Politico: Itālijas "Mazā Ķīna" pasargāja sevi no koronavīrusa

65
(atjaunots 11:50 01.05.2020)
Dažas nedēļas pirms pirmā Itālijā reģistrētā Covid-19 saslimšanas gadījuma Prato ķīnieši slēdza savas bodītes un devās pašizolācijā.

RĪGA, 1. maijs – Sputnik. Itālijas Prato pilsētai, kur dzīvo lielākā ķīniešu diaspora Eiropā, prognozēja Covid-19 uzliesmojumu, taču rezultātā tieši ķīniešu kopiena palīdzēja pilsētniekiem izbēgt no nelaimes, raksta Politico.

Prato, kur aptuveni 10% ir ķīnieši, pašlaik ir reģistrēti tika 479 Covid-19 gadījumi, mazāk, nekā jebkurā citā Toskānas pilsētā. Neviens ķīniešu kopienas pārstāvis nav saslimis.

Romas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Михалев

Laikā, kad jaunais koronavīruss plosījās tikai Āzijā, Prato, kuru ir iesaukuši par "Mazo Ķīnu", izskatījās pēc Itālijas Ahilleja pēdas, sevišķi ņemot vērā to, ka februāra vidū pilsētā bija jāatgriežas aptuveni 2000 cilvēku, kuri atzīmēja Ķīnā Mēness kalendāra Jauno gadu.

Prato iedzīvotāji nodarbojās ar audumu ražošanu jau kopš Viduslaikiem. 1990. gados pilsētā sāka iebraukt darba migranti no Veņdžou, pilsētas Ķīnas austrumos. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, Prato provincē dzīvo 30 tūkstoši ķīniešu, ja ņem vērā nelegālos migrantus, to skaits sasniedz 50 tūkstošus. Katrs sestais bērns Prato ir ķīnietis.

Sākumā migranti no Ķīnas strādāja itāļu kompānijās, kuras ražoja dārgus audumus, savukārt pēc tam, kad globalizācijas nogāza audumu cenas, ķīniešu uzņēmēji paši sāka šūt apģērbu ar uzrakstu Made in Italy.

Ķīniešu diasporu apsūdzēja nevēlēšanās integrēties un centienos izvairīties no nodokļu maksāšanas: šūšanas darbnīcas tika slēgtas un atvērtas ar jauniem nosaukumiem, lai izvairītos no pārbaudēm. 2013. gadā septiņi ķīniešu strādnieki gāja bojā ugunsgrēkā, kas piesaistīja uzmanību darba apstākļiem Prato fabrikās.

Jaunā koronavīrusa uzliesmojums draudēja saasināt attiecības starp vietējām kopienām un dot ieganstu labējo retorikai pret migrantiem. Visā Itālijā sāka uzbrukt ķīniešu ārienes cilvēkiem. Februārī Amnesty International nosodīja ksenofobijas vilni pret ķīniešu diasporu Itālijā.

Rezultātā bailes izrādījās nepamatotas. Vīruss ienāca Prato no Lombardijas, un vislielāko pretošanos tam izrādīja tieši ķīniešu diaspora.

Daudzi ķīnieši Prato pilsētā joprojām ir cieši saistīti ar Veņdžou. Līdzīgi daudzām citām Ķīnas pilsētām, arī Veņdžou tika ieviesta karantīna, tādēļ vairums Prato iedzīvotāju, kas ieradās Jaunā gada svinībās uz Ķīnu, divas svētku nedēļas pavadīja pašizolācijā. Un, kad viņi atgriezās Itālijā, viņus gaidīja vēl divas nedēļas karantīnas, šoreiz – pēc kopienas vadītāju rīkojuma.

Disciplīnu atbalstīja ar metodēm, kas tika importētas no Ķīnas. Kopienas vadītāji izmantoja ķīniešu ziņapmaiņas lietotni WeChat, lai izplatītu sarakstu ar vārdiem, adresēm, telefona numuriem un atlidošanas datumiem, skaidro Marko Vongs, pirmais ķīniešu izcelsmes Prato pilsētas padomes loceklis.

Kamēr cilvēki, kas ieradās no Ķīnas, sēdēja mājās, kaimiņi gāja iepirkties viņu vietā, un katru dienu viņiem kāds zvanīja, vaicāja par viņu pašsajūtu un temperatūru.

"Tā bija zemu tehnoloģiju, pašdarināta Ķīnas karantīnas versija," saka Marko Vongs.

Janvārī, dažas nedēļas pirms pirmā reģistrētā Covid-19 saslimšanas gadījuma Itālijā, Prato ķīnieši slēdza savas bodītes un devās pašizolācijā, stingri ievērojot higiēnas noteikumus.

Prato ķīniešu pašdisciplīna palīdzēja vietējiem iedzīvotājiem saprast, ka viņi ir briesmās, vēl pirms tam, kad varasiestādes lika visiem sēdēt mājās.

"Viņi pateica sev, ka, ja ķīnieši, kuri parasti strādā dienu un nakti, slēdza darbnīcas, tad lieta ir nopietna," saka Prato mērs Mateo Bifoni.

Turklāt ķīniešu kopienas pārstāvji raizējās par to, ka Itālijā netiek veikti nekādi drošības pasākumi un centās brīdināt pilsētas varasiestādes, ka ir nepieciešams rīkoties. Arī tas palīdzēja samazināt spriedzi starp etnosiem.

ES dalībvalstu karogi
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Ķīniešu kopiena deva mums labu piemēru," saka Bofoni. "Mēs Prato sapratām visu notiekošā nopietnību, iespējams, visagrāk Itālijā."

Kopš Covid-19 uzliesmojuma sākuma Itālijā ķīniešu šūšanas darbnīcas sākušas taisīt aizsarglīdzekļus, un vislielākā fabrika nodrošina sejas maskas visai Toskānai. Tāpat ķīniešu uzņēmēji palīdz piegādāt no Ķīnas humanitāro palīdzību: sejas aizsargmaskas, ķirurģiskos halātus un MPV aparātus.

Tas viss palīdzēja itāļiem ieraudzīt Prato ķīniešu kopienu jaunā gaismā.

65
Tagi:
koronavīruss, Ķīna, Itālija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (860)
Pēc temata
Simtiem tūkstošu "lieku" cilvēku paliks Latvijā: Lindermans par Covid-19 sekām
Pakāpeniski paplašina aptvērumu: Covid-19 testus veiks bērnudārzu darbiniekiem un šoferiem
Latvijā noteikts otrā Covid-19 saslimšanas viļņa periods
Baltijas valstis vienojušās koordinēt savas darbības cīņā ar Covid-19
Dīzeļelektriskā zemūdene, foto no arhīva

Amerikāņu izdevums stāsta par bīstamāko Krievijas zemūdeni

9
(atjaunots 23:44 16.05.2021)
Amerikāņu publicists pastāstīja par jauno Krievijas zemūdeni, kuras tuvošanos ir gandrīz neiespējami pamanīt.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Krievijas izstrādātās projekta "Lada" zemūdenes jaunā spēkiekārta padara to tik beztrokšņainu, ka ir gandrīz neiespējami pamanīt tās tuvošanos, raksta amerikāņu publicists Kālebs Larsons rakstā žurnālā National Interest, vēsta RIA Novosti.

Autors atzīmēja, ka tās korpusam ir piliena veida forma, tāpēc zemūdenei ir ļoti efektīva aerodinamika. Tā ļauj izvairīties no turbulences un neradīt manāmu troksni. Īpaši liela nozīme ir ūdeņraža-skābekļa degvielas elementam, kas ražo elektrību dzenskrūvēm – tas palīdz mazināt troksni.

Neskatoties uz dīzeļa ģeneratoriem, tāpat kā citām dīzeļelektriskajām zemūdenēm, projekta "Lada" zemūdenēs elektrība tiek ražota arī uz ķīmiskas reakcijas rēķina. Tas ļauj izvairīties no dzinēja dārdošā trokšņa. Jaunie paraugi varētu būt klusāki par virkni kodolzemūdeņu, jo sūknis, kas pārsūknē šķidrumu reaktora dzesēšanai, ir visnotaļ skaļš.

Patlaban Krievija būvē divu tipu dīzeļelektriskās zemūdenes – "Varshavyanka" un "Lada" projektus. "Varshavyanka" radīta uz padomju projekta "Paltus" bāzes. Melnās jūras flote jau saņēmusi sešus tādus kuģus, bet līdz 2024. gadam sešas zemūdenes plānots nodot Klusā okeāna flotes.

Iepriekš kuģubūves uzņēmuma "Admiralteiskije verfi" direktors Aleksandrs Buzakovs pastāstīja, ka pirmās divas sērijveida 4. paaudzes dīzeļelektriskās zemūdenes no projekta "Lada" plānots apbruņot ar spārnotajām raķetēm "Kalibr".

Zemūdenes "Kronshtadt" un "Velikiye Luki" plānots nodot Jūras kara flotei nākamgad. Projekta pirmā zemūdene "Sankt-Peterburg", bruņota tikai ar mīnu un torpēdu bruņojumu, papildināja floti jau 2010. gadā.

9
Tagi:
zemūdenes, bruņotie spēki, Krievija, ASV
Pēc temata
NATO meklē no radariem pazudušu Krievijas zemūdeni Vidusjūrā
Trieciena arsenāls. Kādus jaunumus Krievijas armija saņems 2021. gadā
Daily Mail: Krievijas zemūdeņu skaits Atlantijā "satriec"
"Kalibra" klusais lidojums. Kāpēc Krievijas spārnotās raķetes nedod mieru NATO

Google "prokrieviskā" attieksme pret boršču radījusi sašutumu Ukrainā

31
(atjaunots 22:30 16.05.2021)
Sašutumu Kijevā izraisījusi informācija Google Arts & Culture projekta ietvaros – borščs ir starp krievu ēdieniem.

RĪGA, 16. maijs – Sputnik. Fakts, ka amerikaņu kompānija Google pieminējusi boršču kā krievu virtuves ēdienu, nav pieļaujams. To apgalvo Ukrainas kultūras ministrs Aleksandrs Tkačenko pēc iepazīšanās ar tīmekļa giganta un Krievijas organizācijas "Rosturizm" kopīgo projektu.

"Borščs ir etnisks ukraiņu ēdiens. Piesavināties teritorijas, pagātni, etnosus – tas ir kremlinieku stilā jau vairāk nekā simt gadus," ukraiņu politiķis uzrakstīja Telegram kanālā.

Pēc Tkačenko domām, Google ir jāatsakās no tamlīdzīgas boršča pozicionēšanas, jo UNESCO jau iesniegts Kijevas lūgums iekļaut "ukraiņu boršča pagatavošanas kultūru" starptautiskās organizācijas nemateriālā mantojuma sarakstā.

"Esmu pārliecināts, pasaule atzīs mūsu nacionālo ēdienu. Var radīt tik daudzas interneta lappuses ar boršča reklāmu, cik gribi, tik un tā tas nebūs krievu!" pasludināja Ukrainas ministrs.

Iepriekš Google projekts Arts & Culture iekļāva boršču krievu ēdienu sarakstā, kļuvuši vēsturiski. Ukraiņu borščs norādīts kā viens no daudziem krievu ēdiena variantiem, kas tiek gatavots ar sasmalcinātu speķi un ķiplokiem.

Nesen Ukrainā jau klīda runas par to, ka nav pieņēmams saukt par krievu spēkavīriem pazīstamās Viktora Vasņecova gleznas varoņus. Kijevas eksperti, kuri sevi uzskata par speciālistiem vēsturē un filoloģijā, apgalvoja, ka Iļja Muromietis, Aļoša Popovičs un Dobriņa Ņikitičs esot ukraiņi.

Pēc tā saucamo "zinātnieku" domām, Iļjas Muromieša īstais vārds esot Iļja Čobitjko, jeb Iļja Murovietis. Kijevā skaidro, ka spēkavīrs esot dzimis nevis netālu no Muromas pilsētas Krievijā, bet gan Morovskas ciemā pie Čerņigovas.

Skolnieki Ļvivā
© Sputnik / Павел Паламарчук

Aļošu Popoviču, klāsta ukraiņu "pētnieki", saukuši par Oļeško: viņš bijis bruņinieks, nevis bajārs. Pēc viņu domām, Aļoša dzimis Pirjatinas pilsētā Poltavas apgabalā, nevis Rostovā

Savukārt Dobriņa Ņikitičs, apgalvo "eksperti", jāuzskata par "kņaza Vladimira Lielā vojevodu". Šis personāžs dzīvojis Kijevas Krievzemes teritorijā tagadējā etniskajā Ukrainā, kas turklāt esot pletusies uz ziemeļiem – līdz pat Novgorodai.

31
Tagi:
Krievija, Ukraina
Pēc temata
Ukrainā būs sava Ņujorka: ciems atgūs savu vēsturisko nosaukumu
"Uz mājām, kurvas!" Kā ukraiņu strādniekus sagaida Eiropā
"Ķersies pie mietiem": Ukrainas ģenerālis piedraudējis Polijai ar strādnieku sacelšanos
Krievu žurnālists Vladimirs Solovjovs, foto no arhīva

Par ko viņa domāja, kad izlēma dzīvot Latvijā? Solovjovs norāja krievu aktrisi

0
(atjaunots 10:37 17.05.2021)
Vai tiešām viņa nezināja, ka Latvijā pārkāpj krievu tiesības, ka valsts ārlietu ministrs lepojas ar savu vectēvu – SS leģionāru? Krievu žurnālists Vladimirs Solovjovs asi kritizēja aktrisi Čulpanu Hamatovu par lēmumu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Krievijas žurnālists Vladimirs Solovjovs, ko Latvija nesen iekļāva persona non grata sarakstā, norāja aktrisi Čulpanu Hamatovu, kas nopirkusi zemesgabalu Latvijā un saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju.

Savā raidījumā YouTube "Solovjov LIVE" žurnālists centās izprast, kāpēc Hamatovai vajadzīga uzturēšanās atļauja Latvijai, ja "šeit, Krievijā, viņai viss ir kārtībā". Žurnālists negatīvi izvērtēja aktrises frāzi par to, ka "daudzi talantīgi cilvēki aizbraukuši uz turieni, jo šeit viņiem nebija iespēju attīstīties profesijā". Solovjovs pieļāva, ka, acīmredzot, bez tādiem izteikumiem Latvijas inteliģences aprindās neuzņem.

"Es ļoti cienu Čulpanu Hamatovu, tikai, atvainojiet, neesmu sapratis... Labi, man nav nekas iebilstams pret to, ka Hamatova varējusi nopirkt zemi Baltijā. Skaidrs, atrada "labāko" no iespējamiem naudas ieguldīšanas variantiem, tā ir viņas pašas izvēle. Jaukā sieviete Čulpana saņem uzturēšanās atļauju Latvijā, es ļoti priecājos par viņu, viņa ir lieliska aktrise. Laikam jau šeit tīri labi pelna, ja tā varēja. Tā tam arī jābūt. Viņa saņēma uzturēšanās atļauju automātiski kopā ar zemes gabala iegādi, viņai palīdzēja draudzene – žurnāliste. Es par viņu tikai priecājos. Man nekas nav iebilstams. Es tikai nekādi nevaru saprast to Hamatovas frāzi par to, ka "daudzi talantīgi cilvēki aizbraukuši uz turieni, jo šeit viņiem nebija iespēju attīstīties profesijā". Piedodiet. Es gribu saprast, vai Hamatovas kundze nerunā par sevi, vai viņa tagad plāno izpausties Baltijā?" Solovjovs lauzīja galvu.

Žurnālists atzīmēja, ka, pēc viņa domām, Hamatovai dzīve Krievijā sakārtojās lieliski, ir arī iespēja izpausties profesijā. Tāpēc viņam radās aizdomas, ka šo frāzi aktrise izmetusi ar tālejošiem plāniem būt uzņemtai Latvijas inteliģences aprindās.

"Vienkārši viņai vajadzēja to frāzi izteikt valstī, kur notiek nacistu marši, kur sēdina cietumā mūsu veterānus. Viņa nav pamanījusi krievvalodīgos, kuru tiesības Latvijā ir ierobežotas. Viņu nemulsina tas, ka Latvijas ārlietu ministrs lepojas ar savu vectēvu – nacistu. Tas ir normāli, ka tur par varoņiem kļuvuši cilvēki, kas bija baismīgākie ļaundari, bendes. Holokausts – vai tas viņai, maigajai, aizkustinošajai Čulpanai kaut ko izsaka?" žurnālists bija sašutis.

Kādu apsvērumu dēļ viņa nolēmusi dzīvot Latvijā, pārdomāja Solovjovs. Vai draugi ieteica?

"Ā, es sapratu, ļoti daudz paziņu Rīgā. Tagad viņiem pievienojušies draugi no Jūrmalas un Cēsīm, laikam jau bez tādas frāzes neuzņems Latvijas inteliģences aprindās. Kā uz to atbildēt? Laba aktrise Čulpana Hamatova, laikam jau arī labs cilvēks. Tikai kāpēc aktieri bieži vien nedomā, ko saka?" atzīmēja Solovjovs un uzsvēra, ka Krievija ne tikai devusi Hamatovai iespēju izpausties aktiermākslā, bet arī pilnībā atbalstīja viņas darbā labdarības fondu jomā.

0
Tagi:
SS, Latvija, termiņuzturēšanās atļauja
Pēc temata
Pāriešu pāri robežai, bet mežā gaidīs mašīna: Jevgēņiju Mironovu uzaicināja Latvijā
"Tavs antipadomnieks drīkst atbraukt": kā priekš latvieša Hermaņa Putinam vīzu prasīja