"Neviens negaidīja": ko Sarkanā armija darīja ar sagūstītajiem vāciešiem Berlīnē

194
(atjaunots 18:16 10.05.2020)
Četras dienas nežēlīgu cīņu, tūkstošiem bojagājušo un ilgi gaidītā Uzvara – Reihstāga ieņemšana kļuva par Berlīnes uzbrukuma operācijas kulmināciju.

Visas pieejas Vācijas parlamentam bija slēgtas – tās bloķēja dzelzbetona nocietinājumi, nacisti te izvietoja elitārās vienības. Esešieši izmisīgi aizstāvējās. Par to, kā tika ieņemts nacisma midzenis – RIA Novosti materiālā.

Ceļš uz rietumiem

Uzbrukums Berlīnei sākās 1945.gada 16.aprīlī. Sarkanajai armijai stājās pretī vērmahta grupējums – miljons karavīru ar astoņiem tūkstošiem lielgabalu un mīnmetēju, 1200 tankiem un trieciena bruņojumu, trim ar pusi tūkstošiem lidmašīnu.

Aprīļa beigās padomju spēki, pārvarējuši virkni aizsardzības līniju, nonāca Vācijas galvaspilsētas apkaimē. Hitlerieši bija sadalījuši pilsētu sektoros un nocietinājuma rajonos, uzbūvēja simtiem betona bunkuru, lielu skaitu dzotu un dotu, barikādes un izraka prettanku grāvjus ap svarīgākajiem objektiem.

Berlīni aizsargāja garnizons ar 200 tūkstošiem kareivju. Vērmahts, SS vienības un zemessargi cīnījās līdz pēdējam, par katru ielu, kvartālu, māju, dzīvokli, istabu un pagrabu. Grupas uzbruka gan dienā, gan naktī.

Padomju karavīriem bija bagāta ielu cīņu pieredze. Viņi izmantoja pārbaudīto taktiku: izvairījās no uzbrukumiem pa ielām, ko apšaudīja ložmetēji, bet gan piesardzīgi pārvietojās no mājas mājā, vispirms ieņēma apakšstāvus un pagrabus. Avangards iespiedās pretinieka aizmugurē, bloķēja tiltus, atbalsta punktus un apslāpēja pretestības perēkļus.

Uzbrukuma smailē Berlīnes centrā izrādījās ģenerāļa Vasilija Kuzņecova komandētā 3.armija. 29. aprīlī tā nonāca pie valdības ēku kompleksa, vēlāk – arī pie paša Reihstāga.

"Trieciens nebija viegls, - stāstīja Krievijas kara vēstures biedrības direktors Mihails Mjagkovs. – Nebūt ne visi kareivji un komandieri ilgojās pēc iespējas ātrāk ieņemt pilsētu, sakaut fašistus viņu midzenī. Starp citu, par karoga uzvilkšanu pār Berlīni Staļins runāja jau 1944.gada 6.novembrī Maskavā, Oktobra revolūcijas gadadienai veltītajā svinīgajā sēdē. Taču toreiz viņš neprecizēja, kur tieši plānots to uzvilkt."

Bija plānots pacelt Uzvaras simbolu uz reiha kancelejas jumta, taču augstākā un masīvākā Reihstāka ēka bija piemērotāka.

Sarkanais karogs

"Reihstāgu paspēja pamatīgi nocietināt, - atzīmēja Mjagkovs. – Ēku un apkārtējo teritoriju aizstāvēja vairāki tūkstoši kareivju un virsnieku, pārsvarā – esesieši: divīzija "Nordland", ko veidoja dāņi un norvēģi, franču "Charlemagne", aizsardzībā bija arī latvieši, igauņi un par spāņi – visi, kas izcēlušies ar civiliedzīvotāju un karagūstekņu slepkavībām un negribēja padoties pat reiha dzīves pēdējās stundās."

Vienā rāvienā ieņemt Reihstāgu neizdevās. Visas tuvējās ēkas bija pārvērstas par nocietinājumiem, pa perimetru bija izraksts un ar ūdeni aizpildīts dziļš prettanku grāvis. Katrā mājā bija apšaudes punkti, logos sēdēja snaiperi un ložmetējnieki. Pilsētas centrā ar izpletņiem nolaidās jūras kājnieku desants.

Kad zem tanku un trieciena grupu spiediena aizsardzība sāka plīst pa šuvēm, ar padomju komandieriem sazinājās Vācijas Sauszemes spēku ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Hanss Krebss. Viņš nodeva Virspavēlniekam adresētu vēstuli no Gebelsa un Bormana par to, ka 30.aprīlī pl.15:50 Hitlers izdarījis pašnāvību. Krebss lūdza pamiera pārrunas. Staļinu par to informēja nakts vidū. Uz ziņu par Hitlera nāvi viņš reaģēja ar frāzi: "Aizspēlējies, nelietis, žēl, ka neizdevās saņemt viņu dzīvu."

Atbilde bija viennozīmīga: nekādu pārrunu, tikai kapitulācija. Vācijas valdība ar Gebelsu un Bormanu vadībā atteicās padoties. Karadarbība atsākās.

Izšķirošais uzbrukums Reihstāgam sākās jau 30.aprīļa rītā ar artilēriju un tankiem.

Pirmie ēkā ielauzās vecākā seržanta Iļjas Sjanova kareivji no 756. strēlnieku pulka. Lai aizturētu uzbrucējus, vācieši aizdedzinaja ēku. Dega sarkanarmiešu apģērbs, viņi smaka biezajos dūmos. Hitlerieši apmētāja rotu ar granātām, atklāja viesuļuguni. Tomēr vienība noturējās gandrīz diennakti – līdz ieradās papildspēki.

Esesieši cīnījās par katru stāvu, apšaudes uz kāpnēm un telpās nereti pargāja tuvcīņā. Bija ļoti sarežģīti iztīrīt milzīgo parlamenta ēku ar dziļiem sazarotiem pagrabiem, lielo skaitu gaiteņu un balkonu.

"3.uzbrukuma armijas militārā padome jau pirms uzbrukuma deva pavēli izgatavot deviņus karogus – atbilstoši divīziju skaitam, - precizēja Mjagkovs. – Karogu Nr.5 nodeva 150. strēlnieku divīzijai. Katram gadījumam karavīriem bija vēl vairāki sarkanie karogi un nelieli karodziņi cerībā tos uzstādīt."

30.aprīlī aptuveni pl. 20:30 artilērijas pulka trieciena grupa, ko komandēja kapteinis Vladimirs Makovs, nokļuva uz Reihstāga jumta un uzvilka karogu pār pussagrauto skulptūru kompozīciju.

1.maijā, apmēram trijos naktī seržants Mihails Jegorovs un jaunākais seržans Melitons Kantarija uzstādīja karogu Nr. 5. Tas kļuva par leģendāro Uzvaras karogu. Naktī viņi to pārnesa uz pussagrauto kupolu.

Pilsētas atslēgas

Tajā pašā dienā vācu grupējuma komandieris ģenerālis Helmuts Veidlings šķērsoja frontes līniju un padevās padomju spēkiem – viņš parakstīja dekrētu par galvaspilsētas garnizona kapitulāciju.

Ieročus nolika aptuveni 70 tūkstoši vērmahta kareivju. Kopā Berlīnes operācijā vācieši zaudēja apmēram 380 tūkstošus kareivju un virsnieku, 400 tūkstoši tika sagūstīti.

"Nākamajā dienā sākās īsts mūsu karavīru svētceļojums uz Reihstāgu, - stāsta Mjagkovs. – Katrs gribēja parakstīties uz ēkas sienas ar krītu, krāsu vai atstāt autogrāfu ar durkli. Ilgās cīņas bija tik ļoti nogurdinājušas kareivjus, ka daudzi likās gulēt taisni un pakāpieniem."

Atsevišķi jāpastāsta, kāda bija uzvarētāju attieksme pret uzvarētajiem. Jau 20.aprīlī virspavēlnieka štābs izdeva direktīvu, kas stingri aizliedza izrēķināšanos ar sagūstītajiem vācu zaldātiem un civiliedzīvotājiem. Tika dota pavēle sniegt medicīnisko palīdzību. Šiem nolūkiem pat tika uzbūvēti trīs hospitāļi ar pieciem tūkstošiem vietu kaktrā.

Faktiski Sarkanā armija izglāba Berlīni no bada nāves. Pēc Reihstāga ieņemšanas ielās parādījās lauka virtuves pilsētniekiem un karagūstekņiem. Krievijas Aizsardzības ministrijas publicētie dokumenti rāda, ka berlīnieši nedēļā saņēmuši līdz 3 kg maizes, 500 g gaļas, 1,5 kg cukura, dabīgo kafiju, dārzeņus un piena produktus.

Tika apsargātas kultūras vērtības – arhīvs, Gētes māja parkā un muzejs, Mārtiņa Lutera ķelle augustīņu klosterī. Padomju valdība deva rīkojumu sameklēt gleznas no Drēzdenes galerijas un Dabas zinātņu muzeja kolekcijas. Karavīri atrada un izglāba Rembranta, Rubensa, van Deika un citu lielu meistaru audeklus.

194
Tagi:
Otrais pasaules karš, PSRS
Pēc temata
Waffen SS bijušais karavīrs uzskata par kļūdu kalpošanu nacistiem
"Karsta tikšanās pirms aukstā kara": kas notika Elbas krastā 1945.gadā
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Viņi cīnījās par Dzimteni: latvieši un latviešu vienības Sarkanajā armijā
Lielbritānijas un ES karogs, foto no arhīva

No Lielbritānijas izraidīs bezpajumtniekus un tiesātos ES pilsoņus

9
(atjaunots 18:21 22.10.2020)
Latvijas valstspiederīgie, kuri iepriekš sēdējuši cietumā, noslēguši fiktīvas laulības vai nakšņoja Lielbritānijas ielās, var pazaudēt tiesības dzīvot Apvienotajā Karalistē.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Sākot ar nākamo gadu, ES pilsoņiem ar kriminālo sodāmību būs aizliegts iebraukt Lielbritānijā, vēsta valsts IeM.

Šis noteikums attieksies uz cilvēkiem, kuri pavadījuši aiz restēm vairāk nekā gadu. Iepriekš Lielbritānijas varasiestādēm bija jāpierāda, ka ES pilsonis rada reālus, pastāvošus un nopietnus draudus, lai aizliegtu viņam iebraukt valstī.

Izsūtīt var arī ES pilsoņus, kuri pēdējā gada laikā ir pastrādājuši kriminālnoziegumu.

Cilvēki, kuri pavadījuši cietumā mazāk, nekā gadu vai arī kuriem netika piespriests cietumsods, arī var saņemt atteikumu iebraukšanai valstī, ja būs pierādījumi tam, ka viņi ir recidīvisti, spēj nodarīt nopietnu kaitējumu, vai ka viņu uzturēšanās Lielbritānija "neveicina sabiedrisko labumu".

Tāpat iebraukšana var tikt aizliegta tiem, kas iepriekš noslēguši fiktīvas laulības vai ir pārkāpuši preču ievešanas noteikumus.

Šīs pārmaiņas nozīmē, ka ES pilsoņi, kuri dzīvo uz ielas, arī var tikt deportēti, ja atteiksies no valsts atbalsta (piemēram, no piedāvātā mājokļa) – šis noteikums jau ir spēkā attiecībā uz citu valstu pilsoņiem, kuras nav ES. Pēc varasiestāžu paziņojuma, šis noteikums var tikt pielietots pret bezpajumtniekiem no ES, ja viņi pastrādā noziegumus vai antisociālas rīcības, piemēram, agresīvi diedelē un ubago.

Tomēr varasiestādes apgalvo, ka sākumā noskaidros, vai šie ielās guļošie cilvēki nav cilvēku tirdzniecības vai mūsdienu verdzības upuri.

Lielbritānijas IeM vadītāja Priti Patela uzskata, ka jaunie noteikumi būs taisnīgāki, jo valsts vienādi izturēsies pret visiem ārzemniekiem, neatkarīgi no viņu pilsonības.

Uz Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem, kuru statusu aizsargā Vienošanās ar ES par Brexit, šie noteikumi neattiecas, tomēr, kā paziņo IeM, viņi var pazaudēt savu statusu, ja pēc 1. janvāra pastrādās noziegumu un par to saņems cietumsodu, kas pārsniedz vienu gadu.

9
Tagi:
ES, Brexit, Lielbritānija
Pēc temata
Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas
Latvijas ĀM pastāstīja, ko vēlas pēc Brexit. Un pieticīgi atgādināja par tirdzniecību
Pat par brīvu nevajag: eksperts paskaidroja, kādēļ Londona noraida migrantus no Baltijas
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Kredīti, braucieni, muita, mācību maksa: Latvijas ĀM pastāstīja par dzīvi pēc Brexit
Romas pāvests Francisks, foto no arhīva

Romas pāvests atbalstīja viendzimuma pāru civilās savienības

27
(atjaunots 14:11 22.10.2020)
Viens no Romas pāvesta izteicieniem dokumentālajā filmā piesaistīja vispārēju uzmanību – pāvests izteicās par labu viendzimuma partnerattiecību legalizāciju.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Viendzimuma pāriem ir jābūt iespējai noformēt savas attiecības civilās savienības formā, jo viņiem "ir tiesības uz ģimeni", paziņoja Romas pāvests Francisks amerikāņu režisora Jevgeņija Afinejevska dokumentālajā filmā "Francisks". Šovasar uzņemtās filmas pirmizrāde notika trešdien Romas kinofestivāla ietvaros.

"Homoseksuāļiem ir tiesības būt ģimenē. Viņi ir Dieva bērni un viņiem ir tiesības uz ģimeni. Neviens nedrīkst būt izslēgts. Kas mums ir jāizdara – ir jāpieņem likums par civilajām savienībām. Tādējādi, homoseksuāļi izmantos tiesību aizsardzību," sacīja pāvests.

Filmā Francisks skāra arī tādus tematus kā rasisms, bēgļu un migrantu problēmas, sieviešu tiesības un Covid-19 pandēmija.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от “Francesco” documentry (@francesco_movie)

Citā filmas epizodē Francisks tiekas ar LGBT bērnu vecāku grupu un saka viņiem: "Dievs mīl jūsu bērnus tādus, kādi viņi ir, jo viņi ir Dieva bērni. Baznīca nenoraida viņus."

Atzīmēsim, ka pāvesta dzimtene, Argentīna 2010. gadā kļuva par pirmo Latīņamerikas valsti un desmito pasaules valsti, kura legalizēja viendzimuma laulības vairākās provincēs. Kopš 2015. gada viendzimuma laulības ir iespējamas visā valsts teritorijā. Taču kardināls Horhe Bergoļjo (pēcāk pāvests Francisks) toreiz uzstājās pret šāda likuma pieņemšanu.

Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs savā Twitter lapā nosauca pāvesta Franciska sacīto par "dienas citātu".

​Nesen Rinkēvičs parakstīja petīciju, kura piedāvā leģitimēt Latvijā pāru attiecības, kuri dzīvo kopā bez laulības reģistrēšanas, ieskaitot viendzimuma partnerības. Mazāk nekā mēneša laikā petīciju parakstīja vairāk nekā 12 tūkstoši cilvēku. Latvija turpina būt viena no sešām ES valstīm, kura nesniedz tiesisko aizsardzību viendzimuma savienībām.

Par pāvesta vārdiem priecājas arī veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!").

"Ir labas un cerīgas ziņas visā šajā jocīgajā laikā. Īpaši zīmīgi, ka pandēmijas laikā, kad ģimenei, tuvajiem, atbalstam ir jo lielāka nozīme," uzrakstīja viņa savā Twitter lapā.

27
Tagi:
Ilze Viņķele, Edgars Rinkēvičs, LGBT, viendzimuma attiecības, Romas pāvests
Pēc temata
Mamma + mamma = ģimene: pie Saeimas notika pikets par visu ģimeņu aizsardzību
Rinkēviča parakstīto iniciatīvu atbalstījuši 11 tūkstoši iedzīvotāju
Valdošā koalīcija Igaunijā var izjukt LGBT dēļ
Pavļuts iesniedza sūdzību pret Iesalnieku publikācijas pret LGBT dēļ
Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

Ķērās pie vecā: Ministru kabinets izsvītroja no likumprojekta pabalstu aprēķina metodiku

0
(atjaunots 09:41 23.10.2020)
Satversmes tiesa nolēma, ka pabalstu apmērs nedrīkst būt noteikts politiskas tirgošanās rezultātā, un Labklājības ministrija piedāvāja MK iekļaut likuma tekstā aprēķina metodoloģiju, taču šī iniciatīva neizgāja, un ne tikai šī; ko par to domā tiesībsargs un deputāti.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Šovasar Satversmes tiesa uzstājās ar ļoti uzstājīgu Latvijas sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiku, uzsverot, ka nabadzības līmenim un pabalstu apmēram jābūt noteiktam nevis ar politisku lēmumu, bet ar skaidras un pamatotas metodikas palīdzību. Politiķi īsteno šo lēmumu visnotaļ dīvainā veidā, raksta Neatkarīgā.

Tā vietā, lai pārrakstītu sociālās aizsardzības likumus, viņi paslēpa jauno nabadzības līmeņa noteikšanas metodiku likumprojekta anotācijā, neiekļaujot to tekstā.

Likums un karikatūra

Otrdien, 20. oktobrī, Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu paketi, kas saistīti ar 2021. gada valsts budžetu, tostarp grozījumus Invaliditātes likumā, Pensiju likumā un citos. Kopumā visiem šiem grozījumiem ir jānostiprina jauns minimālais ienākumu līmenis – līmenis, pie kura cilvēks vai ģimene tiek atzīti par trūcīgiem.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece pastāstīja, ka likumos noteiktas konkrētas summas, kuras būs spēkā 2021. gadā sociālās palīdzības piešķiršanas gadījumos.  Taču jaunā minimālā ienākumu līmeņa noteikšanas metodika aprakstīta anotācijā. No Muižnieces paziņojuma izriet, ka Labklājības ministrija plānoja aprakstīt šo metodiku pašā likumā par sociālo aizsardzību, taču pēc izskatīšanas valdībā tajā palika tikai skaitļi.

Piemēram, par minimālo ienākumu robežu sociālās aizsardzības likumā teikts, ka tā apmēru nosaka attiecīgi normatīvie akti, kuri reglamentē sociālos pakalpojumus un ka minimālā ienākumu robeža sastāda ne zemāk par 109 eiro. Par to, kā šis skaitlis tiek aprēķināts, likumprojektā nav neviena vārda.

Šobrīd tikai tā anotācijā ir aprakstīta un izskaidrota metodika, ar kuras palīdzību plānots noteikt nabadzības līmeni: "Minimālo ienākumu sliekšņu apmērs nedrīkst būt zemāks par 109 eiro, kas atbilstoši relatīvajai metodei ir 20 procenti no aktuālās (2018. gada) ienākumu mediānas. Ar šo normu tiks noteikts zemākais iespējamais slieksnis, pie kura iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir sniedzams atbalsts no publiskajiem resursiem."

Anotācija ir tikai skaidrojošs teksts, tai nav juridiska spēka.

Uz deputātu jautājumu par to, vai var teikt, ka šāds likumprojekts izpilda Satversmes tiesas lēmumu par to, ka attiecas uz minimālā ienākumu līmeņi valstī un tā atbilstību Satversmei, Labklājības ministrijas pārstāve atbildēja: "Mēs neesam tādi eksperti, lai izvērtētu, vai Satversmes tiesas spriedums tiek izpildīts."

Tiesa, pēc viņas teiktā, likumprojektu izmainīja Ministru kabinetā, un tas nav vienīgais Labklājības ministrijas piedāvājums, kurš tika pārrakstīts.

Iejaucās deputāti

Tiesībsargs Juris Jansons uzskata par nepieņemamu to, kā valdība izpilda Satversmes tiesas lēmumu. Viņš minēja vēl kādu problemātisku lietu, kura neatbilst tiesnešu lēmumam, – normu par to, cik bieži valdība pārskatīs minimālo ienākumu līmeni. Gan tiesībsargs, gan citi eksperti norādīja, ka tas ir jādara katru gadu, taču likumprojektā, kuru valdība iesniedza Saeimā, aprakstīts, ka tas tiks darīts ne retāk par vienu reizi trīs gados.

Deputāts Andrejs Klementjevs pavaicāja, kāpēc Labklājības ministrija izvirzīja šādu normu, un, uzklausot atbildi, piedāvāja Sociālo un darba lietu komisijai iekļaut savu labojumu, lai šis līmenis tomēr tiek pārskatīts katru gadu.

"Ekonomiskā situācija mainās pietiekami strauji, lai mēs nesēdētu un negaidītu trīs gadus, lai mainītu nabadzības slieksni, jo sanāk, ka nākamreiz šo līmeni teorētiski pārskatītu tikai 2024. gadā," paziņoja Klementjevs.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece atzina, ka iestāde sākotnēji piedāvāja pārskatīt šo līmeni katru gadu, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju valstī, taču likumprojektu pārstrādāja, ņemot vērā valdības lēmumus.

"Mēs vienlaikus paudām savas bažas par šādu punktu," paziņoja Muižniece.

Viņa norādīja, ka valdības lēmuma iemesli ir jāmeklē Finanšu ministrijā.

Tiesībsarga biroja eksperte Ineta Rezevska uzsvēra, ka minimums ir jāpārskata katru gadu.

"Vēl viens būtisks jautājums, ko mēs, iespējams, nenoprotestētu, ja vien likumprojekts uz Saeimu ietu sākotnējā variantā, taču tagad tas ir jāpasaka. Mēs jautājam, kāpēc minimālo ienākumu slieksnis ir noteikts vien 20 procentu apmērā no mediānas un ne 25 vai 30 procenti? Jābūt skaidriem un zinātniski, pētījumos pamatotiem argumentiem, bet mēs šo pamatojumu neredzam!" uzsver Rezevska.
0
Tagi:
pabalsts
Pēc temata
Sociālās garantijas nepārvēlēšanas gadījumā: bijušo mēru pabalstiem iztērēs 11 milj. eiro
Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem
Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ
Atlaidi darbiniekus – atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām