Uzņēmuma Gazpom ēka, foto no arhīva

Polija gatava iesniegt Eiropas Komisijā sūdzību par "Gazprom"

28
(atjaunots 21:46 26.04.2020)
Polijas naftas un gāzes kompānija "PGNiG" apgalvo, ka Krievijas koncerns pārkāpj Stokholas arbitrāžas lēmumu par iepirkuma un piegādes cenām.

RĪGA, 27. aprīlis – Sputnik. Polijas naftas un gāzes kompānija "PGNiG" informēja, ka Krievijas koncerns "Gazprom" izstādījis tai rēķinu par gāzi ar vecajiem noteikumiem, kas bija spēkā līdz Stokholmas arbitrāžas lēmumam par piegādes cenu pārskatīšanu.

Polijas kompānija apgalvo, ka par martā un aprīļa pirmajā pusē piegādāto gāzi "Gazprom" izstādījis rēķinus, "apejot cenu noteikumus". Tāpat "PGNiG" vēsta, ka "nav saņēmuši no Krievijas kompānijas faktūrrēķinu korekcijas".

"PGNiG" apgalvo, ka "Gazprom" pozīcijai "nav nekāda tiesiskā pamatojuma", jo Stokholmas arbitrāžas lēmums ir galīgs un strīdā iesaistītajām pusēm saistošs.

Kompānijas pārstāvji ziņo, ka no Krievijas saņemtā gāze tika apmaksāta saskaņā ar jaunajiem līguma noteikumiem, un uzskata, ka tai nav nekādu parādu "Gazprom" – kompānija savlaicīgi pildot apmaksas saistības saskaņā ar jaunajiem līguma noteikumiem.

Pie tam, kā atzīmē "PGNiG" preses dienests, kompānija izskata iespējas informēt Eiropas Komisiju par to, ka "Gazprom" it kā nepildot arbitrāžas lēmumus.

1996. gadā noslēgtais līgums (tā saucamais "Jamalas līgums") paredz Krievijas gāzes piegādes Polijai līdz 10 miljardu kubikmetru apjomā gadā. Līgums noslēgts līdz 2022. gadam. 2012. gadā gāzes cena Polijai saskaņā ar kontraktu tika samazināta par 10%. 2015. gadā "PGNiG" iesniedza prasību Stokholmas arbitrāžā par jaunu cenas samazināšanu. Pēc Polijas puses domām, gāzes cena kontraktā esot palielināta un neatbilst tirgus stāvoklim.

Marta beigās kompānija paziņoja, ka uzvarējusi "Gazprom" prasībā par gāzes cenām un tai ir tiesības saņemt atmaksu 1,5 miljardu dolāru apmērā. Pēc "PGNiG" datiem, tiesa mainījusi cenas formulu kontrakta ietvaros, piemēram, ņemot vērā tās tiešo saikni ar dabasgāzes kotējumu Eiropas tirgū, un arbitrāžas lēmums attiecas uz gāzes piegādēm, kas tiek veiktas no 2014. gada 1. janvāra.

Savukārt kompānija "Gazprom eksport" informēja, ka iepazīstas Stokholmas arbitrāžas lēmumu par gāzes cenu pārvērtēšanu Polijas kompānijai, tomēr pagaidām uzskata par priekšlaicīgu publiski apspriest iespējamo izmaksu summas.

28
Tagi:
gāze, Eiropas Komisija, Gazprom, Polija
Pēc temata
"Gazprom" uzvar: Eiropa atsakās no ASV sašķidrinātās gāzes
Ekonomikas ministrs pastāstīja par Latvijas plāniem saistībā ar vienošanos ar Gazprom
Ierobežota "Gazprom" piekļuve gāzesvadam Opal
Kara konflikts Kalnu Karabahā 27.09.2020.

Armēnija izsludina kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju: Latvija aicina uzsākt dialogu

10
(atjaunots 14:25 27.09.2020)
Armēnijas varasiestādes izsludināja kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju. Iepriekš analoģisku paziņojumu izdarīja neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes. Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs aicina Armēniju un Azerbaidžānu uzsākt dialogu.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Svētdien no rīta, 27. septembrī, kļuva zināms par kārtējo konflikta saasināšanos pie saskares līnijas Kalnu Karabahā.

Saskaņā ar Armēnijas premjerministra Nikola Pašiņana paziņojumu, valstī ar valdības lēmumu tiek izsludināts kara stāvoklis un vispārēja mobilizācija, vēsta RIA Novosti.

Tāpat Pašiņans uzrakstīja savā Facebook lapā, ka lēmums stāsies spēkā pēc oficiālās publicēšanas, un aicināja karaspēku personālsastāvu ierasties savos teritoriālajos militārajos komisariātos.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas varasiestādes jau iepriekš izsludināja kara stāvokli un mobilizāciju.

Neatzītās Kalnu Karabahas republikas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri apšāva apdzīvotas vietas Kalnu Karabahas teritorijā, tostarp tās galvaspilsētu Stepanakertu.

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka uguni atklāja Armēnijas puse, savukārt Azerbaidžānas spēki sāka pretuzbrukuma operāciju. Armēnijas Aizsardzības ministrijā paziņo, ka Karabaha "tika pakļauta gaisa un raķešu triecienuzbrukumiem" no Azerbaidžānas puses.

Turklāt saskaņā ar iestādes datiem, neatzītās Kalnu Karabahas republikas karaspēki iznīcināja divus Azerbaidžānas helikopterus, 14 bezpilota lidaparātus un bruņutehniku. Azerbaidžāna noliedz militārās tehnikas iznīcināšanas faktu.

Armēniju un Azerbaidžānu aicina uzsākt dialogu

Latvijas ĀM reaģēja uz situāciju. ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs savā Twitter aicināja puses atrisināt konfliktu ar politiskā dialoga palīdzību.

"Ļoti uztraucoši notikumi pie saskarsmes līnijas – Kalnu Karabahā, es aicinu Armēniju un Azerbaidžānu deeskalēt un noregulēt pašreizējo situāciju ar politiskā dialoga palīdzību," uzrakstīja ministrs.

​Arī Krievijas ĀM aicināja Kalnu Karabahas konflikta puses nekavējoties pārtraukt uguni.

Tāpat Krievijas ĀM ziņo par situācijas saasinājumu Kalnu Karabahas konflikta zonā. Notiek intensīvas apšaudes un ir dati par zaudējumiem.

"Aicinām puses nekavējoties pārtraukt uguni un ķerties pie pārrunām situācijas stabilizācijas nolūkos," teikts Krievijas ĀM paziņojumā.

Konflikta vēsture

Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad pārsvarā armēņu apdzīvotais Kalnu Karabaha autonomais apgabals (KKAO) paziņoja par izstāšanos no Azerbaidžānas PSR un pievienošanos Armēnijai. 1991. gada septembrī KKAO centrā – Stepanakertā tika pasludināta Kalnu Karabaha Republika (KKR). 1991. gada 10. decembrī Kalnu Karabahā notika referendums, kurā 99,89% iedzīvotāju izteicās par pilnīgu neatkarību no Azerbaidžānas.

Tam sekojošā militārā konflikta gaitā Azerbaidžānas varasiestādes zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un tam līdzās esošajiem septiņiem rajoniem.

1994. gada 12. maijā spēkā stājās trīspusējā vienošanās par pamieru konflikta zonā un pārtraukta karadarbība, kuras rezultātā abās pusēs dzīvības zaudējuši aptuveni 25-30 tūkstoši cilvēku un aptuveni 1 miljons bija spiesti pamest savas mājas.

Kopš tā laika rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO Minskas grupas ietvaros, kuras līdzpriekšsēdētāji ir ASV, Krievija un Francija. Azerbaidžāna pieprasa saglabāt savu teritoriālo vienotību, bet Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.

10
Tagi:
konflikts, Azerbaidžāna, Armēnija
Finanses, foto no arhīva

Baltkrievijas pensijas salīdzināja ar pensijām Latvijā, Krievijā un Polijā

28
(atjaunots 11:39 27.09.2020)
Noskaidrojies, ka pensiju izmaksas kaimiņvalstīs, saskaņā ar aktuālākajiem datiem, atšķiras vairākas reizes.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Vidējās vecuma pensijas apmērs Austrumeiropas kaimiņvalstīs būtiski atšķiras, noskaidroja Baltkrievijas portālā Finance.tut.by žurnālisti.

Baltkrievijā vidējais vecuma pensijas apmērs jūlijā sastādīja 472,9 Baltkrievijas rubļu, vēsta portāls ar atsauci uz republikas Nacionālās statistikas komitejas datiem. Tas ir apmēram 156 eiro. Tiek atzīmēts, ka no 1. jūlija darba pensijas tika indeksētas par 6%.

Krievijā, saskaņā ar izdevuma datiem, nestrādājošo pensionāru pensija vidēji sastāda 16 492 rubļus, tas ir nedaudz virs 182 eiro. Nākamgad pensijas Krievijā tiks indeksētas par 6,3%, un izmaksa pieaugs līdz 17 443 rubļiem (193 eiro).

Latvijā šī gada otrajā ceturksnī, saskaņā ar mediju informāciju, vidējais vecuma pensijas apmērs sastādīja 363 eiro. Tuvākā pensiju izmaksu indeksācija ir ieplānota uz 1. oktobri.

Lietuvā vidējā vecuma pensija šobrīd sastāda 377 eiro, vēsta izdevums. Pēdējo reizi Lietuvas varasiestādes pacēla pensijas janvārī aptuveni par 30 eiro.

Ukrainā vidējās vecuma pensijas apmērs ir vienāds ar 3414 grivnām, atzīmē izdevums, tie ir gandrīz 104 eiro. Pēdējā pensiju paaugstināšana notika maijā vidēji par 240 grivnām (8 eiro).

Polijā vidējā vecuma pensija sasniedz 2482 zlotus jeb 545 eiro. Nākamā gada martā varasiestādes grasās indeksēt izmaksas par 3,84%. Tad vidējās pensijas apmērs sastādīs 2577 zlotus, kas ir ekvivalents 565 eiro.

28
Tagi:
pensija, Baltkrievija, Polija, Krievija, Baltija
Pēc temata
Valsts kļūda: cilvēks ar invaliditāti aizstāvēja tiesības uz pensiju Augstākajā tiesā
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
Šī gada pensiju indeksācija Latvijā: kam un kādā apmērā
Bankas slēgtas, pensionāriem parādu dēļ atslēdz televizorus un telefonus
Biezpiens, foto no arhīva

Nosaukts negaidīts labums, ko organismam nes biezpiens

0
(atjaunots 12:23 27.09.2020)
Produkts ir bagāts ar mikroelementiem un veicina ne vien kaulaudu stiprināšanu, bet arī palīdz cīnīties ar rudens depresiju.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Regulāra biezpiena lietošana uzturā palīdz cīņā ar rudens depresiju un stiprina potenci, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Sečenova vārdā nosauktās Maskavas valsts medicīniskās universitātes profesora, gastroenterologa Alekseja Bujeverova interviju pilsētas ziņu aģentūrai "Moskva".

"Biezpiens ir bagāts ar uzturvielām, olbaltumvielām un taukiem, mazākā mērā ar ogļhidrātiem <…> Tāpat ir nelieli pētījumi, ka biezpiens regulāras lietošanas uzturā gadījumā paceļ garastāvokli, palīdz cīnīties ar rudens depresiju," paskaidroja ārsts.

Viņš atgādināja, ka produkts ir bagāts ar mikroelementiem – kalciju, magniju, cinku. Tas veicina ne vien kaulaudu stiprināšanu, bet arī vīriešu potences uzlabošanu.

Gastroenterologs paskaidroja, ka veikalos ir jāpievērš uzmanība uzrakstam "biezpiens" uz iepakojuma. "Biezpiena izstrādājumu" un "biezpiena masas" sastāvā var izrādīties aromatizētāji un augu tauki.

Biezpiens satur samērā daudz kaloriju, tādēļ labāk būtu apēst ne vairāk par 200 gramiem dienā, atzīmēja Bujeverovs.

"Labāk ir apēst mazāk, taču ar normālu tauku saturu – 5% vai labāk 9%. No attaukotiem piena produktiem ir vairāk kaitējuma, nekā labuma," atgādināja ārsts.

Pirmkārt, organisms nesaņem taukus un sāk tos atlikt pats. Otrkārt, attaukoti produkti ir samērā bezgaršīgi, tādēļ ražotājs pieliek klāt cukuru un cukura aizvietotāju, kas palielina to enerģētisko vērtību.

0
Tagi:
veselība, pārtika
Temats:
Vienkāršiem vārdiem par veselību
Pēc temata
5 mīti par depresiju. Sen jau laiks aizbīdīt tos pažobelē
Kādi vitamīni rudenī nepieciešami bērniem un pieaugušajiem