RĪGA, 11. maijs — Sputnik. Maskava apņēmusies sākt nopietnu sarunu ar Vašingtonu par ASV mēģinājumiem izkropļot Otrā pasaules kara iznākumu un PSRS lomu tajā, vēsta Krievijas Ārlietu ministrija. Iepriekš Baltā nama lapās Instagram un Twitter parādījās publikācijas, kurās stāstīts, ka uzvaru pār nacistisko Vāciju izcīnījušas Savienotās Valstis un Lielbritānija, bet Padomju Savienība nav pieminēta.

​"Ārkārtīgu sašutumu rada centieni sagrozīt nacisma sakāves rezultātus un mūsu valsts izšķirošo ieguldījumu, ko Vašingtona nepārtrauc pat Uzvaras 75.jubilejas vispārējo svētku svinīgajās dienās. (..) Diemžēl tamlīdzīga attieksme nepārprotami neatbilst paziņojumu, ko prezidenti Vladimirs Putins un Donalds Tramps pieņēma 25.aprīlī par godu padomju un amerikāņu karavīru vēsturiskās tikšanās 1945.gadā pie Elbas gadadienai," atzīmēja Krievijas ĀM.

Komentējot publikāciju Baltā nama lapās sociālajos tīklos, ĀM paziņoja, ka "amerikāņu ierēdņiem nav pieticis drosmes un vēlmes kaut ar pušplēstu vārdu paust cieņu neapstrīdamajai lomai un kolosālajiem, nesamērojamajiem upuriem, ko toreiz nesa Sarkanā armija un padomju tauta visas cilvēces vārdā". Tāpat resors atzīmēja arī ASV oficiālo pārstāvju "ārkārtīgi skopos" izteikumus šajā kontekstā.

ĀM uzsvēra, ka nevar ignorēt vēstures reālos faktus neatkarīgi no simpātijām vai antipātikām, kas rodas gan pret Padomju Savienību, gan arī pret Krieviju.

"To apliecina lielais skaits pamatoto atsauksmju Baltā nama tvītiem ne tikai no Krievijas iedzīvotāju puses, bet arī no amerikāņiem, kuri zin vēsturi, un cilvēkiem no visām pasaules malām. Ievērības cienīgs ir arī fakts, ka viņu korektie un uz vēstures faktiem pamatotie komentāri tiek metodiski nodzēsti. Un tas notiek "visdemokrātiskākajā valstī", kas nenogurstoši apliecina savu "uzticību vārda brīvībai"! (..) tēma par vecākās paaudzes svēto varoņdarbu karā nedrīkst pārvērsties par vēl vienu problēmu divpusējās attiecībās, kas jau tāpat pārcieš grūtus laikus," noslēgumā piezīmēja Krievijas Ārlietu ministrija.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Bet prezidenta Egila Levita paziņojumi par latviskumu un inkluzivitāti tā ir vienīgi tukšvārdība, uzskata Krievijas senators Aleksejs Puškovs.

Latvijai ir jātiecas kļūt par modernu, latvisku un iekļaujošu valsti, paziņoja Levits 26. februārī diskusijas gaitā par parlamentāro demokrātiju. "Manuprāt, ka 2030.gadā mēs varētu būt starp modernākajām Eiropas valstīm un moderna tāpēc, ka mēs pieņemtu ne visus jauninājumus, bet jēdzīgākos un pratuši izšķirt, kas ir jēdzīgs un kas nav. Tāpat tā būs latviska valsts, jo latviskais elements - valoda un kultūra - mūs atšķirt no citām valstīm," paudis Levits.

Aleksejs Puškovs, komentējot Levita vārdus, paziņoja, ka viņa vienīgais mērķis ir attaisnot latviešu nacionālismu.

"Ir tāds trāpīgs izteiciens – tukšvārdība. Te tā ir visā krāšņumā. "Latviskais elements mūs atšķir no citām valstīm." Kas tas ir, ja ne primitīva tautoloģija? Slovākiskuma elements atšķir Slovākiju, rumāniskuma elements – Rumāniju. Galds ir un paliek galds, krēsls nav nekas cits, kā vien krēsls. Piena elements piena saturā atšķir to no citiem dzērieniem. Vārdu sakot, patētiska, tikai liekulīga tukšvārdība, aiz kā slēpjas simtiem tūkstošu cilvēku diskriminācija," Puškovs konstatēja savā kanālā Telegram.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā joprojām pastāv nepilsoņu institūts, un tas nekādi nesaistās gan ar inkluzivitāti gan ar eiropeiskumu.

"Tas, Latvijas prezidenta zināšanai, ir viduslaiku elements, ja sauksim lietas īstajos vārdos. Bet 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Tātad, province kvadrātā. Protams, ja vien tai palīgā nenāks Malaizija, Meksika vai Pakistāna. Tas gan ir maz ticams," secināja Krievijas senators.

Latvijas nepilsoņa statuss parādījās 1991. gadā, kad pēc Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma neatkarīgās Latvijas pilsonība tika piešķirta tikai tiem, kas dzīvoja valstī līdz 1940. gada 17. jūnijam, kā arī viņu pēcteči.

Kaut arī sākumā tika paziņots, ka statuss būs īslaicīgs, tas pastāv arī šodien, turklāt nepilsoņi sastāda vairāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju. Šis statuss nav vienkārša formalitāte, jo nepilsoņiem ir uzlikts desmitiem ierobežojumu politisko, darba un sociālo tiesību jomā.

Krievijā sveica šo svarīgo, lai arī novēloto, lēmumu automātiski piešķirt Latvijas pilsonību nepilsoņu bērniem, taču atzīmēja, ka nopietna nepilsoņu diskriminācija paliek. Krievijas ĀM regulāri atgādina Latvijas vadībai par desmitiem starptautisko organizāciju rekomendāciju, kuras aicina Latviju pielikt galu nepilsoņa statusam.