ES karogs

Vairāk nekā simt valstis atbalstījušas ES ierosinājumu izmeklēt pandēmijas iemeslus

36
(atjaunots 12:18 19.05.2020)
ASV un Ķīna neatbalstīja Eiropas Savienības un Austrālijas ierosinājumu izmeklēt pandēmijas iemeslus, taču vairāk nekā simt valstis atbalstījušas ideju.

RĪGA, 19. maijs - Sputnik. Vairāk nekā simt valstis atbalstījušas ES un Austrālijas ierosinājumu organizēt neatkarīgu izmeklēšanu, ar mērķi noskaidtot jaunā tipa koronavīrusa uzliesmojuma iemeslus, vēsta Austrālijas televīzijas un radio korporācija ABC.

ES valstis un Austrālija kopīgiem spēkiem virza ierosinājumu veikt "bezkaislīgu, neatkarīgu un visaptverošu" izmeklēšanu, lai novērtētu "PVO koordinētos atbildes pasākumus veselības aprūpes jomā ar mērķi stāties pretī Covid-19".

Austrālijas ārlietu ministre Merisa Peina pastāstīja, ka runa ir par "neatkarīgu pandēmijas pārskatu ar mērķi palīdzēt pasaulei gūt mācības, kas nepieciešamas globālās veselības aizsardzībai".

"Austrālija un liels skaits valstu ir rezolūcijas līdzautores ES vadībā, kas ietver aicinājumu sniegt bezkaislīgu, neatkarīgu un visaptverošu vērtējumu," norādīja Austrālijas ārlietu ministre.

Mediji vēsta, ka iepriekš ierosinājumu atbalstīja 62 valstis, tostarp Krievija, Japāna, Lielbritānija, Dienvidkoreja, Turcija, Indonēzija un DĀR. Vakar, vēsta telekanāls SBS News, tām pievienojušās vēl 54 Āfrikas valstis.

Iniciatīvu pagaidām nav atbalstījušas ne ASV, kas iepriekš kritizēja Pasaules veselības organizāciju par to, ka tā it kā neesot publicējusi patiesās ziņas par vīrusu un nav izmeklējusi uzticības vērtas ziņas no Uhaņas, kas neatbilst Ķīnas valdības oficiālajai informācijai, ne arī Ķīna, kuras valdība jau vairākkārt norādījusi, ka jau no paša sākuma ievērojusi atklātu un atbildīgu pozīciju jautājumā par koronavīrusa infekcijai veltīto datu publikāciju.

Pasaules Veselības organizācijas vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss , foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Ķīnas Ārlietu ministrija uzskata, ka izmeklēšana ir "priekšlaicīga", jo lielākajā daļā valstu pandēmija vēl nav beigusies.

Jāpiebilst, ka minētajā dokumentā nav pieminēta Ķīna vai Uhaņas pilsēta, kur sākās koronavīrusa epidēmijas uzliesmojums.

ABC vēsta, ka Austrālijas ierosinājumu izmeklēt koronavīrusa pandēmijas iemeslus, Pekina jau iepriekš novērtēja negatīvi, tomēr ideja gūst aizvien plašāku starptautisko atbalstu.

Saskaņā ar PVO datiem pasaulē ar Covid-19 inficējušies vairāk nekā 4,5 miljoni cilvēku, vairāk nekā 300 tūkstoši ir miruši. Lielākais inficēšanās gadījumu skaits fiksēts Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā – gandrīz 2 miljoni.

36
Tagi:
koronavīruss, Eiropas Savienība, Austrālija, Ķīna, ASV
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (685)
Pēc temata
Kas visus inficējis ar koronavīrusu? Covid-19 "nulles pacients"
Mediji: ASV izlūkdienests savlaicīgi brīdināja Izraēlu un NATO par koronavīrusu
ASV gatavojas pasludināt Ķīnai nomaksājamo parādu defoltu
Tramps informējis, ka ASV izmeklēs versijas par koronavīrusa izcelsmi
Vasilijs Koltašovs

Politologs: Makrons licis saprast, kādu lomu ES piešķīrusi Latvijai un Lietuvai

6
(atjaunots 08:54 01.10.2020)
Baltijas valstis pilda uzdevumus, ko tām nospraudusi Brisele. Kāpēc tad Eiropas Savienībai būtu jātērē spēki un līdzekļi to ekonomikas glābšana?

RĪGA, 1. oktobris – Sputnik. Francijas prezidents Emanuels Makrons oficiālās vizītes laikā paziņoja, ka Baltijas valstīm un Francijai ir daudz līdzīgu vēlmju un ambīciju, it īpaši Eiropas Savienības ekonomiskās un rūpnieciskās atjaunošanas aspektā.

Makrona izteikumi ir tīri tehniski, tie neko nemaina principiāli, atzīmēja Jaunās sabiedrības institūta Politekonomisko pētījumu centra vadītājs Vasilijs Koltašovs.

"Makrons vēlas celt Francijas stāvokli starptautiskajās attiecībās... Patiesībā nekāda ES ekonomiskā atjaunošana nav paredzama. Tas redzams pat Eiropas Centrālās bankas politikā, kas joprojām pievērsusies finansistu interesēm un spēcīgam eiro, nevis ekonomikai un pavisam noteikti – ne Baltijas ekonomikai," Koltašovs konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Politologs uzsvēra, ka Eiropas Savienībā Baltija tiek uzskatīta par zonu, kas jāatrauj no Krievijas, – nekādas citas funkcijas Eiropas ekonomiskajā sistēmā tai nav.

"Tagad Baltijas valstis zaudē tranzītu, taču Briselē tas nevienu īpaši neuztrauc. Arī tagad Francija diezin vai rūpēsies par Lietuvas un Latvijas glābšanu. Vienkārši tāpēc, ka šīs valstis savu uzdevumu izpilda gan politiski, gan ekonomiski. Pie varas tur turas spēki, kas pievērsti cīņai pret Krieviju, un vienkāršie iedzīvotāji par to maksā," norādīja Koltašovs.

Makrons noslēdzis divas dienas ilgo vizīti Lietuvā un Latvijā. Viļņā Francijas prezidents tikās ar valsts prezidentu Gitlanu Nausēdu, premjerministru Sauļu Skverneli un bijušo Baltkrievijas prezidenta kandidāti Svetlanu Tihanovsku, kā arī apmeklēja bāzi Ruklā, kur dislocēti franču karavīri NATO kontingenta sastāvā.

Колташов: Макрон дал понять роль Латвии и Литвы в Евросоюзе
6
Tagi:
Makrons, ekonomika, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Nopietns signāls: eksperts paskaidroja, kas stāv aiz Makrona kritikas attiecībā uz NATO
Kremlis sniedza komentārus par Putina un Makrona sarunu par Navaļniju
Makrons centīsies iesaistīt Baltijas valstis dialogā ar Krieviju
Pirmo reizi divdesmit gadu laikā Latvijā viesosies Francijas prezidents
Eiro

Vai Eiropas Savienība atbrīvosies no sīknaudas

23
(atjaunots 12:30 30.09.2020)
Saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu, atteikšanās no viena un divu centu monētām palīdzēs ietaupīt naudu un apkārtējās vides resursus.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Eiropas Komisija uzsāk 1 un 2 centu monētu izmantošanas lietderīguma novērtējumu, vēsta Euractiv.

Vai eirozonai ir vērts atteikties no divām savām vissīkākajām monētām? Tās aizņem vietu makā un piesaista jums nosodošus apkārtējo skatienus lielveikala rindā pie kases, kad jūs sākas tās drudžaini skaitīt.

Ir arī nopietnāki iemesli atteikties no vara monētām. Tas kļūs par vēl vienu soli ceļā pie ekonomikas bez skaidrās naudas.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu, atteikšanās no viena un divu centu monētām palīdzēs ietaupīt naudu un apkārtējās vides resursus – vairs nevajadzēs iegūt metālu un tērēt naudu monētu ražošanai, transportēšanai un pārstrādāšanai.

ES iedzīvotāji atbalsta šo piedāvājumu. Saskaņā ar aptauju datiem, gandrīz 65% eiropiešu ir gatavi atteikties no sīkajām monētām. 3017. gadā tikai respondenti no Latvijas un Portugāles vēlējās saglabāt šos eirocentus.

Vēl viens iemesls – koronavīruss. Pētījumi vēl tiek turpināti, taču pastāv aizdomas, ka skaidra nauda palīdz vīrusam izplatīties pa visu pasauli. Varbūt monētām nav vietas jaunajā pasaulē?

Bet, varbūt, arī ir. Noliekot malā numismātu vajadzības, ir arī citi iemesli, kādēļ viena un divu centu monētas ir jāatstāj apritē. Viens no tiem ir iespējamais cenu kāpums. Patērētāji raizējas, ka pārdevēji pacels cenas īsi pirms to noapaļošanas: piemēram, kafija, kura maksāja 1,95 eiro, sadārdzināsies līdz 1,98 eiro, un lūk jums kafija par diviem eiro.

Tomēr Eiropas Komisija atgādina, ka Nīderlandē un Somijā, kur cenas jau ir noapaļotas, nekas tāds nenotika – manipulācijas ar cenām aizliedz konkurences likumi.

Arī labdarības organizācijas ir priecīgas par to, ka mūsu makos ir sīknauda, un ubagotāji Eiropas ielās. ES varasiestādēm, visticamāk, būs grūti novērtēt ekonomisko efektu vienam un otram, taču tām nāksies pacensties – Eiropas Komisija vēlas pabeigt savu pētījumu nākamgad un publicēt to 2021. gada beigās.

Ja jums piemīt azarts, varat saderēt uz pāris eirocentiem, ka ES izstrādās kaut kādus "vispārīgus noteikumus", kurus valstis vienkārši ignorēs vai aizmirsīs ieviest. Tā kā mēs vēl ilgi ik pa laikam atradīsim monētas savos dīvānos.

23
Tagi:
nauda, Eiropas Savienība
Pēc temata
Valdība atbalstīs kultūras organizācijas ar naudu
Pandēmijas dēļ eiropiešiem nākas sākt taupīt
Pietiek to paciest! Iedzīvotāji sadumpojušies pret ierēdņiem reprezentācijas izdevumu dēļ
Pats grūtākais – atrast naudu: Latvijas iedzīvotāji novērtēja biznesa uzsākšanas iespējas