Tankeris gāzes pārvadāšanai, foto no arhīva

Atstājiet sev: Eiropa atsakās no amerikāņu SDG

151
(atjaunots 17:02 30.04.2020)
Aģentūra Reuters paziņoja, ka "Shell", "Total", "British Petroleum", "Enel" un "Uniper" nepieņems amerikāņu SDG, par kuru ir parakstīti līgumi uz jūniju.

RĪGA, 30. aprīlis – Sputnik. Amerikas sašķidrinātā gāze ir kļuvusi pārāk dārga ārzemju pircējiem. Lielas kompānijas, lielākoties Eiropas, atceļ SDG piegādes. Tāl ir lētāk vienkārši samaksāt par līgumiem un nevest "brīvības gāzi" pāri okeānam, raksta RIA Novosti autors Maksims Rubčenko.

"Brīvības gāze" mūsdienās ir dārga

Aģentūra Reuters paziņoja, ka "Shell", "Total", "British Petroleum", "Enel" un "Uniper" nepieņems Amerikas SDG, par kuru ir parakstīti līgumi uz jūniju.

Tas nevienu nav izbrīnījis, jo jau martā spāņu "Repsol SA" un "Endesa" atteicās no 200 miljoniem kubikmetru aizjūras SDG. Analītiķi nešaubījās, ka tas ir tikai sākums.

Šobrīd jau desmit kompānijas atcēlušas 22 gāzes kravas: 17 – no SDG termināļa "Cheniere", piecas – no rūpnīcas "Freeport". Par līgumiem nāksies norēķināties pilnībā, taču eiropiešus tas nemulsina.

© Sputnik / Александр Кондратюк

Lieta tajā, ka "Cheniere" un "Freeport" pārdot ne tik daudz pašu gāzi, cik tās sašķidrināšanas pakalpojumus. Klientiem ir pienākums tos apmaksāt neatkarīgi no tā, paņems viņi SDG vai nē. Tad nu lūk, šodien nepaņemt ir izdevīgāk.

"Cheniere" tarifs ir trīs dolāri par miljonu britu siltuma vienību (MBTU), jeb 105 dolāri par tūkstoti kubikmetru. Pati gāze Amerikas biržā "Henry Hub" šobrīd tiek tirgota par aptuveni 67 dolāriem, piegāde uz Eiropu maksā aptuveni 36 dolārus.

Rezultātā "brīvības gāze" izmaksātu Eiropas pircējiem 207 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Savukārt Eiropas gāzes biržā TTF zilā degviela pašlaik ir gandrīz trīs reizes lētāka – 87 dolāri. Sašķidrināšana vien ir pusotru reizi dārgāka.

Apmaksājot to un atsakoties no piegādes, eiropieši ietaupa aptuveni 20 dolārus no katra tūkstoša kubikmetru. Un tā kā runa ir par simtiem miljonu, iznāk diezgan paprāva summa. Nav brīnums, ka nosūtīšanas apjomi ASV SDG rūpnīcās, saskaņā ar Bloomberg datiem, aprīlī samazinājušies gandrīz par 30%, salīdzinot ar martu.

"Tā kā cenu priekšrocības ir praktiski zudušas, atteikšanās no Amerikas piegādēm bija tikai un vienīgi laika jautājums," konstatē  Amerikas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra analītiķis Nikoss Cafoss.

Pārgāzēja

Eksperti ir pārliecināti, ka šī tendence pastiprināsies. Cenu starpība starp Amerikas un Eiropas tirgu turpinās augt. Galvenais iemesls – ieguves samazināšana ASV. Pērnā gada kotējumu kritums noveda pie urbšanas iekārtu apturēšanas gāzes atradnēs – šobrīd tās strādā divas reizes mazāk, nekā 2019. gada sākumā.

Situāciju apgrūtina naftas nozares krīze. Būtiska daļa (aptuveni 15%) zilās degvielas Amerikas tirgū ir pavadgāze, kas tiek iegūta naftas atradņu izstrādes laikā. Melnā zelta cenu krituma dēļ naftas ieguve ir samazinājusies – attiecīgi, samazinājies arī pavadgāzes apjoms.

Tādēļ, kamēr naftas tirgus nebūs stabilizējies, amerikāņu SDG tikai un vienīgi sadārdzināsies. Un eiropieši diez vai gribēs to pirkt.

Runa ir par nelabvēlīgu periodu divu-trīs gadu garumā – kamēr tirgus neizjutīs daudzu gāzes projektu iesaldēšanas sekas. Tiks apturēta jaunu SDG rūpnīcu būvniecība, un nelīdzsvarotība starp pieprasījumu un piedāvājumu samazināsies.

Kempbels Folkners, starptautiskās tirdzniecības kompānijas "OTC Global Holdings" galvenais analītiķis, vispār ir pārliecināts, ka gāzes cenas atjaunosies tikai pēc daudziem gadiem – pēc tam, kad pie tās pāries vairums ogļu elektrostaciju pasaulē.

"ASV un ārzemēs ir jābūvē vairāk gāzes elektrostaciju, lai atvieglotu esošo degvielas pārpalikumu. Līdz tam brīdim tirgū vienkārši nepietiks vietas visiem piegādātājiem," paziņoja viņš aģentūrai Bloomberg.

Uzvarētāji un zaudētāji

Visvairāk šajā situācija ir cietušas nelielas Eiropas kompānijas, kuras noslēdza ilgtermiņa līgumus par amerikāņu SDG piegādēm. Pirmām kārtām – Polijas valsts kompānija PGNiG.

© Sputnik / Евгений Одиноков

2018. gada novembrī poļi parakstīja līgumu ar "Cheniere Energy" par 0,73 miljardiem kubikmetru gāzes gadā, pie tam, sākot ar 2023. gadu, iepirkumi palielinās trīs reizes – līdz 1,95 miljardiem. Turklāt PGNiG noslēdza līgumu par diviem miljoniem tonnu SDG gadā no 2022. gada un piegāžu paplašināšanu no Amerikas SDG termināļa "Plaguemines" 2023. gadā.

"Kopumā mēs saņemsim 3,5 miljonus tonnu SDG no amerikāņu ražotājiem Luiziānas štatā, Meksikas līcī, kas sastāda aptuveni 4,73 miljardus kubikmetru pēc regazifikācijas," ziņoja kompānija pērnā gada jūnijā.

Tagad tas viss draud poļiem ar milzīgiem zaudējumiem, pie tam, PGNiG nevar sekot to pašu "Shell", "Total", BP un "Enel" piemēram un vienkārši atteikties no amerikāņu piegādēm. Jo līgumus noslēdza tikai un vienīgi politisku apsvērumu dēļ, un to pārkāpšanu Vašingtona vērtēs kā Varšavas nelojalitāti.

Rietumu analītiķi atzīst, ka vismazāk problēmu radīsies Krievijas kompānijām. "Gaprom" ļoti veiksmīgi ieviesa darbībā elektronisko tirdzniecības platformu, kas būtiski paaugstinājusi vietu tūlītēju pārdošanas darījumu elastīgumu, un tādējādi piesaistījusi jaunu pircējus," atzīmē kompānijas " S&P Global Platt" analītiķis gāzes jautājumos Samers Mosiss.

Savukārt Krievijas sašķidrinātā gāze, kuru piegādā "Novatek", Eiropā tiek tirgota "par vienu no zemākajām SDG cenām uz planētas" – aptuveni 70 dolāri par tūkstoti kubikmetru. "Rezultātā Krievija pērn kļuvusi par otru lielāko piegādātāju Eiropā pēc Kataras," atgādināja Mosiss.

"Krievijas gāzi Eiropas tirgū jūtas pārliecināti un tai ir būtiskas konkurences priekšrocības," pārliecināts žurnāla European and Atlantic Basin LNG redaktors Desmonds Vongs. Un tas ir spēcīgāk par politiķu demagoģiju, kuri aicina eiropiešus atteikties no lētām piegādēm no Krievijas par labu dārgai amerikāņu SDG.

"Briselē vienmēr atradīsies politiski motivēti ierēdņi, kas pieprasa pirkt vairāk amerikāņu SDG," saka Vongs. "Taču patērētāji, investori un tirgotāji vadās pēc ekonomiskā saprātīguma, kurš liks viņiem izvēlēties lēto Krievijas gāzi."

151
Tagi:
gāze, Eiropa, ASV
Pēc temata
"Gazprom" uzvar: Eiropa atsakās no ASV sašķidrinātās gāzes
Naftas cenu karš: Rietumu eksperti pareģo uzvarētāju
Liekēžu dumpis: bijušās sociālisma valstis gatavas sagraut Eiropas Savienību
Naftas cenas un alternatīvās enerģētikas krahs. Kurš gūst labumu?
Malta, foto no arhīva

EK uzsākusi Kipras un Maltas Uzturēšanās atļauju programmu likumīguma pārbaudi

9
(atjaunots 12:29 21.10.2020)
Eiropas Savienībā raizējas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Eiropas Komisija pārbaudīs, cik lielā mērā programmas, kuras ļauj saņemt Kipras un Maltas pilsonību, atbilst Eiropas tiesībām, teikts EK paziņojumā.

ES uzmanību piesaistījušas Kipras un Maltas pilsonības piešķiršanas programmas apmaiņā pret investīcijām, kuras tiek dēvētas par "zelta pasēm".

Maltas un Kipras valdībām tiek atvēlēti divi mēneši, kuru laikā tām būs jāatbild uz apsūdzībām. Ja EK nesaņems apmierinošu atbildi, tad pret šīm valstīm var tikt ieviestas sankcijas.

Dokumentā teikts, ka pilsonības piešķiršana, apmaiņā pret investīcijām personām, kurām nav reālu sakaru ar Eiropas valstī, ir pretrunā ar "Eiropas pilsonības būtību". Eiropas Savienībā uztraucas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

Atzīmēsim, ka Kipras ministru padome 13. oktobra ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu atcelt Kipras Investīciju programmu, kuras ietvaros ārzemnieki varēja saņemt Kipras pilsonību apmaiņā pret investīcijām. Tas notika nākamajā dienā pēc Kataras telekanāla Al Jazeera izmeklēšanas filmas iznākšanas ēterā par oficiālo personu, tai skaitā politiķu, iespējamo saikni ar noziegumiem pilsonības piešķiršanā.

Turklāt Kipras Iekšlietu ministrija paziņoja, ka izskatīs gandrīz 600 jau iesniegto pieteikumu Kipras pilsonības saņemšanai apmaiņā pret investīcijām, kā arī tos iesniegumus, kurus paspēs iesniegt līdz Kipras Investīciju programmas pārtraukšanai.

Viens no "zelta pasu" programmas pionieriem ES bija Latvija. No 2010. līdz 2017. gadam valsts izsniedza vairāk nekā 17 tūkstošus Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) apmaiņā pret ieguldījumiem gandrīz 1,5 miljarda eiro apmērā. Vairāk nekā 90% TUA pieteikumu tika saņemts no bijušās PSRS valstu iedzīvotājiem, pārsvarā no Krievijas pilsoņiem.

Taču Latvijas varasiestādes konsekventi padarīja bargākus TUA piešķiršanas nosacījumus no 2014. gada, kad minimālais investīciju apmērs tika palielināts no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro. Par fināla akordu kļuva 2017. gada novembra beigās pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, ar kuriem tika ieviests obligāts maksājums 5000 eiro apmērā reizi piecos gados par TUA pagarināšanu visiem topošajiem investoriem, ieskaitot tos, kas ieguldīja līdzekļus nekustamajā īpašumā, uzņēmumā vai banku saistībās.

9
Tagi:
Eiropas Komisija, termiņuzturēšanās atļauja, Malta, Kipra
Pēc temata
Vjetnamiešiem iepatīkas Latvijas "zelta vīzas"
Transparency International: Latvija slikti pārbauda "zelta vīzu" pieteikumus
Latvija "laicīgi" izrēķinājusies ar uzturēšanās atļaujām
Eirodeputāte ieteica Latvijai bagātnieku vietā pieņemt migrantus
KF vēstniecība Vašingtonā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība komentēja apsūdzības pret sešiem KF pilsoņiem ASV

14
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas vēstniecība Vašingtonā noraida ASV apsūdzības Krievijas pilsoņiem par destabilizējošu un hakeru darbību visā pasaulē, sarunā ar RIA Novosti paziņoja diplomātiskās misijas pārstāvis.

Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai. Cita starpā viņi apsūdzēti par vīrusa NotPetya izplatību 2017. gadā. Apgalvots, ka šīs personas esot Galvenās izlūkošanas pārvaldes darbinieki, kuri cita starpā esot organizējuši kiberuzbrukumus Olimpiādei Dienvidkorejā. Gandrīz vienlaikus Lielbritānijā izskanēja apgalvojumi, ka Krievijas izlūkdienesti esot plānojuši arī kiberuzbrukumu Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā pirms tās tika atliktas.

"Absolūti skaidrs, ka šādām ziņām nav nekā kopēja ar realitāti, to mērķis ir vienkārši saasināt rusofobo noskaņojumu amerikāņu sabiedrībā, "raganu medību" izvēršanos un spiegu māniju. Tāda jau vairākus gadus ir Vašingtonas politiskās dzīves īpatnība. ASV vadība konsekventi grauj agrāk pragmatiskās Krievijas un ASV attiecības un mākslīgi uzspiež iedzīvotājiem toksisku iespaidu par Krieviju un visu, kas ar to saistīts," komentēja vēstniecības pārstāvis. 

Aģentūras sarunbiedrs uzsvēra, ka Krievijai nav un nav arī bijuši nodomi nodarboties ar "destabilizējošām operācijām" visā pasaulē.

"Tas neatbilst mūsu ārpolitikai, nacionālajām interesēm, kā arī mūsu izpratnei par, to, kā veidojas valstu attiecības. Krievija ciena citu valstu suverenitāti un neiejaucas to darīšanās," viņš piezīmēja.

Informācijas avots Ārlietu ministrijā informēja, ka ASV un Lielbritānijas apsūdzības par Krievijas hakeru saiknēm ar dažādiem uzbrukumiem, arī Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā, ir nepamatotas un vērstas pret iekšējo auditoriju.

14
Tagi:
Krievijas vēstniecība, kiberuzbrukums, ASV
Lux Express autobuss Tallinas autoostā, foto no arhīva

Lux Express vēlas izveidot "Baltijas burbuli" ar Sanktpēterburgu

0
(atjaunots 19:22 21.10.2020)
Sanktpēterburgas iedzīvotāji vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Tā saucamā tūrisma burbuļa izveidošana starp Igauniju un Krievijas pierobežas reģioniem ir iespējama, un tam būtu ekonomiska jēga, taču jautājums ir par to, kad to varēs izdarīt, paziņoja telekanāla ERR rīta raidījuma "Kafija+" ēterā autobusu kompānijas Lux Express valdes loceklis Raits Remmels.

Ideja izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju tika šoruden izteikta arī Somijā, savukārt Lux Express veiktā aptauja 2000 Sanktpēterburgas iedzīvotāju vidū parādīja, ka aptuveni 80% respondentu vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

Pēc Remmela sacītā, jautājums ir drīzāk par termiņiem.

"Es domāju, ka tas ir iespējams, cits jautājums – kad. Līdz ar robežu atvēršanu nebūs tā, ka reiz visu pasauli atvērs, un visi drīkstēs ceļot. Tas būs pakāpeniski, un tad jau kaimiņvalstīm ir savā starpā jāvienojas, ar kādiem nosacījumiem. Un tad jau cilvēki pakāpeniski varēs ceļot," sacīja viņš.

Remmels atzīmēja, ka Igaunijai jau ir pozitīva "tūrisma burbuļa" izveidošanas pieredze ar Latviju un Lietuvu.

"Pie tā tiek strādāts, vienkārši skatās uz situāciju, kāda tā ir. Un vasara mums pierādīja – kad ir šāda iespēja, cilvēki ceļo. Tādēļ šie burbuļi strādā, un ceru, ka kaut kādā brīdī Ļeņingradas apgabals un Sanktpēterburga nāks tiem klāt," sacīja Remmels.

Pērnā gada beigās kompānija Lux Express nosauca maršrutu Rīga – Sanktpēterburga par vienu no perspektīvākajiem saviem maršrutiem, tai skaitā pateicoties bezmaksas vīzu ieviešanai uz Krieviju.

Robežu slēgšana Covid-19 pandēmijas dēļ radīja lielu triecienu kompānijas darbībai, kura paziņoja par gaidāmo darbinieku skaita samazināšanu.

0
Tagi:
Krievija, Igaunija, koronavīruss, pasažieru pārvadājumi, Lux Express
Pēc temata
Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā
"Baltijas burbulis" plīsīs: pierobežas iedzīvotāji nevēlas ievērot pašizolāciju