Svētā Pētera laukums, foto no arhīva

Sensacionāli dokumenti par fašistu zvērībām radījuši skandālu Vatikānā

99
(atjaunots 16:05 20.05.2020)
Aptuveni 400 tūkstoši dokumentu mapīšu. Katrā – sensācija. Vatikāns ilgi nevarēja saņemties un nodot atklātībai arhīvus par 1939.-1958. gadu, kad "apustuļa Pētera pēctecis zemes virsū" bija Pijs XII.

RĪGA, 20. maijs — Sputnik. Vatikānā izcēlies skandāls. Tas saistīts ar 75 gadus seniem notikumiem. Vēsturnieki pēta arhīvus, kuri atspoguļo ārkārtīgi daudzšķautņainā Romas pāvesta Pija XII darbību. Vieni prasa ierindot viņu starp svētajiem, citi dēvē par "Hitlera draugu". Par to, kādas nianses atklājušās atslepenotajos dokumentos un kas neļauj pētniekiem atklāt patiesību, stāsta RIA Novosti.

Pretrunīgais pāvests

Aptuveni 400 tūkstoši dokumentu mapīšu. Katrā – sensācija. Vatikāns ilgi nevarēja saņemties un nodot atklātībai arhīvus par 1939.-1958. gadu, kad "apustuļa Pētera pēctecis zemes virsū" bija Pijs XII.

Jau pusgadsimtu par viņa rīcību strīdas tālu ārpus vēsturnieku kabinetiem.

"Pāvests centās pārliecināt pasaules līderus nesākt karu," saka vieni.

"Pijs XII neizslēdza nacistus no Baznīcas," attrauc citi.

Viņa pontifikātu aktīvi pēta ne vienu vien gadu desmitu, tomēr vēl joprojām nav zināma viņa loma Otrā pasaules kara gados. Tieši tāpēc visā pasaulē aizrautīgi uztvēra tagadējā pāvesta Franciska lēmumu atslepenot tālaika arhīvus.

Tiesa, plānus izjauca koronavīrusa pandēmija. Dažas dienas pēc tam, kad Svētais Krēsls ielaida vēsturniekus arhīvos, mazākā valsts pasaulē tika slēgta – karantīna. Kopš tā brīža speciālisti iepazinušies tikai ar 180 dokumentu mapēm – pārsimt tūkstoši lapu no desmitiem miljonu. Taču arī ar to pietika, lai paceltos jauns diskusijas vilnis par Pija XII lomu.

Nesen pētnieki no Minsteres universitātes atcerējās dokumentus, ko pirms 40 gadiem gribēja iekļaut 11 sējumu darbā, kas veltīts Vatikāna saiknei ar holokaustu. Tomēr pēdējā brīdī dokumentu publikāciju aizliedza jezuītu ordeņa locekļi. Lai saglabātu Pija XII reputāciju.

"Saskaņā ar arhīviem, 1942. gada rudenī pāvests izlasīja amerikāņu diplomāta ziņu, kurā sīki izklāstīta informācija par ebreju masu slepkavībām Varšavā un Ļvovā," ziņoja grupas vadītājs vēsturnieks Huberts Volfs intervijā katoļu izdevumam "Kirche + Leben". Pēc tās no pāvesta gaidīja aktīvu pretestību acīmredzamajam ļaunumam.

"Kas liedza viņam protestēt?"

Ziņojumu apstiprināja Vatikāna paša avotu informācija. Piemēram, Ļvovas grieķu katoļu arhibīskaps Andrejs Šeptickis ziņoja, ka "atklāti velnišķīgās" okupācijas laikā Ukrainā noslepkavoti aptuveni 200 tūkstoši ebreju. Vēl viens informators ziņoja par "neiedomājamu slaktiņu" ebreju geto Varšavā.

Šīs ziņas pontifikam piegādāja Vatikāna valsts sekretariāts, Ārlietu ministrijas analogs. Resora vadītājs aicināja Piju XII neticēt informācijai par masu slepkavībām. "Viņš teica pāvestam, ka ebrejiem ir "slieksme pārspīlēt", bet "austrumnieki" – tā Vatikānā sauca grieķu katoļus – "nav labākais godīguma piemērs – to nesen pierādījuši vācu pētnieki". Dokuments ar Della Akva parakstu mums ir svarīgākais. Dokuments tika slēpts ilgus gadus – tas ir nepārprotami antisemītisks papīrs un skaidro, kāpēc Pijs XII nenosodīja holokaustu atklāti," pievērsa uzmanību Huberts Volfs.

Dažus mēnešus pēc minētā ziņojuma Romas pāvests nāca klajā, šķiet, ar visvairāk apspriesto Ziemassvētku uzrunu draudzei. Viņš pieminēja "simtiem tūkstošu cilvēku, kuri bez vainas būdami un pēc viena vienīga iemesla – savas nacionalitātes vai rases dēļ – bija lemti nāvei vai pakāpeniskai iznīcināšanai". Tomēr viņš šo frāzi izteica it kā garāmejot, nepieminēja ne vāciešus, ne ebrejus.

Savukārt pāvesta aizstāvji apgalvo, ka viņš tomēr centies iejaukties situācijā: pēc viņa vārdiem, katoļu baznīca izglābusi četrus tūkstošus ebreju no nāves. Tieši pie Vatikāna Eiropā dzīvojošie ebreji vērsušies pēc palīdzības. Taču ar šo pilsētvalsti Hitlers jau 1933. gadā noslēdza pirmo starptautisko līgumu. Pāvesta Pija XII pretrunīgo politiku mēģina skaidrot vēsturnieki. No vienas puses, viņš zinājis, ka notiek ebreju masveida slepkavības, un centies viņiem palīdzēt. No otras puses, viņš ne reizi nav publiski nosodījis par to nacistisko Vāciju.

"Kāpēc pāvests neprotestēja? Viņš rakstīja vācu bīskapiem: "Kur pāvestam jākliedz, tur viņš lemts klusuciešanai." Iespējams, viņš baidījās, ka varētu atkārtoties notikumi Holandē – tur 1942.gadā protestantu un katoļu bīstapi kopīgi protestēja pret vietējo ebreju deportāciju (tā lēma nāvei). Tomēr valstī tik un tā tika arestēti pat katoļticībā pārgājušie ebreji," intervijā RIA Novosti atzīmēja Huberts Volfs.

Vēsturnieki lasa 70 Vatikāna vēstnieku ziņojumus un Pija XII saraksti ar ASV prezidentu Franklinu Rūzveltu. Šajos dokumentos pētniekus visvairāk interesē pāvesta atbildes.

"Politisks jautājums"

Pāvesta Pija XII loma Holokaustā interesē ne tikai ebreju kopienu, bet arī katoļus. Kopš 60. gadiem Vatikānā tiek apspriests jautājums par pontifika beatifikāciju – atzīšanu par Godināmo. Tas savukārt paver ceļu pretī viņa kanonizācijai.

Romas pāvesta Pija XII beatifikāciju aktīvi atbalstīja Benedikts XVI. Viena no versijām liecina, ka šī iemesla dēļ viņš iebildis pret arhīvu publikāciju. Viņa pēctecis Svētajā Krēslā Francisks I tomēr noņēmis dokumentiem grifu "aizslepenots līdz 2027. gada oktobrim".

"Beatifikācija – tā ir cilvēka svētuma atzīšana. Tomēr Pija gadījumā ir ļoti spēcīgs politiskais konteksts. Pēc kara attieksme pret viņu bija atšķirīga, lai arī tika apliecināts: pāvests centies aizstāvēt ebrejus, piemēram, gadījumā ar izdzīvojušo Romas kopienu. Turklāt viņa priekšgājējs Pijs XII 1937. gadā nosauca nacionālsociālismu par "vēl nebijuša ļauna rasu pagānisma paveidu"," sarunā ar RIA Novosti paskaidroja katoļu baznīcas vēsturnieks Aleksejs Judins.

Tomēr atbilde uz galveno jautājumu: kāpēc Pijs XII nenosodīja nacistus, zinot par ebreju masu slepkavībām, vēl ir priekšā. Vatikāns uz laiku slēdzis piekļuvi arhīviem pandēmijas dēļ un nav informējis, kad vēsturnieki varēs tur atgriezties.

99
Tagi:
Hitlers, Vācija, Vatikāns
Pēc temata
Waffen SS bijušais karavīrs uzskata par kļūdu kalpošanu nacistiem
Putins nosaucis par murgiem mēģinājumus apsūdzēt PSRS par Otrā pasaules kara sākumu
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Pludmale Turcijā, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par atpūtas īpatnībām Turcijā šajā sezonā

4
(atjaunots 18:36 01.07.2020)
Turcija paziņojusi, ka ir gatava tūristu pieņemšanai, neskatoties uz to, ka katru dienu valstī tiek atklāts vairāk nekā tūkstotis jaunu Covid-19 gadījumu.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Krievija pandēmijas apstākļos neatjaunos aviācijas satiksmi ar Turciju no 15. jūlija, kā iepriekš par to ziņoja atsevišķi mediji, paziņoja KF transporta ministrs Jevgēņijs Dītrihs. Turklāt varasiestādes nesniedz prognozes attiecībā uz starptautiskās aviosatiksmes atjaunošanu kopumā: viss būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas, uzvēra ministrs.

Turcija jau jūnijā paziņoja, ka ir gatava pieņemt tūristus, atgādināja radio Sputnik ēterā KF Tūrisma aģentūru alianses prezidija loceklis Aleksans Mkrtčans.

Viņš pastāstīja, ka valsts sagatavojusies tūristu pieņemšanai pandēmijas apstākļos.

"Koronavīrusa testi tiek veikti visās Turcijas lidostās, kur ierodas tūristi, – Stambulā, Antālijā, Marmarisā un Bodrumā. Visi pasažieri ar negatīvu rezultātu tiek pielaisti kūrortiem. Gandrīz visas viesnīcas jau ir atvērtas, ūdens temperatūra ir patīkama. Tātad Turcija ir gatava tūristu pieņemšanai," sacīja Mkrtčans.

Turcijas tūrisma un kultūras ministrs Mehmets Ersojs iepriekš paziņoja ka izziņa par neslimošanu ar Covid-19 atpūtai Turcijā nav nepieciešama. Tāpat tūristiem nav jāievēro divu nedēļu karantīna.

Mkrtčans atzīmēja, ka uz Turciju jau ir devušies pirmie reisi ar tūristiem no Kazahstānas, startam gatavojas Baltkrievijas un Ukraina. Taču Krievija atjaunos gaisa satiksmi ar Turciju ne ātrāk kā augusta beigās, piebilda Mkrtčans.

Kemeras pludmale, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Krievijas vēstnieks Ankarā Aleksejs Jerhovs aizritējušajā nedēļā paziņoja, ka Turcija izdarījusi ļoti daudz, lai nodrošinātu tūrisma objektu drošību koronavīrusa apstākļos, atsevišķi atzīmējot nacionālo droša tūrisma sertifikācijas sistēmu. Jūra un saule Turcijā joprojām ir maiga un viesmīlīga, piebilda diplomāts.

Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, Turcijā ir atklāti 199 906 Covid-19 gadījumi, no tiem 5131 letāls, 173 111 cilvēks izveseļojies. Pēdējo dienu laikā vidējais saslimušo skaita pieaugums dienā svārstās 1,2-1,4 tūkstošu cilvēku robežās. Varasiestādes atzīmē, ka vairums gadījumu tiek reģistrēts rajonos, kas nav tradicionāli tūristu galamērķi. Tā, Antālijā ar 2,4 miljoniem iedzīvotāju saslimuši vien 472.

Saskaņā ar Turcijas Tūrisma un kultūras ministrijas informāciju, maijā valstī iebrauca aptuveni 30 tūkstoši atpūtnieku pret četriem miljoniem viesu pērn. To vidū visvairāk tūristu ieradās no Bulgārijas, Gruzijas, Ukrainas, Rumānijas un Serbijas.

4
Tagi:
tūrisms, Turcija
Pēc temata
Rīga – viena no drošākajām Eiropas pilsētām pēc pandēmijas
Visi uz Jūrmalu: Latvijas kūrorts iekļuvis labāko atpūtas vietu desmitniekā pēc pandēmijas
Uzmanies ārzemēs! Jauni noteikumi un aizliegumi dažādās valstīs
Turcijas karogs, foto no arhīva

NATO apstiprināja Baltijas aizsardzības plānus, Turcija atteicās no veto

29
(atjaunots 17:01 01.07.2020)
Turcija bija vienīgā valsts, kura atteicās apstiprināt Baltijas un Polijas aizsardzības plānus līdz brīdim, kamēr netiks ņemtas vērā tās intereses, jeb noteikt, ka Sīrijas ziemeļos esošie kurdu kaujinieki ir teroristu grupējumi.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. NATO līdz galam apstiprinājusi atjaunotos Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānus, pēc tam, kad tika rasts kompromiss ar Turciju, kura līdz šim bloķējusi šo lēmumu, vēsta LRT. Šo informāciju apstiprināja Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs.

"Šobrīd mēs varam apgalvot, ka jautājums ir praktiski saskaņots. Tie ir apstiprināti," sacīja Linkēvičs.

Viņš piebilda, ka saskaņošanas process "ilga tik, cik tas ilga". Linkēvičs atteicās detalizēt, kā izdevās panākt kompromisu.

"Tas ir normāls process, jo visi NATO lēmumi, vai tie ir operatīvi, vai finanšu, vai militāri, tiek pieņemti tikai ar kopēju piekrišanu, konsensu, ir nepieciešams tik daudz laika, cik ir nepieciešamas, taču NATO ar to arī izceļas, ka ņem vērā visu dalībvalstu intereses," sacīja Lietuvas ministrs.

Linkēvičs uzsvēra, ka sākotnēji Turcijas pozīcija nebija virzīta pret Baltijas valstīm un Poliju, tādēļ nevajag dramatizēt ievilkušās pārrunas – Ankara aizstāvēja savas intereses un ieņēma konstruktīvu pozīciju.

"Saskaņošanas posms ir noslēdzies, un plāns ir jāīsteno, tādēļ militārpersonām, kuras nodarbojas ar militāro plānošanu, arī ir jāķeras klāt svarīgajam darbam, kurš viņus gaida," noslēgumā sacīja ministrs.

Iepriekš NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, NATO valstis Londonas samitā 2019. gada decembra sākumā atbalstīja atjaunināto Polijas un Baltijas valstu aizsardzības plānu, kuru bloķēja Turcija. Taču līdz tā stāšanās spēkā ir jābūt pabeigtām formālām procedūrām.

Pirms NATO samita aģentūra Reuters ziņoja, ka Ankara ir devusi rīkojumu valsts pārstāvim NATO neparakstīt Baltijas aizsardzības militāro plānu, kā arī izrādīt spiedienu uz alianses locekļiem ar mērķi, lai viņi oficiāli atzīst Sīrijas kurdu pašaizsardzības spēkus par teroristiskiem grupējumiem. Tika ziņots, ka vairākas NATO dalībvalstis, tai skaitā arī ASV, bloķēja atjaunināto Turcijas aizsardzības stratēģiju, kurā Sīrijas kurdu grupējumi "Tautas pašaizsardzības spēki" tika minēti kā spēks, kurš apdraud Turcijas nacionālo drošību.

Atgādināsim, ka ASV pēdējo gadu laikā aktīvi sadarbojās ar kurdu grupējumiem Sīrijā, skaidrojot to ar cīņu pret teroristisko organizāciju "Islāma valsts" (ISIS, aizliegta daudzās pasaules valstīs). Turcija vairākkārt paudusi neapmierinātību sakarā ar šādu Savienoto Valstu rīcību un aicināja izbeigt šo sadarbības formātu.

29
Tagi:
Turcija, Baltija, aizsardzība, NATO
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV kodolarsenālu no Turcijas tehniski iespējams pārvest uz Baltiju
Baltais nams: ASV neatbalstīs Turcijas militāro operāciju Sīrijā
Mediķis, foto no arhīva

Ārstus atkal piemānīja: piemaksas no valsts viņi arī nesaņēma

0
(atjaunots 10:45 02.07.2020)
Valdības piešķirtie 8 miljoni eiro krīzes izmaksām medicīnas darbiniekiem tā arī nenonāca līdz mediķiem un slimnīcām.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Neviena pašvaldības slimnīca Latvijā joprojām nav saņēmusi valsts solīto naudu piemaksām mediķiem, vēsta Mixnews.lv.

Marta beigās valdība pieņēma lēmumu par 8 miljonu eiro piešķiršanu piemaksām mediķiem, kas tieši iesaistīti darbā ar Covid-19.

Taču, saskaņā ar Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) datiem, pašlaik piemaksas ārstiem spējušas izmaksāt vien 53% pašvaldību slimnīcu, un arī tās to izdarījušas no saviem līdzekļiem.

Veselības ministrija iepriekš solīja, ka slimnīcas varēs izmaksāt piemaksas par darbu ar Covid-19 saviem darbiniekiem katru mēnesi, kopā ar algu. Tātad, pirmajām izmaksām bija jāsākas jau aprīļa sākumā – par martu. Taču, kā ziņo LSB, trīs mēnešu laikā nevienai pašvaldības slimnīcai līdzekļi netika ieskaitīti.

"Pašvaldību slimnīcas patlaban ir sarežģītas izvēles priekšā – vai valdības solītās, taču līdz šim nesaņemtās piemaksas darbiniekiem izmaksāt no saviem līdzekļiem, vai maksāt darbiniekiem tikai pēc finanšu līdzekļu saņemšanas. (…) Pašsaprotams, ka pēc visiem izskanējušajiem solījumiem katrs mediķis un jebkurš darbinieks, kas bija iesaistīts darba organizācijā un cīņā ar Covid-19, joprojām cer uz kaut kāda veida apbalvojumu," pastāstīja LSB vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Pēc viņa sacītā, solījumu nepildīšana samazina darbinieku motivāciju. Tāpat viņš atzīmēja, ka netika saņemtas arī kompensācijas par slimnīcu iepirktajām sejas maskām, cimdiem un halātiem.

"Līdz šim nevienai no slimnīcām nav kompensēti arī izdevumi par iegādātajiem individuālās aizsardzības līdzekļiem. Jau iepriekš informējām, ka valsts tos nespēja nodrošināt centralizēti, tādēļ slimnīcas bija spiestas meklēt veidus, kā iegādi nodrošināt pašu spēkiem," paziņoja Kalējs.

Mediķi aizsargtērpos, foto no arhīva
© Sputnik / Илья Питалев

Daugavpils Reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs uzsvēra, ka izmaksu ārstiem nebūs bez valsts palīdzības.

"Slimnīcas personālam kompensācijas plānojam izmaksāt tikai tad, kad būs zināms kādu papildu finansējumu mums piešķirs no kopējiem līdzekļiem, kas domāti neparedzētiem gadījumiem. Šajā laikā jau esam ieguldījuši ļoti apjomīgus pašu līdzekļus slimnīcas nepārtrauktas darbības nodrošināšanā un visu pandēmijas apstākļos noteikto vadlīniju izpildē," paziņoja Semjonovs.

Pēc viņa sacītā, cilvēki kārtējo reizi vīlušies valdības solījumos.

0
Tagi:
Latvija, alga, mediķi
Pēc temata
Ārstu un skolotāju algu palielināšanai Latvijā var pārskatīt nodokļu sistēmu
Kariņš apsolījis palielināt algas mediķiem nākamgad
Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā
Levits: likums par mediķu algu palielinājumu ir jāpārraksta, lai nemuļķotu viņus