RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins un viņa amerikāņu kolēģis Donalds Tramps pieņēmuši kopīgu paziņojumu par godu bruņoto spēku tikšanās pie Elbas 75. gadadienai, vēsta Kremļa preses dienests.
«2020. gada 25. aprīlī aprit 75 gadi kopš padomju un amerikāņu karavīru vēsturiskās tikšanās dienas, kuri paspieda viens otram rokas uz pussagrautā tilta pār Elbas upi. Šis notikums kļuva par nacistiskā režīma izšķirošas sagrāves priekšvēstnesi," paziņojuma tekstu citēja RIA Novosti.
Atzīmēts, ka "Elbas gars" atspoguļo, kā Maskava un Vašingtona spēj atlikt malā pretrunas, veidot uzticības pilnas attiecības un sadarboties kopīga mērķa vārdā.
"Šodien, dodot atbildi nopietnākajiem XXI gadsimta izaicinājumiem, mēs paužam cieņu to cilvēku drosmei un vīrišķībai, kuri kopā cīnījās fašisma sagrāves labā. Viņu varoņdarbs nekad netiks aizmirsts," teikts kopīgajā paziņojumā.
Tikšanās Torgavas rajonā 1945. gadā paātrināja vērmahta galīgo sagrāvi un faktiski iezīmēja Trešā reiha beigas. Uz pussagrautā tilta tikās 58. gvardes strēlnieku divīzijas vada komandieris leitnants Aleksandrs Silvaško un ASV 69.kājnieku divīzijas izlūku grupas komandieris leitnants Viljams Robertsons.
RĪGA, 2. marts - Sputnik. Bez vakcinācijas kolektīvā imunitāte nevar būt sasniedzama – gada laikā mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju ir izveidojušās antivielas pret Covid-19, paziņojusi Pasaules Veselības organizācijas galvenā zinātniskā darbiniece Sumija Svaminatana.
As new variants emerge people are wondering if they should wait until a more efficacious vaccine is available or if they should go ahead & get vaccinated now?
— World Health Organization (WHO) (@WHO) February 28, 2021
Answering your questions on #COVID19 vaccines & variants in this episode of #ScienceIn5 is WHO's @doctorsoumya ⬇️ pic.twitter.com/X7feDEosha
"PVO seko līdzi šiem seroloģiskiem pētījumiem, saskaņā ar pēdējām aplēsēm, tādu bija aptuveni 500. Un, ja to izskatam kopā, izrādās, ka mazāk nekā 10% pasaules iedzīvotāju ir antivielas pret šo vīrusu," paziņoja Svaminatana.
Kā rāda Covid-19 perēkļu dažādās pasaules pilsētās pētījumu rezultāti, lai gan pašlaik pusei vai vairāk pilsētas iedzīvotāju ir izveidojušās antivielas pret Covid-19, tas neļauj runāt par kolektīvās imunitātes sasniegšanu.
"Protams, vietām, piemēram, blīvi apdzīvotos pilsētas rajonos, ir perēkļi, kuros 50 – 60% iedzīvotāju bijuši pakļauti vīrusa iedarbībai un viņiem izveidojušās antivielas. Taču no tā neizriet tas, ka visa pilsēta, province vai valsts ir sasniegusi kolektīvo imunitāti," atzīmēja Svaminatana.
Pēc viņas vārdiem, kad tādas apdzīvotas vietas iedzīvotāji, kuriem nav antivielu, izbrauc ārpus tās robežām, viņi joprojām ir pakļauti inficēšanās riskam.
Vienīgais veids, kā panākt kolektīvo imunitāti pasaules mērogā, ir vakcinācija, uzsvēra Svaminatana.
Koronavīrusa pandēmija, kas izplatījās 2020. gadā, aptvērusi gandrīz visu pasauli. Kopā pasaulē, saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, fiksēti vairāk nekā 114 miljoni Covid-19 gadījumu, kuru vidū vairāk nekā divarpus miljoni beigušies letāli. Lielākais koronavīrusa infekcijas un mirušo skaits reģistrēts ASV, Brazīlijā un Indijā.
Pasaules Veselības organizācija iepriekš ziņoja, ka pandēmijas noslēguma termiņu prognozes sniegt ir grūti, tomēr, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztos pie ierastās dzīves ir jāievēro sanitārie pretepidēmijas pasākumi un jāvakcinē lielākā daļa pasaules iedzīvotāju.
Tikmēr Bloomberg aģentūra aprēķinājusi, ka esošos vakcinācijas tempos nepieciešami vismaz septiņi gadi, lai vakcinētu 75% pasaules iedzīvotāju.
RĪGA, 1. marts — Sputnik. Čehijas prezidents Milošs Zēmans vērsies pie Krievijas valsts vadītāja Vladimira Putina ar lūgumu piegādāt vakcīnu koronavīrusa profilaksei "Sputnik V", vēsta RIA Novosti.
Ziņots, ka prezidenta lēmums iepriekš saskaņots ar valsts premjerministru Andreju Babišu.
Intervijā Prāgas telekanālam "CNN Prima News" Zēmans pastāstīja, ka, saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju, Čehijas lūgums par "Sputnik V" piegādēm tiks apmierināts. Jautājumā par preparāta sertifikāciju ES Zēmans apliecināja, ka viņam pietiks ar Čehijas Valsts zāļu kontroles institūta sertifikātu.
Čehijas pirātu partijas līderis Ivans Bartošs pastāstīja, ka Zēmans jau februāra vidū ieteicās, ka būtu iespējams sekot Ungārijas un Serbijas piemēram, kas pirmās ES nolēma negaidīt "Sputnik V" reģistrāciju Eiropas zāļu aģentūrā (EMA) un reģistrēja preparātu savu valstu līmenī.
Babišs pat apmeklēja Ungāriju un Serbiju, kur pētīja Covid-19 profilaksei paredzētās vakcīnas iepirkuma un izmantošanas pieredzi, ko Krievija izgudrojusi pirmā pasaulē. Spriežot pēc tālākajiem notikumiem, premjers palika apmierināts ar redzēto.
Patlaban Čehija ieņēmusi pirmo vietu koronavīrusa infekcijas gadījumu skaita ziņā. Šobrīd inficējušies 143 379 cilvēki. Hospitalizēti 7 266 cilvēki. Kopš pandēmijas sākuma valstī miruši 20 194 cilvēki, februārī – aptuveni četri tūkstoši.
Ziņots, ka Čehijā fiksēts ne tikai koronavīrusa britu paveids, bet arī Dienvidāfrikas paveids. Valdība pagarinājusi ārkārtējo situāciju līdz 28. martam un pieņēma stingrākus ierobežojumus.
Latvija aizliegusi iebraukšanu valstī bez nopietna iemesla, bet čehiem no 1. marta aizliegts bez iemesla pamest savas dzīves vietas rajonus. Ieviesti tirdzniecības ierobežojumi un komandanta stunda. Sabiedriskās vietās cilvēki nēsā respiratorus.
Jāpiebilst, ka šobrīd Krievijas "Sputnik V" reģistrēts jau 30 valstīs.
To vidū ir Baltkrievija, Argentīna, Bolīvija, Serbija, Alžīra, Palestīna, Venecuēla, Paragvaja, Turkmēnija, Ungārija, AAE, Irāna, Gvinejas Republika, Tunisija, Armēnija, Meksika, Nikaragva, Serbu Republika (Bosnijas un Hercegovinas entitāte), Libāna, Mjanma, Pakistāna, Mongolija, Bahreina, Melnkalne, Sentvinsenta un Grenadīnas, Kazahstāna, Gabona un Sanmarīno.
29. janvārī Krievijas tiešo investīciju fonds iesniedza EMA pieteikumu vakcīnas reģistrācijai ES. EMA informēja, ka Gamaleja centrā izstrādātais preparāts, iespējams, tiks reģistrēts marta sākumā.
RĪGA, 2. marts — Sputnik. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns informēja, ka kopš 2020. gada rudens Latvijā no Baltkrievijas pārcēlušies 13 uzņēmumi, raksta Lsm.lv. Tāpat piecas firmas ir "procesā".
Visi uzņēmumi jau atraduši telpas un nokārtojuši visas formalitātes, tostarp ar bankas kontiem. Piemēram, Daugavpilī uzsāka darbu uzņēmums Webhelp, kas sniedz digitālos pakalpojumus.
Atgādinām, ka vairākas valstis ir iesaistījušās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā apsver iespēju pārcelt savu darbību uz citām valstīm.
Piemēram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.
Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.
Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.