Swedbank

Politico: skandināvu bankām būs grūti atmazgāt savu imidžu

81
(atjaunots 08:10 17.05.2020)
Tika cerēts, ka skandināvu bankas pasargās Baltijas reģionu no finanšu pārkāpumiem, kas ir izplatīti citās bijušajās padomju valstīs.

RĪGA, 17. maijs – Sputnik. Zviedru bankas Swedbank vadītājs Jens Henriksons atzina bankas kļūdas, raksta Politico.

 "Swedbank neizdarīja pietiekami daudz, lai apturētu naudas atmazgāšanu," sacīja viņš žurnālistiem. "Mēs nepietiekoši labi vadījām iekšējos procesus."

Henriksona atklātā atzīšanās ir daļa no plaša mēroga kampaņas Skandināvijā, kura līdz nesenajam laikam lepojās ar savu neaptraipīto banku reputāciju, bet tagad cenšas tikt galā ar vairāku naudas atmazgāšanas skandālu sekām.

Skandināvijas banku sektors, kurš bija pazīstams ar savu caurspīdīgumu, Baltijas valstīs atļāvās īstenot visnotaļ šaubīgus darījumus.

Henriksons uzstājās žurnālistu priekšā pēc tam, kad Zviedrijas regulators pret Swedbank piemēroja naudas sodu 4 miljardu Zviedrijas kronu (370 miljonu eiro) apmērā par kontroles trūkumu aizdomīgām transakcijām Baltijas valstīs. Ārējais audits, kuru pasūtīja pati Swedbank banka, atklāja līdzīgas problēmas un aprakstīja tās 218 lappušu ziņojumā.

Arī Dānijas lielākā banka Danske Bank tika pakļauta skarbai kritikai par to, ka ļāva lielām naudas plūsmām no Krievijas iziet caru tās filiāli Igaunijā bez nepieciešamajām pārbaudēm.

Eiropas Komisijai, kura gatavo piekto direktīvu naudas atmazgāšanas apkarošanai, kļuva par nepatīkamu pārsteigumu tas, ka tieši skandināvu bankas kļuva par vājo posmu.

Naudas atmazgāšana ir liela varasiestāžu problēma visā pasaulē. Saskaņā ar ANO aprēķiniem, ik gadus tiek atmazgāts no 2% līdz 5% pasaules ekonomikas.

Swedbank ienāca Baltijā 1998. gadā – tā investēja vietējā Hansabank, un nopirka to 2005. gadā, gadu pēc tam, kad Latvija, Lietuva un Igaunija iestājās ES. Danske Bank 2006. gadā nopirka Somijas Sampo Bank kopā ar tās Baltijas filiālēm.

Tika cerēts, ka skandināvu bankas pasargās Baltijas reģionu no finanšu pārkāpumiem, kas ir izplatīti citās bijušajās padomju valstīs. tas, ka šie pārkāpumi tika atklāti godājamo Swedbank un Danske Bank darbībā, ir satraukumu raisoša pazīme tam, ka ES ir nestabila "netīrās naudas" ziņā.

"Mēs nevēlamies redzēt ES vājo posmu, kuru var izmantot noziedznieki," paziņoja pērn toreizējā tieslietu jautājumu eirokomisāre Vera Jurova.

Pirmās aizdomas par to, ka Danske Bank un Swedbank Baltijas filiālēs tiek atmazgāta nauda, parādījās 2017. gadā – par to paziņoja Dānijas un Zviedrijas mediji.

Regulatori Baltijas un Skandināvijas valstīs uzsāka izmeklēšanu kopā ar ASV. Pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka bankām nāksies taisnoties, Danske Bank un Swedbank pasūtīja ārējo auditu, lai novērtētu problēmas mērogu.

Šī audita rezultāti parādīja, ka problēmas sirds ir tā saucamie "nerezidentu konti" Baltijā. Šie klienti, kuri visbiežāk dzīvoja Krievijā, izmantoja Danske Bank un Swedbank, lai izvestu tiem cauri savus milzīgos aizdomīgos maksājumus: Danske Bank no 2007. līdz 2015. gadam tika atmazgāti aptuveni 200 miljardi eiro, ar Swedbank palīdzību – aptuveni 37 miljardi eiro no 2014. līdz 2019. gadam.

Tās bija šausmīgas ziņas bankām vairāku iemeslu dēļ. Abas bankas cieta zaudējumus tirgus vērtībā, pret Swedbank tika piemērots milzīgs naudas sods, savukārt Danske Bank vēl nezina, cik būs spiesta samaksāt. Abu banku vadītāji zaudēja darbu: 2018. gadā no amata atkāpās Danske Bank vadītājs Tomass Borgens, savukārt pērn tika atlaista Swedbank AB prezidente Birgite Bonesena, pret kuru, saskaņā ar Zviedrijas mediju datiem, var tikt ierosināta krimināllieta.

Reputācijas zaudējumi gan pašām bankām, gan to dzimtajām valstīm arī bija vērā ņemami. Kad izcēlās skandāls ar Swedbank, Zviedrijas premjerministrs Stēfans Lēfvens bija kritis dusmās.

"Tas ir absolūti nepieņemami un iedragā uzticību mūsu finanšu sistēmai," sacīja viņš žurnālistiem. "Tas var sabojāt mūsu valsts reputāciju."

Zviedrijas Akcionāru asociācijas vadītājs Joahims Olsons apsūdz Zviedrijas regulatoru. 2019. gadā viņš paziņoja medijiem, ka, viņaprāt, varasiestādes nepietiekoši ātri reaģēja uz problēmām zviedru bankas Baltijas filiālēs, un pēc tam pazemināja problēmas mērogu.

Šonedēļ Henriksons prezentēja Swedbank pārskatu par šī gada pirmo ceturksni. Kopumā naudas sods un ārējais audits izmaksāja bankai 6,7 miljardus kronu, dēļ kā tā bilance izrādījusies zaudējumus nesoša.

"Nerezidentu kontu" portfelis, kurš, pēc viņa teiktā, atnesa Swedbank vairāku simtu miljonu peļņu, izmaksājis bankai pārāk dārgi, gan finanšu attiecībā, gan reputācijas zaudējumu ziņā.

"Tas bija viens no sliktākajiem bankas biznesa risinājumiem visā tās pastāvēšanas vēsturē," sacīja Henriksons.

81
Tagi:
nauda, Swedbank
Pēc temata
Pulvera muca: globālais parāds sasniedzis 255 triljonus dolāru
Ekonomists: Baltijas valdībām ir jāatbalsta reālais bizness, bankas savu nopelnīs
Latvijas Bankas vadītājs aicina iedzīvotājus aktīvāk tērēt naudu
Bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem būs jāsamaksā 15 miljoni eiro
Vakcinācija, foto no arhīva

Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19

8
(atjaunots 16:51 03.08.2020)
Speciālisti ir noraizējušies par to, ka laikā, kad pasaules bagātākās valstis jau pilnā gaitā nodarbojas ar vakcīnas pret koronavīrusu devu iepirkšanu, nabadzīgās valstis var kļūt par situācijas ķīlniecēm un palikt bez visa.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Pasaules bagātākās valstis, pie kurām attiecināmas ASV, Lielbritānija, Japāna un Eiropas Savienības valstis, jau ir parakstījušas vienošanās par vairāk nekā 1,3 miljardu vakcīnu pret Covid-19 devu iegādi, raksta Mixnews.lv, atsaucoties uz analītiķiem no kompānijas "Airfinity".

Tāpat tiek ziņots, ka šīs valstis ir gatavas izpirkt vēl 1,5 miljardus vakcīnu piegādēs un darījumos, kuri pagaidām skaitās neslēgti.

Pēc speciālistu domām, šādi masveida iepirkumi var apdraudēt citas valstis, kas šādas "agresīvas izpirkšanas" beigās var palikt vispār bez vakcīnas vai izrādīties pēdējās rindā uz iegādi.

Saskaņā ar aģentūru, ASV un Lielbritānija noslēdza darījumus ar "Sanofi" un "GlaxoSmithKline Plc", Japāna – ar "Pfizer".

Pastāv bažas, ka vakcīnas pret koronavīrusa devu visiem var nepietikt. Savukārt nabadzīgās valstis vispār var kļūt par situācijas ķīlniecēm, kā tas bija 2019. gadā, kad virkne valstu praktiski monopolizēja piegādes.

Atgādināsim, ka dotajā brīdī Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 18 miljonus.

Visvairāk saslimušo ir ASV – 4,8 miljoni cilvēku. Otrajā vietā seko Brazīlija – 2,7 miljoni cilvēku, trešajā – Indija (1,8 miljoni). Savienotās Valstis ieņem līderpozīcijas arī pēc letālu gadījumu skaita – vairāk nekā 158 tūkstoši mirušo. Tām seko Brazīlija (94 tūkstoši) un Meksika (47 tūkstoši).

Pēc Pasaules Veselības organizācijas domām, pasaulei ir vērts gatavoties ilgstošākai pandēmijai, situācija neizlīdzinās un joprojām paliek ārkārtēja.

8
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Noslēgušies Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā. Kad sāksies masveida ražošana?
Covid-19 testi, foto no arhīva

Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus

4
(atjaunots 12:27 03.08.2020)
Visvairāk ar Covid-19 inficēto un no šīs slimības mirušo atzīmēts ASV, vēsta amerikāņu pētījumu centrs.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Ar jauno koronavīrusu apstiprināto inficēšanās gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus, vēsta Džona Hopkinsa universitāte.

Džona Hopkinsa universitāte ir viena no lielākajām ASV privātajām augstskolām. Tās pētījumu centrs kopš 2019. gada summē datus par inficēšanos ar Covid-19, kas ir iegūti no federālajām un vietējām varasiestādēm, kā arī medijiem un citiem atvērtiem avotiem.

Saskaņā ar datiem uz plkst. 5:34, koronavīrusa inficēšanās gadījumu skaits pasaulē sasniedza 18 017 556. Pēc universitātes sniegtās informācijas, miruši bija 687 930 cilvēki ar Covid-19. Izveseļojās 10 649 108 cilvēki.

Visvairāk saslimušo ir ASV – 4,4 miljoni cilvēku. Otrajā vietā ir Brazīlija – 2,7 miljoni cilvēku, trešajā – Indija (1,8 miljoni). Savienotās Valstis ieņem līderpozīcijas arī pēc letālu gadījumu skaita – 154 tūkstoši mirušo. Aiz tām seko Brazīlija (94 tūkstoši) un Meksika (47 tūkstoši).

Iepriekš Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Ārkārtējā komiteja paziņoja, ka koronavīrusa pandēmija pasaulē joprojām ir ārkārtēja situācija sabiedriskās veselības aprūpes nozarē un tā turpināsies ilgāku laiku.

Pagājušajā nedēļā Krievijā paziņoja par vakcīnas pret koronavīrusu klīnisko pētījumu pabeigšanu, kuru izstrādāja N. Gamaleja vārdā nosauktais Nacionālais epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētnieciskais centrs. Krievijas Veselības ministrijas vadītājs Mihails Muraško paskaidroja, ka pašlaik notiek dokumentu sagatavošana preparāta reģistrācijai. Pēc reģistrācijas plānots veikt masveida iedzīvotāju vakcināciju. Vakcīnas pielietošanas sākums jau ir ieplānots uz oktobri.

4
Tagi:
pandēmija, pasaule, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Situācijas ar Covid-19 dēļ Lietuva aizliedza iebraukšanu desmit valstu iedzīvotājiem
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Latvija mīkstina sociālās distancēšanās prasības
Policijas darbinieki pārbauda automobiļus, foto no arhīva

"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju

0
(atjaunots 21:19 03.08.2020)
Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā.

Aptuveni mēnesi pēc tam, kad koronavīrusa pandēmija burtiski nostādīja uz ceļiem pasaules ekonomiku, politikas un mediju pasaulē parādījās jauns starptautisko sacensību "žanrs", kuru ironiski var nosaukt par vakcīnu sacīkstēm, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Ņemot vērā to acīmredzamo traumu, kuru koronavīruss divreiz ir radījis kolektīvajiem Rietumiem, uzvaras jautājums šajās sacīkstēs ir kļuvis nevis vienkārši politisks, bet gan politisks un principiāls no rietumu sabiedrības pašcieņas saglabāšanas viedokļa. Cilvēkam, kurš audzis labākajās Eiropas humānisma tradīcijās (kas mūsdienu pasaulē lielākoties nozīmē nevis eiropieti vai amerikāni, bet gan cilvēku ar padomju vai Krievijas izglītību), ir visnotaļ grūti saprast mūsdienu rietumu apsēstību ar "vakcīnu sacīkstēm", taču var pamēģināt izskaidrot to no galvenās mūsdienu ASV un Lielbritānijas industrijas viedokļa, jeb no politiskās un komerciālās sevis virzības viedokļa.

Sabiedrisko attiecību (Public Relations) telpā kolektīvie Rietumi, kā arī konkrēti ASV un Lielbritānija guva vairākas nopietnas "koronavīrusa traumas". Pirmkārt, noskaidrojās, ka tālā (kā arī "dziļi totalitārā un vietām atpalikusī", saskaņā ar Londonas un Vašingtonas politiķu stereotipiem) Ķīna tika galā ar epidēmijas apspiešanu labāk, apzinājās problēmu agrāk, un efektīvi ierobežoja ekonomiskos zaudējumus. Šajā fonā pat pašu patriotu acīs ASV un Lielbritānija, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, izskatās ne tik iedvesmojoši.

Nākamo traumu kolektīvo Rietumu pašvērtējumam netīšām (tā gadās) nodarīja Krievija – ar savu "pazemojoši zemo" koronavīrusa mirstības līmeni un masveida testēšanas sakārtošanu, kas kopsummā izraisīja sapīkumu rietumu medijos un nepierādītas apsūdzības statistikas viltošanā, lai gan statistika (izņemot PVO vērtējumus) bija acīmredzama: Ņujorkā epidēmijas upuru līķus salika refrižeratoros uz ielām, un jau ar to pietiek medicīniskās un valsts pārvaldes kvalitātes atšķirības izvērtēšanai.

Un šajā fonā, neatkarīgi no nepieciešamajiem izdevumiem un jebkādiem iespējamajiem riskiem, kolektīvajiem Rietumiem (kā arī atsevišķiem konkrētiem ambicioziem rietumu politiķiem) uzvaras jautājums vakcīnas ražošanā kļūst ārkārtīgi svarīgs imidža ziņā, jo ir jāparāda, ka, piemēram, ASV – tas "joprojām ir numurs viens pasaulē".

Taču, lasot Amerikas medijus, rodas dīvaina izjūta: atkarīgi no partejiskās piederības un simpātijas esamības pret Donaldu Trampu no izdevuma īpašnieku puses, konkrētās redakcijas "jūt līdzi" vai nu Amerikas kompānijām, kuras nodarbojas ar vakcīnas izstrādi, vai britu, vācu, pat indiešu kompānijām un universitātēm ar mērķi uz to, lai uzvarētāju slava "vakcīnu sacīkstēs" tiktu kaut kādai struktūrai "pareizajā" valstī, taču lai "nolādētais Trampa režīms" nespēj iegūt no tā politiskos bonusus. Arī makro līmenī pastāv analoģisks konflikts: tā vietā, lai koordinētu pūles ar saviem NATO vai G7 partneriem, oficiālā Vašingtona, vismaz pēc dažu vācu mediju vērtējuma, centās "izspiest" un pārvest uz ASV no Vācijas perspektīvu biotehnoloģiju kompāniju, kurai bija kaut kādas svarīgas izstrādes pret koronavīrusu.

Šajā kontekstā ir loģiski, ka jebkādi paziņojumi par to, ka Krievija vai Ķīna ir tuvu vakcīnas pret koronavīrusu izveidošanai un masveida izmantošanai, rietumu informācijas laukā izraisa reakciju, kuru var salīdzināt pat ne tik daudz ar banālu alerģiju, cik ar īstu anafilaktisko šoku.

Protams, varētu pieņemt, ka Amerikas medicīnas ierēdņi patiešām vadās tikai pēc profesionāliem uzskatiem, taču, ņemot vērā augstākminēto, pastāv nopietnas aizdomas par noteikta politiskā angažējuma klātbūtni. Oficiālās reakcijas piemēra kārtā uz paziņojumiem par Krievijas plāniem uzsākt masveida mediķu vakcināciju jau šoruden, kā arī uz ziņām par Ķīnas veiksmīgajiem iespējamo vakcīnu izmēģinājumiem var minēt galvenā Amerikas infektologa pozīciju, kuru publicē The Wall Street Journal:

"Doktors Entonijs Fauči, galvenais infekcijas slimību eksperts ASV, paziņoja piektdien Kongresa Covid-19 apakškomitejas klausīšanās, ka ASV, visticamāk, neizmantos Ķīnā vai Krievijā izstrādātās vakcīnas. "Es patiešām ceru, ka ķīnieši un krievi patiešām testē vakcīnu, pirms to ievadīt kādam," sacīja viņš. "Apgalvojumi par to, ka vakcīna ir gatava izplatīšanai, pirms ir veikta testēšana, es domāju, labākajā gadījumā ir problemātiski." Doktors Fauči tāpat paziņoja, ka cer, ka "ASV saņems vakcīnu līdz gada beigām."

Spriežot pēc iespējamo vakcīnu no dažādām valstīm salīdzinošās analīzes no lietišķās informācijas aģentūras Bloomberg, Fauči, visticamāk, cer uz Amerikas kompānijas "Moderna" vakcīnu.

Interesanti, ka Bloomberg trekerā (vismaz raksta uzrakstīšanas brīdī) nebija minēti Krievijas izstrādājumi, kas var veicināt nepareiza iespaida rašanos rietumu lasītājam par Krievijas iespējām, vai arī var rasties ilūzija, ka Krievijas vakcīna "parādījās no nekurienes".

Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā. Paralēli tam, lai pārliecinātu skeptiskāk noskaņoto rietumu auditorijas daļu, tiks virzīta tēze par to, ka jebkurā gadījumā, pat ja vakcīnas darbojas, šīs vakcīnas ir tapušas ar datu palīdzību, kurus it kā nozaguši ķīniešu, irāniešu un krievu hakeri, turklāt attiecīga sabiedriskā viedokļa sagatavošana jau ir paveikta. Savukārt par fināla aizsardzības līniju kļūs ciniska Krievijas un Ķīnas apsūdzēšana "vakcīnu nacionālismā" un vēlmē pārvērst cīņu ar epidēmiju par sava veida starptautisku sacensību analogu, turklāt vienlaikus tiks virzīta tēze par nepieciešamību izveidot Rietumos savu vakcīnu, lai nebūtu atkarīgiem no Pekinas vai Maskavas tik svarīgā jautājumā.

Šādas pieejas problēma ir tajā, ka katrā šīs "kontrolējamās atkāpšanās" posmā – un jau nav nekādu šaubu par to, ka tā ir atkāpšanās nepielūdzamās realitātes spiediena varā – rietumu mediju mašīna zaudēs arvien jaunāku un jaunāku savas auditorijas segmentu uzticību. Un beigsies tas ar kārtējām konferencēm par nepieciešamību cīnīties ar Krievijas un Ķīnas dezinformāciju un Amerikas un Eiropas atbildīgo struktūru prasībām piešķirt tām vēl budžetus bijušā imidža diženuma atjaunošanai. Taču zaudēt auditorijas uzticību ir viegli, bet tās atjaunošana prasa zināmu laiku, turklāt koronavīruss tikai paātrinājis tos sabiedriskās uzticības degradācijas procesus, kuri jau tā notika rietumu pasaulē. Savukārt Krievijai, Ķīnai un citiem "ierindas vainīgajiem", uz kuriem mīl norādīt ar pirkstu rietumu mediju telpā, patiesībā ar šo problēmu nav nekāda sakara, un ciest no "vakcīnu nacionālisma" mūsu rietumu partneriem nāksies pašu vainas dēļ un, visticamāk, lepnā vientulībā.

0
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, ASV, Rietumi, Ķīna, Krievija
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu
KF pastāstīja par brīvprātīgo pašsajūtu, kuri pieteicās izmēģināt vakcīnu pret Covid-19
Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu