Politologs Leonīds Krutakovs, foto no arhīva

Politologs izskaidroja Briseles neapmierinātību ar robežu atklāšanu Baltijā

55
(atjaunots 09:34 22.05.2020)
Eiropas Komisijā negatīvi novērtēja Baltijas valstu lēmumu atvērt robežas reģionā un saistīja šo soli ar vienotā Eiropas tirgus sadali.

RĪGA, 22. maijs — Sputnik. Eiropas Komisija kritizēja Baltijas valstis par robežu atklāšanu reģionā koronavīrusa fonā. EK viceprezidents Margaritis Shins aicināja neaizstāt spēkā esošos ierobežojumus ar reģionāliem "mini-Šengenas" ierobežojumiem, kas sadala vienoto Eiropas tirgu.

Baltijas valstu iekšējo robežu atklāšana ir Eiropas Savienības sairuma tendences izpausme, paziņoja Sputnik Latvija politologs Leonīds Krutakovs.

"Tas ir acīmredzami, ka Baltija, Polija un visa Austrumeiropa kopumā principiāli atšķiras no vecajiem eiropiešiem. Eiropas Savienība tās pašreizējā veidā jau ir sabrukusi, par pirmo zvanu tam kļuva Brexit. Nevar būt vienota veidojuma ar kopējo valūtu, bet ar dažādu tarifu, nodokļu un muitas politiku. Valstis ir vienojušās par vispārējiem spēles noteikumiem, bet nav tos noteikušas, un tas saplēš Eiropas Savienību," skaidroja Krutakovs.

Eksperts uzskata, ka nacionālo interešu apzināšanās ES dalībvalstīs var vest pie jaunas apvienības izveides, kuras pamatā būs principiāli atšķirīgi nosacījumi.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdība vienojās no 15. maija atvērt robežas brīvai kustībai starp valstīm. Tā iezīmējās jaunais ierobežojumu atcelšanas posms, turklāt neviena no valstīm pilnībā neatcēla martā ieviestos ārkārtējos pasākumus, kuru mērķis ir novērst koronavīrusa izplatību.

55
Tagi:
koronavīruss, Brisele, robeža, Baltija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (563)
Pēc temata
Uz Londonu caur Minsku: Latvijas iedzīvotājus nekavē slēgtās robežas
Nosovičs paskaidroja, kāpēc Baltija steidzina Poliju un Somiju pavērt robežas
Ka tik atpakaļ neslēdz: kā viesmīlības industrijā uztvēra robežu atvēršanu
Arodbiedrības: pēc robežu atvēršanas desmitiem tūkstošu cilvēku var pamest valsti
Aleksandrs Kamkins

Eksperts: nesaskaņu fakts starp Vāciju un ASV attiecībā uz drošību ir acīmredzams

13
(atjaunots 18:33 03.07.2020)
Nesaskaņas starp VFR un ASV attiecībā uz drošību Eiropā ir acīmredzams, taču daļas ASV kontingenta izvešana no VFR vēl nenozīmē sistemātiskus risinājums un nav saistīta ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, saka eksperts-ģermānists Aleksandrs Kamkins.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Amerikas prezidents Donalds Tramps atbalstīja daļas ASV kareivju izvešanu no Vācijas. Uz jaunu dienēšanas vietu dosies 9,5 tūkstoši kareivju, paziņoja Pentagona oficiālais pārstāvis Džonatans Hofmans. Pēc viņa teiktā, par viņu jauno uzdevumu kļūs "KF savaldīšana un NATO stiprināšana".

Komentējot šo paziņojumu, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Institūta Vācijas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins atzīmēja, ka šeit nav runa par amerikāņu kontingenta izvešanu no Vācijas, drīzāk, var notikt daļas kareivju pārdislocēšana – Polija, piemēram, pat ir gatava maksāt par ASV karaspēku izvietošanu.

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Eksperts uzsvēra, ka Donalda Trampa lēmums izvest 9,5 tūkstošus kareivju no Vācijas nav kaut kāds sistēmu veidojošs solis – tas, no vienas puses, ir izdevumu optimizācija, turklāt – nedz kodolieroči, nedz dronu vadības centrs no VFR netiek izvesti.

"Šis kontingenta skaita samazinājums nekādā veidā nav saistīts ar Eiropas vienotās armijas izveidošanas iniciatīvām, tas, nosacīti runājot, ir vienkārša šaujampulvera pārlikšana no viena groza citā," sacīja Kamkins radio Sputnik.

Taču zināmas kustības un apgaismības Vācijas politiskajai klasei tomēr parādās, un kopumā šī situācija var kalpot par vienu no stimuliem konkrētām darbībām attiecībā uz pāreju pie Eiropas vienotās armijas izveidošanas, taču šeit pagaidām ir pārāk daudz nenoteiktības, nobeigumā sacīja eksperts.

Камкин: факт разногласий между Германией и США по поводу безопасности в Европе налицо
13
Tagi:
NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Merkele aicina Eiropu padomāt par pasauli bez ASV līdera vietā
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
ASV gatavojas "uzdāvināt" Vāciju Krievijai
Krievijas dienas svētki, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām

40
(atjaunots 12:14 02.07.2020)
Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču to ekonomika vairs nav visspēcīgākā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Par ASV mantiniekiem pasaules līderībā var kļūt Krievija, Indija un Ķīna. Sarunā ar "Večerņaja Moskva" Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs šādi komentēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Merkele paziņoja, ka Eiropas valstīm ir nopietni jāaizdomājas par jaunu realitāti, kur Savienotās Valstis var netiekties būt pasaules līderi.

Eksperts atzīmē, ka ASV pārstājušas būt absolūtais līderis pasaulē.

"Pēc 1945. gada Eiropa ir pieradusi domāt, ka amerikāņi ir galvenie," paskaidroja Žuravļovs.

Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču vairs nav visspēcīgākā ekonomika.

Žuravļovs uzskata, ka Krievijai ir milzīgs potenciāls, pirmām kārtām fundamentālā zinātne.

Politologs uzsver, ka par jaunajām ASV konkurentēm kļuvušas Ķīna un Indija, taču tām nav attīstītas fundamentālās zinātnes, kas nodrošinātu jaunas nozares ekonomikā. Taču viņš atzīmēja, ka zinātne šajās valstīs attīstās straujos tempos.

Iepriekš Vācijas kanclere jau uzstājusies ar kritiskiem izteicieniem attiecībā uz Savienotajām Valstīm. Tostarp septembrī viņa paziņoja, ka Eiropai ir nepieciešams pašai domāt par savu drošību, jo ASV neaizstāvēs to automātiski, kā tas bija aukstā kara laikos.

40
Tagi:
ASV, Krievija
Pēc temata
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Foreign Policy: Eiropa izvērtē dolāra hegemonijas iznīcināšanas iespējas
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Aleksandrs Nosovičs

Analītiķis: Baltijas valstu aizsardzība maz uztrauc ES, naudu tās nesaņems

0
(atjaunots 11:12 04.07.2020)
Eiropas Savienība piešķīrusi naudu koronavīrusa pandēmijas seku pārvarēšanai, aizsardzības izdevumiem ar to nav nekāda sakara, paziņoja ekonomists, politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, komentējot Latvijas aizsardzības ministra paziņojumu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Latvija drīzumā saņems palīdzības paketi no Eiropas Savienības 2,9 miljardu eiro apmērā, taču aizsardzības nozarei finansējums nav paredzēts, pasūdzējās aizsardzības ministrs Artis Pabriks. "Ja mēs nedomāsim par savu drošību, mēs ne tikai neattīstīsim savus reģionus, kur ir izvietota mūsu darba zona, kur ir tie paši zemessargi un profesionālais dienests, bet mēs vienkārši sagatavosim augsni jaunām provokācijām. Senais teiciens "Kas nebaro savu armiju, baro svešu" ir patiess. Un nekas nav mainījies," sacīja ministrs.

"Līdzekļi Latvijai un citām ES valstīm tiek piešķirti koronavīrusa sociālekonomisko seku pārvarēšanai, kāds sakars ar to ir aizsardzības izdevumiem – jāvaicā Pabrika kungam. Šīs Latvijas pretenzijas Briselei ir absolūti bezjēdzīgas un ne ar ko nepamatotas," sacīja Nosovičs Sputnik Latvija intervijā.

Viņš atzīmēja, ka kopumā ES netiecas izpildīt Baltijas valstu aizsardzības iniciatīvas, tostarp tika noraidīts "militārās Šengenas" izveidošanas plāns.

"Šis projekts paredzēja apjomīgas investīcijas Austrumeiropas infrastruktūrā, lai militāras krīzes gadījumā pa to spētu ātrāk pārvietoties NATO militārā tehnika. Naudai bija jāaiziet ceļu un tiltu būvniecībai un remontam. Taču vēl pirms pandēmijas ES noraidīja projektu," sacīja Nosovičs.

Viņš atzīmēja, ka tas pats notiek ar dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvniecību, kur jau tiešā veidā sauc nevis par ekonomisku, bet par militāru projektu. Ar šo militāro pamatojumu Baltija prasa ES piešķirt arvien vairāk naudas, taču notiek tieši pretēji.

"Drošības un aizsardzības spēju ziņā Baltija ES īpaši neinteresē," nobeigumā sacīja Nosovičs.

Носович: оборона Прибалтики мало волнует ЕС, денег они не получат
0
Tagi:
NATO, aizsardzība, Artis Pabriks
Pēc temata
Un kodolieročus arī līdzi paķeriet: Krievijas ĀM par ASV spēku iespējamo izvešanu no VFR
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu
Par Krievijas gāzi un iemaksu kavēšanu NATO: Tramps izved pusi karaspēku no Vācijas
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"