Maska ir labāka par roku mazgāšanu? Zinātnieki nosaukuši galveno Covid-19 izplatības veidu

63
(atjaunots 08:40 23.04.2020)
Izrādās, inficēties ar koronavīrusu, pataustot kaut kādu priekšmetu, kuru iepriekš aizticis Covid-19 slimnieks, nemaz nav tik viegli.

RĪGA, 23. aprīlis – Sputnik. Vācu virusologi no Bonnas Universitātes Virusoloģijas un HIV pētījumu institūta veica pētījumus un noskaidroja, kāds Covid-19 inficēšanās veids ir visiespējamākais, vēsta RIA Novosti.

Viens no pētījuma veicējiem, speciālists Hendriks Štreieks paskaidroja, ka, saskaņā ar zinātnieku iegūtajiem datiem, inficēties ar kontaktu caur priekšmetiem ir ļoti sarežģīti. Vīruss ātri izžūst, pie tam uz dažādām virsmām.

Eksperti izpētīja Covid-19 paraugus, kas tika paņemti no durvju rokturiem, telefoniem, tualetēm, taču tā arī nespēja ar šo paraugu palīdzību kultivēt vīrusu laboratorijā.

Inficēties caur priekšmetu tomēr ir iespējams. Taču šādā gadījumā jāsakrīt vairākiem faktoriem.

Lai inficētos, ir jāpieskaras pie priekšmeta, un pēc tam uzreiz pie savas sejas, kolīdz slims cilvēks uzšķauda vai uzklepo virsmai. Nokļūt šādā apstākļu sakritībā ir samērā grūti.

Toties ļoti vienkārši ir inficēties masveida pasākumu laikā – ilgstoša kontakta gaitā vietās, kur pulcējas liels daudzums cilvēku.

Tādēļ visiespējamākais inficēšanās veids ar Covid-19 ir ieelpot gaisa pilienus sarunāšanās laikā ar inficētu cilvēku.

Atgādināsim, ka vairumā valstu, kur varasiestādes ir ieviesušas ierobežojošos pasākumus, kuru mērķis ir apturēt koronavīrusa izplatību, ir noteikta obligāta 1,5 – 2 metru distance starp cilvēkiem, ir aizliegta pulcēšanās. Atsevišķās valstīs ir obligāta sejas masku valkāšana uz ielas. Cimdi ir ieteicami, taču tie nekur nav obligāti aizsarglīdzekļi.

Neskatoties uz to, pirmām kārtām speciālisti iesaka rūpīgi un pēc iespējas biežāk mazgāt rokas ar ziepēm.

63
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (715)
Pēc temata
Latvija var gūt lielus panākumus cīņā ar Covid-19: Latvijas zinātnieku ambiciozie plāni
Mediķis no Latvijas pastāstīja par Covid-19 reālijām Londonā
"Plaušas krakšķ": pacienti ar Covid-19 pastāstīja par pirmajiem simptomiem
Virusologs paskaidroja, kā ģenētiskie faktori ietekmē Covid-19 slimības gaitu
Malta, foto no arhīva

EK uzsākusi Kipras un Maltas Uzturēšanās atļauju programmu likumīguma pārbaudi

1
(atjaunots 12:29 21.10.2020)
Eiropas Savienībā raizējas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Eiropas Komisija pārbaudīs, cik lielā mērā programmas, kuras ļauj saņemt Kipras un Maltas pilsonību, atbilst Eiropas tiesībām, teikts EK paziņojumā.

ES uzmanību piesaistījušas Kipras un Maltas pilsonības piešķiršanas programmas apmaiņā pret investīcijām, kuras tiek dēvētas par "zelta pasēm".

Maltas un Kipras valdībām tiek atvēlēti divi mēneši, kuru laikā tām būs jāatbild uz apsūdzībām. Ja EK nesaņems apmierinošu atbildi, tad pret šīm valstīm var tikt ieviestas sankcijas.

Dokumentā teikts, ka pilsonības piešķiršana, apmaiņā pret investīcijām personām, kurām nav reālu sakaru ar Eiropas valstī, ir pretrunā ar "Eiropas pilsonības būtību". Eiropas Savienībā uztraucas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

Atzīmēsim, ka Kipras ministru padome 13. oktobra ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu atcelt Kipras Investīciju programmu, kuras ietvaros ārzemnieki varēja saņemt Kipras pilsonību apmaiņā pret investīcijām. Tas notika nākamajā dienā pēc Kataras telekanāla Al Jazeera izmeklēšanas filmas iznākšanas ēterā par oficiālo personu, tai skaitā politiķu, iespējamo saikni ar noziegumiem pilsonības piešķiršanā.

Turklāt Kipras Iekšlietu ministrija paziņoja, ka izskatīs gandrīz 600 jau iesniegto pieteikumu Kipras pilsonības saņemšanai apmaiņā pret investīcijām, kā arī tos iesniegumus, kurus paspēs iesniegt līdz Kipras Investīciju programmas pārtraukšanai.

Viens no "zelta pasu" programmas pionieriem ES bija Latvija. No 2010. līdz 2017. gadam valsts izsniedza vairāk nekā 17 tūkstošus Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) apmaiņā pret ieguldījumiem gandrīz 1,5 miljarda eiro apmērā. Vairāk nekā 90% TUA pieteikumu tika saņemts no bijušās PSRS valstu iedzīvotājiem, pārsvarā no Krievijas pilsoņiem.

Taču Latvijas varasiestādes konsekventi padarīja bargākus TUA piešķiršanas nosacījumus no 2014. gada, kad minimālais investīciju apmērs tika palielināts no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro. Par fināla akordu kļuva 2017. gada novembra beigās pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, ar kuriem tika ieviests obligāts maksājums 5000 eiro apmērā reizi piecos gados par TUA pagarināšanu visiem topošajiem investoriem, ieskaitot tos, kas ieguldīja līdzekļus nekustamajā īpašumā, uzņēmumā vai banku saistībās.

1
Tagi:
Eiropas Komisija, termiņuzturēšanās atļauja, Malta, Kipra
Pēc temata
Vjetnamiešiem iepatīkas Latvijas "zelta vīzas"
Transparency International: Latvija slikti pārbauda "zelta vīzu" pieteikumus
Latvija "laicīgi" izrēķinājusies ar uzturēšanās atļaujām
Eirodeputāte ieteica Latvijai bagātnieku vietā pieņemt migrantus
KF vēstniecība Vašingtonā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība komentēja apsūdzības pret sešiem KF pilsoņiem ASV

10
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas vēstniecība Vašingtonā noraida ASV apsūdzības Krievijas pilsoņiem par destabilizējošu un hakeru darbību visā pasaulē, sarunā ar RIA Novosti paziņoja diplomātiskās misijas pārstāvis.

Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai. Cita starpā viņi apsūdzēti par vīrusa NotPetya izplatību 2017. gadā. Apgalvots, ka šīs personas esot Galvenās izlūkošanas pārvaldes darbinieki, kuri cita starpā esot organizējuši kiberuzbrukumus Olimpiādei Dienvidkorejā. Gandrīz vienlaikus Lielbritānijā izskanēja apgalvojumi, ka Krievijas izlūkdienesti esot plānojuši arī kiberuzbrukumu Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā pirms tās tika atliktas.

"Absolūti skaidrs, ka šādām ziņām nav nekā kopēja ar realitāti, to mērķis ir vienkārši saasināt rusofobo noskaņojumu amerikāņu sabiedrībā, "raganu medību" izvēršanos un spiegu māniju. Tāda jau vairākus gadus ir Vašingtonas politiskās dzīves īpatnība. ASV vadība konsekventi grauj agrāk pragmatiskās Krievijas un ASV attiecības un mākslīgi uzspiež iedzīvotājiem toksisku iespaidu par Krieviju un visu, kas ar to saistīts," komentēja vēstniecības pārstāvis. 

Aģentūras sarunbiedrs uzsvēra, ka Krievijai nav un nav arī bijuši nodomi nodarboties ar "destabilizējošām operācijām" visā pasaulē.

"Tas neatbilst mūsu ārpolitikai, nacionālajām interesēm, kā arī mūsu izpratnei par, to, kā veidojas valstu attiecības. Krievija ciena citu valstu suverenitāti un neiejaucas to darīšanās," viņš piezīmēja.

Informācijas avots Ārlietu ministrijā informēja, ka ASV un Lielbritānijas apsūdzības par Krievijas hakeru saiknēm ar dažādiem uzbrukumiem, arī Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā, ir nepamatotas un vērstas pret iekšējo auditoriju.

10
Tagi:
Krievijas vēstniecība, kiberuzbrukums, ASV