Virusologs Anatolijs Alšteins, Ņujorkas Zinātņu akadēmijas loceklis

Ārsts apšauba Igaunijai nodotā antivīrusu preparāta efektivitāti pret Covid-19

28
(atjaunots 11:50 13.05.2020)
Ja preparāts izmēģinājumu laikā par pāris procentiem samazina mirstību, jau valsta uzskats, ka to var izmantot, tomēr cīņai ar koronavīrusa infekciju ar to nepietiek, norādīja virusologs Anatolijs Alšteins.

RĪGA, 13. maijs – Sputnik. Japānas valdība nodevusi Igaunijas vēstniecībai Tokijā farmaceitiskā preparāta Avigan partiju testēšanai un eksperimentālai lietošanai cīņā ar Covid-19. Zāles nonāks valstī jau šonedēļ. Rindā gaida vēl 80 valstis.

Avigan izstrādājusi japāņu farmaceitiskā firma "Fujifilm Toyama Chemicals" kā zāles pret gripu. Pēc pandēmijas uzliesmojuma Igaunijas ĀM sadarbībā ar Veselības departamentu izvērtēja iespējas saņemt Avigan un piedalīties pētījumos par preparāta potenciālo lietošanu Covid-19 ārstēšanai. Tā sastāvā ir aktīvā viela favipiravirs, ko Japānas varasiestādes apstiprinājušas jau 2014. gadā.

Favipiraviru nevar ne slavēt ne pelt, tomēr jāpievērš uzmanība riskam, ko preparāts nodara embrijam, sarunā ar Sputnik Latvija paziņoja ārsts virusologs, medicīnas zinātņu doktors, profesors Anatolijs Alšteins.

"Nav lielu cerību uz to, ka tas būs iedarbīgs, labs, aktīvs preparāts pret koronavīrusu. Zālēm ir jābūt no jau izstrādāto saraksta, kas parādījušas sevi cīņā ar citām vīrusu infekcijām. Tā kā vīrusiem ir zināma dažu īpašību kopība, var pieņemt, ka tāds preparāts būs efektīvs arī pret koronavīrusu," paskaidroja Alšteins.

Viņš atgādināja, ka tādu preparātu skaits ir ļoti mazs, un tos visus izmēģina pret koronavīrusu.

"To skaitā ir arī favipiravirs, kas bija izstrādāts cīņai pret gripu un neparādīja īpaši labus rezultātus. Tā priekšrocība ir tas, ka jau saņemta preparāta lietošanas atļauja, jo šim nolūkam preparāti iziet sarežģītus izmēģinājumus, kas ilgst gadiem. Ir ļoti maz izredžu, ka starp tādiem preparātiem tiks atrastas efektīvas zāles pret koronavīrusu," ir pārliecināts medicīnas zinātņu doktors.

Ārsts atzīmēja, ka visas vīrusu slimības tikai ar grūtībām pakļaujas medikamentu terapijai.

laboratorija
© Sputnik / Алексей Даничев

"Piemēram, cilvēki ilgus gadus strādājusi pie preparātiem cīņai ar HIV infekciju. Bija izstrādāta virkne preparātu, kuri it kā ļauj ārstēt hroniski inficētus cilvēkus, kad vīruss sāk izturēties mierīgi un cilvēks var pietiekami ilgi nodzīvot. Pret koronavīrusu šie preparāti demonstrē nelielu efektu, bet nekāda izrāviena problēmā nebūs," norādīja Alšteins.

Virusologs uzsvēra, ka galvenais uzdevums cīņā ar Covid-19 ir vakcīnas izstrāde. "Īpaši svarīgi ir izstrādāt dzīvu vakcīnu, kas varētu pielikt punktu koronavīrusam tādā pašā pakāpē, kā poliomielītam, masalām un bakām," konstatēja Alšteins.

11. martā Pasaules Veselības organizācija izsludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. PVO jaunākie dati liecina, ka pasaulē fiksēti vairāk nekā 4,2 miljoni infekcijas gadījumu, slimība aiznesusi vairāk nekā 286 tūkstošus dzīvību.

28
Tagi:
Japāna, Igaunija, zāles, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (677)
Pēc temata
Mirstība Covid-19 rezultātā Krievijā ir 7,4 reizes zemāka nekā citviet pasaulē
Prakse sevi nav attaisnojusi: nejaušo Covid-19 testēšanu nolemts atcelt
PVO komentēja ASV versiju par Covid-19 mākslīgo izcelsmi
Eksperti pastāstīja, cik ilga varētu būt Covid-19 pandēmija
Aleksandrs Lukašenko

Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu

2
(atjaunots 07:43 24.09.2020)
Lietuvas prezidents atkal paziņoja, ka prezidenta vēlēšanas kaimiņvalstī nav bijušas "ne brīvas, ne godīgas".

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņojis, ka nekāda ceremonija nepadarīs Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. Savu viedokli viņš paudis Twitter.

Trešdien kļuva zināms, ka jaunievēlētais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko oficiāli stājies amatā. Informācija par inaugurācijas ceremoniju netika sniegta.

"Prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā nebija ne brīvas, ne godīgas. Vēlēšanu rezultāts nav likumīgs. Nekāda ceremonija – vērienīga vai slepena – nemainīs šo neapstrīdamo faktu un neradīs leģitimitātes ilūziju," uzsrakstīja Lietuvas līderis.

Nausēda aicināja organizēt jaunas vēlēšanas, ņemot vērā dialogu ar pilsonisko sabiedrību un ar EDSO novērotājiem.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis preses konferencē trešdien apgalvoja, ka Lukašenko "zaudē leģitimitāti ar visām no tā izrietošajām sekām". Pie tam viņš uzskata, ka attiecības ar noteiktām iestādēm valstu starpā saglabāsies.

"Sadarbība valstu atbilstoši institūtu starpā, protams, attiecības saglabāsies, diplomātiskās attiecības saglabāsies, taču atgādinās situāciju ar parlamenta statusu – parlaments tika apšaubīts vai netika atzīts ne vienu vien gadu. Šajā aspektā tāda arī būs sadarbība, bet detaļas tiks apspriestas ar Ārlietu ministriju un prezidenta pili," pastāstīja valdības vadītājs.

Iepriekš Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs nosauca Lukašenko inaugurāciju par farsu.

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas notika 9. augustā. Tajās sesto reizi uzvarēja Lukašenko, saņemot 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarēja Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā. Vēlāk valstī masu protesta akcijas organizēja tie, kas nepiekrita vēlēšanu rezultātiem.

Viļņa jau kopš protestu sākuma Baltkrievijā iejaucas kaimiņvalsts lietās. Lietuvas politiķi pieprasa jaunas vēlēšanas, jo uzskata, ka rezultāti it kā esot bijuši "falsificēti".

Pats Baltkrievijas prezidents iepriekš aicināja Lietuvas, Polijas un Ukrainas tautas "apturēt savus neprātīgos politiķus un nepieļaut kara sākumu". Tāpat viņš atzīmēja, ka "šeit risinās visas Eiropas situācija" un nevajag to novest līdz īstam karam.

2
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Gitans Nausēda, Lietuva, Baltkrievija
Pēc temata
Aiz saprāta robežas: Baltkrievijas ĀM izvērtēja ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju
ES nosauca termiņu, kad Lukašenko "pārstās" būt prezidents
Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis
Lukašenko slepeni stājies Baltkrievijas prezidenta postenī

KF Baltijas flotes kuģis sadūries ar kravas kuģi pie Dānijas krastiem

10
(atjaunots 07:40 24.09.2020)
Krievijas Baltijas flotes kuģa un civilā kuģa sadursme notikusi netālu no Kopenhāgenas sliktas redzamības apstākļos.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Vakar, 23. septembrī jūras šaurumā starp Dāniju un Zviedriju refrižerators ar Māršala salu karogu "ICE Rose" sadūries ar Krievijas Baltijas flotes mazo pretzemūdeņu kuģi "Kazanec". Cietušo nav. Krievijas kuģis patstāvīgi devies uz Baltijsku, kuģi "ICE Rose" aizturējušas Dānijas varasiestādes, lai noskaidrotu tā stāvokli, vēsta RIA Novosti.

Sadursme notikusi no rīta sliktas redzamības apstākļos, informēja Baltijas flotes preses dienests.

"2020. gada 23. septembra rītā, Baltijas šauruma zonā, sliktas redzamības apstākļos notikusi refrižeratora ar Māršala salu karogu "ICE Rose" sadursme ar Baltijas flotes pretzemūdeņu kuģi "Kazanec"," teikts paziņojumā.

Saskaņā ar jūras kuģu monitoringa vietnes datiem, kravas kuģis Ice Roze izgājis no Sanktpēterburgas, tam bija jāierodas Gēteborgā 23. septembrī pl. 22:00 pēc Latvijas laika. Taču pl. 10:59 pēc Latvijas laika kuģis mainījis kursu un sācis pārvietoties pa apli, pēc tam devies pretējā virzienā. Sadursmes brīdī kuģa ātrums samazinājies 12 reizes – no 3,7 mezgliem (6,7 km/h) līdz 0,3 mezgliem (0,5 km/h).

"Kazanec" korpuss guvis sūci virs ūdenslīnijas un patstāvīgi atgriezīsies bāzes vietā Baltijskā, precizēja Baltijas flotes preses dienests.

"Incidenta iemeslus un apstākļus noskaidros Baltijas flotes komisija," atzīmēja preses dienests.

Savukārt Dānijas speciālo operāciju vienības dežurējošais darbinieks informēja, ka varasiestāžu rīcībā nav informācijas par kuģu sadursmes iemesliem. "Es nezinu, kādi ir incidenta iemesli... Mums nav informācijas par cietušajiem ne uz Ice Rose, ne uz Krievijas fregates," pavēstīja oficieris.

Viņš piebilda, ka Dānijas varasiestādes aizturējušas kuģi Ice Rose, lai noskaidrotu tā stāvokli pēc sadursmes ar KF kuģi. "Mēs gaidām izmeklējumu, lai noskaidrotu, vai tas var turpināt funkcionēt," konstatēja Dānijas iestāde.

Saskaņā ar telekanāla SVT datiem, kas atsaucas uz Dānijas krasta apsardzes pārstāvi, kuģu sadursmē neviens nav cietis, evakuācija nebija nepieciešama.

"Degvielas noplūde nav notikusi, uz kuģiem esošo cilvēku evakuācija nebija nepieciešama," informēja Dānijas krasta apsardzes pārstāve Lisbete Jorgensena.

Kuģis "Ice Rose" pieder kompānijai "Maestro Shipping", kuras galvenais ofiss atrodas Šveicē. Kuģis būvēts 1985. gadā.

Krievijas jūrnieku arodbiedrība informēja, ka tās rīcībā nav precīzu datu par to, vai uz "Ice Rose" ir  Krievijas pilsoņi.

"Precīzu datu nav, tomēr tas ir iespējams, 2019. gada janvārī ekipāžu veidoja jūrnieki no Krievijas, Ukrainas, Polijas un Latvijas," pastāstīja arodbiedrība.

10
Tagi:
Baltijas flote, Krievija
Valdis Keris

Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju

0
(atjaunots 09:29 24.09.2020)
Veselības ministre ierosinājusi vienoties ar mediķiem par iespēju atvēlēt pacientu vajadzībām daļu līdzekļu, kas novirzīti veselības aprūpes personāla atalgojumam.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Premjeram Krišjānim Kariņam būtu jāizvērtē veselības ministres Ilzes Viņķeles atbilstība ieņemajam amatam. Tādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.

Koalīcijas partiju saskaņotajā 2021. gada budžeta projektā cita starpā atvēlēti 183 miljoni eiro mediķu atalgojuma palielināšanai.

Keris kritiski izvērtēja Viņķeles izteikumus par to, ka nākamā gada budžetā papildu līdzekļi tiks atvēlēti mediķiem, taču ne pacientiem, tāpēc viņa mēģināšot vienoties ar mediķiem par to, lai daļa saņemtā finansējuma tiktu novirzīta pacientu vajadzībām.

Arodbiedrības vadītājs ministres aicinājumu novērtēja kā mēģinājumu sarīdīt pacientus ar ārstiem un nosauca to par nelikumīgu. Pēc viņa domām, tas varētu kļūt par pamatu, vērtējot ministres Ilzes Viņķeles atbilstību amatam.

Viņš atklāja, ka pieprasīs, lai nozares vajadzībām saņemtie papildu līdzekļi tiktu novirzīti tikai algu paaugstinašanai. Pēc viņa domām, 183 milj. eiro novirzīšana algu pielikumam būs obligāts nosacījums, ko paredz likums, un, protams, tā ir laba ziņa. Keris piezīmēja, ka šajā ziņā valdībai nekas nav pārmetams, tātad nav pamata protestiem.

Keris akcentēja, ka nozarē vēl ir daudz darāmā, jo līdzekļu trūkums vēl joprojām ir vērā ņemams.

Viņš atgādināja, ka arodbiedrība jau sen izteikusi neuzticību Viņķelei un arodbiedrība no šī viedokļa neatsakās.

Pērnā gada novembrī notika visas Latvijas veselības aprūpes darbinieku streiks – viņi bija sašutuši par to, ka 2020. gada budžetā nav atvēlēti pietiekami līdzekļi viņu algas palielināšanai. Mediķi pieprasīja Saeimas atlaišanu un Viņķeles demisiju, taču nepanāca ne vienu, ne otru.

0
Tagi:
mediķi, Ilze Viņķele, Valdis Keris, veselība
Pēc temata
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Meli industriālos apmēros: Dombrovskis izanalizēja valdības lēmumus
Latvijā samazinās ārstu skaits
Citādi gaidiet protestus: jaunie ārsti uzstāj uz 30% algas pielikuma