera lomu un sāk domāt par jaunām pieejām, turklāt dara to augstākajā līmenī. Šāda ASV uzvedība darbojas pret tām," uzsvēra Roguļevs.

Eksperts norādīja, ka, nebūdams speciālists veselības aprūpes jomā, neņemas spriest par PVO darba efektivitāti.

"Nezinu, cik lielā mērā organizācija ir attaisnojusi savu finansējumu, taču nedomāju, ka uz tās darbības ir jāliek krusts. Pēc ASV izstāšanās tā noteikti izdzīvos, bet nav zināms, kā tas ietekmēs pašas Savienotās Valstis," atzīmēja Roguļevs.

Trampa rīcība liecina par to, ka viņš meklē vainīgo situācijā, kas izveidojusies ASV koronavīrusa dēļ, pārliecināts eksperts.

"Pēc ASV domām, PVO kopā ar Ķīnu der šādu vainīgo lomai: Ķīna – tāpēc, ka tur šī pandēmija parādījās, PVO – tāpēc, ka it kā laicīgi nesignalizēja," paskaidroja Roguļevs.

Aprīļa vidū Tramps paziņoja par PVO finansēšanas apturēšanu, savukārt maija beigās paziņoja par ASV izstāšanos no organizācijas. Pēc Amerikas līdera domām, PVO neizmeklēja ziņas no Uhaņas un savlaicīgi nesniedza pasaulei informāciju par koronavīrusu, par ko tā būtu jāsauc pie atbildības. PVO vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss noraidīja Trampa apsūdzības, uzsverot, ka organizācija neko neslēpj no ASV un citām valstīm saistībā ar Covid-19 apkarošanu.

PVO martā pasludināja koronavīrusa uzliesmojumu, kurš gada sākuma aizsākās Ķīnā, par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 12,1 miljons Covid-19 gadījumu, no tiem vairāk nekā 552 tūkstoši beidzās ar nāvi, vairāk nekā 7 miljoni – ar izveseļošanos. ASV ir vairāk nekā ceturtā daļa no visiem saslimušajiem un gandrīz ceturtā daļa no visiem mirušajiem Covid-19 dēļ. Otrdien, 7. jūlijā, PVO paziņoja, ka koronavīrusa izplatības tempi pieaug, savukārt pandēmijas pīķis vēl nav sasniegts.

12
Tagi:
koronavīruss, ASV, Pasaules Veselības organizācija, Tramps
Pēc temata
PVO: mēs neko neesam slēpuši no ASV
Tramps paziņoja par PVO finansēšanas apturēšanu
PVO komentēja ASV versiju par Covid-19 mākslīgo izcelsmi
Tramps informējis, ka ASV izmeklēs versijas par koronavīrusa izcelsmi
Sputnik Igaunija vadītāja Jeļena Čeriševa

Eiropas viedokli Sputnik Igaunija jautājumā Čeriševa uzskata par noziedzīgu klusēšanu

15
(atjaunots 15:52 08.07.2020)
Igaunijas varasiestādes joprojām ierobežo aģentūras Sputnik Igaunija darbību, pārkāpjot vārda brīvības principus. Par to izdevuma vadītāja Jeļena Čeriševa pastāstīja starptautiskajā konferencē "Pasaule mediju acīm 2020. gadā".

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Pasākumā piedalījās Sputnik redakciju pārstāvji no Amerikas un Eiropas. Konferencē uzstājās arī Krievijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta direktore Marija Zaharova, neatkarīgā amerikāņu žurnāliste Eva Bartleta un rakstnieks Gijs Metāns no Šveices.

Par viena no aktuālākajām diskusiju tēmām kļuva sistemātiskais spiediens pret Sputnik pārstāvniecībām Baltijas valstīs. Jeļena Čeriševa pastāstīja, ka Sputnik Igaunija spilgti apliecina, kā Baltijas reģionā cīnās ar citādi domājošajiem.

"Esam izjutuši gan administratīvo spiedienu, gan ekonomisko blokādi, gan politisko cenzūru un, visbeidzot, kriminālvajāšanas draudus, - Čeriševa pastāstīja. – Tikai igauņu policisti var atļauties brīvi interpretēt Eiropas sankcijas, attiecinot ES individuālās sankcijas uz Krievijas valsts mediju."

Piemēram, Jeļena Čeriševa atgādināja, ka jau kopš 2020. gada 1. janvāra Sputnik Igaunija vietne darbojas ārkārtas režīmā. Aģentūras darbinieki bija spiesti lauzt līgumus ar redakciju valsts varasiestāžu spiediena rezultātā. 2019. gada nogalē Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments nosūtīja viņiem vēstules ar ultimātu: ja žurnālisti nepārtrauks sadarbību ar Krievijas aģentūru, pret viņiem tiks ierosinātas krimināllietas saskaņā ar pantu "Eiropas sankciju neievērošana". Tā Tallina interpretē ierobežojumus, kas 2014. gadā vērsti pret Kiseļovu. Pie tam pati aģentūra Sputnik nav minēta nevienā sankciju sarakstā.

Čeriševa norādīja, ka viņu biedē Eiropas pozīcija jautājumā par Sputnik Igaunija. "Brisele klusē, un tā ir noziedzīga klusēšana, - teica žurnāliste. – Patiesībā tā dod vaļu citām valstīm, kas sāk pētīt Igaunijas pieredzi Sputnik slēgšanas jomā."

Aģentūras redakcijai izdevās panākt tikai vienu – iesaldēt nodokļu maksājumus. "Tas ir, mēs joprojām maksājam nodokļus Igaunijas valstij, - precizēja Jeļena Čeriševa. – Pie tam Nodokļu departaments pilnībā slēdzis mūsu kompānijai piekļuvi elektroniskajai videi. Es ceru, ka starptautiskā ziņu aģentūra "Rossija segodņa" atradīs izeju, jo ir vitāli nepieciešams pašreiz teikt patiesību vietējās valodās."

Žurnālists un politologs Armens Gasparjans uzskata: Eiropas struktūru reakcija pēc izdevuma bloķēšanas liecina, ka Baltijas valstīs vārda brīvības nav. "Rietumos par Sputnik Igaunija izskanējušas vien nenozīmīgas balsis, ka tas ir nepieļaujami, - teica Gasparjans. – Tomēr es neredzu plašas akcijas par to."

Eksperts uzskata, ka Eiropas organizācijas nevēlas iejaukties tikai tāpēc, ka runa ir par Krievijas mediju.

"Sputnik vajāšana vairākās valstīs kļuvusi par formalitāti. Varbūt mēs nepareizi izprotam vārda brīvību? Varbūt šis termins ir jāpapildina: vārda brīvība ir jebkādas mūsu teiktas patiesības relatīva ignorēšana?" Gasparjans vaicāja savas runas noslēgumā.

Politologa teikto apstiprina fakts, ka Sputnik redakcija Francijā vēl joprojām nav akreditēta prezidenta administrācijā un nevar apmeklēt Elizejas pili. Par to informēja aģentūras pārstāve Marja Ļipatova.

"Taču pie tam jāatzīmē, ka mēs pirmie no franču valodā runājošajiem medijiem ierunājāmies par koronavīrusu un turpinājām darbu, neskatoties uz pandēmiju, - paziņoja žurnāliste. – Sputnik korespondenta kadrus savām reportāžām pēc tam izmantoja Francijas vadošie nacionālie mediji."

Marja Ļipatova piebilda, ka Sputnik Francija regulāri pārmet nepatiesu ziņu izplatīšanu, lai arī aģentūra publicē Krievijas politiķu vārdus, tulkotus franču valodā. Tomēr aģentūras auditorija pieaug. "Vēl vairāk, mēs izpelnāmies kolēģu uzticību, kuri citē Sputnik Francija," piebilda Ļipatova.

Konference "Pasaule mediju acīm 2020. gadā" veltīta žurnālistikas pašreizējā stāvokļa analīzei Krievijā un pasaulē. Pasākums notika 7. jūlijā Starptautiskajā multivides preses centrā "Rossija segodņa" tiešsaistes formātā, ņemot vērā koronavīrusa pandēmiju.

15
Tagi:
vārda brīvība, Sputnik Igaunija, Sputnik
Pēc temata
Skolēniem Francijā piedāvā "kritiski novērtēt" Sputnik materiālus
EDSO nosauca situāciju ar Sputnik Baltijas valstīs un Francijā par nepieņemamu
Francija ievieš cenzūru. Kāpēc Makrons bīstas no RT un Sputnik
Simoņana atbild uz Makrona ieteikumu franču medijiem nesadarboties ar Sputnik
Guļamistaba, foto no arhīva

Ārzemnieki izpirka, bet tagad tiek vaļā: Ogres novadā par 1 eiro pārdod muižu

0
(atjaunots 17:05 09.07.2020)
Uzņēmējs no Polijas par grašiem pārdod zemi 2,5 hektāru platībā un muižas ēku ar 60 istabām, taču būs jāpierāda, ka topošajam īpašniekam ir nauda rekonstrukcijai.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lielu muižu Ogres novada Madlienas pagastā īpašnieks pārdod par 1 eiro, taču šāda simboliska summa ir tikai juridiska formalitāte. Potenciālajam pircējam būs jāpierāda, ka viņam ir nauda vecās ēkas rekonstrukcijas veikšanai, raksta Lsm.lv.

Pašlaik muižas ēka, kuras uzbūvēšanas gads precīzi nav zināms, pieder uzņēmējam, kurš dzīvo Polijā.

" Viens eiro ir juridisks termins, ko izveidoja juristi. Jo bez samaksas tas būtu kā dāvinājums. (…) Idejas var būt jebkādas. Bet pircējam precīzi jāuzrāda, kā viņš to realizēs, kur ņems naudu," paskaidroja īpašnieks, kurš vēlējās palikt anonīms.

Līdz 1972. gadam muižā atradās skola, pēc kuras likvidācijas ēka tika atstāta novārtā, kā arī izlaupīta.

Pagaidām muižai nav atradies neviens pircējs, taču interese pastāv.

Zināms, ka iepriekš Madlienas pagasts bijis muižām bagāts, kopumā bija aptuveni 10 vēsturiskas muižas. Pašlaik daudzas no tām ir bēdīgā stāvoklī. Pēc Madlienas pagasta pārvaldes vadītāja sacītā, problēma ir tajā, ka daudzas no šīm ēkām pieder ārzemniekiem, kuriem nav nedz laika, nedz vēlmes nodarboties ar vēstures pieminekļu rekonstrukciju.

0
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija, ārzemnieki
Pēc temata
''Leģendu nakts'' Latvijas pilīs un muižās