Eksotiskas frizūras, foto no arhīva

Godkāre ir spēcīgāka par bailēm: Vācijā ir atvērušās frizētavas

25
(atjaunots 15:22 06.05.2020)
Sešu nedēļu garās pašizolācijas laikā daudzi paspējuši paši sev nogriezt un nokrāsot matus, tādēļ tagad darbu atsākušās frizētavas likvidē sekas.

RĪGA, 6. maijs – Sputnik. Eiropā pēc karantīnas pasākumu mazināšanas tiek atvērtas frizētas, raksta BBC.

Pēc tam, kad tika izsludināts, ka frizētavas Dānijā atvērsies no 17. aprīļa, valstī uzkārās lielākais tiešsaistes rezervācijas pieteikšanas portāls – tiek uzskatīts, ka tas neesot izturējis tik lielu daudzumu gribētāju nogriezt matus.

Spānijā frizētavas atvērās 4. maijā, taču tās drīkst pieņemt tikai 30% no līdzšinējā klientu skaita, un tikai pēc iepriekšēja pieraksta.

Aizvakar darbu atsākušas arī Vācijas frizētavas, taču tām ir jāievēro virkne nosacījumu.

Klientus pieņem tikai pēc iepriekšēja pieraksta, nekādu uzgaidāmo telpu un žurnālu, ko var pašķirstīt. Griezt drīkst tikai mitrus matus, turklāt frizierim ir obligāti jābūt cimdos līdz brīdim, kamēr viņš nebūs izmazgājis klienta galvu (griezt drīkst bez cimdiem). Nekādas matu žāvēšanas ar fēnu.

Starp klientiem ir jāievēro vismaz 1,5 metru distance, frizieriem un klientiem ir jābūt maskās un praktiski nedrīkst sarunāties – apspriest matu griezumu vai vēlamo matu krāsu drīkst, taču ne ar seju pret seju, bet gan skatoties viens uz otru spogulī.

Turklāt saloniem ir jāpieraksta klientu vārdi.

Kā izskatās cilvēku frizūras, kuri pavadījuši pašizolācijā pusotru mēnesi?

"Visnotaļ amizanti," saka Berlīnes frizieris Reno Harms. "Daudzi grieza matus sev paši, daži arī krāsoja matus. Tādēļ šodien mēs lielākoties nodarbojamies ar seku likvidāciju."

Sešu nedēļu laikā, kamēr frizētavas bija slēgtas, pastāvīgie klienti pirka viņa salonā matu griezuma sertifikātus, pateicoties kam viņš spēja saglabāt 50% ienākumu un saglabāt savu biznesu. Taču tas nozīmē, ka šobrīd viņš strādā par brīvu. Turklāt viņš var apkalpot tikai pusi no ierastā klientu skaita, un viss ir jādezinficē vairākas reizes dienā.

Toties klientu trūkumu salons nepiedzīvo. Martā, pirms tika slēgtas frizētavas, puse klientu atcēla vizīti, baidoties inficēties. Šobrīd daudzos salonos nav iespējams pierakstīties gribētāju lielā skaita dēļ.

"Godkāre ir spēcīgāka par bailēm," saka Reno.

25
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Kravu tranzīts, foto no arhīva

"Dīvaina laime": KF izvērtēja Latvijas panākumus pēdējo 16 gadu laikā

7
(atjaunots 00:11 01.12.2020)
Tranzīta sabrukums, zivsaimniecības nozares iznīcināšana un masveida migrācija: kā varasiestādes "padarīja laimīgus" Latvijas iedzīvotājus tās dalības laikā Eiropas Savienībā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas ir ieguvusi ​"dīvainu laimi​" pēc iestāšanās Eiropas Savienībā: ekonomika ir sagrauta, cilvēki aizbraukuši – konstatēja Krievijas politiķis, KF Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

​"2004. gadā iestājoties ES, Latvija nolēma, ka ir ieguvusi laimi. Iznākums: Latvijas tranzīta krahs, zivsaimniecības nozares, gandrīz visas rūpniecības iznīcināšana, alus darītavu slēgšana (PSRS laikā bija aptuveni 80, palikušas 3-4). 370 tūkstoši cilvēku pa šo laiku pametuši valsti. Dīvaina laime," uzrakstīja Puškovs Twitter.

​Krievijas politiķis jau bija atzīmējis, ka Latvijas ekonomikas sabrukums kļuva par Baltijas republikas varasiestāžu rusofobas politikas rezultātu. Pēc viņa sacītā, Latvija tik cītīgi pārrāva visas saiknes ar Krieviju, ar tik lielu sajūsmu uzbruka Maskavai EDSO un EPPA, ka Krievija sāka uz to reaģēt ilgi pirms Ukrainas krīzes. Uz ko cerēja Rīgā – nav skaidrs, pauž neizpratni Puškovs.

Krievijas senators pieņēma, ka Latvijas varasiestādes nedomāja par savas politikas un retorikas sekām, un "saņēma to, ko nevarēja nesaņemt". Puškovs piedāvāja adresēt jautājumus par tranzīta nozari Latvijas ĀM vadītājam Edgaram Rinkēvičam – "karstasinīgam politiskā kara ar Krieviju piekritējam": varbūt viņš atradīs kravas Latvijas dzelzceļiem un Rīgas ostām.

Latvijas Satiksmes ministrija aizvadītajā nedēļā vērsās pie Krievijas Transporta ministrijas ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjoma kritumu Latvijā. Iestādes vadītājs Tālis Linkaits pauda ieinteresētību "katrā kravas tonnā, kas varētu nākt cauri Latvijai vai uz Latviju".

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī "Latvijas Dzelzceļš", kurš jau ir paziņojis par masveida darbinieku atlaišanu.

7
Tagi:
tranzīts, Latvija, Aleksejs Puškovs
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija – ienaidnieks!"
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Stepanakerta 2020. gada 10. novembrī, foto no arhīva

Krievijas karavīri ierīkoja mobilo hospitāli Stepanakertā

13
(atjaunots 15:52 30.11.2020)
Hospitālī iekārtotas reanimācijas, funkcionālās diagnostikas, laboratorijas diagnostikas nodaļas, zobārsta un acu ārsta kabinets.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Krievijas Aizsardzības ministrija Kalnu Karabahā ierīkoja mobilo hospitāli, vēsta RIA Novosti korespondents.

"Pneimatisko karkasu moduļu izbūve ir pabeigta. pirmām kārtām mēs orientējamies uz miernešu kontingenta medicīnisko nodrošinājumu. Un mēs esam gatavi sniegt palīdzību mierīgajiem iedzīvotājiem. Savos fondos esam gatavi izvietot līdz 40 cilvēkiem," pateica žurnālistiem medicīniskās vienības priekšnieks Jaroslavs Ivanovs.

Pēc viņa sacītā, hospitālī iekārtotas reanimācijas, funkcionālās diagnostikas, laboratorijas diagnostikas nodaļas, zobārsta un acu ārsta kabinets. Ir arī MPV, ultrasonogrāfijas un rentgena aparāti.

Krievijas mierneši tiek izvietoti Kalnu Karabahā saskaņā ar vienošanos, kuru 10. novembrī parakstīja Krievijas, Azerbaidžāna un Armēnijas līderi. Tas paredz pilnu karadarbību izbeigšanu, kuras turpinājās no 27. septembra, gūstekņu un bojāgājušo apmaiņu. Tāpat Armēnijai ir jāatgriež Azerbaidžānai Keļbadžaras, Lačinas un Agdama rajons.

Baku vienošanos nosauca par Erevānas kapitulāciju. Prezidents Ilhams Alijevs uzsvēra, ka dokuments ir maksimāli izdevīgs Azerbaidžānai: tagad, pēc viņa sacītā, kara posms ir noslēdzies un var pāriet pie politiskiem jautājumiem.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans atzinās, ka lēmums par mieru viņam bija grūts, tomēr tas ļāva saglabāt to, ko Karabaha būtu zaudējusi. Pēc tam Erevānā sākās protesta akcijas ar prasību par premjera demisiju.

13
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Darbu pietiek gadiem uz priekšu: Krievijas sapieri Kalnu Karabahā
Sīrijas kaujinieki Karabahā: brauca karot vai apmesties uz dzīvi?
Miernešu operācijas reitings Kalnu Karabahā
Sapieru darba perspektīvas Kalnu Karabahā