Senā Einesuras pilsēta Izraēlā

Tripoļjes noslēpums. Kas uzbūvēja pirmo pilsētu uz Zemes

56
(atjaunots 11:53 25.04.2020)
Līdz šim par senāko pilsētu uz Zemes tika uzskatīta Uruka tagadējās Irākas dienvidos. Leģenda vēsta, ka to dibinājis šumetu cars Gilgamešs. Taču tagad fakti liecina, ka Telbraka parādījusies agrāk.

Iespējams, tie bija Divupes pilsētu priekšteči. Par vissenākajām protopilsētām portālā RIA Novosti stāsta Tatjana Pičugina.

Kolektīvā darba augļi

Akmens un bronzas laikmetu mijā, pirms vairāk nekā trim tūkstošiem gadu auglīgās zezemes starp Dņepru un Dienvidbugu apdzīvoja zemkopji un lopkopji. Viņi atstājuši lielu skaitu artefaktu – mitekļus, kurgānus, sadzīves priekšmetus un darba rīkus. Arheologi viņus apvienojuši Tripoļjes-Kukutenas kultūrā.

Padomju laikos zinātnieki ar aerofotogrāfiju palīdzību konstatēja lielu arheoloģisko pieminekļu pēdas. Tie atgādināja apmetnes. Izrakumi apstiprināja hipotēzi. Lielākais no tiem ir Nebeļovka – trīs tūkstoši koka māju 320 hektāru platībā. No Nebeļovkas neatpaliek arī Maidaņecka un Taļjanki. Rumānijas, Moldovas un Ukrainas teritorijās atklāti divi desmiti tādu apmetņu.

Масштаб поселения Небелёвка, возраст которого — более шести тысяч лет. Кировоградская область Украины
Nebeļovskas apmetnes mērogs. Vairāk nekā sešus tūkstošus gadu senā apmetne atradās tagadējā Kirovogradas apgabalā Ukrainā

Megaapmetnes projektētas pēc apļa principa: centrā – tukšs laukums, ko ieskauj divas ēku līnijas ar bufera zonu starp tām. Mājas izvietotas nomalē. 2000.gadu vidū ar ģeofiziskām metodēm tika fiksētas precīzās ārējās robežas dažās apmetnēs. Piemēram, Nebeļovkā atrasti grāvji – sešus kilometrus gari. Sensacionāls atklājums nāca izrakumu laikā 2012.gadā – divstāvu māja 20x40 metru platībā ar lielu atvērtu pagalmu. Smaili virs ieejas vainagoja pusmēness ar ragiem uz augšu – starp Tripoļjes kultūras artefaktiem bieži sastopams simbols. Visā Eiropā tolaik nebija grandiozākas ēkas. Orientācija uz debesspusēm, izmēri, lieli altāri pirmajā stāvā, vairāki kausi, maizes formas, liels skaits lausku, figūriņu, dzīvnieku kaulu kultūras slānī visapkārt norādīja, ka tas, domājams, ir templis, kurā notika rituāli un tika nesti upuri,

Lielākā daļa ēku, arī templis tika atrasti apdeguši. Tā ir viena no Tripoļjes kultūras mīklām. Ukraiņu un britu zinātniekiem izdevies pierādīt: mājas nodedzinātas tīšām.

Līdztiesīga savienība

Nebeļovka ir lielākā vara laikmeta apmetne Eiropā, iespējams, - pat visā pasaulē. Tā pastāvēja tikai septiņsimt gadus. Apmetnes nozīme un funkcijas vēl nav noskaidrotas. Pētnieki no Daremas universitātes (Lielbritānija) pievērsa uzmanību kādam paradoksam. No vienas puses, mērogs, lielais ēku skaits, nepārprotamās projektēšanas pēdas liecina par apmetnes fundamentalitāti, pastāvīgo raksturu. Ne velti tamlīdzīgus kompleksus uzskata par protopilsētām.

No otras puses, tur nav pārvaldes birokrātijas un sociālās nevienlīdzības pēdu, kas raksturīgas pilsētām. Visas ēkas ir vienādas, nekas nelīdzina par plaisu starp nabagajiem un bagātajiem. Dīvaini, ka apmetnes apkaimē nav grozīta dabas vide – tas būtu sagaidāms, ja tiek celta liela, pastāvīgi apdzīvota pilsēta.

Darba autori secinājuši, ka Nebeļovka funkcionēja vasarās ka rituālu sapulču vieta. Šurp veselām ģimenēm sabrauca cilvēki no nelielajām apmetnēm simt kilometru apkaimē. Viņi veda līdzi priekšmetus, traukus, produktus, sadzina mājdzīvniekus un kopā piedalījās rituālos. Vispirms viņi cēla sapulču namus un tempļus, iekārtoja laukumu tautas svētkiem, raka aizsarggrāvi. Miteklim tika celtas mājas, taču pēc viena vai vairākiem apciemojumiem tās nodedzināja. Līdz ar sala iestāšanos Nebeļovkā palika vien daži iedzīvotāji, kuri saglabāja pamata arhitektūru līdz nākamajai sezonai.

Savā nesenajā rakstā Džons Čapmans un viņa kolēģi secināja, ka megaapmetnes apvienoja sašķeltas līdztiesīgas apvienības, kas mita noteiktā teritorijā un ļāva tām justies kā vienotas kultūras daļai. No šāda viedokļa milzīgos ciemus ar zemu iedzīvotāju blīvumu var uzskatīt par alternatīvu pilsētām. Iespējams, tādi tiks atklāti arī citās pasaules daļās.

Dibinātāji un migranti

Patlaban valda uzskats, ka pirmās pilsētas ir parādījušās Mezopotāmijā, aptuveni tajā pašā laikā, kad Austrumeiropas mežastepē parādījās milzīgās apmetnes. Taču tādām struktūrām vajadzīga stingra pārvalde, jo tās kalpo nelielu valdošo grupu interesēm.

Baltijas jūra
© Sputnik / Владимир Вяткин

No 1976.gada britu zinātnieki pēta Telbrakas pilsētu Sīrijas ziemeļaustrumos. Lielākā uzmanība tiek pievērsta tās centrālajai daļai, kas reiz bija blīvi apdzīvota (pirmos izrakumus angļu arheologi sāka jau 1937.gadā). Ar aerofotogrāfijas un ģeofizisko metožu palīdzību noskaidrojās, ka apmetne aizņem daudz lielāku platību – tai bija priekšpilsētas ar nelielu iedzīvotāju skaitu.

Aptuveni pirms desmit gadiem zinātnieki no Hārvardas, Edinburgas universitātes un Makdonalda arheoloģisko pētījumu institūta Kembridžā izanalizēja artefaktu un ēku sadali un secināja, ka Telbraka pletās plašumā, pateicoties migrantiem, kuri apmetās nomalēs. Atnācēji dzīvoja atsevišķās grupās – domājams, tolaik nekādu integrācijas mehānismu nebija. Manāma pilsētas centrālās daļas autonomija, kur atradās birokrātija.

Līdz šim par senāko pilsētu uz Zemes tika uzskatīta Uruka tagadējās Irākas dienvidos. Leģenda vēsta, ka to dibinājis šumetu cars Gilgamešs. Taču tagad fakti liecina, ka Telbraka parādījusies agrāk.

Savukart par senāko no pastāvīgajām pilsētām tiek uzskatīta Jērika Jordānas upes rietumkrastā. Britu arheoloģe Ketlīna Keniona, kas tajā veica plašus izrakumus 50.gados, uzskatīja, ka tai ir desmit tūkstoši gadu.

Jēriku dibināja savācēji, kuri mita daļējās zemnīcās. Vēlāk veidojās plaša zemkopju komūna. Cilvēki ieskāva apmetni ar sienām un uzslēja 8,5 metrus augstu torni, iespējams pat, ne vienu vien. Pēdējo gadu atklājumi rāda, ka jau tolaik Jērikas iemītnieki būvēja sabiedriskās ēkas ražas glabāšanai, sapulcēm un, domājams, arī tempļus.

56
Tagi:
akmens laikmets, protopilsēta, arheologi
Pēc temata
Jūras noslēpumi: Meksikā atrasta lielākā zemūdens ala pasaulē
Nosaukts bagātākais cilvēks pasaules vēsturē
Ēģiptē atrastā nekropole samulsinājusi arheologus
Mihails Hazins

Ekonomists: ASV jaunā administrācija pat necentīsies saglabāt valsts varenību

23
(atjaunots 16:19 19.01.2021)
Ne Trampam, ne Baidenam nav nekādas konstruktīvas pozīcijas par to, kā rīkoties krīzes apstākļos, uzskata ekonomists Mihails Hazins.

RĪGA, 19. janvāris – Sputnik. Uzbrukums Kapitolijam parādīja, ka ASV iestājas jauna ēra, kurā vairs noteikti nebūs "tāpat kā agrāk", radiostacijas "Govorit Moskva" ēterā konstatēja ekonomists Mihails Hazins.

"ASV jaunā administrācija pat nepūlēsies saglabāt Savienoto Valstu varenību. Vienīgais, kas tai ir vajadzīgs, ir vispasaules dolāru sistēma, kas ļauj iekasēt no visiem nodevas," Hazina viedokli citēja Sputnik Baltkrievija.

Viņš atgādināja, ka sākotnēji amerikāņu sistēmas pamatā bija globālā konservatīvā projekta idejas. Tomēr vispirms varu ASV pārtvēra liberāļi, pēc tam 1913. gadā radīja modeli ar Federālo rezervju sistēmu pamatā, un 1944. gadā pacēla vispasaules līmenī Rietumu darba dalīšanas sistēmu.

"Ne Trampam, ne Baidena nav ne jausmas, ko darīt krīzes apstākļos. Paši Baidens un Tramps ir veidojušies pirms 1975. gada, bet visi viņu padotie – jau pēc tam, kad visu sistēmu, arī ekonomiku jau pārtvēra baņķieri. Un cilvēki nesaprot, kā darīt kaut ko atšķirīgu no šī liberālā modeļa," uzskata eksperts.

Pēc Hazina domām, ASV jaunā vadība jau tagad cenšas likvidēt vecos – konservatīvos un arhetipiskos fundamentus, jo tie nepieļauj straujas kustības. Taču bez straujām kustībām vairs nav iespējams saglabāt status quo.

23
Tagi:
ASV
Pēc temata
Bizness sarauj saites ar Trampu: Ņujorka atteikusies pat no slidotavām
Impīčments Trampam un Baidena inaugurācija: kas notiek Vašingtonā
Demokrāti iznīcina Ameriku. Pasaulei nāktos gatavoties
Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju

ASV reālas aprises iegūst digitālā koncentrācijas nometne

43
(atjaunots 12:06 19.01.2021)
Gigantisko monopolu parādīšanās ir jebkuras plašas kapitālisma krīzes klasiska iezīme. Par to savulaik aizraujoši rakstīja jau Ļeņins. Tagadējā krīze izceļas ar to, ka mūsdienu monopoli, pēc būtības, ir "pliki karaļi".

Amerikāņu interneta platforma Airbnb izšķīrusies par neparastu gājienu. Populārais mājokļa nomas serviss pēkšņi atcēlis visas rezervācijas Vašingtonā ap 20. janvāri. Kompānija apsolīja kompensēt izdevumus gan īrniekiem, gan mājokļu īpašniekiem, tas ir, pārkāpj pati savas biznesa intereses klasiskā kapitālisma interpretācijā, portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.

Lēmuma iemeslu interneta giganta vadība atklāja preses relīzē. Izrādās, biznemeņi noraizējušies par to, ka Vašingtonā Džo Baidena inaugurācijas priekšvakarā sabrauks trampisti no laukiem un sāks trakot. Airbnb īpašnieki ir tradicionāli Demokrātiskās partijas un liberālo vērtību piekritēji. Tāpēc viņi nolēmuši atstāt dzīvokļu īpašniekus galvaspilsētā bezs īrniekiem, tūristus – bez mājokļiem.

2021. gada maijā bagātākie cilvēki pasaulē plāno sanākt kopā Singapūrā uz tradicionālo Pasaules ekonomikas forumu un aplaimot cilvēci ar kaut kādu "lielo atjaunotni". Tai radikāli jānomaina attiecības starp lielākajām korporācijām un Zemes iedzīvotājiem. Reformas konkrētās aprises bija miglainas. Airbnb iniciatīva daudz ko cēlusi dienas gaismā.

Vārdu sakot, runa ir par to, ka vairākas lielākās pārnacionālās korporācijas – mediji. IT, farmaceitika, bankas – noslēgušas klasisku karteļa sazvērestību. Šie monopoli plāno darīt ar cilvēkiem visu, kas ienāk prātā.

Interneta veikala Amazon īpašniekam ir izdevīgi, ka bagātāko pasaules valstu iedzīvotāji sēž mājās un –pasūta visu viņa vietnē? Lieliski. Marinēsim cilvēkus bezgalīgos lokdaunos.

Interesanti, ka valstīs, kur patērētājiem nav naudas, neviens viņus aiz atslēgas īpaši nesēdina. Neviens neinteresējas, kā tur Āfrikā klājas ar lokdauniem. Toties pats sulīgākais patēriņa tirgus sektors – Eiropas valstu galvaspilsētu un lielāko ASV pilsētu iedzīvotāji – sēž mājās. Džefs Bezoss audzē peļņu un izputina savus konkurentus, - bankrotē miljoniem uzņēmumu mazumtirdzniecības jomā.

Farmaceitiskā kompānija Pfizer laiž klajā RNS vakcīnu un uzspiež tās masveida iepirkumus suverēnu valstu valdībām, kaut gan agrāk tamlīdzīgs līdzeklis tika izmantots tikai veterinārijā? Valdības  bez ierunām stāv miera stājā un maksā miljardus, lai arī pēc tādas vakcīnas cilvēki mirst aizdomīgi bieži.

Nupat lielākā amerikāņu aviokompānija Delta iekļāva savā melnajā sarakstā gandrīz deviņus simtus pasažieru par viņu "trampisko" viedokli. Novembrī aviokompānija liegusi uz visu mūžu savus pakalpojumus pasažierim, kurš izsauca lozungus Trampa atbalstam.

Vairs jau nav vērts runāt par digitālo gigantu patvaļu. Šodien galvenie sociālie tīkli ir īstākais cietuma pagalmiņš. Pastaigas pa riņķi stingri noteiktā virzienā. Solis pa kreisi, solis pa labi – tūlītēja konta dzēšana.

Patiesībā jau gigantisko monopolu parādīšanās ir jebkuras plašas kapitālisma krīzes klasiska iezīme. Par to savulaik aizraujoši rakstīja jau Ļeņins. Tagadējā krīze izceļas ar to, ka mūsdienu monopoli, pēc būtības, ir "pliki karaļi".

1907. gadā amerikāņu "General Electric" un vācu AEG burtiski sadalīja pasaules tirgu. Bija karteļa sazvērestība, tomēr abas korporācijas vismaz ražoja modernu tehniku. Tās būvēja rūpnīcas, deva darbu simtiem tūkstošu cilvēku, attīstīja tehnoloģijas, darīja lietderīgu darbu.

Šodien pašas varenākās korporācijas neražo neko, laiž klajā "fufeli". Bankas aizlienē klientiem dolārus, kas sadrukāti tādā skaitā, ka diezin vai ir vairs sava papīra vērti. Farmaceitikas giganti ražo apšaubāmas kvalitātes zāles un vakcīnas. Masu mediji jau sen metuši pie malas realitāti un bīda uz priekšu drausmīgu propagandu. Sociālie tīkli publicē kaķīšus.

Tam visam nav ne mazākā sakara ar klasisko kapitālismu. Šajā ziņā Ļeņins ir novecojis. Gigantisko monopolu superbagātajiem īpašniekiem bieži vien nav nekādu reālu aktīvu.

Paskatieties uz to pašu platformu Airbnb. Patiesībā tas ir milzīgs sludinājumu dēlis, kur mājokļu īpašnieki no visas pasaules demonstrē mājokļu fotogrāfijas, bet vietnes apmeklētāji tos noīrē. Vietnes īpašniekiem nepieder neviens kvadrātmetrs. Tomēr viņi regulāri piespiež mājokļu īpašniekus parakstīt kaut kāds idiotiskas deklarācijas par to, ka nav pieļaujama sieviešu, geju un melnādaino apspiešana. Un vēl kārtīgi iekasē savus procentus no katra darījuma.

Izskatās tā, it kā parasts nekustamo īpašumu aģents pēkšņi aizliegtu mājokļa īpašniekam rīkoties ar īpašumu tā, kā viņš vēlas. Un pie viena aizliedz to pašu arī potenciālajam īrniekam. Vidutāju virskundzība – lūk, kā parādās kapitālisma kārtējā globālā krīze.

Šo sistēmu mums mēģinās ietirgot Pasaules ekonomiks forumā kā "dalībnieku kapitālismu" - "stakeholders capitalism".

Tāda pati ir situācija ar Facebook. Jau 2019. gadā analītiķi rakstīja, ka kompānijas akcijas ir nopietni pārvērtētas un var izraisīt biržas krahu. Interneta platforma, kuras bagātību veidoja informācija par tās lietotājiem, toreiz maksāja 505 miljardus dolāru. Šodien tā maksā 730 miljardus – sešreiz vairāk nekā Boeing.

Tādas svārstības pieņemts pamatot ar ģeniālu inovatoru panākumiem. Tomēr patiesībā runa vienkārši ir par investoru izmisīgiem meklējumiem, kur ieguldīt naudu. Reiz tulpes sīpols Holandē maksāja vairāk nekā māja. Tas beidzās slikti, kā jau vienmēr visām finansiālajām "piramīdām".

Pārliecības trūkums par rītdienu rada visas monopolistu dīvainības. Viņi viegli zaudē naudu – kas viegli nācis, viegli gājis. Ar vienu pašu lēmumu bloķēt Trampu Zakerberga kompānija zaudēja 5% vērtības. Šķiet, peļņa viņus absolūti neinteresē. Uber, Snapchat, Tesla katru gadu fiksē zaudējumus. Viņus interesē tikai viens – stingra patērētāju kontrole. Vienkārši tāpēc, ka nekā cita viņiem nav.

Ja sāksies patiešām nopietna krīze, visa šī uzpūstā bagātība var pazust, gluži kā Pelnrušķītes kariete. Reālais sektors izdzīvots, jo tas ražo reālas lietas, bet visa inovāciju ekonomika izšķīdīs kā ziepju burbulis. Varbūt tuvā kraha apziņa rada nežēlību, ar kādu monopolu saimnieki pūlas iznīcināt reālo sektoru.

Klausa Švāba, PEF vadītāja un "Lielās atjaunotnes" galvenā ideologa grāmatās karš pieteikts atklāti. Digitālie giganti, pēc Švāba izteikuma, biznesu, darba tirgu un ikdienas dzīvi ietekmē graujoši.

Tā bija jau pirms simt gadiem. Monopolijas vienmēr ir iznīcinājušas privātos uzņēmumus un nežēlīgi likvidēja konkurentus, lēmušas nabadzībai miljoniem cilvēku. Tomēr jau toreiz bija izstrādātas metodes cīņā pret tām. Piemēram, ASV ir īsts pionieris antitrestu, antimonopolu likumdošanas jomā.

Šodien tādi likumi ir katrā civilizētā valstī. Ilgu laiku tos it kā bijās pielietot, - ka tik nenobremzēt kapitālisma brīvo attīstību un ļaut lemt tirgum.

Nokļuvis tādā pelēkā bezlikumu zonā, kapitālisms regresēja un radīja tādus monstrus kā mūsdienu globālās monopolijas. Spēcīga un suverēna nacionalā valdība pat šodien ir spējīga kontrolēt korporācijas. Valstis, kas saglabās tādu valdību, izcīnīs uzvaru jebkādos globālajos satricinājumos.

43
Tagi:
ASV
Pēc temata
Amerikāņu mediji saskata "pirmshitlera ēras" pazīmes ASV
Eksperts uzskata, ka ASV plāno izstādīt Ķīnai rēķinu par "kaitējumu cilvēcei"
Kapitolija aplenkums ASV: masveida protesta akcija Vašingtonā
Vai sašķeltas ASV radīs lielākus draudus ārpasaulei?

Demokrātijas standartiem ASV pārvilkušas pāri krustu: Trampa bloķēšana sociālajos tīklos

0
(atjaunots 09:40 20.01.2021)
ASV aizejošā prezidenta Donalda Trampa bloķēšana sociālajos tīklos apdraud fundamentālās tiesības un brīvības, uzskata Krievijas Domes spīkers Vjačeslavs Volodins.

Valsts domes plenārsēdē tās priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins izskatīja virkni iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumu, tai skaitā tika apspriesta situācija ar vārda brīvību ASV.

Sociālo tīklu lēmumu bloķēt aizejošā amerikāņu prezidenta Donalda Trampa kontus Volodins uzskata par patvaļu. Viņš atzīmēja, ka agrāk ASV ir mācījuši demokrātijas standartus visai pasaulei, bet tagad pašas pārvilkušas tiem pāri krustu.

"Esošajam prezidentam, par kuru nobalsojuši gandrīz septiņdesmit pieci miljoni amerikāņu, viņa atbalstītāji, atņēma fundamentālās tiesības - vārda brīvību," atgādināja spīkers.

Viņš atzīmēja, ka dažām amerikāņu informācijas platformām piemīt monopola raksturs, un, ja tās tā uzvedas savā valstī, tad var tikai minēt, kā tās uzvedīsies citās valstīs.

Donaldu Trampu nobloķēja sociālajos tīklos pēc viņa paziņojumiem par 6. janvāra nekārtībām Vašingtonā. Tolaik pēc Trampa uzstāšanās viņa atbalstītāji ieņēma Kapitoliju. Pieci cilvēki gāja bojā.

Pats aizejošais ASV prezidents noraidīja apsūdzības kūdīšanā uz dumpi.

0