Ķīna

Mediji: Rietumu specdienesti apsūdz Ķīnu par svarīgu faktu iznīcināšanu

80
(atjaunots 18:29 03.05.2020)
Specdienesti apgalvo, ka Ķīna, pakļaujot riskam citas valstis, slēpusi jebkādu informāciju par koronavīrusu un likusi apklust vai "pazust" ārstiem, kuri par to runāja.

RĪGA, 3. maijs - Sputnik. Ķīna ar nodomu slēpusi vai iznīcinājusi pierādījumus par koronavīrusa uzliesmojumu, stāsta Austrālijas avīze Daily Telegraph, atsaucoties uz izlūkošanas apvienības "Piecas acis" (to veido ASV, Austrālija, Jaunzēlande, Kanāda un Lielbritānija) specdienestu sagatavoto dosjē, vēsta RIA Novosti.

Dokumenta sastādītāji apgalvo, ka Ķīna, "pakļaujot riskam citas valstis", slēpusi jebkādu informāciju par koronavīrusu un likusi apklust vai "pazust" ārstiem, kuri par to runāja. Tāpat dokumentā teikts, ka Pekina iznīcinājusi pierādījumus par koronavīrusa esamību laboratorijās un atteikusies izsniegt biomateriālus zinātniekiem, kuri izstrādā vakcīnu.

Pasaules Veselības organizācijas vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss , foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Saskaņā ar dosjē, Ķīnai jau decembra sākumā bija pierādījumi par to, ka koronavīruss pāriet no viena cilvēka pie otra, taču tā "noliedza to līdz 20.janvārim". No pārskata izriet, ka PVO arī noliegusi šo informāciju, neskatoties uz bažām, ko jau 31.decembrī pauda Taivānas varasiestādes. Tāpat dosjē autori uzskata, ka 3.janvārī Ķīnas Nacionālā veselības aprūpes komiteja esot devusi pavēli iznīcināt koronavīrusa paraugus un nepublicēt ar nezināmo slimību saistīto informāciju.

Saskaņā ar Daily Telegraph rīcībā esošo informāciju, dosjē pieminēta Uhaņas Virusoloģijas institūta zinātnieku grupa Ši Čženli vadībā. Rietumu specdienesti apgalvo, ja šie pētnieki atraduši Juņnaņas provincē koronavīrusa paraugus, kuros fiksēta pārsteidzoša ģenētiskā līdzība ar Covid-19. atrasti arī Ši Čženli grupas pētījumi neārstējama sikspārņu koronavīrusa sintēzes jomā.

Dosjē autori stāsta: kad Ši Čženli uzzinājusi par koronavīrusa uzliesmojumu, zinātniece nav varējusi aizmigt, jo viņa bažījusies, ka infekcija izplatījusies no viņas laboratorijas, taču vēlāk viņa nomierinājusies, jo, pēc viņas vārdiem, koronavīrusa genoms nesakrīt ar viņas pētītajiem vīrusiem.

Savukārt telekanāls Fox News, atsaucoties uz augstu ASV amatpersonu, ziņoja, ka pārskats kopumā atbilst ASV izlūkdienestu datiem.

"Amerikāņu izlūkdienests neapstiprina 15 lappušu dokumenta pastāvēšanu, tomēr augstu stāvoša amatpersona atklāja Fox, ka ziņas par šo dokumentu sakrīt ar amerikāņu izlūkdienestu (datiem) par to, ka vīruss pāriet no viena cilvēka pie otra, Ķīna zinājusi agrāk, pirms par to paziņoja, par to, ka tas bija jauns koronavīruss, Ķīna zinājusi ātrāk, pirms par to paziņoja, un ka vīruss izplatījies plašāk nekā Ķīna informēja pasauli pirmajās uzliesmojuma nedēļās," stāsta Fox News.

Vienlaikus publikācijas autori atzīmēja, ka piecu valstu izlūkdienestu starpā radušās zināmas domstarpības. Piemēram, Austrālija uzskata, ka vīrusa avots, kā informēja Ķīnas valdība, bija tirgus Uhaņā, bet ASV izlūkdienesti (17 resori) vēl nav pieņēmuši galīgo lēmumu un sliecas šai teorijai nepiekrist. Aptuveni 70-75% no viņiem ir pārliecināti, ka vīruss radies laboratorijā Uhaņas pilsētā, bet pārējie tam pagaidām nepiekrīt, jo "neredz dūmus, kuru bez uguns nemēdz būt".

Iepriekš ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV izvērtē versijas par koronavīrusa mākslīgu izcelsmi laboratorijā Uhaņā. Viņš piedraudēja Ķīnai ar sekām, ja noskaidrosies, ka Pekina apzināti pieļāvusi Covid-19 uzliesmojumu.

Ķīnas Ārlietu ministrija norāda, ka Pekina kopš paša sākuma atklāti un atbildīgi publiskojusi datus par koronavīrusa infekcijas epidēmiju.

Tāpat Donalds Tramps devis rīkojumu pārtraukt PVO finansējumu – viņaprāt, organizācija nav savlaicīgi sniegusi informāciju par koronavīrusu un nav stāstījusi patiesību. Trampa kritiskais vērtējums izskanēja laikā, kad epidemioloģiskā situācija ASV ir ļoti sarežģīta – valsts ieņēmusi pirmo vietu inficēto un upuru skaita ziņā, turklāt arī pret pašu Baltā nama saimnieku vērstas apsūdzības par to, ka viņš pārāk vēlu ieviesis pandēmijas apkarošanai nepieciešamos pasākumus.

80
Tagi:
koronavīruss, mediji, izlūkdienesti, Ķīna
Pēc temata
ASV gatavojas pasludināt Ķīnai nomaksājamo parādu defoltu
Kas visus inficējis ar koronavīrusu? Covid-19 "nulles pacients"
Ķīnieši sagrābuši vispasaules veselības aprūpi. Kas tagad notiks?
Krievijas dienas svētki, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par Krievijas vietu pasaulē pēc ASV līderības beigām

15
(atjaunots 12:14 02.07.2020)
Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču to ekonomika vairs nav visspēcīgākā.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Par ASV mantiniekiem pasaules līderībā var kļūt Krievija, Indija un Ķīna. Sarunā ar "Večerņaja Moskva" Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs šādi komentēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojumu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš Merkele paziņoja, ka Eiropas valstīm ir nopietni jāaizdomājas par jaunu realitāti, kur Savienotās Valstis var netiekties būt pasaules līderi.

Eksperts atzīmē, ka ASV pārstājušas būt absolūtais līderis pasaulē.

"Pēc 1945. gada Eiropa ir pieradusi domāt, ka amerikāņi ir galvenie," paskaidroja Žuravļovs.

Pēc speciālista sacītā, Savienotajām Valstīm ir spēcīga armija, taču vairs nav visspēcīgākā ekonomika.

Žuravļovs uzskata, ka Krievijai ir milzīgs potenciāls, pirmām kārtām fundamentālā zinātne.

Politologs uzsver, ka par jaunajām ASV konkurentēm kļuvušas Ķīna un Indija, taču tām nav attīstītas fundamentālās zinātnes, kas nodrošinātu jaunas nozares ekonomikā. Taču viņš atzīmēja, ka zinātne šajās valstīs attīstās straujos tempos.

Iepriekš Vācijas kanclere jau uzstājusies ar kritiskiem izteicieniem attiecībā uz Savienotajām Valstīm. Tostarp septembrī viņa paziņoja, ka Eiropai ir nepieciešams pašai domāt par savu drošību, jo ASV neaizstāvēs to automātiski, kā tas bija aukstā kara laikos.

15
Tagi:
ASV, Krievija
Pēc temata
Merkele izsludināja ASV hegemonijas beigas: Baltijas valstīm ir vērts aizdomāties
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
Foreign Policy: Eiropa izvērtē dolāra hegemonijas iznīcināšanas iespējas
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
Pludmale Turcijā, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja par atpūtas īpatnībām Turcijā šajā sezonā

14
(atjaunots 18:36 01.07.2020)
Turcija paziņojusi, ka ir gatava tūristu pieņemšanai, neskatoties uz to, ka katru dienu valstī tiek atklāts vairāk nekā tūkstotis jaunu Covid-19 gadījumu.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Krievija pandēmijas apstākļos neatjaunos aviācijas satiksmi ar Turciju no 15. jūlija, kā iepriekš par to ziņoja atsevišķi mediji, paziņoja KF transporta ministrs Jevgēņijs Dītrihs. Turklāt varasiestādes nesniedz prognozes attiecībā uz starptautiskās aviosatiksmes atjaunošanu kopumā: viss būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas, uzvēra ministrs.

Turcija jau jūnijā paziņoja, ka ir gatava pieņemt tūristus, atgādināja radio Sputnik ēterā KF Tūrisma aģentūru alianses prezidija loceklis Aleksans Mkrtčans.

Viņš pastāstīja, ka valsts sagatavojusies tūristu pieņemšanai pandēmijas apstākļos.

"Koronavīrusa testi tiek veikti visās Turcijas lidostās, kur ierodas tūristi, – Stambulā, Antālijā, Marmarisā un Bodrumā. Visi pasažieri ar negatīvu rezultātu tiek pielaisti kūrortiem. Gandrīz visas viesnīcas jau ir atvērtas, ūdens temperatūra ir patīkama. Tātad Turcija ir gatava tūristu pieņemšanai," sacīja Mkrtčans.

Turcijas tūrisma un kultūras ministrs Mehmets Ersojs iepriekš paziņoja ka izziņa par neslimošanu ar Covid-19 atpūtai Turcijā nav nepieciešama. Tāpat tūristiem nav jāievēro divu nedēļu karantīna.

Mkrtčans atzīmēja, ka uz Turciju jau ir devušies pirmie reisi ar tūristiem no Kazahstānas, startam gatavojas Baltkrievijas un Ukraina. Taču Krievija atjaunos gaisa satiksmi ar Turciju ne ātrāk kā augusta beigās, piebilda Mkrtčans.

Kemeras pludmale, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Krievijas vēstnieks Ankarā Aleksejs Jerhovs aizritējušajā nedēļā paziņoja, ka Turcija izdarījusi ļoti daudz, lai nodrošinātu tūrisma objektu drošību koronavīrusa apstākļos, atsevišķi atzīmējot nacionālo droša tūrisma sertifikācijas sistēmu. Jūra un saule Turcijā joprojām ir maiga un viesmīlīga, piebilda diplomāts.

Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, Turcijā ir atklāti 199 906 Covid-19 gadījumi, no tiem 5131 letāls, 173 111 cilvēks izveseļojies. Pēdējo dienu laikā vidējais saslimušo skaita pieaugums dienā svārstās 1,2-1,4 tūkstošu cilvēku robežās. Varasiestādes atzīmē, ka vairums gadījumu tiek reģistrēts rajonos, kas nav tradicionāli tūristu galamērķi. Tā, Antālijā ar 2,4 miljoniem iedzīvotāju saslimuši vien 472.

Saskaņā ar Turcijas Tūrisma un kultūras ministrijas informāciju, maijā valstī iebrauca aptuveni 30 tūkstoši atpūtnieku pret četriem miljoniem viesu pērn. To vidū visvairāk tūristu ieradās no Bulgārijas, Gruzijas, Ukrainas, Rumānijas un Serbijas.

14
Tagi:
tūrisms, Turcija
Pēc temata
Rīga – viena no drošākajām Eiropas pilsētām pēc pandēmijas
Visi uz Jūrmalu: Latvijas kūrorts iekļuvis labāko atpūtas vietu desmitniekā pēc pandēmijas
Uzmanies ārzemēs! Jauni noteikumi un aizliegumi dažādās valstīs
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

0
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

0
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes