Gāzmaskas

Bioloģe iesaka cilvēkiem mainīt izdzīvošanas stratēģiju

76
(atjaunots 17:00 25.04.2020)
Cilvēkiem ir jāmaina sava stratēģija, citādi pandēmijas turpināsies. Pēc šīs pandēmijas mums ir jāsaprot, kā mēs saglabāsim savu dzīves vidi, uzskata bioloģe Marija Voroncova.

RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik. Cilvēka kā sugas izdzīvošanas stratēģija patlaban ved pie viņa dzīves vides iznīcināšanas, tāpēc nepieciešama šīs stratēģijas maiņa, lai saglabātu planētu un izvairītos no pandēmiju atkārtošanās, sarunā ar aģentūru RIA Novosti norādīja bioloģe ANO konvenciju dzīvnieku un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas konferenču dalībniece Marija Voroncova.

"Virusologi uzskata: ja cilvēce tiks galā ar Covid-19, taču nemainīs savu sugas stratēģiju, pēc diviem gadiem sāksies vēl kaut kada pandēmija. Pastāv liels skaits vīrusu, un tie ir jauni cilvēkiem. Ja vīruss vai parazīts ir jauns, tas parasti ir ļoti bīstams, nāvējošs organismam. Ja mēs nemainīsim savu sugas stratēģiju, pandēmijas turpināsies. Pēc šīs pandēmijas mums ir jāsaprot, kā mēs saglabāsim savu dzīves vidi," konstatēja Voroncova.

Viņa atzīmēja, ka cilvēks ļoti lielā mērā ietekmē visas Zemes ekosistēmas.

"Sāk izzust ūdenszāļu-lamināriju meži – tas ir daudzu jūras bezmugurkaulnieku un zivju biotops, dzīves un vairošanās vide, "bērnudārzs". Domājams, tas noticis tāpēc, ka jūra kļuvusi siltāka, un tas turpināsies. Aktīvi attīstās dziļūdens zvejniecība. Zivis zvejo ar traļiem, un pie tam iet bojā visa dziļūdens fauna," Voroncova paskaidroja.

Viņa atzīmēja, ka okeāna dzīlēs jau sen atrasts liels skaits retzemju metālu atradņu.

"Visa pasaule uzskata, ka tie ir jādabū. Tur atrodams kobalts, mangāns un daudz kas cits, kas tiek izmantots mobilajos telefonos un elektroniskajās iekārtās. Pašlaik ANO paspārnē radīta starptautiska organizācija dziļūdens ieguves jautājumos, no šī gada bija jāizsniedz licences iecirkņu apgūšanai okeānā," pastāstīja bioloģe.

Eksperte precizēja, ka jau patlaban izstrādāti aparāti, kas "izgrauzīs" dibenu 4-5 kilometru dziļumā un pēc tam nogādās iegūto pa cauruļvadu uz kuģi.

"Taču tādā dziļumā okeāna dibens ir ļoti mīksts, tātad šādas ieguves procesā okeānā pacelsies duļķes, kas to aptumšos, un tas noteikti ietekmēs dzīvos organismus un okeāna temperatūru," viņa konstatēja.

Voroncova atgādināja, ka intensīvās lauksaimniecības dēļ tiek noplicināta augsne. Agrārās tehnoloģijas pievēršas monokultūrām, izmanto lielu daudzumu minerālmēslu un pesticīdu.

"Kā piemēru ņemsim palmu plantācijas. To platībām izcērt tropu mežus. Rezultātā šajās platībās milzu skaitā savairojas grauzēji, kuri pārtiek no palmu riekstiem. Kad parādās grauzēji, savairojas čūskas. Galu galā palmu plantācija čum un mudž no indīgām čūskām, strādnieki baidās tājā ieiet. Un tas viss – tropu meža vietā. Monokultūra ir nestabila sistēma," skaidroja bioloģe.

Pēc viņas domām, cilvēcei attiecībās ar dabu ir jānomaina parazīta stratēģija pret normālu simbiozi, taču šim nolūkam mums ir jāizvēlas cilvēcei citāda sugas stratēģija.

76
Tagi:
pandēmija, bioloģiskā daudzveidība, cilvēce, planēta
Pēc temata
Himēru karš. Kāpēc zinātnieki cenšas radīt "puscilvēku-puspērtiķi"
Bioloģe: ĢMO – lēts bioloģiskais ierocis
Biologs: bada nebūs, jo daudzi izmirs
Zinātnieks pastāstījis par jūras dzīvnieku noslēpumaino uzvedību
Rudens Rīgā, foto no arhīva

Latvija viena no ES valstīm, kam draud augstākais nabadzības risks

19
(atjaunots 13:17 19.10.2020)
Eurostat pētījums liecina, ka līdz ar Latviju šajā reitingā iekļuvusi Itālija, Lietuva, Grieķija, Rumānija un Bulgārija.

RĪGA, 19. oktobris – Sputnik. Aizvadītajā gadā gandrīz ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju (22,9%) pakļauti nabadzības riskam. Par to liecina statistikas aģentūras Eurostat dati.

Starp ES dalībvalstīm vairāk nekā katrs piektais cilvēks atradās uz nabadzības riska sliekšņa Rumānijā (23,8%), Latvijā (22,9%), Bulgārijā (22,6%), Igaunijā (21,7%), Spānijā (20,7%), Lietuvā (20,6%) un Itālijā (20,3%). Dati par Itāliju sniegti par 2018. gadu. Reitinga otrajā galā ar zemāko nabadzības risku atrodas Čehija (10,1%), Somija (11,6%), Slovākija (11,9%), Slovēnija (12,0%), Ungārija (12,3%), Dānija (12,5%), Nīderlande (13,2), Austrija (13,3%) un Francija (13,6).

​Pie tam jāpiebilst, ka 21,7% Latvijas iedzīvotāju pakļauti nabadzības riskam no ienākumu viedokļa. Igaunijā šis rādītājs sasniedzis pat 22,9%, bet Lietuvā – 20,6%.

Latvija un Lietuva regulāri ieņem antilīderu vietas Eiropas Savienībā dzīves līmeņa ziņā. Eurostat jau vairākkārt iekļāvis valstis reitingā ar augstāko nabadzības risku pilsoņiem.

Daži eksperti uzskata, ka pēc PSRS sabrukuma un abu valstu iestāšanās ES Latvija un Lietuva kļuvušas par Eiropas perifēriju, kam atņemta jebkāda patstāvība.

19
Tagi:
Eurostat, nabadzība, Latvija
Pēc temata
Pandēmijas laikā cilvēku kļuvuši nabadzīgāki: Latvijā pieaug zādzību skaits no mājokļiem
Kāpēc jūs esat tik nabadzīgi? Vīrietis braucis uz "skaisto Latviju", bet nokļuvis reālajā
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
"Koronakrīze" jau pusi Latvijas iedzīvotāju ir padarījusi nabadzīgākus
Kodolsprādziens, foto no arhīva

Ukraiņu ģenerālis nolēmis pabiedēt Rietumus ar iedomātiem kodolieročiem

10
(atjaunots 13:04 19.10.2020)
Mēs aizsargājam Rietumu pasauli, bet rietumi mūs – ne īpaši – aptuveni tā pašreizējo situāciju novērtējis ukraiņu ģenerālpulkvedis Igors Smeško. Tagad viņš draud, ka Ukraina kuru katru brīdi var atjaunot savu kodolpotenciālu.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 1994. gadā Ukraina atteicās no kodolarsenāla, kas tai tika mantojumā no PSRS, un parakstīja Budapeštas memorandu, kas garantēja valsts drošību no kodolvalstu puses apmaiņā pret pievienošanos Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu.

Savu kodolarsenālu Ukraina zaudējusi, taču pavisam noteikti nav zaudējusi lielas ambīcijas un rožainas fantāzijas. To apliecina Ukrainas Drošības dienesta bijušā vadītāja ģenerālpulkveža Igora Smeško izteikumi, vēsta RIA Novosti.

Ģenerālpulkvedis pasūkstījās par to, ka Ukraina neliekuļoti aizsargā Rietumu pasauli un demokrātiju, taču nesaskata tikpat neliekuļotus soļus no Rietumu puses, tāpēc paziņoja, ka Ukrainai ir visas iespējas atjaunot savu kodolstatusu.

Ukrainai esot gan zinātniskais potenciāls, gan tehniskās iespējas, lai atkal pārvērstu to par kodollielvalsti, piedraudēja ģenerālis. Trūkstot tikai politiskās gribas.

Pie tam Smeško piezīmēja, ka neaicina izstrādāt atombumbas, viņš tikai atgādinot Rietumu valstīm, ka ukraiņu tauta jāciena.

Tāpat ģenerālis atgādināja patvaļīgajiem Rietumiem, ka arī Ukraina devusi vērā ņemamu ieguldījumu kodolbruņojuma attīstībā, jo Ukraina uzdāvinājusi pasaulei akadēmiķi Sergeju Koroļovu, kurš dzimis Žitomirā.

Jāpiebilst, ka viens no šī izcilā padomju zinātnieka sasniegumiem ir tas, ka viņš nodrošināja PSRS ar stratēģisko kodolraķešu bruņojumu, kas veidoja valsts vairogu.

 

10
Tagi:
kodolieroči, Rietumi, Ukraina
Pēc temata
Ukrainas bijušais pārstāvis NATO: valstij ir unikālas iespējas radīt kodolieročus
"Ukraina – kodolatkritumu kolonija". Kas notiek patiesībā
Ukraina nostādījusi pasauli uz kodolkara sliekšņa
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

0
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

0
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija