Ekonomists, politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva

Nosovičs paskaidroja, kāpēc Baltija steidzina Poliju un Somiju pavērt robežas

161
(atjaunots 22:59 11.05.2020)
Latvija, Lietuva un Igaunija cenšas panākt, lai Somija un Polija atvērtu robežas kopā ar viņām – tik liela ir Baltijas valstu atkarība no kaimiņiem.

RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Latvija, Lietuva un Igaunija koronavīrusa pandēmijas apstākļos vienojusies atvērt kopīgās robežas 15. maijā. Latvijas prezidents Egils Levits norādīja, ka šai telpai varētu pievienoties arī Polija un Somija. Pie tam Eiropas Komisija ieteica visām ES valstīm profilakses nolūkos saglabāt slēgtas robežas līdz 15. jūnijam.

Baltijas valstis ir "saistītas" ar kaimiņiem – Somiju un Poliju, tāpēc arī izskanējuši ierosinājumi pievienoties robežu atvēršanai, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja ekonomists, politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

"Polijas robežu atvēršanu vēlas visas Baltijas valstis – tā viņām ir izeja uz pārējo Eiropu. Ar Somiju saistīta Igaunijas Republika. Lielākā daļa igauņu, kuri dodas uz ārvalstīm, izvēlas Somiju: valoda ir līdzīga, nav tālu jābrauc, bet algas ir daudz lielākas. Tāpēc Igaunijai ir svarīgi, lai Somija ātrāk atvērtu robežas. Ar to pamatoti Baltijas centieni panākt robežu kopīgu atvēršanu, taču nekādi globāli secinājumi par jaunu politisko konfigurāciju Eiropā no tā neizriet," paziņoja Nosovičs.

Eksperts uzsvēra, ka runa ir par robežu daļēju atvēršanu, pirms atvērsies visas Eiropas Savienības robežas.

"Ja Polija un Somija pievienosies Baltijas valstu iniciatīvai, tas nenozīmēs nekādas īpašas starptautiski tiesiskās attiecības šo valstu vidū. Pieļauju, ka Baltijas provalstiskie propagandisti piešķirs šim faktam īpašu nozīmi, taču nekāda reāla satura robežu kopīgai atvēršanai nav," teica Nosovičs.

Marta vidū visas ES dalībvalstis, izņemot Īriju, pieņēma lēmumu slēgt robežas trešo valstu pilsoņu vizītēm. Marta beigās Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka nav gatava nosaukt koronavīrusa pandēmijas beigu termiņus. Epidēmija kopš gada sākuma izplatījusies no Ķīnas gandrīz visā pasaulē. Jaunākie dati liecina, ka ar to inficējušies vairāk nekā 4 miljoni cilvēku, vairāk nekā 283 tūkstoši cilvēku miruši, aptuveni 1,5 milj. izveseļojušies.


161
Tagi:
robeža, Somija, Polija, Baltija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (611)
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādas valstis pirmās atvērs robežas tūristiem
Baltijas valstu premjeri apsprieda robežu atvēršanu pēc karantīnas mīkstināšanas
Vakcinācija, foto no arhīva

Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19

18
(atjaunots 16:51 03.08.2020)
Speciālisti ir noraizējušies par to, ka laikā, kad pasaules bagātākās valstis jau pilnā gaitā nodarbojas ar vakcīnas pret koronavīrusu devu iepirkšanu, nabadzīgās valstis var kļūt par situācijas ķīlniecēm un palikt bez visa.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Pasaules bagātākās valstis, pie kurām attiecināmas ASV, Lielbritānija, Japāna un Eiropas Savienības valstis, jau ir parakstījušas vienošanās par vairāk nekā 1,3 miljardu vakcīnu pret Covid-19 devu iegādi, raksta Mixnews.lv, atsaucoties uz analītiķiem no kompānijas "Airfinity".

Tāpat tiek ziņots, ka šīs valstis ir gatavas izpirkt vēl 1,5 miljardus vakcīnu piegādēs un darījumos, kuri pagaidām skaitās neslēgti.

Pēc speciālistu domām, šādi masveida iepirkumi var apdraudēt citas valstis, kas šādas "agresīvas izpirkšanas" beigās var palikt vispār bez vakcīnas vai izrādīties pēdējās rindā uz iegādi.

Saskaņā ar aģentūru, ASV un Lielbritānija noslēdza darījumus ar "Sanofi" un "GlaxoSmithKline Plc", Japāna – ar "Pfizer".

Pastāv bažas, ka vakcīnas pret koronavīrusa devu visiem var nepietikt. Savukārt nabadzīgās valstis vispār var kļūt par situācijas ķīlniecēm, kā tas bija 2019. gadā, kad virkne valstu praktiski monopolizēja piegādes.

Atgādināsim, ka dotajā brīdī Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 18 miljonus.

Visvairāk saslimušo ir ASV – 4,8 miljoni cilvēku. Otrajā vietā seko Brazīlija – 2,7 miljoni cilvēku, trešajā – Indija (1,8 miljoni). Savienotās Valstis ieņem līderpozīcijas arī pēc letālu gadījumu skaita – vairāk nekā 158 tūkstoši mirušo. Tām seko Brazīlija (94 tūkstoši) un Meksika (47 tūkstoši).

Pēc Pasaules Veselības organizācijas domām, pasaulei ir vērts gatavoties ilgstošākai pandēmijai, situācija neizlīdzinās un joprojām paliek ārkārtēja.

18
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (611)
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Noslēgušies Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā. Kad sāksies masveida ražošana?
Covid-19 testi, foto no arhīva

Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus

7
(atjaunots 12:27 03.08.2020)
Visvairāk ar Covid-19 inficēto un no šīs slimības mirušo atzīmēts ASV, vēsta amerikāņu pētījumu centrs.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Ar jauno koronavīrusu apstiprināto inficēšanās gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus, vēsta Džona Hopkinsa universitāte.

Džona Hopkinsa universitāte ir viena no lielākajām ASV privātajām augstskolām. Tās pētījumu centrs kopš 2019. gada summē datus par inficēšanos ar Covid-19, kas ir iegūti no federālajām un vietējām varasiestādēm, kā arī medijiem un citiem atvērtiem avotiem.

Saskaņā ar datiem uz plkst. 5:34, koronavīrusa inficēšanās gadījumu skaits pasaulē sasniedza 18 017 556. Pēc universitātes sniegtās informācijas, miruši bija 687 930 cilvēki ar Covid-19. Izveseļojās 10 649 108 cilvēki.

Visvairāk saslimušo ir ASV – 4,4 miljoni cilvēku. Otrajā vietā ir Brazīlija – 2,7 miljoni cilvēku, trešajā – Indija (1,8 miljoni). Savienotās Valstis ieņem līderpozīcijas arī pēc letālu gadījumu skaita – 154 tūkstoši mirušo. Aiz tām seko Brazīlija (94 tūkstoši) un Meksika (47 tūkstoši).

Iepriekš Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Ārkārtējā komiteja paziņoja, ka koronavīrusa pandēmija pasaulē joprojām ir ārkārtēja situācija sabiedriskās veselības aprūpes nozarē un tā turpināsies ilgāku laiku.

Pagājušajā nedēļā Krievijā paziņoja par vakcīnas pret koronavīrusu klīnisko pētījumu pabeigšanu, kuru izstrādāja N. Gamaleja vārdā nosauktais Nacionālais epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētnieciskais centrs. Krievijas Veselības ministrijas vadītājs Mihails Muraško paskaidroja, ka pašlaik notiek dokumentu sagatavošana preparāta reģistrācijai. Pēc reģistrācijas plānots veikt masveida iedzīvotāju vakcināciju. Vakcīnas pielietošanas sākums jau ir ieplānots uz oktobri.

7
Tagi:
pandēmija, pasaule, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (611)
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Situācijas ar Covid-19 dēļ Lietuva aizliedza iebraukšanu desmit valstu iedzīvotājiem
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Latvija mīkstina sociālās distancēšanās prasības
Glāze ūdens. Foto no arhīva

Rīgā parādīsies jauna lietus ūdens attīrīšanas sistēma

0
(atjaunots 10:07 04.08.2020)
Līdz 2020. gada beigām tiks izstrādāts projekts lietus ūdens attīrīšanas jomā, kurš ļaus veikt ūdens kvalitātes monitoringu.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Tuvākajos gados Rīgā norisināsies jaunu risinājumu izstrāde un pārbaude lietus ūdens attīrīšanas jomā. Pēc speciālistu domām, jaunā sistēma palīdzēs nākotnē atrisināt ūdens kvalitātes monitoringu, kā arī sniegs operativitāti ārkārtas situāciju risināšanā, raksta BВ.lv ar atsauci uz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu.

Pie projekta "Jaunu lietus ūdens attīrīšanas risinājumu testēšana bīstamu vielu un toksīnu ieplūdes ierobežošanai Baltijas jūrā" (CleanStormWater) līdz 2022. gada beigām strādās Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta eksperti. Projekts paredz, ka galvaspilsētā un vēl dažās projekta izmēģinājumu teritorijās: Vīmsi (Igaunija), Lieto un Turku (Somija) pašvaldībās tiks izveidoti lokāli lietus ūdens attīrīšanas un testēšanas risinājumi, kuri nodrošinās lietus ūdens attīrīšanu un tā monitoringu pirms novirzīšanas Baltijas jūrā.

Projekta gaitā iegūtie dati, informācija un rezultāti tiks izmantoti plašākā mērogā, lai pakāpeniski uzlabotu ūdens attīrīšanas praksi pilsētās – centralizētās un decentralizētas lietus ūdens kolektoru sistēmās.

"Lai gan valstis Baltijas jūras reģionā ir veikušas pasākumus, lai samazinātu bīstamo vielu ieplūdi jūrā, tomēr dažādas piesārņojošas un bīstamas vielas joprojām izdalās vidē, tostarp caur lietus ūdens sistēmām. Starpsektoru sadarbība lietus ūdens pārvaldības jautājumos Baltijas Jūras reģiona valstīs, tajā skaitā Rīgas pilsētas pašvaldībā, ir aktuāls jautājums, lai nodrošinātu integrētu lietus ūdens pārvaldību. Projekta īstenošana sniegs ieguldījumu ceļā uz integrētu lietus ūdens pārvaldību, nodrošinot iespēju uzlabot esošo pilsētas lietus ūdens apsaimniekošanas sistēmu, kā arī veicinās ilgtspējīgu lietus ūdens attīrīšanas risinājumu un novatorisku monitoringa un e-uzraudzības risinājumu ieviešanu," pastāstīja Marija Beļajeva, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta galvenā projektu vadītāja.

Projektā CleanStormWater piedalās pieci partneri: Vīmsi pašvaldība (Igaunija), kura ir vadošais partneris, Tallinas Tehniskais institūts (Igaunija), Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, Turku Lietišķo zinātņu universitāte (Somija), Karaliskā tehniskā universitāte (Zviedrija) un divi asociētie partneri – Lieto un Turku pašvaldības (Somija).

Kopējā projekta vērtība ir 1,6 miljoni eiro. Rīgā tiks īstenoti pasākumi par kopējo summu 300 tūkstoši eiro, no kuriem 85% ir Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas atbalsts.

0
Tagi:
ūdens