ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs

ANO ģenerālsekretārs aicina atcelt ierobežojumus un apvienoties pret Covid-19

39
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs uzskata, ka tagad, koronavīrusa pandēmijas apstākļos, ir pienācis laiks atbalstīt viens otru, un atkal paziņo par nepieciešamību pārskatīt sektorālās sankcijas.

RĪGA, 13. maijs — Sputnik. 2020. gada aprīlī Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis vērsās pie Eiropas Savienības, ASV un Lielbritānijas politiķiem, kā arī starpparlamentārajām organizācijām aicinot viņus atcelt sankcijas, kas koronavīrusa pandēmijas apstākļos tikai apgrūtina situāciju.

Politiķi atbalstījis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs, vēsta RIA Novosti, kuras rīcībā nonācis ANO ģenerālsekretāra vēstules teksts.

Guterrešs uzskata, ka šobrīd starptautiskā sadarbība ir nepieciešama, lai cīnītos ar dažiem globāla izaicinājuma aspektiem, ar kuriem nācies saskarties. Ņemot vērā radušos situāciju, viņš aicina ANO dalībvalstis un Krieviju atbalstīt viens otru.

ANO ģenerālsekretārs norāda, ka pašreizējā krīze ir lielākā mūslaiku krīze veselības jomā. Lai tiktu galā ar to, ir jāiegulda, tostarp Globālā humānās palīdzības plāna finansēšanā, kas tika uzsākts 2020. gada martā.

Tāpat Guterrešs atgādināja par ANO Augstākās komisāres Mišelas Bačeletas aicinājumu, kas aicināja pārskatīt plašās sektorālās sankcijas pret valstīm, kas saskārušās ar koronavīrusu, lai izvairītos no veselības aprūpes sistēmu sabrukuma.

Guterrešs atgādināja par savu aicinājumu G20 līderiem, kurā lūdza atturēties no ierobežojumiem, kas varētu iedragāt valstu spēju efektīvi reaģēt uz pandēmijas izaicinājumiem. Un, kā atzīmē ģenerālsekretārs, šo aicinājumu, viņš atkārtoja brīfinga ar ANO dalībvalstīm laikā 27. martā.

Visas cilvēces drošības un labklājības dēļ visu valstu pūlēm ir jāapvienojas.

Iepriekš Guterrešs aicinājis G20 valstu līderus koronavīrusa pandēmijas fona atcelt sankcijas, kas traucē nogādāt pārtiku, medicīnas palīdzību un pirmās nepieciešamības priekšmetus. Pēc Guterreša vārdiem, "spēcīgā atbildes pasākumu pakete" cīņā pret koronavīrusu sniegs pasaules līderiem iespēju parādīt solidaritāti ar visu valstu tautām.

Bet, kā atzīmēja KR valdības Finanšu universitātes Politoloģijas departamenta docents Leonīds Krutakovs, šīs iniciatīvas īstenošana praktiski nav iespējama, lai gan ir labi, ka tā vispār ir parādījusies.

Eksperts skaidroja, ka ANO neaizsargā nevienas valsts nacionālās intereses, bet visi konflikti attīstās tieši šajā jomā. Tas, ko pasaulē uzskatīja par kopējo ekonomisko un tiesisko telpu, izrādījās ASV interešu zona, bet Krievijas, Ķīnas un Irānas intereses šeit netiek uzskatītas, kā vienlīdzīgas. ASV izmanto kopējo telpu, lai sasniegtu savus mērķus un apstiprinātu savu pārākumu.

Krievijas un rietumvalstu attiecības krasi pasliktinājās, pieaugot spriedzei pēc notikumiem Ukrainā un Krimā 2014. gadā. ES un ASV ieviesa ierobežojošus pasākumus vispirms pret atsevišķiem Krievijas pilsoņiem un kompānijām, bet pēc tam pārgāja pie sankcijām pret veselām Krievijas ekonomikas nozarēm. Atbildot uz šo lēmumu, Krievija ierobežoja pārtikas preču importu no valstīm, kas ieviesa pret to sankcijas: ASV, Kanādas, Austrālijas, Norvēģijas un ES valstīm.

Vēlāk ES saistīja sankciju darbības termiņu ar Minskas protokolu izpildi no Krievijas puses, kuru mērķis ir noregulēt situāciju Ukrainas austrumos. Krievija uzskata, ka tamlīdzīga loģika ir absurda, jo valsts nav iesaistīta Ukrainas iekšējā konfliktā. Bet tam Maskava vairākkārt jau ir norādījusi, ka ir neproduktīvi censties turpināt dialogu sankciju valodā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins novērtēja, ka Rietumu ierobežojumi nodarījuši Krievijai zaudējumus 50 miljardu dolāru apmērā, bet Eiropa šajā laikā, pēc viņa vārdiem, zaudējusi 240 miljardus eiro. Atbildot uz spriedelējumiem par nepieciešamību "salīgt mieru" ar Rietumiem, lai panāktu sankciju atcelšanu, Putins atgādināja, ka Krievija ne ar vienu nav strīdējusies.

39
Tagi:
Krievija, koronavīruss, sankcijas, ANO
Militārais eksperts Viktors Ļitovkins

Eksperts: ASV biedē Baltiju ar Krieviju, lai slēptu savus nedarbus

26
(atjaunots 10:41 05.06.2020)
ASV biedē cilvēkus Eiropā ar "Krievijas draudiem" un pieprasa aizvien jaunus izdevumus aizsardzībai: uz eiropiešu naudas rēķina plaukst amerikāņu militārā rūpniecība.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Poļu izdevums Sieci nāca klajā ar "Krievijas uzbrukuma" scenāriju Baltijas valstīm un Polijai, stāsta Sputnik Lietuva. Slēdzieni, uz kuru pamata būvēts scenārijs, tapuši pēc Krievijas bruņoto spēku mācību, Krievijas politiķu un militārpersonu izteikumu, kā arī stratēģisko dokumentu analīzes, stāsta raksta autori.

Tamlīdzīgu analīžu un scenāriju jēga slēpjas ASV militārās rūpniecības kompleksa atbalstā, sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja militārais eksperts Viktors Ļitovkins.

"Krievija nevienam neuzbrūk un uzbrukt netaisās. Tikai ASV un NATO karo pēdējos 20 gadus – Dienvidslāvijā, Afganistānā, Irākā un Lībijā. Tagad viņi nelikumīgi uzturas Sīrijas teritorijā un zog tur naftu. Lai slēptu savus noziedzīgos nodarījumus, ASV apsūdz Krieviju par nosodāmiem nodomiem un biedē vienkāršos iedzīvotājus Eiropā, liekot viņiem maksāt lielāku naudu NATO," norādīja Ļitovkins.

Eksperts atzīmēja, ka NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumi 2% apmērā no IKP amerikāņus vairs neapmierina.

"Biedējot ar Krievijas militāro agresiju, Tramps pieprasa 4% no IKP, pieprasa, lai eiropieši pirktu ASV militāro tehniku. Tāda ir ASV militārās rūpniecības kompleksu apkalpojošo pārskatu jēga. Baltijas satelīti ir gatavi pirkt amerikāņu ieročus, taču tam viņiem nav naudas, bet Polija pērk ar prieku. Vēl vairāk, Varšava gatava izdot divus miljardus dolāru amerikāņu divīzijas uzturēšanai savā teritorijā," atzīmēja Ļitovkins.

Gadu no gada NATO savelk karavīrus un militāro tehniku pie Krievijas robežām, aizbildinoties ar izdomātu Krievijas agresijas ieganstu. Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nelolo uzbrukuma plānus nevienā pasaules reģionā. Noraizējusies par NATO aktivitāti pie savām robežām, Krievija ir spiesta spert adekvātus soļus, atzīmēja valsts aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Pēc viņa vārdiem, rietumu stratēģiskais virziens patlaban rada lielākos draudus Krievijas militārajai drošībai.

26
Tagi:
Eiropa, Baltija, Krievija, ASV
Pēc temata
Bez ASV būs beigas: NATO vadītājs biedē Eiropas Savienību ar sabrukumu
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Lietuvas prezidents nosauca ASV par "faktoru Krievijas savaldīšanai"
Kā sākās karš Afganistānā
Amerikāņu karavīrs, foto no arhīva

Polijā sākušās mācības, kas varēja kļūt par ASV spēku masveida pārvietošanu uz Eiropu

15
(atjaunots 22:17 04.06.2020)
Polija informēja, ka sākas mācības Defender Europe 2020. Pirms Covid-19 pandēmijas bija plānots, ka to ietvarā notiks amerikāņu spēku lielākā pārvietošana uz Eiropu pēdējo 25 gadu laikā.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Koronavīrusa pandēmijas rezultātā NATO bija spiesta grozīt šogad ieplānoto militāro mācību programmu.

Piemēram, mācību "Defender Europe 2020" ietvaros no februāra līdz aprīlim amerikāņi plānoja pārvietot uz Eiropu 20 tūkstošus kareivju. Saskaņā ar ieceri, mācībām vajadzēja kļūt par amerikāņu karaspēka vērienīgāko dislokāciju Eiropā pēdējo 25 gadu laikā.

Tomēr iejaucās Covid-19, un termiņus nācās mainīt, mācību mērogu – ierobežot. Tomēr, spriežot pēc visa, nekādas kaites netraucēs amerikāņiem vairot savus spēkus Eiropā. Par to Polija viņiem no visas sirds pateicas.

Ceturtdien, 4. jūnijā, Polijas nacionālās aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks atklāja mācības "Defender Europe 2020", vēsta RIA Novosti.

Uzstājoties Dravas poligonā valsts ziemeļrietumos, Blaščaks "aizkustinoši" piezīmēja: "Epidēmija ir mainījusi mūsu plānus, taču pats galvenais, ka mēs zibenīgi pielāgojāmies realitātei, un poļu karaspēks ne uz mirkli nezaudēja cīņas gatavību."

Protams, aizsardzības ministrs nepiemirsa reveransu ASV bruņoto spēku vadībai. Viņš pateicās par to, ka amerikāņi ieradušies trenēties Polijā, "neskatoties uz problēmām, ar ko cīnās visa pasaule".

Protams, Covid-19 epidēmija ietekmējusi šos "treniņus". Manevros Dravas poligonā tagad piedalīsies tikai aptuveni seši tūkstoši kareivju, kuru vidū ir 2 tūkstoši poļu un 4 tūkstoši amerikāņu.

Mācībās tiks izmantoti apmēram 2 tūkstoši tehnikas vienību: 100 tanki un vairāk nekā 230 kaujas mašīnas, artilērija, raķešu kompleksi un aviācija.

Mācību galvenais mērķis esot "stratēģiskās gatavības un mijiedarbības uzlabošana, pateicoties ASV spēku ātras izvēršanas iespējai Eiropā, kā arī uzņēmējvalstu iespēju pārbaude uzņemt sabiedroto atbalstu".

Plānots izspēlēt Polijas un ASV spēku mijiedarbību, kā arī ūdenstilpes šķērsošana ar tanku un gaisa desanta spēku dalību.

Iepriekš bija plānots, ka mācībās "Defender Europe" piedalīsies aptuveni 37 tūkstoši karavīru no dažādām valstīm. Tikai amerikāņi vien plānoja izmantot 13 tūkst. tehnikas vienību.

Maskava un Minska jau ir paudušas savu viedokli par manevriem. Krievija un Baltkrievija paziņoja, ka NATO un ASV mācības ir provokatīvas un pārsvarā notiek saskaņā ar scenārijiem, kas vērsti pret Krieviju.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka plašie manevri "Defender Europe" norāda: alianse neplāno stiprināt deeskalācijas pasākumus. Viņš atzīmēja, ka Maskava nesaskata nekādas problēmas Baltijas jūras reģionā, kas prasītu militāru risinājumu.

15
Tagi:
ASV, Polija, militārās mācības, NATO
Pēc temata
Baltkrievijas prezidents informēja par mierīgāku reakciju uz NATO mācībām
Koronavīruss uzbrūk Rietumu flotēm un armijām
Politologs: ASV stratēģus Eiropā totāli sakāvis koronavīruss
ASV ierobežo mācību "Defender Europe" mērogu Lietuvā
Koronavīruss samaitājis Pentagona un NATO plānus Eiropā
BelAES vadības panelis, foto no arhīva

Latvija apdraud Baltijas izstāšanos no BRELL

10
(atjaunots 15:52 05.06.2020)
Latvija neplāno atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas iepirkumiem. Baltijas valstis vēl joprojām nav parakstījušas vienošanos par enerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, rezultātā var zust ES finansējums, kas nepieciešams izstāšanas no BRELL projektam.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu par Baltijas valstu vienošanos par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Latvija nevēlas atteikties no BelAES elektroenerģijas iegādēm, tāpēc apdraudēta Lietuvā pieņemtā likuma izpilde, kas aizliedz elektroenerģijas importu no Astravjecas.

Lietuvas Enerģētikas ministrija iesniedza Ministru kabinetā vienošanās projektu par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Deklarācijas jaunākā versija (no 27. maija) atšķiras no agrākajām – "Baltijas valstu solidaritāte nepirkt Baltkrievijas elektrību" dokumentā aizvietota ar "Baltijas valstu solidaritāti" ar Lietuvas lēmumu nepirkt Baltkrievijas elektrību un izveidot elektrības izcelsmes garantijas sistēmu, kas ļaus Lietuvai īstenot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas neielaišanu savā tirgū.

Tātad Baltijas valstis nav pieņēmušas solidāru lēmumu par iepirkumiem no BelAES. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns konstatēja, ka iemesls ir Latvijā – tā atteikusies no saistībām nepirkt elektroenerģiju no BelAES. Tāpēc formulējums deklarācijā ir mīkstināts. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvija, Lietuva un Igaunija vispār neparakstīs nekādu līgumu un neapstiprinās jauno metodiku. Šī iemesla dēļ valstis var nesaņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu un līdzfinansējumu 75% apmērā no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta ar kontinentālās Eiropas tīkliem. Vaičūna skaidrojumu Seimam tīklā publicēja pazīstams diplomāts, "Sajūdis" aktīvists Albīns Januška.

Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu, informēja premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Politiķis atzīmēja, ka Lietuvai nav izdevīgi, ja netiks noslēgta vienošanās ar Igauniju un Latviju vai abu šo valstu divpusēja vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Skvernelis pauda cerību, ka pārrunās minētajā jautājumā aktīvāk piedalīsies Eiropas Komisija.

Pret dokumentu tā pašreizējā redakcijā iebilda konservatīvā opozīcija un pat ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Ministrs atzina, ka Baltijas valstu iziešana no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL novedīs pie cenu pieauguma, toties Latvija, Lietuva un Igaunija būšot neatkarīgas no austrumiem.

"Tā ir balansēšana starp politiku, pat starp ģeopolitiku un cenām. Mēs kādreiz agrāk diskutējām par lētāku desu, cik tā maksā patiesībā, jo tas ir kaut kas līdzīgs. Šeit patiesībā process ir plašāks: ja mēs patiešām vēlamies desinhronizēt savus tīklus ar austrumiem un sinhronizēt tos ar Rietumeiropu, nospraužot mērķim 2025. gadu, un redzam, cik grūti tas izdarāms, tās patiesībā ir ģeopolitiskas pūles, ne tikai lēta elektrība," teica ministrs intervijā Ziniu radijas.

"Ja kādam šķiet, ka ar lētu elektrību var šajā situācijā uzvarēt, domāju, viņš kļūdās. Tāpēc mums jāredz, ka kaut kam jānotiek uz kaut kā rēķina," viņš piezīmēja,

Ministrs atgādināja, ka līdzīga problēma risināta arī jautājumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču tas, pēc viņa vārdiem, bija ģeopolitisks lūzums, kad izdevies atbrīvoties no energoresursu monopola.

Linkēvičs paskaidroja, ka pārrunas ar Baltijas valstīm turpināsies un jāpacenšas tajās aktīvāk iesaistīt EK.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

Aprīļa sākumā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sarunā ar Baltijas valstu līderiem minēja, ka politiskajā deklarācijā par BelAES elektroenerģijas boikotu piedalās Lietuva un Igaunija, tomēr trūkst Latvijas ministra paraksta.

Savukārt Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis paziņoja, ka Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai, viss notiek biržā, un piegādes perspektīvas no BelAES ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un vidutājiem. Viņš atzīmēja, ka elektrotīkla infrastruktūra, kas saista Latviju ar Baltkrieviju, iet caur Lietuvu, taču "ir tehniskie saslēgumi caur Krievijas un Latvijas robežu".

10
Tagi:
Baltija, Latvija, BRELL, BelAES
Pēc temata
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
Lietuva nesaprašanā par kaimiņu atteikšanos atslēgties no BRELL jūnijā
Eksperts: Baltija dzīvoja kā sienāzis no fabulas un nokļuvusi pasakā – pie sasistas siles
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības