ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs

ANO ģenerālsekretārs aicina atcelt ierobežojumus un apvienoties pret Covid-19

44
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs uzskata, ka tagad, koronavīrusa pandēmijas apstākļos, ir pienācis laiks atbalstīt viens otru, un atkal paziņo par nepieciešamību pārskatīt sektorālās sankcijas.

RĪGA, 13. maijs — Sputnik. 2020. gada aprīlī Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis vērsās pie Eiropas Savienības, ASV un Lielbritānijas politiķiem, kā arī starpparlamentārajām organizācijām aicinot viņus atcelt sankcijas, kas koronavīrusa pandēmijas apstākļos tikai apgrūtina situāciju.

Politiķi atbalstījis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs, vēsta RIA Novosti, kuras rīcībā nonācis ANO ģenerālsekretāra vēstules teksts.

Guterrešs uzskata, ka šobrīd starptautiskā sadarbība ir nepieciešama, lai cīnītos ar dažiem globāla izaicinājuma aspektiem, ar kuriem nācies saskarties. Ņemot vērā radušos situāciju, viņš aicina ANO dalībvalstis un Krieviju atbalstīt viens otru.

ANO ģenerālsekretārs norāda, ka pašreizējā krīze ir lielākā mūslaiku krīze veselības jomā. Lai tiktu galā ar to, ir jāiegulda, tostarp Globālā humānās palīdzības plāna finansēšanā, kas tika uzsākts 2020. gada martā.

Tāpat Guterrešs atgādināja par ANO Augstākās komisāres Mišelas Bačeletas aicinājumu, kas aicināja pārskatīt plašās sektorālās sankcijas pret valstīm, kas saskārušās ar koronavīrusu, lai izvairītos no veselības aprūpes sistēmu sabrukuma.

Guterrešs atgādināja par savu aicinājumu G20 līderiem, kurā lūdza atturēties no ierobežojumiem, kas varētu iedragāt valstu spēju efektīvi reaģēt uz pandēmijas izaicinājumiem. Un, kā atzīmē ģenerālsekretārs, šo aicinājumu, viņš atkārtoja brīfinga ar ANO dalībvalstīm laikā 27. martā.

Visas cilvēces drošības un labklājības dēļ visu valstu pūlēm ir jāapvienojas.

Iepriekš Guterrešs aicinājis G20 valstu līderus koronavīrusa pandēmijas fona atcelt sankcijas, kas traucē nogādāt pārtiku, medicīnas palīdzību un pirmās nepieciešamības priekšmetus. Pēc Guterreša vārdiem, "spēcīgā atbildes pasākumu pakete" cīņā pret koronavīrusu sniegs pasaules līderiem iespēju parādīt solidaritāti ar visu valstu tautām.

Bet, kā atzīmēja KR valdības Finanšu universitātes Politoloģijas departamenta docents Leonīds Krutakovs, šīs iniciatīvas īstenošana praktiski nav iespējama, lai gan ir labi, ka tā vispār ir parādījusies.

Eksperts skaidroja, ka ANO neaizsargā nevienas valsts nacionālās intereses, bet visi konflikti attīstās tieši šajā jomā. Tas, ko pasaulē uzskatīja par kopējo ekonomisko un tiesisko telpu, izrādījās ASV interešu zona, bet Krievijas, Ķīnas un Irānas intereses šeit netiek uzskatītas, kā vienlīdzīgas. ASV izmanto kopējo telpu, lai sasniegtu savus mērķus un apstiprinātu savu pārākumu.

Krievijas un rietumvalstu attiecības krasi pasliktinājās, pieaugot spriedzei pēc notikumiem Ukrainā un Krimā 2014. gadā. ES un ASV ieviesa ierobežojošus pasākumus vispirms pret atsevišķiem Krievijas pilsoņiem un kompānijām, bet pēc tam pārgāja pie sankcijām pret veselām Krievijas ekonomikas nozarēm. Atbildot uz šo lēmumu, Krievija ierobežoja pārtikas preču importu no valstīm, kas ieviesa pret to sankcijas: ASV, Kanādas, Austrālijas, Norvēģijas un ES valstīm.

Vēlāk ES saistīja sankciju darbības termiņu ar Minskas protokolu izpildi no Krievijas puses, kuru mērķis ir noregulēt situāciju Ukrainas austrumos. Krievija uzskata, ka tamlīdzīga loģika ir absurda, jo valsts nav iesaistīta Ukrainas iekšējā konfliktā. Bet tam Maskava vairākkārt jau ir norādījusi, ka ir neproduktīvi censties turpināt dialogu sankciju valodā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins novērtēja, ka Rietumu ierobežojumi nodarījuši Krievijai zaudējumus 50 miljardu dolāru apmērā, bet Eiropa šajā laikā, pēc viņa vārdiem, zaudējusi 240 miljardus eiro. Atbildot uz spriedelējumiem par nepieciešamību "salīgt mieru" ar Rietumiem, lai panāktu sankciju atcelšanu, Putins atgādināja, ka Krievija ne ar vienu nav strīdējusies.

44
Tagi:
Krievija, koronavīruss, sankcijas, ANO
COVID-19

Elpot ir bīstami: PVO iesaka valkāt maskas visur

40
(atjaunots 11:17 03.12.2020)
Iepriekš Pasaules Veselības organizācija sakarā ar pandēmiju ieteica valkāt maskas slēgtās telpās, savukārt ielā elpot svaigu gaisu, taču tagad noskaidrojies, ka Covid-19 ir krietni viltīgāks.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Pēc Pasaules Veselības organizācijas pārstāves Margarētes Harisas sacītā, lai pasargātu sevi no Covid-19, maskas ir jāvalkā ne tikai iekštelpās, vēsta RIA Novosti.

Maskas, pēc viņas sacītā, ir jāvalkā arī uz ielas, ja tur nav iespējams ievērot sociālo distanci.

Tas pats attiecas arī uz labi vēdināmām telpām. Ja turēties tālāk vienam no otra neizdodas, tad atteikties no maskas nebūtu ieteicams.

Harisa atzīmē, ka tas ir viens no visnopietnākajiem ierobežojumiem kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma.

Tiek atzīmēts, ka pasaulē kopš pandēmijas sākuma ar koronavīrusu inficējušies vairāk nekā 63 miljoni cilvēku. No tiem gandrīz pusotrs miljons nomira.

Atgādināsim, ka Latvijā no šodienas atļauts pulcēties kopā ne vairāk kā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), tāpat ir jāievēro 2 metru distance, savukārt maskas kļūst obligātas visur, izņemot mājokli.

Skolās pēc 4. janvāra maskas nāksies valkāt visiem – gan skolēniem, gan skolotājiem – gan mācību stundās, gan starpbrīžos. No 7. decembra visā valstī 5.-6. klašu skolēni pāriet pie tālmācībām.

Tiek atcelti visi privātie pasākumi, ballītes, pulcēšanās, ierobežota veikalu darbība. Tiek pārtraukts ierastais ēdnīcu un kafejnīcu darbs uzņēmumos: tie drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

40
Tagi:
koronavīruss, maska, Pasaules Veselības organizācija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 ierobežojumu pārkāpumus varētu pielīdzināt genocīdam
Valdība apstiprināja Latvijā jaunus Covid-19 ierobežojumus

Ķīna pastumj malā ASV naftas pārstrādē: vai Krievija no kaut ko iegūs

31
(atjaunots 17:49 02.12.2020)
Saskaņā ar ĶTR Valsts statistikas biroja datiem, oktobrī naftas pārstrāde valstī palielinājusies par 2,5%, sasniedzot vēsturisku rekordu – 14,09 miljoni barelu diennaktī.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Pekina liek uzsvaru uz benzīnu un dīzeļdegvielu, palielinot naftas pārstrādes jaudu. Jau nākamgad ĶTR pēc šī rādītāja apsteigs ASV. Pastāv augsta varbūtība, ka amerikāņi piekāpsies arī IKP ziņā. Tomēr, kā norāda analītiķi, ķīniešiem varētu traucēt otrais pandēmijas vilnis, raksta RIA Novosti materiālā Irina Badmajeva.

Līdera maiņa

Saskaņā ar ĶTR Valsts statistikas biroja datiem, oktobrī naftas pārstrāde valstī palielinājusies par 2,5%, sasniedzot vēsturisku rekordu – 14,09 miljoni barelu diennaktī. ASV septembrī bija vien 13,5 miljoni.

Londonas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Un ķīnieši negrasās pie tā apstāties. Nākamā gada beigās darbu sāks divas jaunas naftas pārstrādes rūpnīcas (NPR), teikts Starptautiskās enerģētikas aģentūras novembra ziņojumā. Bija gaidīts, ka tas notiks ne ātrāk kā 2023. gadā.

Tiek būvētas vēl četras – ar kopējo jaudu 1,2 miljoni barelu dienā. Tik daudz tiek pārstrādāts, piemēram, visā Lielbritānijā.

Ķīna jau vairākas desmitgades cenšas apmierināt augošo benzīna un dīzeļdegvielas pieprasījumu. Pūles nav bijušas veltīgas.

"Kopš 2000. gada valsts ir palielinājusi naftas produktu ražošanu par trim reizēm. Līdz 2025. gadam naftas pārstrāde sasniegs 20 miljonus barelu diennaktī," atzīmē Marks Gojhmans, Informācijas analītiskā centra "TeļeTrejd" galvenais ekonomists.

ASV piekāpsies līderībā, kuru turēja savās rokās kopš aizpagājušā gadsimta, jau 2021. gadā, uzskata aģentūras sarunbiedrs.

Amerikāņi slēdz NPR zemā maržinālisma dēļ, kurš noslīdēja lejā kopā ar naftas cenām. Aizejošajā gadā melnais zelts vairākas reizes atjaunoja minimālo cenu. Piemēram, 18. martā Brent marka kļuva par 15% lētāka un pirmo reizi kopš 2003. gada tika tirgota ar atzīmi 24,52 dolāri par barelu.

Samazinājās arī degvielas pieprasījums pasaulē. Tādēļ naftas pārstrāde samazinājās par rekordlielajiem 1,7 miljloniem barelu. Turklāt lauvas daļu sastādīja tieši Amerikas NPR. "Vienas rūpnīcas tiek slēgtas, bet citas prasa investīcijas modernizācijā un atjaunošanā pēc viesuļvētrām, kuras katru gadu pārnesas pāri Meksikas līča piekrastei, kura arī atrodas ievērojama daļa ASV naftas pārstrādes jaudas," precizē Marks Gojhmans.

Zaļā enerģētika: kurš iegūs un kurš zaudēs

Vēl viens Ķīnas veiksmes iemesls ir efektīva cīņa ar koronavīrusu, uzskata "Alor Broker" galvenais analītiķis Aleksejs Antonovs. ĶTR ekonomika atjaunojas un demonstrē stabilitāti, savukārt Eiropā un ASV turpinās lejupslīde.

Ne jau nejauši ķīnieši ieņem līderpozīcijas ne vien naftas pārstrādē, bet arī metalurģijā. "Faktiskais primāro resursu patērēšanas centrs, Ķīna tagad attīsta augstāku robežu pārstrādes rūpniecību," saka Marks Gojhmans.

Tās pašas tendences vērojamas gan Indijā, gan Tuvajos Austrumos, atzīmē ekonomists. Tas noved pie daudzu novecojušu rietumu kompāniju rūpnīcu slēgšanas pat Āzijas reģionā, piemēram, Singapūrā.

Turklāt ASV un Vecā pasaule pakāpeniski atsakās no ogļūdeņražiem par labu alternatīviem enerģijas avotiem. Savukārt Ķīnai nav striktu ekoloģisku saistību.

"Savienotās Valstis liek uzsvaru uz zaļo enerģētiku, sniedzot ĶTR netīras rūpniecības platformas lomu. Ekonomiski attīstītas valstis finansēs pāreju pie atjaunojamiem resursiem uz pārējo rēķina un vēl liks tiem maksāt "ekoloģijas nodokļus". Baltā nama administrācijā pie tā ķersies klāt politiskais smagsvars Džons Kerijs, kurš kļūs par jaunā prezidenta speciālo pārstāvi klimata jautājumos," norāda Antons Grinšteins, investīciju kompānijas Hamilton eksperts.

No naftas atkarīgajai Krievijai zaļai scenārijs draud ar augošām kompāniju izmaksām un budžeta ienākumu kritumu. "Saglabājot izejvielu struktūru, pašmāju (Krievijas – Sputnik) ekonomikai ir izdevīgāk, lai ASV saglabā līderpozīciju naftas pārstrādē," uzskata sarunbiedrs.

Krievijai derētu nopietni aizdomāties par citiem budžeta ienākumu avotiem, lai pēc 15-20 gadiem aizstātu izkrītošos naftas ienākumus, piebilst Marks Gojhmans.

Tuvākajā perspektīvā naftas produktu patēriņa pieauguma Ķīnā fonā ir jāpārorientējas uz izejvielas eksportu šajā virzienā.

Pandēmija: Āzijas scenārijs

Tomēr visam kādreiz pienāk beigas. Pastāv augsta varbūtība, ka jau 2025. gadā ražošanas jaudas pieaugums ĶTR apsteigs pieprasījumu. Saskaņā ar Ķīnas naftas un gāzes korporācijas CNPC datiem, pēc pieciem gadiem valstī ir iespējams naftas produktu pārpalikums 1,4 miljonu barelu apmērā diennaktī.

"Šobrīd saspringtu attiecību apstākļos ar Savienotajām Valstīm Ķīnas naftas pārstrādātājus virza vēlme atspēlēties par ierobežojumiem ārējā tirdzniecībā. Un tādā veidā pacelt valsts prestižu," uzskata Aleksejs Antonovs.

Tādēļ, ekstrapolējot patreizējās tendences uz trim pieciem gadiem uz priekšu, var sagaidīt līderu izmaiņas ne tikai naftas pārstrādes nozarē, bet arī galvenajā ekonomikas rādītājā – IKP apmērā.

"Pirms pandēmijas Ķīnai trūka pieci gadi, lai apsteigtu Amerikas ekonomiku. Tagad, pateicoties efektīvākai cīņai ar koronavīrusa izplatību, ķīnieši var izlauzties priekšgalā agrāk," uzskata Antons Grinšteins.

Cits jautājums – vai ASV ir gatavas nodot pozīcijas. Amerikas elite centās atrisināt problēmu ekonomiski un diplomātiski, norāda analītiķis. Bet tas nenostrādāja. Un šobrīd prezidenta-biznesmeņa vietā nāk prezidents-politiķis.

Turklāt straujš naftas pārstrādes produktu pieprasījuma kāpums ĶTR ir saistīts ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos. Tomēr otrais vilnis netiek izslēgts arī Āzijā. Saslimstības uzliesmojumi jau ir reģistrēti Indonēzijā, Japānā, Dienvidkorejā. Tas spēj kardināli mainīt spēku izkārtojumu starp ASV un Ķīnu.

31
Tagi:
naftas tirgus, nafta, Ķīna, Krievija, ASV
Pēc temata
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Krievu hakeri var uzpīpēt: kas sagrābis savās rokās varu ASV
"Gazprom" gāzes cena Polijai pieaugs. Kā atbildēs Varšava?
Radikālas izmaiņas: pirmo reizi Krievijas ogles Rīgas ostā piekāpušās konteineriem
Latvijas karogs, foto no arhīva

VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana

0
(atjaunots 18:37 03.12.2020)
Latvijas Valsts drošības dienesta darbinieki šodien ieradušies pie portāla Baltnews.lv bijušā galvenā redaktora Andreja Jakovļeva un publicista Vladimira Lindermana.

RĪGA, 3. decembris — Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienesta darbinieki organizējuši kratīšanu pie portāla Baltnews.lv bijušā galvenā redaktora Andreja Jakovļeva, informēja žurnālists, portāla IMHOClub galvenais redaktors Jurijs Aleksejevs. No rīta kratīšana notika arī publicista Vladimira Lindermana mājās, patlaban viņš tiek nopratināts, informēja žurnāliste Alla Berezovska.

"Pie Andreja Jakovļeva un Irinaas Ļitvinovas turpinās kratīšana. Latvijas VDD. Zvanīja viņu dēls Artjoms. Detaļas nezināja. Pagaidām neviens nezina," Aleksejevs uzrakstīja Facebook.

Berezovska informēja, ka Jakovļeva dēls pastāstījis: pēc kratīšanas viņa tēvu plānots vest uz nopratināšanu, pēc tam esot solījuši atlaist. Nekas sīkāk nav zināms. Aleksejeva publikacijas komentētāji izteica pieņēmumu, ka VDD vizīte, iespējams, saistīta ar filmu "Latvijas valsts standarts: krievu – non grata".

Berezovska atzīmēja, ka Andrejs Jakovļevs vienmēr strādājis saskaņā ar Satversmes 100. pantu par vārda un viedokļa brīvību un nekad nav pārkāpis likumus. Viņa ir pārliecināta, ka tā ir vajāšana par atšķirīgu viedokli.

"Jā, protams, tā ir citādi domājoša cilvēka vajāšana – protams, viņš nefilmēja to, kas būtu paticis varasvīriem. Tomēr esmu droša – Andrejs nekad nepieļāva nekādus tiesisko normu pārkāpumus. Viss pārējais ir tikai politiska interpretācija... Kauns! Neprot uzvarēt godīgā žurnālistiskā diskusijā, ķeras pie vardarbīga spiediena metodēm!" viņa pastāstīja Facebook.

"Vienu laiku viņš vadīja portāla "Baltnews.lv" redakciju, taču jau divus gadus tur nestrādā, pat neko nepublicē portālā. Kā redzam, tas neko nenozīmē, ja gestapo ir ieķēries, tik vienkārši neatlaidīs. Citādi vēl, nedod Dievs, kādam radīsies doma, ka viņi neko nedara, samazinās vēl budžetu... Tā pēc Latvijas krievvalodīgo žurnālistu un blogeru Aleksejeva, Lindermana, Gapoņenko, Fileja no pirksta izzīstajām lietām nobriedusi arī Jakovļeva lieta. Vai tagad ir kārtībā, naudiņa ir atpelnīta?" žurnāliste vaicāja.

Profesors Aleksandrs Gapoņenko informēja, ka Jakovļevs viņam nesen pastāstījis: VDD ierosinājis pret viņu lietu par sadarbību ar Krievijas medijiem, taču viņš nav vēlējies šo faktu publiskot.

"Nesen Andrejs man stāstīja, ka VDD ierosinājis pret viņu krimināllietu par to, ka viņš sadarbojies ar Krievijas medijiem. Es ierosināju informēt sabiedrību. Viņš atteicās, jo nejuta, ka būtu vainīgs. Domāja, viss nokārtosies. Nenokārtojās.

Terors pret krievu inteliģenci Latvijā turpinās. Vārda brīvība jau sen kļuvusi par tukšu skaņu. Specdienesti regulē visus politiskos un nepolitiskos procesus valstī," Gapoņenko pastāstīja Facebook.

Vēlāk Alla Berezovska informēja, ka kratīšana notikusi arī pie publicista Vladimira Lindermana, patlaban viņš tiek nopratināts, uz zvaniem neatbild.

Latvijas Krievu savienība ziņoja, ka kratīšanas laikā no Lindermana dzīvokļa izņemtas visas iekārtas.

"Šodien pazīstamā publicista un sabiedriskā darbinieka Vladimira Lindermana dzīvoklī notika kratīšana, izņemtas visas iekārtas – dators, telefons, diski, arī bankas kartes. Pats Vladimirs aizturēts, tagad atrodas nopratināšanā VDD.

Kratīšanas un aizturēšanas iemesli nav zināmi.

Mēs uzskatām, ka tamlīdzīga atkārtota attieksme pret cilvēku, kurš vienkārši pauž savu viedokli, atšķirīgu no valsts uzskatiem, nav pieļaujama," teikts partijas publikācijā Facebook.

0
Tagi:
Vladimirs Lindermans, Drošības dienests
Pēc temata
Pēc šādas shēmas par spiegu var padarīt ikvienu: Lindermans par spriedumu Burakam
"Bīstamajiem" aktīvistiem aizbāztas mutes: vecāku sapulces dalībnieki saņēmuši "piedošanu"
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā