Ekonomists, politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva

Nosovičs paskaidroja, kāpēc Baltija steidzina Poliju un Somiju pavērt robežas

166
(atjaunots 22:59 11.05.2020)
Latvija, Lietuva un Igaunija cenšas panākt, lai Somija un Polija atvērtu robežas kopā ar viņām – tik liela ir Baltijas valstu atkarība no kaimiņiem.

RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Latvija, Lietuva un Igaunija koronavīrusa pandēmijas apstākļos vienojusies atvērt kopīgās robežas 15. maijā. Latvijas prezidents Egils Levits norādīja, ka šai telpai varētu pievienoties arī Polija un Somija. Pie tam Eiropas Komisija ieteica visām ES valstīm profilakses nolūkos saglabāt slēgtas robežas līdz 15. jūnijam.

Baltijas valstis ir "saistītas" ar kaimiņiem – Somiju un Poliju, tāpēc arī izskanējuši ierosinājumi pievienoties robežu atvēršanai, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja ekonomists, politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

"Polijas robežu atvēršanu vēlas visas Baltijas valstis – tā viņām ir izeja uz pārējo Eiropu. Ar Somiju saistīta Igaunijas Republika. Lielākā daļa igauņu, kuri dodas uz ārvalstīm, izvēlas Somiju: valoda ir līdzīga, nav tālu jābrauc, bet algas ir daudz lielākas. Tāpēc Igaunijai ir svarīgi, lai Somija ātrāk atvērtu robežas. Ar to pamatoti Baltijas centieni panākt robežu kopīgu atvēršanu, taču nekādi globāli secinājumi par jaunu politisko konfigurāciju Eiropā no tā neizriet," paziņoja Nosovičs.

Eksperts uzsvēra, ka runa ir par robežu daļēju atvēršanu, pirms atvērsies visas Eiropas Savienības robežas.

"Ja Polija un Somija pievienosies Baltijas valstu iniciatīvai, tas nenozīmēs nekādas īpašas starptautiski tiesiskās attiecības šo valstu vidū. Pieļauju, ka Baltijas provalstiskie propagandisti piešķirs šim faktam īpašu nozīmi, taču nekāda reāla satura robežu kopīgai atvēršanai nav," teica Nosovičs.

Marta vidū visas ES dalībvalstis, izņemot Īriju, pieņēma lēmumu slēgt robežas trešo valstu pilsoņu vizītēm. Marta beigās Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka nav gatava nosaukt koronavīrusa pandēmijas beigu termiņus. Epidēmija kopš gada sākuma izplatījusies no Ķīnas gandrīz visā pasaulē. Jaunākie dati liecina, ka ar to inficējušies vairāk nekā 4 miljoni cilvēku, vairāk nekā 283 tūkstoši cilvēku miruši, aptuveni 1,5 milj. izveseļojušies.


166
Tagi:
robeža, Somija, Polija, Baltija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (728)
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādas valstis pirmās atvērs robežas tūristiem
Baltijas valstu premjeri apsprieda robežu atvēršanu pēc karantīnas mīkstināšanas
Кандидат в президенты РФ, лидер ЛДПР Владимир Жириновский

Vazā ligu no vienas valsts uz otru: Žirinovskis prognozēja Šengenas sabrukumu Covid-19 dēļ

3
(atjaunots 10:23 28.10.2020)
Pandēmijas izplatības augstā riska rezultātā Eiropas valstis būs spiestas atgriezties pie ierastā pierobežas režīma, paziņoja Krievijas politiķis Vladimirs Žirinovskis.

RĪGA, 28. oktobris – Sputnik. Eiropu sagaida būtiskas pārmaiņas koronavīrusa pandēmijas rezultātā, līdz pat Šengenas zonas un kopīgās valūtas likvidācijai, uzskata Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis. Savu viedokli viņš pauda telekanāla "Rossija 24" ēterā.

Politiķis norādīja, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā Eiropas valstis atgriezīsies pie parastā robežkontroles režīma.

"Šengenas zona sabruks, jo Eiropas valstu iedzīvotājiem nav izdevīgi, ja cilvēks no vienas Eiropas valsts ievazā slimību citā. Tāpēc, domājams, tiks atjaunots parastais robežkontroles režīms," paskaidroja Žirinovskis.

Politiķis norādīja, ka, pēc viņa domām, pazudīs arī Eiropas kopējā valoda. "Lai cilvēki katrā valstī izmanto savu valūtu, lai nebūtu ietekmes," piebilda Žirinovskis.

Par Šengenas zonas iespējamo sabrukumu koronavīrusa izplatības dēļ jau pavasarī runāja Francijas prezidents Emanuels Makrons, aicinot saliedēties cīņā ar jauno infekciju. Toreiz Francijas valsts vadītājs konstatēja, ka uz svaru kausiem likta Eiropas projekta izdzīvošana – Eiropa riskē ar Šengenas nāvi. Pandēmijas dēļ martā uz 30 dienām tika slēgtas Eiropas Savienības un Šengenas ārējās robežas. Atsevišķu ES dalībvalstu nacionālās robežas ir slēgtas vēl joprojām.

Pavasarī Eiropu atzina par koronavīrusa izplatības galveno perēkli, situācija Itālijā un Spānijā bija katastrofāla, tomēr ES valstis izšķieda ilgu laiku pasākumu saskaņošanai un līdzekļu piešķiršanai cīņā ar Covid-19. Rudens sākumā epidemioloģiskā situācija ES atkal pasliktinājās – slimības izplatība pieaug, veselības aprūpes sistēmu resursi izsīkst.

3
Tagi:
Šengena, koronavīruss, Vladimirs Žirinovskis
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

39
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

39
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā