Svētā Pētera laukums, foto no arhīva

Sensacionāli dokumenti par fašistu zvērībām radījuši skandālu Vatikānā

98
(atjaunots 16:05 20.05.2020)
Aptuveni 400 tūkstoši dokumentu mapīšu. Katrā – sensācija. Vatikāns ilgi nevarēja saņemties un nodot atklātībai arhīvus par 1939.-1958. gadu, kad "apustuļa Pētera pēctecis zemes virsū" bija Pijs XII.

RĪGA, 20. maijs — Sputnik. Vatikānā izcēlies skandāls. Tas saistīts ar 75 gadus seniem notikumiem. Vēsturnieki pēta arhīvus, kuri atspoguļo ārkārtīgi daudzšķautņainā Romas pāvesta Pija XII darbību. Vieni prasa ierindot viņu starp svētajiem, citi dēvē par "Hitlera draugu". Par to, kādas nianses atklājušās atslepenotajos dokumentos un kas neļauj pētniekiem atklāt patiesību, stāsta RIA Novosti.

Pretrunīgais pāvests

Aptuveni 400 tūkstoši dokumentu mapīšu. Katrā – sensācija. Vatikāns ilgi nevarēja saņemties un nodot atklātībai arhīvus par 1939.-1958. gadu, kad "apustuļa Pētera pēctecis zemes virsū" bija Pijs XII.

Jau pusgadsimtu par viņa rīcību strīdas tālu ārpus vēsturnieku kabinetiem.

"Pāvests centās pārliecināt pasaules līderus nesākt karu," saka vieni.

"Pijs XII neizslēdza nacistus no Baznīcas," attrauc citi.

Viņa pontifikātu aktīvi pēta ne vienu vien gadu desmitu, tomēr vēl joprojām nav zināma viņa loma Otrā pasaules kara gados. Tieši tāpēc visā pasaulē aizrautīgi uztvēra tagadējā pāvesta Franciska lēmumu atslepenot tālaika arhīvus.

Tiesa, plānus izjauca koronavīrusa pandēmija. Dažas dienas pēc tam, kad Svētais Krēsls ielaida vēsturniekus arhīvos, mazākā valsts pasaulē tika slēgta – karantīna. Kopš tā brīža speciālisti iepazinušies tikai ar 180 dokumentu mapēm – pārsimt tūkstoši lapu no desmitiem miljonu. Taču arī ar to pietika, lai paceltos jauns diskusijas vilnis par Pija XII lomu.

Nesen pētnieki no Minsteres universitātes atcerējās dokumentus, ko pirms 40 gadiem gribēja iekļaut 11 sējumu darbā, kas veltīts Vatikāna saiknei ar holokaustu. Tomēr pēdējā brīdī dokumentu publikāciju aizliedza jezuītu ordeņa locekļi. Lai saglabātu Pija XII reputāciju.

"Saskaņā ar arhīviem, 1942. gada rudenī pāvests izlasīja amerikāņu diplomāta ziņu, kurā sīki izklāstīta informācija par ebreju masu slepkavībām Varšavā un Ļvovā," ziņoja grupas vadītājs vēsturnieks Huberts Volfs intervijā katoļu izdevumam "Kirche + Leben". Pēc tās no pāvesta gaidīja aktīvu pretestību acīmredzamajam ļaunumam.

"Kas liedza viņam protestēt?"

Ziņojumu apstiprināja Vatikāna paša avotu informācija. Piemēram, Ļvovas grieķu katoļu arhibīskaps Andrejs Šeptickis ziņoja, ka "atklāti velnišķīgās" okupācijas laikā Ukrainā noslepkavoti aptuveni 200 tūkstoši ebreju. Vēl viens informators ziņoja par "neiedomājamu slaktiņu" ebreju geto Varšavā.

Šīs ziņas pontifikam piegādāja Vatikāna valsts sekretariāts, Ārlietu ministrijas analogs. Resora vadītājs aicināja Piju XII neticēt informācijai par masu slepkavībām. "Viņš teica pāvestam, ka ebrejiem ir "slieksme pārspīlēt", bet "austrumnieki" – tā Vatikānā sauca grieķu katoļus – "nav labākais godīguma piemērs – to nesen pierādījuši vācu pētnieki". Dokuments ar Della Akva parakstu mums ir svarīgākais. Dokuments tika slēpts ilgus gadus – tas ir nepārprotami antisemītisks papīrs un skaidro, kāpēc Pijs XII nenosodīja holokaustu atklāti," pievērsa uzmanību Huberts Volfs.

Dažus mēnešus pēc minētā ziņojuma Romas pāvests nāca klajā, šķiet, ar visvairāk apspriesto Ziemassvētku uzrunu draudzei. Viņš pieminēja "simtiem tūkstošu cilvēku, kuri bez vainas būdami un pēc viena vienīga iemesla – savas nacionalitātes vai rases dēļ – bija lemti nāvei vai pakāpeniskai iznīcināšanai". Tomēr viņš šo frāzi izteica it kā garāmejot, nepieminēja ne vāciešus, ne ebrejus.

Savukārt pāvesta aizstāvji apgalvo, ka viņš tomēr centies iejaukties situācijā: pēc viņa vārdiem, katoļu baznīca izglābusi četrus tūkstošus ebreju no nāves. Tieši pie Vatikāna Eiropā dzīvojošie ebreji vērsušies pēc palīdzības. Taču ar šo pilsētvalsti Hitlers jau 1933. gadā noslēdza pirmo starptautisko līgumu. Pāvesta Pija XII pretrunīgo politiku mēģina skaidrot vēsturnieki. No vienas puses, viņš zinājis, ka notiek ebreju masveida slepkavības, un centies viņiem palīdzēt. No otras puses, viņš ne reizi nav publiski nosodījis par to nacistisko Vāciju.

"Kāpēc pāvests neprotestēja? Viņš rakstīja vācu bīskapiem: "Kur pāvestam jākliedz, tur viņš lemts klusuciešanai." Iespējams, viņš baidījās, ka varētu atkārtoties notikumi Holandē – tur 1942.gadā protestantu un katoļu bīstapi kopīgi protestēja pret vietējo ebreju deportāciju (tā lēma nāvei). Tomēr valstī tik un tā tika arestēti pat katoļticībā pārgājušie ebreji," intervijā RIA Novosti atzīmēja Huberts Volfs.

Vēsturnieki lasa 70 Vatikāna vēstnieku ziņojumus un Pija XII saraksti ar ASV prezidentu Franklinu Rūzveltu. Šajos dokumentos pētniekus visvairāk interesē pāvesta atbildes.

"Politisks jautājums"

Pāvesta Pija XII loma Holokaustā interesē ne tikai ebreju kopienu, bet arī katoļus. Kopš 60. gadiem Vatikānā tiek apspriests jautājums par pontifika beatifikāciju – atzīšanu par Godināmo. Tas savukārt paver ceļu pretī viņa kanonizācijai.

Romas pāvesta Pija XII beatifikāciju aktīvi atbalstīja Benedikts XVI. Viena no versijām liecina, ka šī iemesla dēļ viņš iebildis pret arhīvu publikāciju. Viņa pēctecis Svētajā Krēslā Francisks I tomēr noņēmis dokumentiem grifu "aizslepenots līdz 2027. gada oktobrim".

"Beatifikācija – tā ir cilvēka svētuma atzīšana. Tomēr Pija gadījumā ir ļoti spēcīgs politiskais konteksts. Pēc kara attieksme pret viņu bija atšķirīga, lai arī tika apliecināts: pāvests centies aizstāvēt ebrejus, piemēram, gadījumā ar izdzīvojušo Romas kopienu. Turklāt viņa priekšgājējs Pijs XII 1937. gadā nosauca nacionālsociālismu par "vēl nebijuša ļauna rasu pagānisma paveidu"," sarunā ar RIA Novosti paskaidroja katoļu baznīcas vēsturnieks Aleksejs Judins.

Tomēr atbilde uz galveno jautājumu: kāpēc Pijs XII nenosodīja nacistus, zinot par ebreju masu slepkavībām, vēl ir priekšā. Vatikāns uz laiku slēdzis piekļuvi arhīviem pandēmijas dēļ un nav informējis, kad vēsturnieki varēs tur atgriezties.

98
Tagi:
Hitlers, Vācija, Vatikāns
Pēc temata
Waffen SS bijušais karavīrs uzskata par kļūdu kalpošanu nacistiem
Putins nosaucis par murgiem mēģinājumus apsūdzēt PSRS par Otrā pasaules kara sākumu
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Spuldze, foto no arhīva

Zviedrijā parādījies "sapņu darbs" ar atalgojumu 2300 dolāri mēnesī

7
(atjaunots 15:12 06.06.2020)
Zviedrijā tiek meklēts darbinieks, kura pienākums būs ieslēgt un izslēgt gaismu Korsvegenas stacijā.

RĪGA, 6. jūnijs - Sputnik. Zviedrijā parādījusies vakance, kuras ietvaros darbinieka pienākums būs tikai ieslēgt un izslēgt gaismu Korsvegenas stacijā darba dienas sākumā un beigās, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Sveriges Radio.

Projekts ieguvis nosaukumu "Mūžīgais amats". Saskaņā ar projekta autoru, mākslinieku Simona Goldinga un Jakoba Sennebjū vārdiem, viņi ir gatavi maksāt fiksētu algu 2,3 tūkstošu dolāru apmērā. Darbinieks jebkurā brīdī varēs pamest šo vietu, taču viņš var palikt amatā līdz dzīves beigām. Projekta plānotais termiņš – 120 gadi.

Stacijas būvdarbi tiks pabeigti tikai 2026. gadā. Tomēr jau tagad vakantajai vietai pieteikušies 175 interesenti ne tikai no Zviedrijas, bet arī no ASV, Taivānas un Filipīnām. Mākslinieki atzīmēja, ka darbiniekam nāksies dzīvot Gēteborgā, tomēr viņi ir gatavi izskatīt jautājumu par izraudzītā kandidāta pārvākšanos uz šo pilsētu.

Saskaņā ar autoru ieceri, mākslas eksperimenta mērķis ir piesaistīt uzmanību sabiedrībā augošajai nevienlīdzībai.

7
Pēc temata
Pārvākties uz Londonu un iekārtoties darbā. Vai ir to vērts?
Zombiju apokalipse, jeb sapņu darbs
Caurules gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbiem. Foto no arhīva

Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV

14
(atjaunots 12:57 06.06.2020)
ASV darbības "Ziemeļu straumes 2" jautājumā pārkāpj ES suverenitāti. Ja Vašingtonas spiediens turpināsies, Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV.

RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Vācija var noteikt soda nodevas gāzei no ASV, ja Vašingtona turpinās spiedienu pret "Ziemeļu straumi 2", sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts.

"Ja tas (ASV rīcība projekta aspektā – red.) beidzot netiks pārtraukts, mums būs jāapdomā nopietni pasākumi, lai sevi aizsargātu. Piemēram, iespējamas soda nodevas ASV dabasgāzei," teica politiķis.

Pēc viņa vārdiem, ASV rīcību pret "Ziemeļu straumi 2" vairs nevar uztvert kā draudzīgu aktu, tā apdraud Vācijas un Eiropas Savienības suverenitāti.

Iepriekš ASV Senātā tika iesniegts likumprojekts par sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas izstrādāts ar mērķi "precizēt un paplašināt" esošos ierobežojošos pasākumus. Likumprojektu atbalstījuši pieci senatori no abām partijām, ieskaitot ietekmīgo Teksasas pārstāvi Tedu Krūzu.

"Partijas un abas Kongresa palātas ir vienisprātis - "Ziemeļu straume 2" nopietni kaitē Amerikas nacionālajai drošībai un to nedrīkst pabeigt," sakarā ar likumprojekta iesniegšanu skaidroja Teds Krūzs. Pēc viņa vārdiem, "jaunais likumprojekts skaidri un galīgi izskaidros, ka tie, kas jebkādā veidā saistīti ar gāzesvada būvdarbiem, nekavējoties saņems ASV sankcijas."

Cita starpā dokuments paredz iespēju ieviest sankcijas pret kompānijām, kas sniedz pie cauruļvada strādājošo kuģu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pasākumus. Tāpat paredzēta iespēja ieviest sankcijas pret tiem, kas sniedz izmēģinājumu, inspekciju vai sertifikācijas pakalpojumus cauruļvada būvdarbu dalībniekiem. "Nord Stream 2 AG" oficiālais pārstāvis Jenss Millers paziņoja, ka kompānija vērtē ASV likumprojekta iespējamās sekas.

"Rietumeiropas enerģētikas kompānijas no Austrijas, Vācijas, Francijas un Nīderlandes investējušas projektā gandrīz pa 1 miljardam eiro katra. Projekta pabeigšanā ieinteresētas vēl vairāk nekā 1000 kompānijas no 25 valstīm. Centieni likt šķēršļus šim svarīgajam projektam demonstrē, ka nepārprotami tiek ignorētas Eiropas individuālo un rūpniecisko patērētāju intereses, kuri būs spiesti maksāt par gāzi miljardiem eiro vairāk, ja gāzesvads netiks uzbūvēts, kā arī noniecina Eiropas Savienības tiesības pašai lemt par savu enerģētisko nākotni," piezīmēja Millers.

"Gazprom" sadarbībā ar Eiropas kompānijām Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall būvē gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" Baltijas jūras dibenā. Darbus bija plānots pabeigt jau pērn, taču decembrī ASV ieviesa sankcijas pret projekta dalībniekiem Eiropā, un Šveices uzņēmums "Allseas" izveda savus kuģus no Baltijas. "Gazprom" informē, ka vēl jāizbūvē 160 kilometri cauruļvada (tā kopējais garums – 2460 km).

Maskava informēja, ka ASV eksteritoriālās sankcijas pret Eiropas uzņēmumiem ir nepieņemamas. Maskavu atbalstīja Berlīne un Vīne. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka valsts var pabeigt "Ziemeļu straumes 2"būvdarbus saviem spēkiem. Vācijas kanclere Angela Merkele apliecināja, ka valsts atbalstīs projektu.

ASV liek šķēršļus "Ziemeļu straumes 2" īstenošanai, jo jaunais cauruļvads it kā pastiprināšot Eiropas enerģētikas atkarību no Krievijas. Pie tam ASV prezidents Donalds Tramps norāda, ka labākais veids, kā atbrīvoties no minētās atkarības, esot amerikāņu SDG. Krievija kategoriski noliedza tēzes par atkarības pieaugumu. Maskava uzsvēra, ka gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija ļaus mazināt tranzīta riskus un padarīs drošāku gāzes apgādi Eiropā.

14
Tagi:
gāze, ASV, Vācija
Pēc temata
Mazināja riskus: kuģis, kas spēj pabeigt "Ziemeļu straumi 2", nomainījis īpašnieku
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
"Gazprom" cauruļvadu izbūves kuģis "Akademik Cherskiy" jau atrodas Vācijā
Miljards dolāru apmaiņā pret "Ziemeļu straumes 2" apturēšanu: ASV spēlē uz visu banku
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs, foto no arhīva

Krievijas politiķis prognozēja tālāko situāciju ASV

0
(atjaunots 15:21 06.06.2020)
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs uzskata, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Krievijas Federācijas padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas vadītājs Aleksejs Puškovs novērtēja tālākās notikumu attīstības izredzes ASV, vēsta RIA Novosti.

Kopš maija beigām virknē lielāko pilsētu ASV notiek protesta akcijas un nekārtības, kas izcēlušās pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves aresta laikā. Viens no policistiem, kurš aizturēšanas laikā vairākas minūtes ar ceļgalu saspieda Floida plecu, apsūdzēts par slepkavību, trīs citi – par līdzdalību slepkavībā.

Intervijā "Parlamentskaja gazeta" senators norādīja, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām. Tomēr šoreiz aizdomās turamos likumsargus neizdosies atbrīvot no atbildības par cilvēka nāvi, tiesas process būs stingrs un, domājams, demonstratīvs, uzskata politiķis.

"ASV etniskā "bumba" sprāgst regulāri. Tāpēc nedomāju, ka mēs stāvam uz amerikāņu sociālās revolūcijas sliekšņa. Manuprāt, protesti sāks noklust: marodierus pārvarēs, huligānus iesēdinās, un situācija kopumā stabilizēsies ilgi pirms 2020. gada prezidenta vēlēšanām," teica Puškovs.

Viņš piebilda, ka protestu radītais efekts varētu pazust jau līdz novembrim, tomēr tas diezin vai palīdzēs Savienotajām Valstīm izvairīties no rasu konfliktiem nākotnē.

0
Tagi:
politika, ASV, Krievija
Pēc temata
Polijas izdevums: ASV imidžs grūst acu priekšā
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"