Šengena vīza, foto no arhīva

Eiropas Parlaments atbalstīja: ES vienkāršos vīzu režīmu ar Baltkrieviju

34
(atjaunots 15:08 14.05.2020)
Baltkrievijas un ES vienošanās par vīzu izsniegšanas atvieglošanu paredz to vērtības samazināšanu līdz 35 eiro un uzturēšanās termiņa pagarināšanu divas reizes – līdz 180 dienām gadā.

RĪGA, 14. maijs – Sputnik. Eiropas Parlaments (EP) atbalstīja vienošanos par vīzu režīma un readmisijas atvieglošanu starp Eiropas Savienību un Baltkrieviju, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Balsošana šajā jautājumā notika tiešsaistē. Par vienošanos nobalsoja 634 eirodeputāti, pret uzstājās 48, vēl četri atturējās.

Viens no ziņotājiem šajā jautājumā bija eirodeputāts no Latvijas Nils Ušakovs ("Saskaņa"), kurš vairākkārt apgalvojis, ka starp ES un Baltkrieviju ir jābūt ieviestam bezvīzu režīmam.

Tagad šī vienošanās oficiāli ir jāapstiprina ES Padomei. Pēc tam puses informēs viena otru par ratifikācijas procedūru pabeigšanu. Vienošanās stāsies spēkā vienlaikus otrā mēneša pirmajā dienā pēc ratifikācijas notu apmaiņas.

Ja pusēm izdosies pabeigt visas nepieciešamās procedūras maija laikā, tad dokuments gūs juridisko spēku šī gada 1. jūlijā.

Baltkrievijas un ES vienošanās par vīzu izsniegšanas atvieglošanu paredz to vērtības samazināšanu līdz 35 eiro un uzturēšanās termiņa pagarināšanu divas reizes – līdz 180 dienām gadā. Turklāt gaidāms, ka līdz ar dokumenta stāšanos spēkā ES izsniegs Baltkrievijas pilsoņiem vairāk ilgtermiņa vīzu.

Vienošanās par readmisiju nozīmē, ka pusēm būs jāīsteno atgriezeniska savu pilsoņu, trešo valstu pilsoņu un personu bez pilsonības uzņemšana, kuri neatbilst vai ir pārstājuši atbilst legalitātes kritērijiem viens otra teritorijā.

Minska un Brisele parakstīja vīzu vienošanos šī gada janvārī. Darbs pie dokumentu paketes ilga kopš 2014. gada. Baltkrievijas parlaments ratificēja vienošanos aprīļa sākumā – prioritārā kārtībā.

34
Tagi:
vīzas, Baltkrievija, ES
Pēc temata
Krievija un Latvija apsprieda vienkāršotu vīzu izsniegšanu
"Pēcpadomju Sadraudzība 2020": jauns starts vai paliatīvais režīms?
Rinda 52 km garumā: kravas automašīnas vadītājs stāsta par haosu pie robežām
Gāzesvada Ziemeļu Straumes 2 būvdarbi, foto no arhīva

Eksperts nosauca pabeigt "Ziemeļu straumi 2" Vācijā un izvairīties no ASV sankcijām

0
(atjaunots 14:00 11.08.2020)
Vācija var ieviest kvotas slānekļa gāzes iegādei vai atteikties no tās pilnībā atbildes kārtā uz ASV spiedienu pret "Ziemeļu straumi 2" – viss ir atkarīgs no tā, cik stipri viņi sadusmosies, paziņoja finanšu analītiķis Dmitrijs Golubovskis.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Trīs ASV senatori vēstulē ostas operatoram Zasnicā draud ieviest sankcijas pret Vācijas ostu gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecības dēļ. Bundestāga deputāts no partijas "Savienība 90/Zaļie", bijušais vides aizsardzības ministrs Jurgens Tritins aicināja Vāciju un Eiropas Savienībai skarbi un izlēmīgi reaģēt uz Amerikas draudiem. Atbildes kārtā viņš piedāvāja pasākumus pret Amerikas slānekļa gāzi.

"Problēma ar sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2" jau skar Vāciju, nevis Krieviju – pabeigt šī cauruļvada izbūvi neļauj tieši Vācijas teritoriālajos ūdeņos. Krievija šeit ir bezspēcīga kaut ko izdarīt. Tur, kur Krievija aizstāv savas intereses,  tā var tās aizstāvēt, neraugoties ne uz kādām sankcijām. Amerikāņi to saprot un pret Krievijas kompānijām jau nekādas sankcijas neievieš. Uz Krieviju spiest ir bezjēdzīgi, viņi cenšas spiest uz Vāciju. Bet ja vācieši ir sadusmojušies – tas ir labi. Dod Dievs, lai viņi visu to izdara – gan cauruļu uzbūvē, gan amerikāņu gāzi ierobežo, mums tas ir labi – mēs atgriezīsim sev daļu tirgus, kura šobrīd mums ir zaudēta Eiropā," paziņoja Sputnik Latvija Golubovskis.

Viņš atzīmēja, ka izeja no situācijas ar spiedienu uz vācu biznesu – kompānijas nacionalizācija, kura pabeigs "Ziemeļu straumes 2" būvniecību Vācijas ūdeņos, – pret VFR valdību ASV sankcijas neieviesīs.

0
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
"Fortuna" nomnieks atteicās piedalīties "Ziemeļu straumes 2" izbūves pabeigšanā
Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus atļauts turpināt
Polija un Ukraina apvienojušās pret "Ziemeļu straumi 2"
Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska

Pats svarīgākais ir bērni: Tihanovska ierakstīja uzrunu baltkrieviem

7
(atjaunots 16:02 11.08.2020)
Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska pameta valsti un aicināja protestētājus saudzēt sevi.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska ierakstīja video uzrunu, kurā izskaidroja savu aizbraukšanu uz Lietuvu, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš kļuva zināms, ka Tihanovska pameta Baltkrieviju un patlaban atrodas Lietuvā – par to sociālajos tīklos paziņoja Lietuvas ĀM vadītājs.

"Es domāju, ka visa šī kampaņa mani ļoti stipri sarūdīja un deva man tik daudz spēka, ka es izturēšu visu. Taču, laikam, es tā arī paliku tā vājā sieviete, kura biju sākumā. Es pieņēmu ļoti smagu lēmumu," saka uzrunā Tihanovska.

Pēc viņas sacītā, lēmumu viņa pieņēmusi "absolūti patstāvīgi", to neviens nekādā veidā nevarēja ietekmēt nedz draugi, nedz radinieki (tostarp vīrs), nedz štābs.

"Es zinu, ka daudzi mani sapratīs, daudzi nosodīs, bet daudzi ienīdīs. Bet, jūs ziniet, nedod dievs izrādīties tādas izvēles priekšā, kādā nonācu es. Tādēļ cilvēki, saudzējiet sevi, lūdzu. Neviena dzīve nav tā vērta, kas šobrīd notiek. Bērni – tas ir pats galvenais, kas ir mūsu dzīvē," sacīja Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte.

Iepriekš Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja prezidenta vēlēšanu rezultātus. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,08% balsu, Tihanovska izrādījās otrajā vietā ar 10,09%. Preses konferencē Tihanovska paziņoja, ka neatzīst vēlēšanu rezultātus.

Naktī Minskā turpinājās protesta akcijas: autovadītāji ar transportlīdzekļiem aizšķērsoja ceļu uz demonstrācijas vietu, savukārt protestētāji būvēja barikādes. Demonstranti skandēja pret valdību vērstus lozungus, aplaudēja un dedzināja dūmu bumbas.

Kārtības sargi pielietoja pret protestētājiem gaismas-trokšņa granātas, asaru gāzi un gumijas lodes. Protestu vietās ieradās ātrās palīdzības mašīnas. Tika ziņots par cietušajiem un upuriem sadursmju rezultātā.

Masveida protesta akcijas notika arī citās Baltkrievijas pilsētās – aizritējušajā diennaktī republikā aizturēja gandrīz 3000 masveida nekārtību dalībniekus.

7
Pēc temata
Tihanovska aizbrauca no Baltkrievijas uz Lietuvu
Lukašenko paliek: Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti
Lozungi, sprādzieni un barikādes: protesta akcijas Minskas ielās prezidenta vēlēšanu naktī
"Pie mums nav Lietuva": Lukašenko pārliecināts, ka baltkrievi ievēlēs prezidentu-vīrieti
Karogi pie EDSO galvenās mītnes Vīnē, foto no arhīva

Žuravļovs: Polijas plāni palīdzēt Ukrainai "atgriezt" Krimu nevienu neuztrauc

0
(atjaunots 14:22 11.08.2020)
Pat ja Polijai izdosies lobēt EDSO kaut kādu rezolūciju par Krimu, pussalas dzīvē nekas nemainīsies, uzskata politologs Dmitrijs Žuravļovs.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Polija grasās aizstāvēt Ukrainas interese EDSO un palīdzēt valstij atgūt kontroli pār Krimu un Donbasu, paziņoja inaugurācijas laikā uz otro termiņu pārvēlētais valsts prezidents Andžejs Duda.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Натрускин

EDSO nozīme mūsdienu Eiropas konfigurācijā nav tik liela, pat ja mazās valstis no vecās Eiropas solidaritātes jūtu vadītie var nobalsot par kaut kādu rezolūciju – Krimas dzīvē tas neko nemainīs, paziņoja Sputnik Latvija Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs. Savukārt Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijā un ES Padomē Polijas sabiedrotajos var būt tikai Baltijas valstis un, varbūt, Rumānija, uzskata eksperts.

"Gan Valstu un valdību vadītāju padomē, gan Eiropas Komisijā poļi neko nelemj. Pat kad Polijas pārstāvis bija Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, tas ne īpaši palīdzēja poļiem. Galveno lomu tur spēlē Vācija, un tā šodien nav noskaņota nedz uz konfliktu ar Krieviju Krimas dēļ, nedz ar kādu citu. Viņiem šobrīd naftas un gāzes problēma tiek risināta," paziņoja Žuravļovs.

Viņš atzīmēja, ka sankcijas pret KF var tikt atbalstītas tur, kur ir ideoloģiski politiķi, kuri uzskata, ka KF ir vainīga pie tā, ka vienkārši pastāv. Taču šādi cilvēki šobrīd atrodas pārsvarā tajās vienotās Eiropas struktūrās, kuras neko nelemj, jo ja viņi būs tur, kur kaut kas tiek izlemts, Eiropa var neizturēt, atzīmēja eksperts.

"Merkelei, Makronam – viņiem visiem vajadzīga, protams, nevis savienība ar Krieviju, bet savstarpēji izdevīgas tirdzniecības attiecības. Turklāt tagad, kad amerikāņi sākuši uzvesties ar Eiropu visnotaļ skarbi," nobeigumā sacīja Žuravļovs.

Krima atgriezās Krievijas sastāvā pēc referenduma 2014. gadā. Tā gada martā plebiscītā 96,77% Krimas Republika vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par iestāšanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par savu "okupēto" teritoriju. Krievijas vadība vairākkārt paziņojusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, pilnā atbilstībā ar starptautiskajām tiesībā un ANO Reglamentu nobalsoja par pussalas iekļaušanu Krievijas sastāvā, atjaunojot vēsturisko taisnību. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sacītā, Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.

Tāpat atgādināsim, ka Krimā vairākkārt viesojušies ārvalstu delegāti. Un viņi visi nonāca pie viena secinājuma – Krimas pussala ir kļuvusi par Krievijas daļu uz likumīgas tautas gribas paušanas pamata un Krimas iedzīvotāju izvēli par iekļaušanu Krievijas sastāvā 2014. gada referendumā diktēja pašu reģiona iedzīvotāju intereses.

0
Tagi:
Polija, Krima, EDSO
Pēc temata
Krima nekad nepiederēs Ukrainai: Šrēders pieprasa atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas
Ukraina, Lielbritānija, ASV un Igaunija parādīja ANO savu vienaldzīgo attieksmi pret Krimu
ASV tic, ka Krimu gaida Baltijas liktenis un vēsturei būs beigas
Krima atbildēja Ukrainai uz tās "pussalas atgriešanas stratēģiju" un deva labu padomu