Nabadzība, foto no arhīva

Miljoniem cilvēku var nonākt galējā trūkumā pandēmijas rezultātā

25
(atjaunots 09:40 21.05.2020)
Liela daļa trūcīgo cilvēku dzīvo attīstītās valstīs, taču koronavīrusa pandēmija var palielināt nabadzīgo cilvēku skaitu visā pasaulē.

RĪGA, 21. maijs - Sputnik. Miljoniem cilvēku visā pasaulē var sastapties ar trūkumu koronavīrusa pandēmijas dēļ, Pasaules bankas vadītājs Deivids Malpass paziņoja savā runā telekonferencē.

Pasaules Banka – starptautiska finanšu organizācija, kas nodibināta ar mērķi nodrošināt finansiālu un tehnisku atbalstu jaunattīstības valstīm.

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

"Mēs vērtējam, ka līdz 60 miljoni cilvēku būs iedzīti galējā trūkumā, un tas nivelēs visu pēdējos trijos gados panākto progresu nabadzības likvidēšanā. Mūsu prognozes rāda dziļu recesiju," konstatēja Malpass, kura paziņojums publicēts bankas vietnē.

Viņš informēja, ka Pasaules Banka sniedz atbalstu 100 jaunattīstības valstīm, kurās dzīvo 70% Zemes iedzīvotāju, piemēram, apņēmusies iesniegt kredītus par 160 miljoniem dolāru līdz 2021. gadam.

Pie tam viņš norādīja, ka Pasaules bankas centieni ir nepietiekami, un aicināja kreditorus pievienoties G20 iniciatīvai, kas pasludinājusi parādu apmaksas moratoriju virknei jaunattīstības valstu.

Pasaules bankas ziņojums, kas publicēts 2018. gadā, liecina, ka gandrīz 46% Zemes iedzīvotāju, jeb 3,4 miljardi cilvēku iztiek ar mazāk nekā 5,12 eiro dienā, vairāk nekā 1,9 miljardi cilvēku, jeb 26,2% Zemes iedzīvotāju 2015. gadā iztikai bija mazāk nekā 2,92 eiro dienā.

Neskatoties uz to, ka līdz 10% samazināts visnabadzīgāko iedzīvotāju skaits, kam nākas iztikt ar mazāk nekā 1,74 eiro dienā uz cilvēku, nabadzības problēma joprojām ir aktuāla, bet cīņa ar to ir palēninājusies. Tas saistīts ar ekonomisko attīstību: tās rezultātā izveidojusies situācija, kurā lielāka daļa trūcīgo dzīvo attīstītās valstīs.

Jau iepriekš izskanējušas vairākas negatīvas prognozes, kas saistītas ar koronavīrusa pandēmiju. Iepriekš ANO Pasaules pārtikas programma brīdināja: līdz 2020. gada beigām Covid-19 seku dēļ pasaulē cietīs badu ceturtdaļmiljards cilvēku.

Pandēmijas rezultātā cilvēki visā pasaulē zaudē darbu un ienākumus, produktu piegādes ir apgrūtinātas. Pie tam valstis ar lielu ārējo parādu diezin vai spēs mobilizēt pietiekamus resursus cīņai ar krīzi.

Riskam pakļauti arī lielpilsētu iedzīvotāji – dienas strādnieki, pakalpojumu sfēras darbinieki un ekonomikas "pelēkajos" sektoros nodarbinātie arī var saskarties ar trūkumu un badu.

25
Tagi:
Pasaules banka, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (685)
Pēc temata
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Puse Latvijas iedzīvotāju nav gatava neparedzētiem izdevumiem pandēmijas dēļ
Puse no pasaulē strādājošiem cilvēkiem var palikt bez iztikas līdzekļiem
Rietumi cietīs badu Krievijas dēļ
Vasilijs Koltašovs

Politologs: Makrons licis saprast, kādu lomu ES piešķīrusi Latvijai un Lietuvai

8
(atjaunots 08:54 01.10.2020)
Baltijas valstis pilda uzdevumus, ko tām nospraudusi Brisele. Kāpēc tad Eiropas Savienībai būtu jātērē spēki un līdzekļi to ekonomikas glābšana?

RĪGA, 1. oktobris – Sputnik. Francijas prezidents Emanuels Makrons oficiālās vizītes laikā paziņoja, ka Baltijas valstīm un Francijai ir daudz līdzīgu vēlmju un ambīciju, it īpaši Eiropas Savienības ekonomiskās un rūpnieciskās atjaunošanas aspektā.

Makrona izteikumi ir tīri tehniski, tie neko nemaina principiāli, atzīmēja Jaunās sabiedrības institūta Politekonomisko pētījumu centra vadītājs Vasilijs Koltašovs.

"Makrons vēlas celt Francijas stāvokli starptautiskajās attiecībās... Patiesībā nekāda ES ekonomiskā atjaunošana nav paredzama. Tas redzams pat Eiropas Centrālās bankas politikā, kas joprojām pievērsusies finansistu interesēm un spēcīgam eiro, nevis ekonomikai un pavisam noteikti – ne Baltijas ekonomikai," Koltašovs konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Politologs uzsvēra, ka Eiropas Savienībā Baltija tiek uzskatīta par zonu, kas jāatrauj no Krievijas, – nekādas citas funkcijas Eiropas ekonomiskajā sistēmā tai nav.

"Tagad Baltijas valstis zaudē tranzītu, taču Briselē tas nevienu īpaši neuztrauc. Arī tagad Francija diezin vai rūpēsies par Lietuvas un Latvijas glābšanu. Vienkārši tāpēc, ka šīs valstis savu uzdevumu izpilda gan politiski, gan ekonomiski. Pie varas tur turas spēki, kas pievērsti cīņai pret Krieviju, un vienkāršie iedzīvotāji par to maksā," norādīja Koltašovs.

Makrons noslēdzis divas dienas ilgo vizīti Lietuvā un Latvijā. Viļņā Francijas prezidents tikās ar valsts prezidentu Gitlanu Nausēdu, premjerministru Sauļu Skverneli un bijušo Baltkrievijas prezidenta kandidāti Svetlanu Tihanovsku, kā arī apmeklēja bāzi Ruklā, kur dislocēti franču karavīri NATO kontingenta sastāvā.

Колташов: Макрон дал понять роль Латвии и Литвы в Евросоюзе
8
Tagi:
Makrons, ekonomika, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Nopietns signāls: eksperts paskaidroja, kas stāv aiz Makrona kritikas attiecībā uz NATO
Kremlis sniedza komentārus par Putina un Makrona sarunu par Navaļniju
Makrons centīsies iesaistīt Baltijas valstis dialogā ar Krieviju
Pirmo reizi divdesmit gadu laikā Latvijā viesosies Francijas prezidents
Eiro

Vai Eiropas Savienība atbrīvosies no sīknaudas

23
(atjaunots 12:30 30.09.2020)
Saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu, atteikšanās no viena un divu centu monētām palīdzēs ietaupīt naudu un apkārtējās vides resursus.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Eiropas Komisija uzsāk 1 un 2 centu monētu izmantošanas lietderīguma novērtējumu, vēsta Euractiv.

Vai eirozonai ir vērts atteikties no divām savām vissīkākajām monētām? Tās aizņem vietu makā un piesaista jums nosodošus apkārtējo skatienus lielveikala rindā pie kases, kad jūs sākas tās drudžaini skaitīt.

Ir arī nopietnāki iemesli atteikties no vara monētām. Tas kļūs par vēl vienu soli ceļā pie ekonomikas bez skaidrās naudas.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu, atteikšanās no viena un divu centu monētām palīdzēs ietaupīt naudu un apkārtējās vides resursus – vairs nevajadzēs iegūt metālu un tērēt naudu monētu ražošanai, transportēšanai un pārstrādāšanai.

ES iedzīvotāji atbalsta šo piedāvājumu. Saskaņā ar aptauju datiem, gandrīz 65% eiropiešu ir gatavi atteikties no sīkajām monētām. 3017. gadā tikai respondenti no Latvijas un Portugāles vēlējās saglabāt šos eirocentus.

Vēl viens iemesls – koronavīruss. Pētījumi vēl tiek turpināti, taču pastāv aizdomas, ka skaidra nauda palīdz vīrusam izplatīties pa visu pasauli. Varbūt monētām nav vietas jaunajā pasaulē?

Bet, varbūt, arī ir. Noliekot malā numismātu vajadzības, ir arī citi iemesli, kādēļ viena un divu centu monētas ir jāatstāj apritē. Viens no tiem ir iespējamais cenu kāpums. Patērētāji raizējas, ka pārdevēji pacels cenas īsi pirms to noapaļošanas: piemēram, kafija, kura maksāja 1,95 eiro, sadārdzināsies līdz 1,98 eiro, un lūk jums kafija par diviem eiro.

Tomēr Eiropas Komisija atgādina, ka Nīderlandē un Somijā, kur cenas jau ir noapaļotas, nekas tāds nenotika – manipulācijas ar cenām aizliedz konkurences likumi.

Arī labdarības organizācijas ir priecīgas par to, ka mūsu makos ir sīknauda, un ubagotāji Eiropas ielās. ES varasiestādēm, visticamāk, būs grūti novērtēt ekonomisko efektu vienam un otram, taču tām nāksies pacensties – Eiropas Komisija vēlas pabeigt savu pētījumu nākamgad un publicēt to 2021. gada beigās.

Ja jums piemīt azarts, varat saderēt uz pāris eirocentiem, ka ES izstrādās kaut kādus "vispārīgus noteikumus", kurus valstis vienkārši ignorēs vai aizmirsīs ieviest. Tā kā mēs vēl ilgi ik pa laikam atradīsim monētas savos dīvānos.

23
Tagi:
nauda, Eiropas Savienība
Pēc temata
Valdība atbalstīs kultūras organizācijas ar naudu
Pandēmijas dēļ eiropiešiem nākas sākt taupīt
Pietiek to paciest! Iedzīvotāji sadumpojušies pret ierēdņiem reprezentācijas izdevumu dēļ
Pats grūtākais – atrast naudu: Latvijas iedzīvotāji novērtēja biznesa uzsākšanas iespējas