Pasaules Veselības organizācijas vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss , foto no arhīva

PVO: mēs neko neesam slēpuši no ASV

31
(atjaunots 15:58 21.04.2020)
Pasaules Veselības organizācijas vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss atbildēja uz ASV prezidenta Donalda Trampa apsūdzībām.

RĪGA, 21. aprīlis – Sputnik. Pasaules Veselības organizācija (PVO) neko neslēpj no ASV un citām valstīm saistībā ar cīņu pret Covid-19, paziņoja brīfingā Ženēvā PVO vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss.

Pagājušajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par PVO finansēšanas apturēšanu, jo organizācija it kā savlaicīgi neesot sniegusi ASV informāciju par koronavīrusu, kā arī nepastāstīja patiesību par vīrusu pasaules sabiedrībai. Tāpat viņš apsūdzēja organizāciju tajā, ka tā neizmeklēja ticamas ziņas no Uhaņas, kuras bija pretrunā ar Ķīnas varasiestāžu oficiālo informāciju.

Pēc Gebrejesusa sacītā, ASV Slimību profilakses un kontroles centru (CDC) speciālisti strādāja ar PVO kopš pirmās pandēmijas dienas.

"Mūs atbalstīja ļoti daudz ekspertu no CDC, sevišķi uzreiz pēc tam, kad sākās pandēmija. PVO sadarbībai ar CDC ir ilga vēsture, tā nesākās ar šo pandēmiju. No vienas puses, Centru darbinieku klātbūtne palīdz. Bet no otras, nozīmē, ka nekas nevarēja būt slēpts no CDC. Sākot ar pirmo dienu. Jo amerikāņi strādāja ar mums, un PVO ir atvērta, mēs neko neslēpjam. Mēs vēlamies, lai visas valstis saņem paziņojumus uzreiz. Jo tas palīdzēs valstīm sagatavoties," sacīja viņš.

PVO ģenerāldirektors uzsvēra, ka organizācijā nav noslēpumu, jo visi jautājumi ir saistīti ar veselības aprūpes tēmu un skar dzīvību saglabāšanu.

"Kad mēs saņemam informāciju PVO, mēs saņemam skaitļus, cik miruši, cik inficēti. Mēs neredzam šo skaitļus, mēs redzam atsevišķu personu. Un tādēļ mums nav noslēpumu. Un, kolīdz mums parādās informācija, mēs to publicējam," piebilda viņš.

Tikmēr Ņujorkas piepilsētas Vestčesteras apgabala (kur sākās epidēmijas uzliesmojums Ņujorkas štatā) iedzīvotāji iesniedza prasību pret PVO ASV Apgabaltiesā, apsūdzot organizāciju nolaidībā koronavīrusa pandēmijas kontekstā.

Prasītāji apsūdz PVO nespējā sniegt atbilstošas instrukcijas saviem darbiniekiem attiecībā uz to, kā viņiem ir jāreaģē uz ārkārtējo situāciju, kas ir saistīta ar koronavīrusa pandēmiju, tai skaitā braucienu un tirdzniecības ierobežojumus. Tāpat PVO apsūdz nespējā uzņemties globālā koordinatora pienākumus, kurš sūtītu zinātnes datus un ekspertus uz tām vietām, kur tie ir visvairāk nepieciešami.

Pēc prasītāju domām, PVO nav tikusi galā ar reakciju uz koronavīrusa atklāšanu un "piedalījās Covid-19 pandēmijas slēpšanā Ķīnā kopumā, kā arī Hubei provincē un Uhaņā, tādējādi izraisot un/vai tādā veidā veicinot sekojošo koronavīrusa izplatību visā pasaulē, tai skaitā ASV un Ņujorkas štatā".

31
Tagi:
ASV, koronavīruss, Pasaules Veselības organizācija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (682)
Pēc temata
Tramps informējis, ka ASV izmeklēs versijas par koronavīrusa izcelsmi
Kas visus inficējis ar koronavīrusu? Covid-19 "nulles pacients"
Tramps paziņoja par PVO finansēšanas apturēšanu
Virusologs: jaunais koronavīruss ienācis cilvēces dzīvē uz mūžīgiem laikiem
Deniels Kreigs superagenta 007 Džeimsa Bonda lomā, foto no arhīva

Polijas arhīvos atrasti pierādījumi, ka Džeimss Bonds bija reāls cilvēks

12
(atjaunots 11:31 28.09.2020)
Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī sekretāra-arhīva darbinieka amatam pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Polija Nacionālās atmiņas institūts publicēja Facebook  arhīva dokumentus, saskaņā ar kuriem cilvēks vārdā Džeimss Bonds strādāja Lielbritānijas vēstniecībā valstī 1964.-1965. gadā, vēsta RIA Novosti.

Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī, lai strādātu par sekretāru-arhīva darbinieku pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja. Diplomāts nonāca Polijas pretizlūkošanas dienesta redzeslokā, kura sāka sekot līdzi visām viņa darbībām valstī.

Saskaņā ar publicētajiem dokumentiem, Polijas specdienesti noskaidroja, ka Bonds nebija vienkāršs diplomāts: oktobrī un novembrī viņš centās iekļūt militārajos objektos Bjalistokas un Olštinas provincēs. Tāpat tiek atzīmēts, ka brits atšķīrās ar savu komunikabilitāti, lai gan bija ārkārtīgi piesardzīgs. Turklāt Bonds "interesējās par sievietēm", līdzīgi slavenajam izdomātajam superaģentam.

Brits pameta Poliju 1965. gada 21. janvārī.

Turklāt citā savā paziņojumā Nacionālās atmiņas institūts norāda, ka "bondiāna" bijusi slavena visā pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un, iespējams, aģenta 007 vārdabrāļa ierašanās bijusi speciāli izplānota, lai "paņirgātos" par Polijas specdienestiem.

12
Tagi:
Lielbritānija, spiegs, Polija
Pēc temata
Japānā pamodies vulkāns no filmas par Džeimsu Bondu
Kontrabandisti uz Latvijas un Krievijas robežas izmanto Bonda filmu cienīgus trikus
Francijas prezidents Emanuels Nakrons, foto no arhīva

Lukašenko atbildēja Makronam par situāciju Baltkrievijā

35
(atjaunots 10:44 28.09.2020)
Pašam Makronam bija jāatkāpjas no amata jau pirms diviem gadiem – kad sākās "dzelteno vestu" protesti, pārliecināts Baltkrievijas līderis.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko atbildēja uz sava Francijas kolēģa Emanuela Makrona paziņojumiem attiecībā uz situāciju republikā, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Iepriekš Makrons intervijā Francijas izdevumam Le Journal du Dimanche paziņoja, ka Baltkrievijas varasiestādes nav spējīgas uztvert "demokrātijas loģiku". Francijas līderis pauda viedokli, ka Lukašenko ir jāatkāpjas no amata.

"Pirmais. Kā valsts prezidents, vadoties pēc paša Makrona kunga principiem (kas ir iekļauti viņa paziņojumā-aicinājumā atkāpties no amata), vēlos pateikt, ka pašam Francijas prezidentam, sekojot viņa paša loģikai, bija jāatkāpjas no amata jau pirms diviem gadiem – kad Parīzes ielās tikai sāka iziet "dzeltenās vestes"," citē BelTA Lukašenko vārdus, kurš uzsvēra, ka Makrons neatstāja savu amatu, savukārt protesti Francijā jau ir kļuvuši par ierastu parādību.

Baltkrievijas līderis atgādināja, ka Francija periodiski saskaras ar citām protestu parādībām, tādām kā musulmaņu akcijas vai BLM kustība.

Lukašenko uzsvēra, ka Minska ir gatava piedāvāt sevi kā jau efektivitāti pierādījušu pārrunu platformu mierīgai varas nodošanai jebkuras no minēto kustību protestētājiem. Viņš ieteica Makronam mazāk skatīties pa malām un ķerties klāt Francijas iekšlietām.

"Un visbeidzot, kā cilvēks vēlos atzīmēt, kā mums šeit, Baltkrievijā, šķiet, ka Emanuels Makrons pārāk daudz uzmanības velta vienam no bijušajiem Baltkrievijas prezidenta kandidātiem. Ņemot vērā, ka šis bijušais kandidāts ir dāma, Francijas līderis riskē pie savām iekšējām problēmām Francijā saņemt arī personīgas – mājās," paziņoja Baltkrievijas līderis.

Masveida protesta akcijas Baltkrievijā sākās 9. augustā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Aleksandrs Lukašenko. Saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,1% balsu. Pirmajās dienās kārtības sargi apspieda protestus. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, tajās dienās tika aizturēts vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku. Kā toreiz vēstīja republikas IeM, nekārtību laikā cieta simtiem cilvēku, to vidū vairāk nekā 130 tiesībsargājošo iestāžu darbinieku. Varasiestādes oficiāli apstiprināja trīs protestētāju bojāeju.

35
Tagi:
Makrons, Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Minska atbildēja uz Rietumu atteikšanos atzīt Lukašenko par leģitīmo prezidentu
Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
Ko zaudē Baltija pēc strīda ar Lukašenko
Vīrietis ar viedtālruni, foto no arhīva

"Smadzenēm ir jāatslābinās". Vai spēlēt spēles telefonā ir kaitīgi?

0
(atjaunots 17:13 28.09.2020)
Spēles telefonā, kuras neprasa īpašu koncentrēšanos un saspringšanu liekas vienkāršs laika kavēklis. Taču noteikts labums šajās spēlēs tomēr ir, uzskata speciālisti.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Spēles telefonā – tas ir kaitīgi? Psihiatre, medicīnas zinātņu doktore, atkarību no spēlēm speciāliste Nataļja Šemčuka pastāstīja radio Sputnik intervijā, ka viss nav tik viennozīmīgi.

Spēles telefonā, kuras neprasa īpašu koncentrēšanos un saspringšanu – tās pašas bumbiņas, kuras ir jāsaliek pa trim vienā rindā, – liekas vienkāršs laika kavēklis. Taču noteikts labums šajās spēlēs tomēr ir, uzskata psihiatre Nataļja Šemčuka.

"Bumbiņas ļauj atslābināties visām smadzeņu daļām. Mūsu smadzenes pašas izvēlas atslābināšanās veidus. Kāds šim nolūkam klausās klasisko mūziku (viens klausās Vāgneru, cits – Čaikovski, taču viņi abi atslābinās, lai gan mūzika ir dažāda), savukārt cits cilvēks teiks: kā tas var palīdzēt atslābināties?" atzīmēja radio Sputnik intervijā Nataļja Šemčuka.

Viņasprāt, ja cilvēks spēlē laiku pa laikam pēc darba, nevis tā vietā, tad šādā brīvā laika pavadīšanas veidā nav nekāda pamata raizēm – tā nav atkarība, bet gan vienkāršs atpūtas veids.

"Nedrīkst jaukt atslābinošas spēles ar atkarību no spēlēm. Ja cilvēks brauca metro – spēlēja, izgāja no metro – spēlē, atnāk mājās – atkal turpina, vai spēlē darba vietā – tā ir atkarība. Bet kad cilvēks ar kaut ko ir aizņemts 2-3 stundas brīvajā laikā, tajā nav nekādas atkarības," padalījās domās ar radio Sputnik Nataļja Šemčuka.

Viņa piebilda, ka nav nekā briesmīga, ja šādas spēles palīdz atbrīvoties no emocionālās, prāta un fiziskās spriedzes. Galvenais – lai tas netraucē cilvēka sociālajiem un darba pienākumiem, neaizstāj citas viņa dzīves jomas.

0
Tagi:
azartspēles
Pēc temata
Pusotrs tūkstotis Latvijas iedzīvotāju atzina sevi par atkarīgiem no azartspēlēm
Angliete laimēja loterijā XVII gadsimta kotedžu