Politologs Leonīds Krutakovs, foto no arhīva

Politologs izskaidroja Briseles neapmierinātību ar robežu atklāšanu Baltijā

57
(atjaunots 09:34 22.05.2020)
Eiropas Komisijā negatīvi novērtēja Baltijas valstu lēmumu atvērt robežas reģionā un saistīja šo soli ar vienotā Eiropas tirgus sadali.

RĪGA, 22. maijs — Sputnik. Eiropas Komisija kritizēja Baltijas valstis par robežu atklāšanu reģionā koronavīrusa fonā. EK viceprezidents Margaritis Shins aicināja neaizstāt spēkā esošos ierobežojumus ar reģionāliem "mini-Šengenas" ierobežojumiem, kas sadala vienoto Eiropas tirgu.

Baltijas valstu iekšējo robežu atklāšana ir Eiropas Savienības sairuma tendences izpausme, paziņoja Sputnik Latvija politologs Leonīds Krutakovs.

"Tas ir acīmredzami, ka Baltija, Polija un visa Austrumeiropa kopumā principiāli atšķiras no vecajiem eiropiešiem. Eiropas Savienība tās pašreizējā veidā jau ir sabrukusi, par pirmo zvanu tam kļuva Brexit. Nevar būt vienota veidojuma ar kopējo valūtu, bet ar dažādu tarifu, nodokļu un muitas politiku. Valstis ir vienojušās par vispārējiem spēles noteikumiem, bet nav tos noteikušas, un tas saplēš Eiropas Savienību," skaidroja Krutakovs.

Eksperts uzskata, ka nacionālo interešu apzināšanās ES dalībvalstīs var vest pie jaunas apvienības izveides, kuras pamatā būs principiāli atšķirīgi nosacījumi.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdība vienojās no 15. maija atvērt robežas brīvai kustībai starp valstīm. Tā iezīmējās jaunais ierobežojumu atcelšanas posms, turklāt neviena no valstīm pilnībā neatcēla martā ieviestos ārkārtējos pasākumus, kuru mērķis ir novērst koronavīrusa izplatību.

57
Tagi:
koronavīruss, Brisele, robeža, Baltija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (618)
Pēc temata
Uz Londonu caur Minsku: Latvijas iedzīvotājus nekavē slēgtās robežas
Nosovičs paskaidroja, kāpēc Baltija steidzina Poliju un Somiju pavērt robežas
Ka tik atpakaļ neslēdz: kā viesmīlības industrijā uztvēra robežu atvēršanu
Arodbiedrības: pēc robežu atvēršanas desmitiem tūkstošu cilvēku var pamest valsti
Dienvidosetija, foto no arhīva

Krievijas politiķis pamatoja Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšanas motīvus

0
(atjaunots 18:59 08.08.2020)
2008. gada 8. augustā Gruzijas karavīri apšaudīja Dienvidosetiju ar zalves uguns iekārtām "Grad", uzbruka un daļēji sagrāva tās galvaspilsētu Chinvalu.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Maskava atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību, jo nevarēja pieļaut, ka Aizkaukāzs pārvērstos par pulvera mucu, konstatēja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, kurš 2008. gadā bija Krievijas prezidents, vēsta RIA Novosti.

"Šodien aprit 12 gadi kopš brīža, kad mūsu valsts atbildēja uz Gruzijas toreizējā prezidenta noziedzīgo rīcību. (..) Tieši tāpēc es toreiz pieņēmu grūtu, tomēr vienīgo pareizo lēmumu – aizsargāt Abhāziju un Dienvidosetiju, vispirms pasargājot tās no agresijas, pēc tam, saskaņā ar pilsoņu lūgumu, atzīstot to pilnīgu neatkarību. Pretējā gadījumā Aizkaukāzs būtu pārvērties par pulvera mucu, un tas Krievijai, kas vienmēr atbalstījusi stabilu mieru kaimiņvalstīs, bija absolūti nepieņemami," viņš pastāstīja savā lapā sociālajā tīklā VKontakte.

Politiķis uzsvēra, ka Krievija vienmēr ir atbalstījusi stabilitāti kaimiņvalstīs un pie tam nekad nepieļaus uzbrukumu saviem pilsoņiem.

"Mūsu atbilde vienmēr būs absolūti adekvāta situācijai ar mērķi uzturēt stabilitāti un drošību gan mūsu valstī, gan visā pasaulē," atgādināja Medvedevs.

Abhāzijas Republikas karogs
© Sputnik / Алексей Никольский

2008. gada 8. augustā Gruzijas karavīri apšaudīja Dienvidosetiju ar zalves uguns iekārtām "Grad", uzbruka un daļēji sagrāva tās galvaspilsētu Chinvalu. Krievija, aizsargājot Dienvidosetijas iedzīvotājus, kuru vidū daudzi pieņēma Krievijas pilsonību, ieveda karaspēkus un pēc piecas dienas ilgas karadarbības padzina Gruzijas kareivjus no reģiona.

2008. gada 26. augustā Krievija atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas suverenitāti. Krievijas valdība norādīja, ka šis lēmums atbilst pašreizējai realitātei un nav pārskatām. Tomēr Tbilisi atsakās atzīt republiku neatkarību.

 

0
Tagi:
Dienvidosetija, Abhāzija
Bundestāgs, foto no arhīva

Bundestāgs: ASV senatoru draudi ir ekonomiskā kara pieteikums

7
(atjaunots 15:34 08.08.2020)
Iepriekš trīs ASV senatori vēstulē vācu uzņēmumam stāstīja par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus, un pieprasīja atteikties no tālāka darba "Ziemeļu straume 2" projektā.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Vācijas parlamenta deputāts, partijas "Savienība 90/Zaļie" loceklis, bijušais vides aizsardzības ministrs Jurgens Tritins uzskata, ka amerikāņu senatoru vēstule ar draudiem vērst sankcijas pret Vācijas ostu "Ziemeļu straumes 2" dēļ ir ekonomiskā kara pieteikums. Savu viedokli viņš pauda aģentūrai DPA.

Iepriekš trīs ASV senatori adresēja vēstuli ostas operatoram "Sassnitz GmbH". Tajā stāstīts par sankcijām, ko ASV valdība gatavo pret kompānijām, kas atbalsta gāzesvada būvdarbus. Amerikāņu politiķi pieprasa atteikties no tālāka darba "Ziemeļu straume 2" projektā. Cita starpā vēstulē teikts, ka darbu turpināšanas gadījumā Zasnicas ostai draud "finansiāls sabrukums", atgādināja RIA Novosti.  

"Iejaukšanās Vācijas un Eiropas Savienības suverenitātē ir sasniegusi bezprecedenta agresijas līmeni, un tā nevar palikt bez atbildes," uzsvēra Tritins. Viņš norādīja, ka projektā iesaistītajām kompānijām vajadzīga aizsardzība no "Vašingtonas Mežonīgo Rietumu metodēm".

Deputāts aicināja Vāciju un ES dot apņēmīgu atbildi ASV – viņš pieļāva, ka tie varētu būt soļi pret amerikāņu slānekļa gāzi.

Politiķis atgādināja, ka Zasnica atrodas kancleres Angelas Merkeles vēlēšanu apgabalā un uzdeva jautājumu, kā viņa varēs paskaidrot ostas darbiniekiem savu ilgstošo bezdarbību.

"Ziemeļu straume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi no Krievijas uz Vāciju.

Krievijas projektu atbalsta Berlīne un Vīne, jo tās ir ieinteresētas saņemt stabilas gāzes piegādes. Gāzesvadu atbalsta arī Norvēģija – tās valdībai pieder 30% kompānijas "Kvaerner", būvdarbu apakšuzņēmēja, akciju.

Pret "Ziemeļu straumi 2"  iebilst Lietuva, Latvija, Polija un Ukraina, kam ir savas intereses. Projektu kritizē arī ASV – tās vēlas piegādāt Eiropai pašas savu sašķidrināto dabas gāzi.

Pērnā gada beigās Savienotās Valstis pieņēma aizsardzības budžetu, kurā iekļāva sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem. Rezultātā projekta īstenošana apstājās, tomēr Krievijas koncerns "Gazprom" informēja, ka varēs patstāvīgi noslēgt būvdarbus.

7
Tagi:
Vācija, ASV, Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Fortuna" nomnieks atteicās piedalīties "Ziemeļu straumes 2" izbūves pabeigšanā
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus atļauts turpināt
Sāka lēst zaudējumus: "Ziemeļu straumes 2" celtnieki saņēmuši pārmetumu lavīnu